Rumbula

Robežas

Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu (administratīvi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Ķengaraga, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu apkaimes DA daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ZR daļai atrodas Ķekavas pagasts, bet iepretim centrālajai un DR daļai – Salaspils novads.
Robežas − līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Maskavas ielai.

Rumbulas apkaimes kopējā platība ir 697,8 ha, kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 827 m. Dabā tās ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet patreiz ir grūti raksturot Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā Rumbulas atradās militārais lidlauks. Teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums.

Patreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas DA perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Maskavas un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar RTP-2006, perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ZR daļā nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās RTP-2006 paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur īpaši palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes R un DR daļā pie Daugavas).

Reljefs

Kopumā apkaimes reljefs ir līdzens, bet ir novērojamas vairāku metru augstuma atšķirības starp dažādām apkaimes daļām. Minimālā zemes virsmas augstuma atzīme ir praktiski vienāda ar jūras līmeni, jo visa apkaimes R mala robežojas ar Daugavu. Taču faktiskais zemes virsmas augstums Rumbulā pārsvarā nav zemāks par 7 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.), jo Daugavas krasts veido salīdzinoši stāvu krauju (reljefa augstums no 0-7 m v.j.l. pieaug 10-15 m īsā distancē). Kā izņēmums atzīmējams apkaimes ZR stūris, kur upes krauja ir tikai 3 m augsta un zemes virsma vairāk kā 300 m platumā ZA virzienā ir tikai ~3 m augstumā v.j.l., pēc tam veidojot nākamo straujo reljefa kāpli no 4-10 m v.j.l. Visas apkaimes teritorijā ZA virzienā zemes virsmas augstums pakāpeniski pieaug, nostabilizējoties 10-11 m augstumā v.j.l. Augstākais reljefs ir apkaimes ZA daļā – 12 m v.j.l., atsevišķiem antropogēnas izcelsmes pauguriņiem sasniedzot arī 14-16 m augstumu v.j.l. Savukārt apkaimes D daļa ir nedaudz zemāka – augstums 8-9 m v.j.l.

Rumbulas apkaime ietilpst 4 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos:

1. apkaimē esošā Daugavas piekraste (apmēram līdz bijušā Rumbulas lidlauka skrejceļam) ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem un dūņām zemes virskārtā.
2. Apkaimes lielākā Z un centrālā daļa, izņemot Daugavas piekrasti, ietilpst Dreiliņu-Šķirotavas viļņotā līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. Tas ir ģeomorfoloģiskais mikrorajons Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Dominējošais zemes virsas augstums ir 7,5-9 m v.j.l. (Rumbulas apkaimes teritorijā pārsvarā 10-11 m v.j.l.).
3. Apkaimes D daļa salīdzinoši nelielā teritorijā pie Rumbulas tirgus ietilpst Daugavas ārējās deltas līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. Daugavas ārējā delta, kas veidojusies Baltijas ledus ezerā ir asimetriska. Zemes virsas augstums ap Daugavas ārējo deltu ir 9,5-12 m v.j.l. Zemes virsa viļņota, vietām plakana, pārpurvota vai pārpūsta kāpās. Kopējais aluviālo un deltas nogulumu biezums 5-14 m.
4. Apkaimes DA daļa starp Maskavas ielu un Rīgas robežu ietilpst Getliņa purva kāpu ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. [3] Tās ir vienas no kāpām, kas veidojušās Daugavas ārējās deltas gultnes malā. Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Rumbulas apkaimē pārsvarā ir ~10 m, augšējo pamatiežu slāni apkaimes Z un centrālajā daļā veido Pļaviņu svītas pelēkie dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem. Savukārt apkaimes D un DA daļā augšējo pamatiežu slāni veido Salaspils svītas pelēkie, ģipšainie dolomīti un dolomītmerģeļi ar māla un ģipšakmens starpslāņiem. [3]

Inženierģeoloģija

Rumbulas apkaimē ir atšķirīgi celtniecības apstākļi atkarībā no teritorijas atrašanās vietas. Apkaimes neapbūvētajā ZR daļā, šaurā joslā gar Daugavas piekrasti un pie Jāņogu ielas apkaimes D daļā raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Šajā vietā ir augsts gruntsūdeņu līmenis (pārsvarā seklāk par 1,5 m), kas apgrūtina būvniecību. Zemes virskārtu līdz pat pamatiežiem veido irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis (atsevišķās vietās virskārtā var būt līdz 3 m biezs kūdras slānis).

