Skanste

Skanstes apkaime ir viens no nesenāk apgūtajiem Rīgas rajoniem, kaut arī atrodas tiešā centra tuvumā, kādreizējo pilsētas ganību vietā (kartēs vēl joprojām sastopams šīs apzīmējums).

14. – 15.gs. aiz Rīgas pils grāvja pret ziemeļiem – uz Mīlgrāvja pusi – sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem – govīm, aitām, buļļiem u.c. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. Zirgu ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā. Savu nosaukumu, domājams, Skanstes apkaime ieguvusi pateicoties Pēterim I, kurš 18.gs. 20.gados, vēlēdamies uz Sarkandaugavu pārcelt Rīgas pilsētu, savam feldmaršalam Aleksandram Meņšikovam lika uzbērt skansti priekšā tai, t.i. – tagadējā Sarkandaugavas apkaimē.

18.gs. Ganību dambis tika apstādīts ar četrām vītolu rindām, padarot to par skaistu aleju ar lopu ceļu blakus. Tagadējo neizmantojamo fabriku vietā atradās krāšņas Rīgas iedzīvotāju vasaras muižiņas, bet aiz tām – pilsētas ganības. Lielie plūdi 1807.gada aprīlī nopostīja lielāko daļu šeit ierīkoto dārziņu, pārējos 1812.gadā nopostīja ugunsgrēks, kad Napoleona uzbrukuma dēļ tika pavēlēts nodedzināt visas ēkas ārpus pilsētas vaļņiem. 20.gs. sākumā šajā vietā atkal atradušies iekopti dārziņi (tikai tuvāk Valdemāra ielai).

1903. gadā līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija. Tā sastāvēja no parka vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai, parka vagonu šķirošanai, preču pagalma, iekraušanas un izkraušanas ceļiem, augstām kravas platformām un plašām noliktavām. Mūsdienās tā ir nojaukta (darbojas modernizētā stacija Ganību parks). No dzelzceļa līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta dzelzceļa atzari ved arī uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu.

1910.gadā tagadējās Skonto halles vietā Emīla Melngaiļa ielā tapusi liela ēka 5.latviešu dziesmu svētkiem. No tās raugoties virzienā no centra pa kreisi atrodas Skanstes rajona galvenā ielā – Skanstes iela. Tai abās pusēs reiz atradās lapeņu kolonija. Šai apkārtnē – starp Vesetas un Skanstes ielām līdz 1965.gadam pastāvēja hipodroms. Ap to milzīgā teritorijā grupējās mazdārziņi, kas no pilsētas tika dāvināti mazpulkiem, uz dārzkopību orientētiem pusaudžiem. 2005.gadā šo vietu tika nolemts atvēlēt Pasaules hokeja čempionāta un citu masu pasākumu būvēm. Tādējādi Skanstes ielas labās puses apbūve ir sākta, un tiks turpināta ar daudzstāvu īres namu celtniecību. Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas 1882.gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko 1910.gadā stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R.Šmēlings. 1980.gadā uz depo bāzes izveidots Latvijas Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas, ierīkota 1902.gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad – Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās.