Dārzciems

Dārzciems ir viena no pilsētas apkaimēm, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā. Baltijas Ledus ezera laikā pirms ~10 tūkst. gadiem Dārzciema teritorija atradās zem ūdens, parādoties virszemē Joldijas jūras periodā (pirms ~9,5 tūkst.gadu). Dārzciems atrodas vienā no sausākajām Rīgas daļām Daugavas labajā krastā.

Priekšpilsēta aiz Rīgas pilsētas mūriem sāka veidoties jau viduslaikos. 13.gs. priekšpilsētas teritorijā uz dienvidaustrumiem no Rīgas atradās domkapitula īpašumi un Livonijas ordeņa dzirnavas, kamēr Dārzciema teritorijā pletās vien pļavas, kurās apkārtējo māju saimnieki ganīja lopus.

18.gs. beigās kartēs tagadējā Dārzciema un Pļavnieku teritorija apzīmēta kā zosu ganības. Tolaik Dārzciema teritorijā atradās arī Zēmunda muiža (Seemundshof, Mühlenhof), Jāņa pusmuiža (Johannenhof, no tās vārdu ieguva vēlākā dzelzceļa stacija Jāņa vārti tagadējā Ķengaragā) un Lāču muiža (Bärenhof / Morgensterns Hof), kura atradusies tagadējās Nīcgales un Sesku ielas krustojuma rajonā, un tās vārdā nosaukts 90.gados izveidotais tirgus, kas šai vietā pastāvēja līdz pat 2006.gadam (tā vietā šobrīd ir lielveikals Maxima). Tagadējā Slāvu apļa rajonā atradušies Pulvera pagrabi, kas bijis nozīmīgs orientieris šajā visai reti apdzīvotajā apvidū. Netālu no tiem – tagadējās Lubānas un Slāvu (agrāk Kuzņecova) ielas krustojumā bijis Pura krogs.

Pēc 1923.gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātā Rīgas ģenerālplāna pilsētas perifērijā bija paredzēta vienīgi ekstensīva mazstāvu apbūve jeb „dārzu pilsētas klajais apbūves veids”, kas dienvidos un austrumos stiepās līdz Dolei, Baltezeram un Ropažiem. Šai zonā iekļaujas arī lielākā daļa Dārzciema apbūves. Rīgas pilsētas robežās Dārzciems tika iekļauts 1924.gadā.

Pēc Otrā Pasaules kara Dārzciemā tika īstenota plaša vienģimeņu māju apbūve. Izplatītākais to tips Dārzciemā bija t.s. „tintes pudelīte” – plānā kvadrātiska vienstāva ēka ar regulāru četrslīpju jumtu un skursteni centrā. Liela daļa no šī ēkām tika nojaukta, topot jaunajai daudzstāvu dzīvojamo namu apbūvei 70. – 80.gados. Daudzstāvu namu apbūve iekļauj 103., 119.sērijas, mazģimeņu projekta un atsevišķas citu projektu ēkas. Dārzciema rietumu daļā starp Dārzciema un Ilūkstes ielām lielākoties ir viena un divu stāvu apbūve, kamēr rietumu un ziemeļu daļā dominē trīs līdz deviņu stāvu dzīvojamo māju apbūve. 70.gadu vidū tur lielākos daudzstāvu namu korpusus uzbūvēja padomju armijas virsnieku vajadzībām. Vēlāk mājas Dārzciemā sāka būvēt lielie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākais bija „Aldaris”.

Augusta Deglava ielas vēsture saistāma ar kādreizējo Rumpju muižu, kas atradās ielas galā (tagad Dreiliņu mikrorajona teritorijā), iela tika izveidota 1885.gadā un līdz 1937.gadam saukta par Rumpju muižas jeb Rumpmuižas ielu, pēc tam to nodēvējot rakstnieka Augusta Deglava vārdā. Šo nosaukumu iela saglabājusi arī padomju gados.

Dārzciema iela ir nozīmīga pilsētas satiksmē kā daļa no topošās Austrumu maģistrāles, kas Daugavas labajā krastā savieno Rīgas dienvidu un ziemeļu daļu. Pabeidzot Slāvu apļa satiksmes mezglu un būvdarbus maģistrāles ziemeļu daļā, ielas nozīme un noslogotība pieauga vēl vairāk. Dārzciema ielā vairāku nozīmīgu uzņēmumu (pārsvarā auto) mītnes.

Padomju laikā Dārzciemā atradās plaši pazīstams universālveikals „Lubāna”, kas sarunvalodā parasti dēvēts par “Lubančiku”. Kā patstāvīgs veikals tas darbojās līdz pat 2004.gadam, kad tika pārbūvēts par mūsdienīgu pārtikas lielveikalu. No padomju laikiem līdz deviņdesmito gadu beigām arī Nīcgales ielā 40 atradās universālveikals. Viens no pirmajiem lielveikaliem apkaimē bija „Rimi Deglava”, kas darbojās kopš deviņdesmito gadu beigām.