Pētersala-Andrejsala

Robežas

Pētersalas – Andrejsalas apkaime atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ZR daļā un robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm. Robežas – Daugava, Eksporta iela, Hanzas iela, Ganību dambis, dzelzceļš līdz Eksporta ielai, līnija no Eksporta ielas līdz Daugavai (Eksportosta). Pētersalas-Andrejsalas apkaimes kopējā platība ir 277,3 ha.

Pašreiz noteiktajās robežās Pētersalas-Andrejsalas apkaime ir grūti identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime, jo apkaimes pašreizējā telpa funkcionāli ir fragmentēta un tās R daļa ir primāri orientēta uz Rīgas brīvostas darbību, kas nav tieši saistāma ar pašu apkaimi. Tomēr, skatoties no attīstības perspektīvas viedokļa, noteiktās robežas ir racionālas, jo tādējādi kā apkaimes centrs veidosies pašreiz transformācijas procesā esošā Andrejsala, bet robežas ies pa skaidri izteiktiem transporta koridoriem – Eksporta iela, Hanzas iela, Ganību dambis un Ziemeļu koridors.

Reljefs

Pateicoties apkaimē esošajiem Daugavas krastu nostiprinājumiem, faktiskais zemes virsmas augstums pārsvarā nav zemāks par 3 m v.j.l. Kopumā Pētersalas-Andrejsalas reljefs ir zems un ļoti līdzens, tikai atsevišķās vietās (apkaimes DA daļā) nedaudz pārsniedzot 4 m augstuma atzīmi v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Pētersalas-Andrejsalas apkaimē raksturīga viendabīga situācija, jo visā apkaimes teritorijā šie apstākļi klasificējami kā celtniecībai nelabvēlīgi. To nosaka gan augstais gruntsūdeņu līmenis, kas atrodas seklāk par 1,5 m, gan kvartāra nogulumu sastāvs. Zemes virskārtu 2-5 m biezumā (galvenokārt Rīgas brīvostas teritorijā) veido tehnogēnie nogulumi. Apkaimē kopumā līdz pat 20-30 m dziļumam nogulumus veido dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi, kas mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem. Tādējādi galvenais pielietojamais būvju pamatu veids ir pāļi, bet būvlaukumu sagatavošanai nepieciešami speciāli inženiertehniskie priekšdarbi.

Ūdeņi

Gar apkaimes R daļu plūst Daugava un tās 2 līči – Andrejosta un Eksportosta. Daugavas platums iepretim Pētersalas-Andrejsalas apkaimei ir 250-450 m. Atsevišķas nelielas mākslīgās ūdenstilpnes atrodas arī apkaimes D daļā novietotā Viestura dārza teritorijā.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Pētersalas-Andrejsalas apkaimē aizņem tikai 5,6% jeb 15,7 ha lielu platību. Šo teritoriju lielākie nogabali atrodas apkaimes D daļā (Viestura dārzs) un apkaimes Z daļā pie Kaķasēkļa dambja.

Viestura dārza (padomju laikos saukts par Dziesmu svētku parku) platība ir 7,6 ha. Tas ierīkots pēc Pētera I pavēles un nosaukts par Ķeizardārzu. Dārzs tika ierīkots regulārā stilā – ar taisnām alejām, ceļiem, kanāliem un bosketiem. Tas bija pirmais atklātais dārzs Rīgā. 1880.gadā pēc Georga Kūfalta projekta daļu dārza pārveidoja ainaviskā stilā. 1923.gadā dārzs tika pārkārtots pēc Andreja Zeidaka projekta un pārdēvēts par Viestura dārzu. Dārzā aug 15 vietējās kokaugu sugas un 57 introducēto kokaugu taksoni (piemēram, Amūras korķakoks).

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām Pētersalas-Andrejsalas apkaimē lielāko daļu aizņem centru apbūves teritorijas − 23,1% jeb 64,1 ha no apkaimes kopējās platības. Tās noteiktas gandrīz visā Andrejostas un Andrejsalas teritorijā, kā arī apkaimē esošās Vējzaķusalas daļā, tādējādi norādot uz šo teritoriju vēlamās attīstības scenāriju kā daudzfunkcionālai intensīvas apbūves telpai, kas veidojama agrāko ostas saimnieciskās darbības teritoriju vietā.
Nedaudz mazāku teritoriju (18,2% jeb 50,6 ha) aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās izvietotas apkaimes A daļā starp Ganību dambi un Eksporta/Lugažu ielas trasi. Šāds izmantošanas statuss precīzi raksturo gan pašreizējo, gan plānoto Pētersalas teritorijas apbūves raksturu, kad vienuviet atrodas dzīvojamā un dažāda veida darījumu apbūve.