Arhīvs birkai: Drošība

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Trešdien, 13. novembrī, aizritējis septītais jeb pirmspēdējais no Rīgas pašvaldības rīkotajiem iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” praktiskajiem semināriem, kas šoreiz veltīts tēmai par sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

“Šajā civilās aizsardzības seminārā uzzinājām vērtīgu informāciju, kas būs noderīga gan X stundā, gan katra rīdzinieka ikdienā. NBS eksperti iepazīstināja mūs ar dažādu militāro lādiņu izskatu un funkcijām, savukārt uzņēmuma “Gaso” pārstāvis sniedza padomus, kā atpazīt gāzes radītus apdraudējumus un kā rīkoties gadījumos, kad notikusi vai draud notikt, piemēram, propāna vai tvana gāzes izplatīšanās telpā. Rīgā ik pa laikam notiek ar gāzi saistīti incidenti, tostarp sprādzieni. Tam visbiežāk ir smagas sekas un tie gandrīz vienmēr ir bijuši novēršami, zinot, kā pareizi rīkoties,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā “Sprādzienbīstami priekšmeti’’ Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji vērsuši iedzīvotāju uzmanību jautājumiem par sprādzienbīstamu priekšmetu iedalījumu un iedzīvotāju rīcību atrodot šādus priekšmetus, savukārt, AS “GASO” Rīgas iecirkņa vadītājs informēja iedzīvotājus par gāzes sprādzienbīstamību. Tam papildu, Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs sniedza padomus kā ievērot drošību saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem sadzīvē, kā piemēram, pirotehniku.

Būtiskākie ekspertu izceltie ieteikumi rīcībai atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu:

  • Neaizskarot atrasto priekšmetu, drošā attālumā atzīmē tā atrašanās vietu (vietas atzīmēšanu var veikt ar lentas apsiešanu, krāsas iezīmēšanu vai citiem pieejamiem materiāliem, kas būs redzami no attāluma);
  • Pēc vietas atzīmēšanas, nekavējoties attālinies no atzīmētā priekšmeta, bet iegaumē tā atrašanās vietu, izskatu, daudzumu;
  • Ziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai 112;
  • Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas personāls.

Gadījumā, ja sajūti gāzes smaku:

  • Zvani avārijas dienestam pa tālruni 114;
  • Atver logus, durvis, lai izvēdinātu telpu, taču pārliecinies, ka caurvējā tie nevar aizcirsties, jo tas var radīt uzliesmojošu dzirksteli;
  • Neslēdz elektriskās ierīces un gaismu;
  • Nekādā gadījumā nelieto atklātu uguni;
  • Atstāj telpas un ārpusē sagaidi avārijas dienestu!

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, aizvadīto semināru video ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Noslēdzošais seminārs norisināsies 4. decembrī un būs veltīts tēmai par iesaisti valsts aizsardzībā.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv sadaļā Civilā aizsardzība pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Semināra FOTO

 

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Trešdien, 2. oktobrī, ar piekto praktisko semināru turpināsies Rīgas domes iedzīvotāju informēšanas kampaņa un astoņu semināru cikls par civilo aizsardzību ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!’’.

Praktiskais seminārs ’’Patvertnes vai vietas, kur patverties’’ būs piektais no astoņiem pašvaldības organizētajiem semināriem. Nozares eksperti informēs iedzīvotājus par patvertņu un drošu patvēruma vietu situāciju Rīgā, būvnormatīviem patvertņu izbūvē, sniegs praktiskus ieteikumus, kā pielāgot privātos pagrabus vietai, kur iespējams patverties, kā arī informēs par ieteicamo rīcību apdraudējuma gadījumā.

Semināru atklās Rīgas vicemēre Linda Ozola un Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Ekspertu vidū gaidāmi pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Seminārs norisināsies 2. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas domes Sēžu zālē un būs skatāms arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Tiešsaistei būs pieejams surdotulkojums. Savukārt uzdot jautājumus ekspertiem pēc semināra varēs tikai tie rīdzinieki, kas seminārā piedalīsies klātienē Rīgas domes sēžu zālē. Ņemot vērā, ka sēdvietu skaits zālē ir ierobežots, sava dalība semināram klātienē jāpiesaka, aizpildot reģistrācijas anketu.

Tiklīdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, reģistrācijas anketa tiks slēgta.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, tādēļ pašvaldības organizētajiem semināriem tiek pieaicināti arī šo jomu eksperti, kuri skaidro savā kompetencē esošos jautājumus.

 

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

Viens no izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi, ir satiksmes drošība Rīgā un atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Piektdien, 20. septembrī, Rīgas pašvaldība informēja par plānotajiem pasākumiem drošības uzlabošanai uz galvaspilsētas ceļiem – no oktobra Rīgas pašvaldības policija (RPP) veiks automatizētu atļautā braukšanas ātruma kontroli ar netrafaretām policijas automašīnām.

“Testa brauciena laikā ar pirmo netrafareto auto RPP vidēji reizi minūtē konstatēja būtisku atļautā ātruma pārsniegšanu. Tas liecina, ka, neraugoties uz drūmo statistiku, dažādajiem policijas pasākumiem un informācijas kampaņām, uz Rīgas ceļiem joprojām netrūkst pārgalvīgu autovadītāju, kuri riskē ar savu, bet, jo īpaši, ar mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Jaunais un modernais RPP aprīkojums ļaus mums krietni efektīvāk uzraudzīt situāciju un līdz ar to arī uzlabot ceļu satiksmes drošību galvaspilsētā,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

RPP pilotprojekta režīmā šobrīd aprobē mūsdienīgu digitālo rīku, kas automatizēti ļaus konstatēt transportlīdzekļus, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu, un pārkāpumus būs iespējams fiksēt gan piedaloties ceļu satiksmē, gan stacionāri.

