Mežaparks

Robežas

Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ZA no Rīgas centrālās daļas Ķīšezera krastā (administratīvi – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā). Pa sauszemi tā robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
Mežaparka apkaimes robežas – Ķīšezers, Ķīšezera iela, Gaujas iela, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts, robežas līnija gar Mežaparku.

Mežaparks ir viena no lielākajām apkaimēm Rīgā, tās kopējā platība vairāk kā divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platības rādītāju pilsētā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 740 m. Tomēr, neskatoties uz ļoti plašo teritoriju, Mežaparka apkaime kopumā ir skaidri identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime. To ataino dabā redzamie robeželementi (dzelzceļš, maģistrālās ielas un Ķīšezers) un pašas apkaimes funkcionālo elementu telpiskais izkārtojums, kad ir skaidri identificējams centrālais dzīvojamais rajons (vēsturiskais Mežaparks un Ķeizarmežs), kā arī plašais Mežaparka meža masīvs ar daudzveidīgiem publiskās ārtelpas elementiem.

Plašajai kapu teritorijai apkaimes DR daļā faktiski nav tiešas funkcionālas saiknes ar Mežaparka apkaimi, taču ģeogrāfiski tā racionāli ietilpst kopējā apkaimes telpā. Nākotnes plāni paredz, ka Mežaparka vēsturisko apbūvi papildinās jauni attīstības projekti gan starp Meža prospektu un G.Zemgala gatvi, gan starp Ezermalas un Rusova ielām.

Reljefs

Mežaparkā reljefs ir viļņots gandrīz visā apkaimes teritorijā (izņemot apkaimes centrālo un DA daļu), lai gan starp atsevišķām apkaimes daļām vērojamas atšķirības zemes virsas un reljefa raksturā. Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski atbilst jūras līmenim, jo apkaimes A daļa robežojas ar Ķīšezeru, kurā ūdens līmeņa svārstības ir tieši atkarīgas no vējuzplūdiem un vējatplūdiem caur Mīlgrāvja kanālu. Tomēr lielākā daļa apkaimes teritorijas atrodas vismaz 6–8 m augstumā v.j.l. Vienīgie izņēmumi attiecināmi uz pārsvarā šauru Ķīšezera piekrastes joslu, kas jau ~40 m attālumā no krasta sasniedz 5 m augstuma atzīmi.
Zemākais reljefs ir apkaimes ZA daļā pie robežas ar Aplokciemu, kur pat līdz 150 m plašā piekrastes joslā tas nepaceļas augstāk par 4 m v.j.l., kā arī apkaimes DA daļā (Saules dārza teritorijā), kur 150–400 m attālumā no ezera reljefs pārsvarā nepārsniedz 3 m v.j.l. Zems reljefs ir arī ap apkaimes D daļā esošo Mailes upīti, kur Čiekurkalna apkaimes virzienā zemes virsmas augstums pārsvarā ir 3–4 m v.j.l. robežās.
Apkaimes centrālā daļa ir izteikti līdzena, ar zemes virsas augstumu 7–8 m v.j.l., savukārt visviļņotākais reljefs ir izvietojies pa apkaimes perimetru (izņemot DA daļu). Augstākie pauguri izvietoti apkaimes Z un ZR daļā (daži arī DA) – tie sasniedz pat 17 m v.j.l., lai gan lielākā daļa pauguru ir 13–14 m augstumā v.j.l. un to relatīvais augstums lielākoties nepārsniedz 7–8 m.
Mežaparka apkaime ietilpst 3 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos:

1. Absolūti lielākā apkaimes daļa (Z, centrālā, R un D daļa) ietilpst Mežaparka kāpu ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, kas ir kāpu masīvs Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Mežaparka kāpu garums Z–D virzienā ir 4,8 km, platums 3,2 km, kopējā platība 9 km2 un lielākais augstums 16–18 m v.j.l. Gar masīva ZR un ZA malu raksturīgs 6–8 m augstu vaļņveida un parabolisko kāpu reljefs, iekšējā daļā viļņots deflācijas reljefs (7,5–10 m v.j.l.) ar sīkiem izometriskiem kāpu pauguriem. Kāpas veidojušās pēcleduslaikmetā (pirms 10–6 tūkstošiem gadu), R vējiem pārpūšot smiltis. Litorīnas jūras laikā šī teritorija, iespējams, bija sala. Daļa kāpu nolīdzināta un apbūvēta (galvenokārt R un DA malā).
2. Apkaimē esošā Ķīšezera piekrastes josla, kā arī teritorija ap Mailes upīti apkaimes DA, ietilpst Ķīšezera–Juglas ezeru virknes ieplakas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar Litorīnas jūras lagūnu tipa nogulumiem.
3. Neliela apkaimes DA daļa pie Ķīšezera ielas ietilpst Dreiliņu–Šķirotavas viļņotā līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā – Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Dominējošais virsas augstums 7,5–9 m v.j.l. Reljefs viļņots – plakanu smilšainu līdzenumu posmi mijas ar nelielu purvu vai pārpurvotu līdzenumu joslām, sīkiem kāpu pauguriem un vaļņveida kāpām. [3]

Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Mežaparka apkaimē pārsniedz vairāku desmitu metru biezumu (25–40 m), apkaimes lielākajā daļā atrodas augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie, kvarca smilšakmeņi ar 0,5–1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem. Savukārt pašā apkaimes D daļā šos iežus pārklāj Amatas svītas gaišpelēkie oolītsmilšakmeņi un baltie vai gaišpelēkie aleirolīti. [3]

Inženierģeoloģija

Mežaparka apkaimē kopumā ir vieni no vislabākajiem apstākļiem celtniecībai salīdzinājumā ar citām Rīgas pilsētas apkaimēm. Gandrīz visā apkaimes teritorijā, atskaitot tās DA malu un Ķīšezera piekrastes joslu, apstākļi celtniecībai ir labvēlīgi. Turklāt apkaimes centrālajā daļā gruntsūdeņi ieguļ pat dziļāk par 3 m, bet pārējā teritorijā 1,5–3 m dziļumā, kas arī ir pietiekams dziļums būvniecības darbu veikšanai, lai nevajadzētu veikt speciālus inženiertehniskos priekšdarbus būvlaukuma sagatavošanai.
Zemes virskārtu veido vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām (dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis). No ~10–25 m dziļuma ieguļ blīva, putekļaina jeb vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smilts. [5]
Sarežģīti celtniecības apstākļi ir tikai šaurā Ķīšezera piekrastes joslā apkaimes A daļā, kā arī Ķīšezera ielas rajonā apkaimes DA. Šajās teritorijās zemes virskārtu veido irdenas, pārsvarā smalkas vai putekļainas smiltis, kuras var saturēt arī dūņu starpkārtas. No 10–17 m dziļuma pārsvarā ieguļ blīva, putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts. Gruntsūdeņu dziļums šajā vietā ir mazāks par 1,5 m, kas tādējādi apgrūtina būvniecību. [5]
Applūstamības risks Mežaparka apkaimē pastāv tikai relatīvi zemajā Ķīšezera piekrastes joslā, kuras platums pārsvarā nepārsniedz 50–100 m. Citviet tikai apkaimes DA malā pie Saules dārza applūstamības risks var pārsniegt 1%. Pateicoties apkaimes labvēlīgajai ģeotehniskajai situācijai, maz aktuālajam applūstamības riskam un plānotajām attīstības iecerēm, tikai 1,5% jeb 17,6 ha no apkaimes teritorijas RTP–2006 ir noteikts, ka pirms būvniecības uzsākšanas obligāti jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Šāds statuss noteikts divās apkaimes teritorijās – R malā pie Viestura prospekta, kur tikti uzglabāti naftas produkti un apkaimes D daļā, pašreizējo ģimenes dārziņu teritorijā, kuru daļēji paredzēts transformēt savrupmāju apbūvei, kā arī izbūvēt Austrumu maģistrāles savienojumu ar Viestura prospektu.

