Apkaimes vēsturiskais apraksts
Ķengarags ir apkaime pilsētas dienvidu daļā, piekļaujoties Daugavas labajām karstam. Ķengarags bija viens no pirmajiem tagadējās Rīgas rajoniem, kas iznira no Baltijas ledus ezera dzīlēm, kad, klimatam mainoties, tas atkāpās tagadējā Rīgas jūras līča virzienā. Tomēr vēl pirms 11 tūkstošiem gadu šī apkārtne bija vien saliņa plašajā Daugavas deltā. Ir grūti teikt, kad Ķengaraga teritorijā parādījās pirmie cilvēki, bet sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.
Pirmo reizi Ķengarags (Kengaragge) kā apdzīvota vieta minēta 16.gs. 2.pusē. Ķengaraga nosaukuma izcelšanās tiek skaidrota dažādi: gan ar šeit dzīvojošā zemnieka vārdu, gan nosaukuma lībisko izcelsmi – “kurpju rags”. Ķengarags kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18.gs. beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Vēsturiski par Ķengaragu saukta teritorija, kas atradusies tagadējā Krasta masīva vietā. Ar laiku Ķengaraga vārdu attiecinājuši uz teritorijām, kas stiepjas tālāk no Rīgas centra.
Jau 1208.gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Tagadējā Ķengaraga teritorija viduslaikos atradusies Mazjumpravas muižā. Muižas vēsture sākas 13.gs., kad cisterciešu klostera mūķenes ieguva augšup Rīgas Daugavas krastā nelielu zemes platību ar dažiem zemniekiem, kuriem bija viņas jāapgādā ar pārtiku. Muižu viduslaikos sauca par „Blūmendāli” („puķu ieleju”), bet tautā pēc to īpašniecēm („jumpravām”) muižu dēvēja par Jumpravmuižu. Ar laiku atšķirībā no Lielvārdes draudzē esošās Jumpravmuižas (Lieljumpravas) muižu sāka saukt par Mazjumpravmuižu.
16.gs. muižu ieguva jezuīti. 1627.gadā pēc viņu aiziešanas no Vidzemes, tā nonāca Rīgas monētu kaltuves meistaram M. Vulfam, kurš to pārdēvēja par Vulfenšildu. 1636.gadā viņš muižu par 7 000 dālderu pārdeva Rīgas pilsētai. Rāte šīs muižas teritorijai pievienojusi plašas teritorijas abpus Daugavai, tādējādi izveidojot vislielāko Rīgas patrimoniālmuižu. 2008.gadā tika apstiprināta iecere vienai no jaunizveidotajām ielām Ķengaragā dot Mazjumpravas vārdu.
Ķengaraga teritorija ir slavena arī ar to, ka Krievu – Zviedru karā (1656–1661) Rīgas aplenkuma laikā (1656) Ķengaragā tika izvietots cara Alekseja Muihailoviča karaspēks. Ķengaraga vakas zemnieki – zvejnieki pamatienākums ieguva no zvejas, bet strādāja arī par algādžiem Rīgā. 18.gs. Ķengaraga zemnieku lauki un saimniecības vairakkārt tika izpostītas Daugavas vasaras palos (sevišķi 1744.gadā). Stipri apkaime cieta arī Lielā mēra epidēmijā.
18.–19.gs. Ķengaragā atradās loču un enkuru stacija. 18.gs. beigās šeit darbojās divas kokzāģētavas ar gateriem, ko darbināja holandiešu tipa vējdzirnavas. 19.gs. pirmajā pusē tika izveidotas vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M. Račkina fajansa manufaktūra. 1860.gadā pie Daugavas tika nodibināta „Baltijas linu manufaktūras kompānija”. 1817.gadā Ķengaragā atvēra elementārskolu.
Ielu tīkls Ķengaragā sāka veidoties 19.gs. vidū pēc Kuzņecova fabrikas nodibināšanas. 1908.gada decembrī līdz Kuzņecova fabrikai tika atklāta dzelzceļa līnija, bet jau kopš 19.gs. beigām no Rātslaukuma līdz Ķengaragam varēja nokļūt izmantojot zirgu omnibusu satiksmi. Senāk pa Daugavu gāja arī kuģītis ar piestātni Ķengaragā.
