Mīlgrāvis

Robežas

Mīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā un pa sauszemi tā robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Robežas – Mīlgrāvis, Ķīšezers, robežas līnija gar Mežaparku līdz Viestura prospektam, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija.

Iekšēji Mīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem – R daļā Jaunmīlgrāvis (primāri ostas teritorija), bet A daļā Aplokciems (primāri dzīvojamā un rekreācijas teritorija), turklāt abus šos apkaimes rajonus vienu no otra atdala Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase. Tādējādi pašreiz ir grūti uztvert noteikto Mīlgrāvja apkaimes teritoriju kā telpiski un funkcionāli vienotu telpu, lai gan ģeogrāfiski tas tā varētu arī būt. Apkaimes vienotības veicināšanai perspektīvā ir ļoti būtiski uzlabot fiziskās saites (ielas un satiksmes pārvadi) šīs apkaimes robežās, kā arī intensificēt vietējā (-o) centra raksturu.

Reljefs

Mīlgrāvja apkaimē kopumā raksturīgs zems un līdzens reljefs, bez būtiskām augstuma atšķirībām. Vislīdzenākais reljefs ir apkaimes R un DA daļā – pārsvarā 2-3 m augstumā v.j.l. Mīlgrāvja piekrastē krasts ir nostiprināts, un tas faktiski uzreiz sākas pie 3 m augstuma atzīmes. Augstāks reljefs, sasniedzot pat 12 m v.j.l. atzīmi, ir pašos apkaimes D pie robežas ar Mežaparka un Sarkandaugavas apkaimēm, kur sākas Mežaparka kāpas. Gandrīz visa Mīlgrāvja apkaimes teritorija ietilpst Ķīšezera-Juglas ezeru virknes ieplakas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar Litorīnas jūras lagūnu tipa nogulumiem.

Tikai pats apkaimes D gals ietilpst Mežaparka kāpu ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, kas ir kāpu masīvs Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Mīlgrāvja robežās sastopamas daži līdz 12 m augsti vaļņveida kāpu pauguri, taču augstākā šo kāpu daļa atrodas ārpus Mīlgrāvja apkaimes. Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Mīlgrāvja apkaimē pārsniedz vairākus desmitus metru, ieguļ augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie kvarca smilšakmeņi ar 0,5-1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa lielākajā apkaimes daļā (visa centrālā, Z un ZA daļa) ir sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur pārsvarā zem 1-2 m biezas uzbēruma kārtas ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kuru pamatnē no 11-20 m dziļuma ieguļ blīva putekļaina smilts. Netālu no apkaimes D robežas visu Mīlgrāvi no R uz A šķērso apmēram līdz 300 m plata josla, kurā raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Arī šajā teritorijā raksturīgs augsts gruntsūdeņu līmenis, bet gruntis ir ar vēl vājāku nestspēju nekā iepriekš aprakstītajā teritorijā. Labvēlīgi celtniecības apstākļi raksturīgi tikai apkaimes D daļā šaurā joslā gar robežu ar Mežaparka un Sarkandaugavas apkaimēm.

No applūstamības riska viedokļa Mīlgrāvja apkaimē kopumā situācija ir labvēlīga. Vietas ar paaugstinātiem applūstamības riskiem pastāv tikai šaurā Ķīšezera piekrastes joslā gar apkaimes ZA malu (apmēram līdz 1 m izohipsai risks pārsniedz 10%), kā arī apkaimes DA daļā (Aplokciemā), kur reljefs ir zems un vietām applūstamības risks pārsniedz 2%.

Ūdeņi

Apkaimes ZR daļa pieguļ Mīlgrāvim, kas ir Ķīšezera un Daugavas starpatteka. Tā garums 1,6 km, platums 200 m, dziļums 9 m. Vējuzplūdos no jūras straume plūst Ķīšezera virzienā un maksimālais ūdenslīmenis Mīlgrāvī un ezerā var pārsniegt 2 m virs jūras līmeņa. Savukārt apkaimes ZA daļa pieguļ Ķīšezeram. Šī ezera kopējā platība ir 1740 ha, un Mīlgrāvja apkaimē atrodas tikai neliela tā ZR daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m (pie Mīlgrāvja iztekas tas gan var sasniegt pat 7 m). Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči, lai gan tas nav attiecināms uz Mīlgrāvja apkaimi. Ķīšezera krastu pārsvarā veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti. Mīlgrāvja apkaimes ZA daļā un Aplokciemā atrodas arī vairākas nelielas mākslīgi izveidotas ūdenstilpes un grāvji, kas drenē apkārtējo teritoriju.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Mīlgrāvja apkaimē aizņem 6,6 ha no kopējās platības un ir izvietotas šaurā joslā gar Ķīšezera piekrasti, kā arī Viestura prospektā apkaimes D daļā. Patiesībā dabas un apstādījumu teritorijas apkaimē aizņem nedaudz lielāku platību, jo 44,0 ha ir noteikti kā sporta un rekreācijas apbūve ar apstādījumiem. Šīs teritorijas ir izvietotas vienā lielā nogabalā apkaimes ZA daļā starp Ķīšezeru un Mīlgrāvja ielu, kur izbūvēts 18 bedrīšu golfa laukums. Papildus, teritorijas zaļo raksturu ar piemājas apstādījumiem papildina arī apkaimes A daļā izvietotais Aplokciems, kas RTP-2006 noteikts kā savrupmāju apbūves teritorija.

Teritorijas izmantošana

Ražošanas un rūpniecības teritorijas izvietotas apkaimes ZR daļā, un tās visas atrodas Rīgas brīvostas robežās. Kopumā tās aizņem 33,3 ha lielu teritoriju, no kuras plašākais nogabals atrodas starp Mīlgrāvja ielu, Mīlgrāvi un Aplokciema ielu. Dzīvojamās apbūves teritorijas Mīlgrāvī aizņem 26,8 ha. Tās izvietotas 2 nogabalos apkaimes DA daļā – teritorijā starp Mores, Aplokciema un Briežu ielu, kā arī starp Viestura un Ostas prospektu, Mores ielu un Mežaparka meža masīvu.