“Pēc Rīgas pašvaldības policijas pasūtījuma ir izstrādāta jauna un mūsdienīga sistēma, kas spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu un ļaus līdz minimumam samazināt šādu pārkāpumu konstatēšanā un pārkāpēju sodīšanā iesaistīto pašvaldības policistu skaitu, jo lielākā daļa procesu notiks automatizēti. Tā, piemēram, šī sistēma spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu vietās, kur ir uzstādītas pastāvīgās atļautā braukšanas ātruma zīmes. Tas nozīmē, ka pašvaldības policijas netrafaretās automašīnas vadītājam nebūs manuāli jāievada konkrētajā ceļa posmā noteiktais atļautais ātrums. Sagaidāms, ka jau oktobra sākumā, kad noslēgsies pilotprojekts, pašvaldības policija galvaspilsētas ielās dosies ar trīs šādām automašīnām.”

uzsver RPP priekšnieks Juris Lūkass

Preses konferencē piedalījās Rīgas vicemēre Linda Ozola, RPP priekšnieks Juris Lūkass, kā arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Reaģēšanas biroja priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Parādnieks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.

📸 ŠEIT

 

Tuvākajā laikā Rīgā plānots papildināt veloinfrastruktūras aprīkojumu, uzstādot desmit jaunus kāju balstus pie jau esošiem veloceļiem. Tāpat jauni kāju balsti tiek paredzēti jaunajos veloinfrastruktūras objektos.

Pirmais kāju balsts Rīgā tika uzstādīts 2014. gadā, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem uzdāvināja “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Kopējais kāju balstu skaits Rīga ir apmēram 45. Esošie kāju balsti ir izvietoti veloceļā “Imanta – Daugavgrīva”, kā arī veloinfrastruktūras objektos ap Centrāltirgu – 11. novembra krastmalā, 13. janvāra ielā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Lastādijas ielā, Emīlijas Benjamiņas ielā un citur.

Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Kāju balsti ir nozīmīgi pilsētvides labiekārtojuma elementi, kuri padara piestāšanu pie krustojuma ar velosipēdu ērtāku un drošāku. Tie ir paredzēti, lai velosipēdists varētu atstutēt kāju, nenokāpjot no velosipēda un nezaudējot līdzsvaru, kamēr gaida, piemēram, pie sarkanās gaismas. Tostarp, tie uzlabo velobraucēja komfortu – katru reizi apstājoties nav jānokāpj no velosipēda, var piestāt pie kāju balsta un atspiesties vai pieturēties ar roku. Tāpat tie uzlabo velosatiksmes plūsmu, velosipēdisti jau ir gatavi sākt mīties uzreiz, kā iespējams, nav jāceļ kāja un jāsāk no stāvus stāvokļa uzsākt gaitu.

Eiropas mobilitātes nedēļā otrdien, 17.septembrī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 14.30 “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12 norisināsies seminārs “Koptelpa – mobilitāte visiem” par pilsētas virzību uz Rīgas attīstības programmā izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem mobilitātē. Semināra mērķis ir veicināt sabiedrībā uz savstarpēju sapratni un sadarbību vērstu diskusiju par mobilitātes plānošanu un pārmaiņām pilsētā, iepazīstinot ar mobilitātes plānošanas un ieviešanas aktualitātēm.

Semināra laikā nozares eksperti sniegs gan vērtējumu par pašvaldības paveikto darbu, gan rekomendācijas tālākajām darbībām mērķu izpildes veicināšanai. Nozares eksperti informēs par aktualitātēm mobilitātes jomā, bet diskusijā tiks pārrunāti jautājumi par mobilitātes ietekmi uz koptelpu.

Pasākumā aicināts ikviens interesents – pašvaldības un nozares eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12 un to varēs vērot tiešraidē Rīgas pašvaldības mājas lapā riga.lv, pašvaldības Facebook kontā @riga.lv un Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā rdpad.lv.

Semināra programma:

🔹 10.00 – 10.10 Semināra atklāšana/ Jānis Lange, Rīgas pašvaldības izpilddirektors
🔹 10.10 – 10.20 Ievads par Rīgas attīstības programmu un prioritāti “Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā”/ Linda Danefelde, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja
🔹 10.20 – 10.50 Novērtējums un priekšlikumi par Rīgas attīstības programmas prioritāti “Ērta un video draudzīga pārvietošanās pilsētā”/ Gatis Kristaps, SIA «Ardenis» transporta jomas eksperts
🔹 10.50 – 11.00 Jautājumi un atbildes
🔹 11.00 – 12.00 Ekspertu prezentācijas par tēmu “Pilsētas kodols ceļā uz ilgtspējīgu mobilitāti: aktualitātes mobilitātes plānošanas un ieviešanas zonā”. Prezentācijas rādīs Elmārs Daniševskis, SIA «E.Daniševska birojs» valdes loceklis; Andžejs Stepančuks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā; Nauris Kļava, SIA «Ernst & Young Baltic» partneris; Kristaps Niedols, RVP Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes