Suži

Robežas

Sužu apkaime atrodas Rīgas pilsētas ZA daļā Ķīšezera DA piekrastē un pa sauszemi tā robežojas ar Jaunciema un Bukultu apkaimēm, kā arī ar Garkalnes novadu, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Juglas un Čiekurkalna apkaimēm. Sužu apkaimes robežas – Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram. Apkaimes kopējā platība ir 402,3 ha, taču jāņem vērā arī fakts, ka vairāk kā pusi (52,1%) no Sužu apkaimes teritorijas aizņem Ķīšezers. Tādējādi apkaimes sauszemes teritorija ir salīdzinoši neliela.

Sužu apkaimē telpiski skaidri identificējamas ir 2 blīvāk apdzīvotas vietas – Suži un Ozolkalni, kas abas ir izvietotas starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, bet kuras apņem plašas dabas un apstādījumu teritorijas. No apkaimes definējuma viedokļa Sužu apkaimi ir grūti dēvēt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, jo apkaimei ir izteikti periferiāls raksturs un Sužus par lokālo centru var uzskatīt tikai kontekstā ar pašu Sužu apdzīvoto vietu nevis Ozolkalniem vai citām kādām atsevišķām savrupmājām. Tomēr no telpiskā viedokļa šai apkaimei ir visas iespējas kļūt vienotākai un attīstīt atsevišķus vietējos pakalpojumus, jo caur to iet viena galvenā transporta ass (Jaunciema gatve), kas turklāt nodrošina efektīvu saikni arī ar citām Ķīšezera A piekrastes apkaimēm (Jaunciems un Bukulti).

Reljefs

Izteikti līdzenas un zemas teritorijas (<2 m v.j.l.) apkaimē atrodas tikai šaurā joslā (pārsvarā ~50-100 m, retāk līdz 200 m) gar Ķīšezera krastu. Pārējā apkaimes teritorijā reljefs ir izteikti viļņots, ko nosaka apkaimes izvietojums uz Jaunciema kāpām. Jaunciema kāpu teritorijā reljefa virsmas augstums parasti nav zemāks par 4 m v.j.l., bet kāpu pauguru un vaļņu (orientēti ZA-DR virzienā) augstums ir variējošs – visaugstākais kāpu valnis (Sužu kāpa) atrodas apkaimes ZR daļā uz pussalas, sasniedzot pat 18 m augstumu v.j.l., kas faktiski atbilst arī šī kāpu vaļņa relatīvajam augstuam, jo tas izvietots Ķīšezera piekrastē. Centrālajā daļā izvietoto kāpu pauguru maksimālais augstums pārsvarā nepārsniedz 7-9 m augstumu v.j.l. Liepusalas pussalas R malā kāpas sasniedz 14 m augstumu v.j.l. (Liepusalas pussalas D galā izvietotā Bulduru pilskalna augstums nedaudz pārsniedz 5 m v.j.l.), bet Sužu apdzīvotā vieta atrodas 9-11 m augstumā v.j.l. Atsevišķi līdz 10 m augsti kāpu pauguri atrodas arī apkaimes A daļā.

Inženierģeoloģija

Ķīšezera piekrastes joslā ārpus kāpu pauguriem Sužu apkaimē raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis un teritorijas pārmitrais raksturs. Savukārt paaugstinātajās (kāpu) Sužu apkaimes daļās, tai skaitā arī lielāko pussalu iekšienē, raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi. Reljefa ziņā zemajā Ķīšezera piekrastes joslā Sužu apkaimes teritorijā raksturīgs augsts teritorijas potenciālās applūšanas risks, kas pārsniedz 10% (tās ir regulāri applūstošas teritorijas). Taču pašreizējās apbūves teritorijās minētais plūdu risks praktiski nepastāv, jo tās izvietotas uz apkaimē plaši izplatītajām kāpām.

Ūdeņi

Virszemes ūdens objekti Sužu apkaimē aizņem absolūti lielāko daļu no apkaimes kopējās platības (52,1% jeb 209,4 ha) – procentuāli šis rādītājs ir viens no lielākajiem starp visām Rīgas pilsētas apkaimēm. Gandrīz 100% no šīs milzīgās platības veido apkaimes R, DR un D daļā izvietotais Ķīšezers. Šī ezera kopējā platība ir 1740 ha, un Sužu apkaimē atrodas tā DA daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči, kā piemēram Sužu apkaimē esošais Sužu kakts, Sužu ūziņa, Buldurpunga un Klipiņdūcka. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti. [3] Sužu apkaimes robežās (piemēram Sužu ūziņā un Buldurpungas A līcī) Ķīšezerā ieplūst arī vairākas nelielas ūdensteces, kas meliorē apkārtējās teritorijas.