Apkaimes vēsturiskais apraksts
Suži atrodas Ķīšezera austrumu krastā un Rīgas pilsētas robežās iekļauti 1974.gadā, līdz ar kādreizējo Ādažu pagasta teritoriju gar tagadējo Jaunciema gatvi.
Apvidus ap Juglu ir viens no vissenāk minētajiem Rīgas apkārtnē, un Daugavas lejtece ir viena no senākajām cilvēka dzīves vietām Latvijas teritorijā. Zemes garozai ceļoties, jūra atkāpās Kaņiera, Babītes ezeru un Garciema apvidū.
Suži – apvidus pie Juglas – atzīmēts ar zemu apdzīves blīvuma pakāpi. To ietekmē dažādi faktori, kā piemēram, sekli kūdrāji, kāpas, augsts grunts ūdens līmenis un vērtīgas zaļumu audzes. Plašie ūdeņi un zemienes, Juglas un Ķīšezera turpinājumi ir dabīgs Rīgas žogs ZA. Tikai šaura zemes josla starp abiem ezeriem ir kalpojusi vecajam bruņinieku ceļam uz Vidzemi („Via Magna”), kurš bijis galvenais Rīgas pievedceļš viduslaikos, tādēļ stratēģiski nozīmīgs. Pūšot jūras vējiem, ticis aizturēts abu ezeru ūdeņu noplūdums un dzīts iekšā jūras ūdens.
Viduslaikos Ķīšezera krastus apdzīvoja līvu zvejnieki, no kuru valodas cēlies vietvārds “Suži” (līvu valodā suž – “vilks”). Vēlāk ezera austrumu krastā izveidojās Sužu muiža.
Jaunciema dabas liegums atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vidzemes priekšpilsētā, Ķīšezera Z un A krastos. Lieguma kopējā platība ir 353 ha, no kuriem 215 ha (jeb 60% teritorijas) veido Ķīšezera akvatorija. Lieguma sauszemes teritoriju veido kādreizējā ledus ezera ieplaka un aprimušās kāpas, kuru augstums vietām sasniedz 15 m, piemēram, Sužu kāpa (skat.foto). Liegumā ietilpst vairāki ezera līči, no tiem viena ir arī Sužu Ūžiņa.
Pirmais ūdensvads Rīgā pastāvēja līdz 1862.gadam, kad Rīgas pilsētas valde uzaicināja inženieri – hidrologu Ā.Thiemu meklēt jaunus un labākus ūdens avotus. 1883.gadā ZA no Ķīšezera un Juglas ezera viņš uzgāja plašu un gruntsūdeņiem bagātu apgabalu Bukultu, Remberģu un Zaķu muižas robežās. Tālākā virzienā uz A no Bukultu muižas un Juglas ezera izplešas lielais Rīgas ūdens piegādes tīkla rezervāts, kas ietver arī visu to plašo novadu, kurš aiz Ropažiem stiepjas līdz Gaujai, bet A virzienā līdz Zaķu muižai.
Vēl 20.gs. sākumā līdz Sužiem varēja nokļūt ar kuģīti (pusotras stundas ilgs brauciens), kas kursēja trīs reizes dienā un tika pietauvots pie Jaunciema kokzāģētavas. Šajā vietā atradās ciemats ar nelieliem, no veciem dēļiem būvētiem namiņiem. Dēļus fabrikas īpašnieks Mīlmanis izsniedza uz kredīta, tādējādi piesaistot lētu darbaspēku (lielākā daļa bija latgalieši). Savulaik šī rūpnīca jaunciemiešus nodrošināja ar darbu, bet pēc padomju okupācijas tur tika izveidota papīrfabrika, kas ražoja burtnīcas, klades un citus izstrādājumus. Liela daļa no strādniekiem bija Krievijas un Ukrainas iedzīvotāji, kas ir viens no iemesliem tagadējam daudznacionālajam sastāvam.
Padomju okupācijas gados Sužos izvietojās armijas daļas jaunuzceltā kara pilsētiņa. Pašlaik tā ir unikāla vieta ar laukiem pietuvinātiem apstākļiem galvaspilsētas teritorijā – mežu, svaigu gaisu, mājlopiem un ezeru.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
- Rīgas ielas. Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c. (sast.), 1. sēj. – R., 2001. –51.lpp
- Catlaks G. Rīgas priekšpilsētas gadsimtu gaitā”; R., -1991. – 9.lpp
- http://raksti.daba.lv/referaati/2006/imarcena/ (skatīts 10.11.2008)
- Rīgas Balss, 1966.gada 11.jūnijs, 2.lpp
- Rīgas Balss, 2003.gada 17.aprīlis, 6- 7.lpp
- Ķīšezers https://www.ezeri.lv/database/2024/