Ūdeņi

Saskaņā ar RTP–2006 virszemes ūdens objekti Mežaparka apkaimē aizņem 23,1% jeb 272,6 ha lielu teritoriju. Gandrīz visu šo teritoriju aizņem Ķīšezers, kurš atrodas apkaimes A malā. Šī ezera kopējā platība ir 1 740 ha, un tā R daļa atrodas Mežaparka apkaimē. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reizes gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas ZR stūrī. Caur Mīlgrāvi vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļas ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdens līmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti. [3] Apkaimes DA daļā R–A virzienā uz Ķīšezeru plūst Mailes upīte, kurai ir būtiska nozīme Mežaparka apkaimes D daļas drenāžā. Apkaimes D starp M.Ķempes un Ķīšezera ielām atrodas arī neliels dīķis, kurš saglabājams arī saskaņā ar RTP–2006.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Mežaparka apkaimē aizņem ļoti lielu platību – saskaņā ar RTP–2006 tie ir 45,7% jeb 540,1 ha, tomēr neviena no šīm teritorijām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Plašākie dabas un apstādījumu teritoriju nogabali izvietoti apkaimes Z un ZR daļā, kur atrodas Mežaparka mežs, kā arī apkaimes DR daļā, kur izvietots plašs vairāku kapu komplekss (Sarkandaugavas kapi, Miķeļa kapi (daļa no tiem ir Raiņa kapi, bet daļa – Garnizona kapi), 1. Meža kapi (daļa no tiem ir Brāļu kapi), 2. Meža kapi (daļa no tiem ir Markusa kapi)). Atsevišķas mazākas dabas un apstādījumu teritorijas izvietotas arī Mežaparka vēsturiskā dzīvojamā rajona robežās apkaimes DA daļā.
Apkaimes dabas un apstādījumu struktūru būtiski papildina arī plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kuras aizņem 13,1% jeb 155,0 ha. Lielākā daļa no tām ir dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (84,8 ha). Tās raksturo vēsturisko Mežaparka dzīvojamo rajonu, kurš veidots kā dārzu pilsēta. 38,6 ha aizņem publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas atrodas apkaimes centrālajā daļā – gan Dziesmu svētku estrāde, gan Rīgas zooloģiskais dārzs un atsevišķas mazākas teritorijas. Zināmā mērā degradēta teritorija apkaimes R daļā pie Viestura prospekta, kurā atradās Vudisona naftas termināls, noteikta kā jauktas apbūves ar apstādījumiem teritorija. Tāds pats statuss noteikts arī mazākiem nogabaliem apkaimes DA daļā pie Ķīšezera, kur raksturīgs funkciju sajaukums, bet ir plānots pēc iespējas vairāk saglabāt plašo apstādījumu struktūru. Saules dārza teritorijā 6,35 ha platībā noteikts sporta un rekreācijas apbūves ar apstādījumiem statuss. Realitātē arī Mežaparka apkaimes teritorijas, kurām RTP–2006 noteikts cits zemes izmantošanas veids, lielā mērā raksturojas ar augstu apstādījumu īpatsvaru, jo daļa no tām pagaidām nav apbūvēta un arī apbūvētajās teritorijās ir augsts zaļumu īpatsvars. Bez iepriekšminētajām teritorijām, to, pirmkārt, ir jāattiecina uz noteiktajām savrupmāju apbūves teritorijām, kas aizņem 4,0% jeb 46,8 ha no apkaimes kopplatības. Tās izvietotas visblīvāk apbūvētajās vēsturiskā Mežaparka dzīvojamā rajona robežās Stokholmas ielas apkārtnē, kā arī rajona D daļā, tādējādi iezīmējot pakāpenisku pāreju uz teritorijām, kurās pieļaujama blīvāka un intensīvāka apbūve. Dzīvojamā rajona DA daļā pie M.Ķempes ielas jau pašreiz ir izveidota daudzstāvu dzīvojamā apbūve, kuru paredzēts nedaudz izvērsts arī otrpus Kokneses prospektam (starp Glika ielu un Mailes upīti).

Teritorijas izmantošana

Dzīvojamās apbūves teritorijas Mežaparkā kopumā aizņem 1,0% jeb 11,6 ha. Nelielu teritoriju (0,8% jeb 9,4 ha) aizņem jauktas apbūves teritorijas, kas izvietotas vairākās nelielās vietās apkaimes DA un A daļā. Piemēram, pašreizējā vēsturiskā Mežaparka dzīvojamā rajona centra teritorija, kura atrodas krustojumā starp Stokholmas un Pēterupes ielām, Kokneses un Visbijas prospektiem. Jauktas izmantošanas statuss noteikts arī daļai no Ķeizarmeža sporta kompleksa un atsevišķām tam pieguļošām teritorijām, kā arī esošas apbūves zonā pie Ķīšezera Pāvu ielas rajonā.
Fragmentārs raksturs ir arī publiskās apbūves teritorijām, kuras izvietotas dažādās apkaimes daļā un kopumā aizņem 0,7% jeb 7,8 ha. Toties plašu un nosacīti monolītu teritoriju Mežaparka apkaimes DA daļā pie Ķīšezera ielas aizņem centru apbūves teritorijas – kopumā 2,6% jeb 30,2 ha no apkaimes kopplatības. Tās izvietotas pašreiz vēl neapbūvētās, kā arī agrākajās militārajās teritorijās, iezīmējot jaunu un dinamisku centru uz robežas starp Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēm.
0,8% jeb 9,4 ha Mežaparkā aizņem tehniskās apbūves teritorijas, no kurām lielākās atrodas pie Austrumu maģistrāles un Viestura prospekta savienojuma, kā arī ap apkaimes DR daļā esošo dzelzceļu.
Ceļu un ielu trašu aizņemtā teritorija ir relatīvi liela – 8,4% jeb 99,3 ha. To galvenokārt nosaka plašie rezervētie koridori jaunas satiksmes infrastruktūras izvietošanai apkaimes D un R daļā, ko papildina izvērstais nelielo ielu tīkls Mežaparka vēsturiskajā dzīvojamajā rajonā.