Visā apkaimes A daļā abpus Maskavas ielai un līdz pat dzelzceļam raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Lielākajā daļā no šīs teritorijas gruntsūdeņi ieguļ 1,5-3 m dziļumā, bet atsevišķās vietās arī nedaudz dziļāk. Zemes virskārtu pārsvarā veido smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām. Zem šī virsējā slāņa, sākot no 3-10 m dziļuma, ieguļ karbonātiskie devona pamatieži – māls, merģelis un dolomīts. Labvēlīgi celtniecības apstākļi raksturīgi teritorijai ap bijušo Rumbulas lidlauku. Šajā vietā gruntsūdeņu dziļums ir 1,5-3 m, bet zemes virskārtu veido vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām. Starp karbonātiskajiem pamatiežiem un šo smilšu slāni var atrasties 1-3 m bieza blīvu, putekļaino smilšu vai morēnas kārta. [5]

Pateicoties augstajam Daugavas krastam, Rumbulas apkaimē praktiski nepastāv teritorijas applūšanas risks. RTP-2006 obligātu teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu pirms būvniecības uzsākšanas pieprasa atsevišķām nelielām Rumbulas apkaimes teritorijām (kopumā 13,3 ha), kas saistītas ar to paaugstināto piesārņojuma līmeni. Šīs teritorijas atrodas ap Maskavas ielu pie tās krustojuma ar Krustpils ielu un ap atsevišķām degvielas uzpildes stacijām.

Ūdeņi

Saskaņā ar RTP-2006 Rumbulas apkaimē virszemes ūdens objekti aizņem 16,0% jeb 111,3 ha lielu platību. Visu šo teritoriju aizņem Daugava (tās platums apkaimes teritorijā ~500 m), jo citu virszemes ūdens objektu Rumbulā nav.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Rumbulā aizņem 13,3% jeb 93,1 ha lielu platību un neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. RTP-2006 atspoguļotā Rumbulas apkaimes dabas un apstādījumu teritoriju struktūra tikai daļēji atbilst pašreizējai situācijai, jo nākotnē būtiska loma tiek atvēlēta zaļo koridoru izveidei gar galvenajām apkaimes ielām. Tādējādi saskaņā ar RTP-2006 zonējumu lielākie dabas un apstādījumu teritoriju nogabali Rumbulā atrodas gar Daugavas piekrasti ~30 m platā joslā, apkaimes ZR daļā ap plānoto jauno apbūvi (Krustpils ielas turpinājumā virzienā uz Daugavu plānots arī parks) un apkaimes DA stūrī, kur atrodas Rumbulas mežs.

Rumbulā dabas un apstādījumu teritoriju struktūru papildina salīdzinoši plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas aizņem 2,5% jeb 17,4 ha no apkaimes kopējās platības. Lielākā daļa no šīm teritorijām (16,6 ha) ir dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas izvietotas apkaimes ZR daļā – potenciāli ekskluzīvā vietā starp Daugavu un augstākas intensitātes centru apbūves teritorijām Maskavas ielas virzienā.

Teritorijas izmantošana

Starp apbūves teritorijām Rumbulas apkaimē dominē jauktas apbūves teritorijas. Tās aizņem 32,6% jeb 227,4 ha no kopējās platības, uzsverot šīs apkaimes daudzfunkcionālo raksturu. Šīs jauktās apbūves teritorijas izvietotas abpus Maskavas ielai (līdz dzelzceļam ZA virzienā un apmēram līdz bijušā Rumbulas lidlauka skrejceļam DR virzienā). Atsevišķi mazāki jauktas apbūves teritoriju nogabali atrodas arī apkaimes ZR stūrī un pašreizējās rūpnieciska rakstura teritorijas robežās starp Rumbulas ģimenes dārziņiem netālu no Daugavas.

Īpaši atzīmējams fakts, ka 3,1% jeb 21,7 ha no apkaimes platības noteikti kā centru apbūves teritorijas, iezīmējot plānoto Rumbulas apkaimes centru tās ZR daļā.

Liela platība Rumbulas apkaimē rezervēta dzīvojamās apbūves teritoriju attīstībai. Tās kopumā aizņem 15,7% jeb 109,3 ha no kopējās platības un ir izvietotas apkaimes DR daļā starp Daugavu un bijušā Rumbulas lidlauka skrejceļu (vietām arī tā otrā pusē). Savukārt publiskās apbūves teritorijas aizņem tikai 4,1 ha.

Tehniskās apbūves teritorijas Rumbulā aizņem 3,4% jeb 23,5 ha lielu platību. Tās atrodas gan gar apkaimes ZA malu ejošo dzelzceļa teritoriju, gan divās plašās teritorijās apkaimes ZR daļā, kas var tikt izmantotas jaunā Rumbulas daudzfunkcionālā rajona tehniskās infrastruktūras nodrošinājuma vajadzībām, kā arī kontekstā ar attīstāmo Park&Ride sistēmu lielas ietilpības autostāvvietu izvietošanai.

Ceļu un ielu trases Rumbulas apkaimē aizņem 12,8% jeb 89,1 ha lielu platību. Realitātē šī platība patreiz ir daudz mazāka un kā galvenās transporta līnijas ir Maskavas un Krustpils iela, taču RTP-2006 ir iezīmēts arī plānotais ielu tīkls kontekstā ar Rumbulas dzīvojamā rajona un citu apbūves teritoriju perspektīvo attīstību, kā rezultātā ielu un ceļu trašu īpatsvars ir līdzvērtīgs jau uzbūvētu apkaimju (piemēram, Ķengarags) plānojuma raksturam.