Apkaimes vēsturiskais apraksts
Kleistu apkaime atrodas Pārdaugavā starp Rīgas robežu un Buļļupi. Apkaime ietver daļu Spilves pļavu − rietumos no Rīgas−Bolderājas dzelzceļa, kur apkaimes nosaukums saglabājies no kādreizējās Kleistu muižas, kas pēc platības vēsturiski bija otrais lielākais (1 352 ha, no tiem 110 ha ūdeņi) Pārdaugavas īpašums, bet visretāk apdzīvotais – starp Rīgas robežu, Buļļupi un Rīgas–Bolderājas dzelzceļu.
Kleistu muižas (Kleistenhof) zemes bija pļavām un mežu puduriem klāts līdzenums, kur ziemeļos paceļas līdz 12 m augsts un līdz 1,5 km plats kāpu valnis (Bolderājas – Priedaines kāpu grēda , gar kuru tek Buļļupe, savukārt Hapaka grāvis novada ūdeņus uz Daugavu. Muižiņa bija valsts jurisdikcijai pakļautajā Daugavgrīvas draudzē. Vēsturiskajos avotos tā pirmo reizi minēta 1638.gadā. Kleistu īpašumu Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers piešķīris savam padomniekam Matiasam Brāderam. Muižiņai secen gāja muižu redukcija 17.gs. beigās – muižas platība bija 2 arkli.
1754.gadā pulkvedis Karls Floriāns fon Tīlavs (Thielau), kuram bija mantojuma tiesības uz šo īpašumu, uzticēja tās toreizējam ķīlas īpašniekam birģermeistaram Georgam Kristofam Andrēe (Andreae). 1765.gadā muižu savā īpašumā ieguva rātskungs Gothards fon Fēgezaks, apprecēdams birģermeistara Andrēe meitu, pēc tam muiža vēl vairākas reizes maina īpašniekus.
1844 gadā muižas īpašnieka Gotharda fon Fēgezaka mantojumā norādīti viņam piederējušie īpašumi: Jaunā, Lamberta, Šulca un Vīķu muižiņas, kas visas pazīstamas ar Kleistu muižas nosaukumu. 1844.gadā Kleistu muižas mantinieki zemes sadalīja četrās daļās un iznomāja zemkopjiem un lopkopjiem.
Kleistu muižai, atšķirībā no lielas daļas citu Pārdaugavas vasaras muižiņu, bija lauksaimnieciska nozīme. No tās 4 000 pūrvietu kopējās platības 1 500 pūrvietu aizņēma mežs (~ 500 ha), 500 − smilšainas kāpas, tikai atlikusī zemes daļa bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Kleistu muižā pēc 1768.gada dzīvojis arī Johans Kristofs Broce, kas te ieradās pēc Vitenbergas universitātes beigšanas, lai uzņemtos rātskunga Gotharda Fon Fēgezaka dēla audzināšanu. 1793.gadā arī tapis Broces zīmētais Kleistu muižas attēls, kas atspoguļo tā laika muižas ainavu.
Gothards Fon Fēgezaks uzcēla greznu dzīvojamo ēku. Kleistu muižas kungu māja ir 18.gs. beigās celta vienstāvu ēka guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem ar mansarda jumtu. Celtnei ir barokāls apveids, ēkas galos pildrežģu konstrukcijas zelmiņi. Vēlāk kungu māja apšūta ar spundētiem dēļiem, kur pie ieejas uzbūvēts lievenis klasicisma stilā ar lēzenu frontonu, ko balsta 2 kolonnu pāri. 19.gs. muižas kungu mājā bijis ļoti grezns interjers.
No Kleistu muižas ansambļa saglabājušās divas ēkas tagadējā Kleistu ielā 37. Kungu mājā padomju laikos tika iekārtoti dzīvokļi, kārniņu jumts nomainīts pret skārda, bet barokālie sīkrūšu logi − ar standarta logiem, kā arī pārveidoti iekštelpu interjeri.
Kleistu apkaimei var pieskaitīt arī Jauno muižu (Neuhoff, Nyhoff), kurai nav zināma precīza atrašanās vieta, tomēr pēc 1917.gada kartogrāfiskā materiāla, tās iespējamā atrašanās ir tagadējās Kleistu un Buļļu ielas rajonā, kas daļēji iekļaujas Kleistu apkaimes teritorijā. Mūsdienās par muižu saglabājušās tikai vēsturiskas liecības. 1873.gadā tika atklāts Rīgas–Bolderājas dzelzceļš – pieņemtā šodienas Kleistu apkaimes austrumu robeža.
1924.gadā Rīgas pilsētai tika pievienotas plašas Pārdaugavas teritorijas — Kleisti, Bolderāja, Daugavgrīva, Buļļu un Solitūdes muižas, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža, Šampēteris u.c. 20.gs. 2.pusē Kleistos izvietoja Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūtu, kā arī jāšanas un pieccīņas sporta bāzi. 1974.gadā Rīgai tika pievienota arī Lācara jeb Lāčupes kapu teritorija. Kapsēta bija veidota 19.gs. beigās, bet tā strauji izauga 20.gs., kad tika slēgti daudzi kapi Rīgas centrā.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies Kleistu muižas apbūve, ar tajā esošo muižas kungu namu ērberģi, kā arī trijiem dižozoliem. Blakus bijušajai kungu mājai atrodas Pārdaugavas resnākais ozols, kura apkārtmērs ir 5,3 m. Otrs Kleistu dižozols zaļo viņpus Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta, trešais – pie Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra ēkām. Minētā muižas apbūve un tās elementi ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi. Mūsdienās nozīmīgākie Kleistos atrodošie objekti ir kādreizējais Kleistu muižas ansamblis, A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Biomedicīnas pētījumu centrs, Latvijas Nacionālā lietišķo sporta veidu skola.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
- Ārgalis A., Rīga. – R.: Preses nams, 2000.- 107 lpp.
- Rīga. Pilsētas plāns 1: 20000, 2004. – Rīga: Karšu izdevniecība Jāņa sēta
- J.K.Broce Zīmējumi un apraksti 2.sēj.//Rīgas Priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. – Rīga
- Karte des westlichen Ruβlands. Kriegsausgabe// Herausgegeben von der Kartogr: Abteilung der Kgl. Preuβ. Landesaufnahme 1917, Mafsstab 1 : 100 000
- Latvju enciklopēdija, 2. Sēj., Redaktors Arveds Švābe, Apgāds Trīs Zvaigznes, Stoholma 1950 – 1951.g., Faksimilizdevums, 1995.g. Term. „Kleistes muiža” 1022 – 1023. Lpp
- Pope A. Rīgas galvenā nomale. – Rīga: izdevniecība „Zelta grauds”, 2005, -239 lpp.
- Rīgas ielas, 2001//Enciklopēdija, 1.sēj. – Rīga: Apgāds Priedaines, 238. lpp; 43. Lpp.
- Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos, SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 2000. Kopā 351. Lpp
- Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750.g. – 1850.g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: – Rīga, 69 – 70.lpp