Starpkaru Latvijā Ķengaraga teritorijā Maskavas ielas abās pusēs atradās saimniecības, sakņu dārzi, lauki un pļavas. 1924.gadā tika nodibināts gumijas uzņēmums „Kvadrāts” (pilnajā nosaukumā a/s “India Rubber Company Quadrat”), kas 30.gados kļuva par lielāko gumijas izstrādājumu fabriku Latvijā. Vēlākais rūpnīcas nosaukums ir “Sarkanais Kvadrāts”. Tagad tur darbojas “Baltijas Gumijas Fabrika” un “Baltijas Apavu Fabrika”, kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi. Senāk šo uzņēmuma teritorijā atradusies Blieķu muižiņa.
Padomju gados Ķengaragā darbojās Rīgas mūzikas instrumentu fabrika (tagadējais nosaukums a/s SOLO – Rīga), Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca „Impulss”, LVU (tagad Latvijas Universitātes) cietvielu fizikas zinātniski pētnieciskais institūts, jau minētais „Sarkanais Kvadrāts” un „Rīgas porcelāna fabrika” (bijusī Kuzņecova fabrika).
Ķengarags ir vieta, kur sākas viena no svarīgākajām Latvijas satiksmes artērijām – ceļš uz Latgali un tālāk uz Krieviju, Baltkrieviju. 1861. gadā tika atklāta Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnija. Ķengaragā izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Laukumā pie Šķirotavas stacijas ir uzstādīts piemineklis padomju genocīda upuriem – 1941. un 1949.gadā izvestajiem Latvijas iedzīvotājiem (mākslinieks Aivars Vilipsons).
Lai arī Ķengarags vēsturiski ir bijis daļēji rūpniecības rajons, tomēr mūsdienās tas ir vairāk kļuvis par “guļamrajonu”. Mūsdienās šeit ir attīstīts lielveikalu un tirdzniecības tīkls: Dole, Superneto, Maxima, Līksna veikali, Ķengaraga un Doles tirgus. 20.gs. 50.gados Ķengaragā sāka celt divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzceļa strādnieku vajadzībām. Šeit attīstījās arī individuālā apbūve, bet pēc 1962. gadā izstrādātā detaļplānojuma tika sākta daudzstāvu apbūve. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem un to centriem, rajonu sabiedriskā un tirdzniecības centra Bultu ielā. Piecstāvu apbūvi papildina divpadsmistāvu torņu ēkas. Pie apbūves strādājuši arhit. L. Nagliņš, A. Ozoloņa, N. Eglīte, M. Brodskis, E. Jēkabsons u.c.
Lielākā daļa Ķengaraga teritorijas Rīgai tika pievienota 1924. gadā, kad Latvijā norisa zemes reforma, un arī Rīgas pilsēta savas attīstības nodrošināšanai ievērojami palielināja savu teritoriju, pievienojot zemes, kas sākās aiz Krasta masīva un pletās līdz Šķirotavas stacijai. No 1934.gada tas kļuva par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem. Pats Ķengaraga dienvidu gals starp Šķirotavas staciju un Daugavu Rīgai tika pievienots tikai 60. gados, kad sākās intensīva šīs teritorijas apbūve. Rajons līdz Ikšķiles ielai Rīgas teritorijā tika ieslēgs 1960.gadā, bet Višķu ielas teritorija, kas ir mūsdienu Ķengaraga robeža, klāt nāca 1968.gadā, kad Rīgai klāt pievienoja plašu apgabalu gar Daugavas malu līdz pat Dārziņiem. Latvijas pirmās republikas laikā, kā arī mūsdienās, Ķengarags ir ietverts Latgales priekšpilsētas robežās, kas padomju gados tika dēvēts par Maskavas rajonu.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Rīgas ielas. Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c. (sast.), 1. sēj. – R., 2001. – 35. lpp
- J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. – R., 1996. – 94. lpp.
