Kleisti

Robežas

Kleistu apkaime atrodas Rīgas ZR daļā un robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes pagastu un Jūrmalu. Robežas – pilsētas robeža, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, līnija līdz Kleistu ielai, Kleistu iela, Kurzemes prospekts, līnija līdz pilsētas robežai.

Kleistu apkaimes kopējā platība ir 1873,0 ha, un platības ziņā tā ir vislielākā Rīgas pilsētas apkaime, trīs reizes pārsniedzot vidējo apkaimes platības rādītāju.

Reljefs

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums atbilst jūras līmenim (apkaimes ZR daļā pie Buļļupes), bet tās maksimālais augstums ir 27 m. Ņemot vērā Rīgas kopumā līdzeno reljefu, jāvērtē, ka Kleistu apkaime reljefa ziņā ir viena no visdaudzveidīgākajām teritorijām Rīgā. Plaša apkaimes daļa ap Hapaka grāvi (Spilves pļavas) ir ļoti zema un līdzena.

Spilves pļavu garums DR –ZA virzienā ir 8 km, bet platums ZA daļā sasniedz 3 km. Reljefa augstums Spilves pļavu vidusdaļā 0,1-1,0 m, bet gar malām 1-2 m v.j.l.

Apkaimes ZR daļu ZA – DR virzienā šķērso Bolderājas – Priedaines kāpu grēda, kur augstākie kāpu pauguri atrodas pie Kleistu robežas ar Jūrmalas pilsētu. Šī Bolderājas – Priedaines kāpu grēda sastāv no divām paralēlām, asimetriskām 4 -10 m augstām, vairākus kilometrus garām vaļņveida kāpām un 2 – 8 m augstiem pauguru masīviem, kurus nodala deflācijas ieplakas un joslas. Kopējais kāpas garums ir ap 10 km (platums 0,4 – 1,5 km), no kuriem lielākā daļa atrodas tieši Kleistu apkaimes robežās.

Inženierģeoloģija

Ņemot vērā Kleistu apkaimes lielo platību, inženierģeoloģiskie apstākļi ir ievērojami atšķirīgi dažādās šīs apkaimes daļās, un lielā mērā šo daļu robežas sakrīt ar ģeomorfoloģisko mikrorajonu robežām. Lielākajā daļā Kleistu apkaimes atrodas dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi, kuri mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem (arī kūdra) vietām līdz 10-20 m dziļumam. Šie rajoni (galvenokārt ap Hapaka grāvi un Spilves pļavās) ir uzskatāmi par celtniecībai nelabvēlīgiem vai ar sarežģītiem celtniecības apstākļiem, kuros ir arī ļoti augsts gruntsūdens līmenis (seklāk par 1,5 m).

Savukārt Kleistu apkaimes DR un ZR, kur tieši zem zemes virsas (kāpu rajonos) ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis, pārsvarā ir celtniecībai labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi apstākļi.

Teritorijās ap Hapaka grāvi un Spilves pļavās ir augsts applūstamības risks (plašā teritorijā tas sasniedz pat 10% un biežāku varbūtības rādītāju), ja netiek pienācīgā kārtībā uzturētas hidrotehniskās būves. Tāpēc plašas Kleistu apkaimes teritorijas ir noteiktas kā teritorijas, kurām obligāti nepieciešama inženiertehniskā sagatavošana pirms celtniecības darbu veikšanas. Kopumā šādas teritorijas aizņem 474,1 ha jeb 25,3% no apkaimes platības.

Ūdeņi

Kleistu apkaimes virszemes ūdens objekti – ZR tā ir Buļļupe, apkaimes vidusdaļā Hapaka grāvis un ar to saistītā, plašā meliorācijas grāvju sistēma, bet pašos apkaimes DA – fragments no Lāčupītes.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas aizņem absolūti lielāko daļu Kleistu apkaimes – 61,8% jeb 1158 ha, no kurām gan neviena nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Pašreiz dabas teritoriju reālā platība Kleistos ir vēl plašāka nekā minētais cipars, jo, neskatoties uz apbūves pieļāvumu, daļa no šīm teritorijām joprojām ir bez apbūves. Apkaimes Z, ZR un DR daļu klāj mežs (pārsvarā priedes), bet vidusdaļā raksturīgas Hapaka grāvja (Daugavas) palienes pļavas. Pašos apkaimes DR uz robežas ar Imantas apkaimi kā zaļā teritorija atrodas Lāčupes kapi.

Teritorijas izmantošana

Pēc teritorijas izmantošanas veidu savstarpējā sadalījuma ievērojamu Kleistu apkaimes platību – 17,4% aizņem jauktās apbūves teritorijas, kas koncentrētas ap perspektīvās Piejūras maģistrāles un Ziemeļu koridora (apkaimes ietvaros pašreiz tā ir Rātsupītes iela) trasēm, Bolderājas dzelzceļa līnijas tuvumā, kā arī pie Kleistu un Buļļu ielas krustojuma.