Mežciems

Robežas

Mežciema apkaime atrodas Rīgas A daļā un robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm. Robežas – Juglas iela, Malienas iela, Palsas iela, Malienas iela, Šmerļa iela, Stūrīšu iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela, Dzelzavas iela, Strautu iela, Biķernieku iela, Juglas iela.

Mežciema apkaimes kopējā platība ir 766,7 ha. Noteiktās Mežciema apkaimes robežas zināmā mērā ir uzskatāms par kompromisa risinājumu, lai plašo Biķernieku meža masīvu varētu ietvert vienā apkaimē nevis sadalītu to starp citām tam pieguļošajām apkaimēm. Pēc būtības Biķernieku mežs ne mazāk kā ar Mežciemu ir saistīts arī ar Teikas apkaimes DA daļu, Purvciema apkaimes ZA daļu un Dreiliņu apkaimes ZR daļu.
Robežas ap Mežciema apkaimes A daļu (ap mikrorajonu) kopumā ir korektas, jo ir skaidri nolasāmas pa ielu trasēm (tai skaitā saprātīgs ir risinājums iekļaut Mežciemā arī Palsas ielas kvartālu, kas funkcionāli ir tieši saistīts ar Mežciemu). Vienīgais ierosinājums robežu maiņai saistās ar Mežciema apkaimes DA daļa robežu, kur pašreiz tā novilkta pa „veco” Biķernieku ielas trasi, lai gan no perspektīvas viedokļa tai vajadzētu iet pa rekonstruēto Biķernieku ielas trasi, kas atrodas nedaudz uz D. Atskaitot Mežciema apkaimes ZR un DR daļā (Biķernieku meža R nomalē) izvietotās aktivitātes, pārējā Mežciema apkaimes teritorija uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu telpu, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu.

Reljefs

Mežciema apkaimes reljefs ir atšķirīgs dažādās apkaimes daļās un tas svārstās amplitūdā no 4-22 m v.j.l. Apkaimes centrālajā un D daļā reljefs pārsvarā ir līdzens un zemes virsma pārsvarā atrodas 8-10 m augstumā v.j.l. Viszemākais reljefs Mežciema apkaimē ir gar tās ZR daļā plūstošo Šmerļupīti – tikai 4-5 m v.j.l., tomēr šis reljefa pazeminājums aizņem tikai šauru joslu. Salīdzinoši līdzens reljefs ir arī apkaimes R, ZR daļā, kur zemes virsma ZR daļā svārstās 7-8 m v.j.l. robežās, bet R daļā 8-9 m v.j.l. robežās. Pauguraināks reljefs ir Mežciema apkaimes ZR daļas centrā (Biķernieku mežā), kur atrodas Biķernieku kāpas. Kāpu pamatne atrodas līdzīgā augstumā kā pārējā apkaimes teritorija – 9-10 m v.j.l., bet šo kāpu relatīvais augstums sasniedz 8-12 m (visaugstākā kāpa atrodas Biķernieku meža vidū – 22 m v.j.l.).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Mežciema apkaimē apstākļi celtniecībai ir atšķirīgi dažādās apkaimes daļās. Apkaimes Z daļā ap Gaiļezeru un virzienā uz Dambjapurva ezeru ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Mežciema apkaimes DR daļā un gar Šmerļupīti (DA daļā tā ir Dreiliņupīte), kas šķērso visu apkaimes teritoriju no DA uz ZR, raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Ap Šmerļupīti ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis (<1,5 m), bet DR daļā tas ir pietiekošs būvniecībai un pārsniedz pat 3 m dziļumu, taču tā ir agrākā Hausmaņa purva teritorija.

Mežciema apkaimes ZR, DR (starp Biķernieku un Lielvārdes ielām) un DA daļā (atsevišķās vietās arī Z daļā) raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Tur gruntsūdeņu dziļums parasti nav mazāks par 1,5 m, bet pie Lielvārdes ielas pat pārsniedz 3 m. Zemes virskārtu tur pārsvarā veido smalka smilts. Mežciema apkaimes centrālajā un ZA, A daļā pārsvarā raksturīgi labvēlīgi celtniecības apstākļi. Tur ģeoloģiskā griezumā raksturīgas vidēji blīvas smilšainas gruntis, pārsvarā ar smalkas smilts starpkārtām.

Ūdeņi

Galvenie no Mežciema apkaimes virszemes ūdens objektiem ir Gaiļezers, Linezers, Šmerļupīte (DA daļā tā ir Dreiliņupīte) un atsevišķi novadgrāvji apkaimes DR daļā starp Lielvārdes un Biķernieku ielām. Gaiļezers atrodas Mežciema apkaimes ZA daļā Hipokrāta un Gaiļezera ielu ielokā. Gaiļezera platība ir 7,6 ha, baseins 0,32 km2. Tā vidējais dziļums 1 m, bet lielākais – 1,7 m. Ezerā ieplūst lietusūdeņi no tuvākās apkārtnes. Gaiļezera krasti, īpaši tā D, DR daļā pārpurvoti un daļēji apauguši. To iecienījuši ūdensputni – pīles un kaijas.

Perspketīvē Gaiļezeru ir vēlams veidot par iedzīvotāju rekreācijas vietu pie ūdens. Linezers atrodas Mežciema apkaimes centrālajā daļā (Biķernieku mežā). Tā kopējā platība ir 2,3 ha, vidējais dziļums – 1,5 m, lielākais dziļums – 2,8 m. Linezers ir beznotekezers, kurš barojas ar gruntsūdeņu un nokrišņu ūdens pieplūdi, tādēļ ezera ūdens ir tīrs un mīksts. Linezers ir visumā sekls un atrodas mežu ieskautā ieplakā, tādēļ tā ūdens iesilst jau agri pavasarī. Linezeram kā iedzīvotāju atpūtas vietai ir augsts attīstības potenciāls. Šmerļupīte tek caur Mežciema apkaimes centrālo un ZR daļu. Tās augštece veidojusies, satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā. Tās kopējais garums 12 km, bet baseina kopplatība – 27,2 km2. Šmerļupīte ietek Ķīšezerā jau ārpus Mežciema apkaimes. Tā novada nokrišņus un gruntsūdeņus no daļēji urbanizētās Biķernieku meža un Šmerļa teritorijas.

Agrāk Gaiļezerā ietecēja Dreiliņupīte, taču Mežciema mikrorajona izbūves rezultātā tās tecējums tika koriģēts, savienojot Dreiliņupīti ar Šmerļupīti pa cauruļvadu zem S.Eizenšteina ielas. Dreiliņupīte iztek no smilšainas, daļēji apmežotas Rīgas A pierobežas. Tagadējais Dreiliņupītes garums līdz ietekai Šmerļupītē ir 5,2 km, bet baseina kopplatība – 13,5 km².

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Mežciema apkaimē aizņem ļoti lielu platību – 62,7% jeb 480,7 ha, bet neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākais šo dabas un apstādījumu teritoriju nogabals atrodas apkaimes R, DR daļā – Biķernieku mežs. Tā Z daļā atrodas Juglas kapi, kas kopš 1975.gada ir daļēji slēgti. Plašs dabas un apstādījumu teritoriju nogabals (daļa no Juglas meža) atrodas arī apkaimes A daļā ap Juglas ielu. Šīs teritorijas DA daļā atrodas Biķeru kapi. To platība ir 15,9 ha, bet kopš 1984.gada tie ir slēgti. Plaša zaļumu josla RTP-2006 noteikta arī Mežciema mikrorajona D daļā, kā arī ap Gaiļezeru. Šo dabas un apstādījumu teritoriju struktūru Mežciema apkaimē būtiski papildina arī salīdzinoši plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas. Tās kopumā aizņem 3,0% jeb 23,1 ha lielu platību. Gandrīz visas (22,15 ha) no šīm teritorijām atrodas apkaimes R daļā un ir noteiktas kā publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, jo tās apzīmē tur esošās veselības aprūpes iestādes.

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām vislielāko platību Mežciema apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas – 8,9% jeb 68,4 ha. Tās galvenokārt izvietotas gar galvenajām apkaimes ielām – Biķernieku iela, S.Eizenšteina ielas R mala, Gaiļezera iela, kā arī apkaimes ZR daļā starp Šmerļupīti un Šmerļa ielu (tur, piemēram, atrodas „Rīgas kinostudija” un dažāda veida biroju ēkas). Plašu teritoriju Mežciema apkaimē aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas – 7,4% jeb 56,9 ha. Tās izvietotas apkaimes centrālās daļas A malā kvartālos starp Malienas, Hipokrāta, Biķernieku un Eizenšteina ielām, apzīmējot 1970. gados uzbūvēto Mežciema daudzstāvu dzīvojamo masīvu jeb Mežciema mikrorajonu.

Salīdzinoši ļoti lielu platību Mežciema apkaimē aizņem publiskās apbūves teritorijas – 7,0% jeb 53,5 ha. Šeit gan jāatzīmē, ka tikai maza daļa no tām ir tieši saistītas ar Mežciema apkaimes iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu (piemēram, izglītības iestādes). Publiskās apbūves teritorijas galvenokārt atrodas izvietotas ap Mežciema dzīvojamo masīvu – Biķernieku kompleksā sporta bāze pie S.Eizenšteina ielas un vairākas veselības un sociālās aprūpes iestādes ap Hipokrāta ielu un Juglas ielu. Nelielu teritoriju 11,8 ha platībā Mežciema apkaimes R nomalē un arī ZA daļā pie Malienas ielas aizņem savrupmāju apbūves teritorijas.