Apkaimes vēsturiskais apraksts
Čiekurkalns ir vēsturiska Rīgas daļa, kas atrodas pilsētas austrumu daļā starp Rīgas – Valkas dzelzceļa līnijun Gaujas un Ķīsezera ielu, kas ved uz Mežaparku. Čiekurkalna muižiņu uz Mazjumpravas muižas (lielākā Rīgas patrimoniālmuiža, kam piederēja plašas teritorijas no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai) zemes 1687.gadā izveidoja Rīgas namnieks Dītrihs Šreijs, no kura muižiņa ieguva savu vācisko nosaukumu – Šreienbuša (Schreienbusch, Schreyen). Līdz 1800. gadam muižiņa piederēja pulkvedim baronam Gustavam Veismanim fon Veisenšteinam, Rīgas ostas izbūvētājam.
Pēdējais Čiekurkalna muižas īpašnieks Mende 1870. gados sāka parcelēt muižas zemes un pārdot apbūves gabalus. 19.gadsimtā uz bijušās Šreijenbušas muižas zemes 70 hektāru platībā izveidojās dzīvojamais rajons — Čiekurkalns, kuru 1877. gadā nodalīja no Rīgas patrimonālā apgabala un tas pārgāja pilsētas pašvaldības iestāžu pārziņā. Čiekurkalns veidojās kā strādnieku un važoņu apdzīvota nelielu koka namu priekšpilsēta, celta uz bijušo kāpu smilts, kas apaugusi ar zāli un priedēm. Apkaimes nosaukums radies no čiekuriem bagātajām priedēm, kas augušas uz kāpu pauguriem.
19.gadsimta beigās Čiekurkalnā vagonu fabrika „Fēnikss”, Džutas manufaktūra, instrumentu rūpnīca „Salamandra” un citas. Daudzās rūpnīcas noteica arī vietas iedzīvotāju sastāvu – Čiekurkalns ir viens no vecākajiem Rīgas strādnieku rajoniem. 1899. gadā te bija ap 150 mazstāvu dzīvojamo māju un 7000 iedzīvotāju, bet 1913. gadā – 802 dzīvojamās mājas, būvētas galvenokārt no koka. 20. gadsimta sākumā tika uzcelts ugunsdzēsēju depo, pilsētas pamatskola, ūdenstornis, sāka labiekārtot ielas, uzstādīja 71 petrolejas lukturi un nobruģēja pirmo ielu.
1889. gadā tika atklāta Pleskavas – Rīgas dzelzceļa līnija, kas Rīgu savienoja ar stratēģiski nozīmīgo Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļa līniju, izveidojot arī staciju Čiekurkalnā. Tās sākotnējais nosaukums Sortirovočnaja (Šķirotava) — vieta, kur no Pleskavas puses pienākošos preču vilcienus pārformēja tālākai nodošanai citu sabiedrību (pārvalžu) dzelzceļiem un otrādi. Pasažieru vilcieni šeit nepieturēja un kursēja vai nu līdz Aleksandra vārtu stacijai vai līdz stacijai Rīga I. 20. gadsimta sākumā stacijas nosaukums ir Riga Baltijskaja, bet 1911. gadā to dēvē par Carskij Ļes (Ķeizarmežs). Ar šādu pat nosaukumu, tikai vācu valodā — Kaiserwald, tā atrodama 1918. gada pasažieru vilcienu sarakstā. 1919. gada dokumentos tā nosaukta par Krūzesmuižu, 1929. gadā pārdēvēta par Čiekurkalnu.
Pilsētas teritorijā Čiekurkalns oficiāli tika iekļauts 1924. gadā. Vēl 30.gados apmēram puse no Čiekurkalna gruntsgabaliem tika izmantoti lauksaimniecībai, daudzi saimnieki turēja mājlopus, pilsēta te bija iznomājusi vairākus simtus ģimeņu darziņu. Apkaimes apbūves kodolu veidoja rietumu un vidusdaļa starp Ķīšezera ielu un dzelzceļu, apbūves kompozīcijas pamatā saglabātas esošās vēsturiskās ielas – Čiekurkalna 1. un 2. līnija, deviņas šķērslīnijas, Gaujas un Rusova iela. 1937. gadā Čiekurkalnu apdzīvoja 8113 iedzīvotāju no kuriem 88% bija latvieši, 4% vācieši, 3% krievi.
Viens no Čiekurkalna nozīmīgākajiem būvmākslas pieminekļiem ir savulaik lielākais Rīgas ūdenstornis Gaujas ielā 21, kura autors bija ievērojamais Rīgas arhitektūras meistars Vilhems Ludvigs Bokslafs. 54 metrus augstais tornis ir būvēts 1913.gadā, tam ir 2000 kubikmetru liels metāla ūdens rezervuārs.
Mūsdienās Čiekurkalnā atrodas vairāki rūpniecības uzņēmumi: ražošanas apvienība „Daiļrade”, „Rīgas TEC-1”, „Rīgas Miesnieks”, kā arī izglītības iestādes: 8. vidusskola, 37. vidusskola un divi bērnudārzi. Rīgas pirmā termoelektrocentrāle (Rīgas TEC-1), kas atrodas Čiekurkalnā ir celta laikā no 1954. līdz 1958. gadam. Līdz Pļaviņu hidroelektrostacijas uzbūvēšanai tā bija lielākā Latvijas elektrostacija. Elektrostacija bija aprīkota ar četrām tvaika turbīnām, sešiem enerģētiskajiem tvaika katliem un diviem ūdenssildāmajiem katliem. Sākotnēji elektrostacijas iekārtas bija paredzētas kurināšanai ar kūdru, bet vēlāk tās tika pielāgotas dabasgāzes un mazuta kurināšanai. Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas laikā (2001- 2005) tika uzbūvēta jauna ēka ar jaunām iekārtām, neatjaunojot esošās iekārtas un ēkas.
Čiekurkalns arī mūsdienās saglabā Rīgas vēsturiskās attīstības veidoto arhitektoniskās daudzveidības garu – koka strādnieku mājas, pēckara gadu paneļēkas un rūpniecu abūve, it īpaši apkaimes austrumdaļā. Starp arhitektoniski interesantākajām būvēm jāmin Reinholda Šmēlinga projektētā skolas ēka, kas celta 1911.gadā, Gaujas ielā 23, blakus ūdenstornim. Savukārt Čiekurkalna 1. garajā līnijā 66 atrodas Čiekurkalna bibliotēka, kas dibināta 1926. gadā kā Latvijas Bērnu palīdzības fonda 1. bibliotēka.Ēka ir celta 1900. gadā, līdz 1940. gadam tur atradies kinoteātris. Čiekurkalna 1. garajā līnijā 78 ir 1928.gadā celtais Misiones draudzes lūgšanu nams, kura savdabīgie rotājumi atgādina katalāniešu arhitekta Antonio Gaudi darinājumus.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Pāvils G. Čiekurkalna muiža. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/CiekurkMuiz.htm
- J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. – R., 1996 – 104. lpp.
- Bormanis U., Kavacs G. Tava labākā grāmata par Latviju. Rīga – R., 2000. – 287.lpp.
- Līdaka A, Ziemeļu rajons gadsimtu griežos – R., 2004. – 38.lpp.
- Ārgalis A. Rīga.-R., 2000. – 58. lpp.
- Līnijai Rīga-Valka 120 gadi. Latvijas Dzelzceļa mājas lapa https://www.ldz.lv/?object_id=3907 (skatīts 28.12.2010)
- Iekšlietu ministrija pārcelsies uz jauno ēku. Iekšlietu ministrijas mājas lapa http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/arhivs/?doc=14955 (skatīts 28.12.2010)
- Akceptē Ezerparka projektu. Arhitektūras platforma A4D http://www.a4d.lv/lv/notikumi/738/
(skatīts 28.12.2010) - «Latvenergo»: Gatavojamies TEC-1 ēkas nojaukšanai. Lsm.lv. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ltv-gatavojamies-tec-1-ekas-nojauksanai.a242468/ (skatīts: 19.07.2018)
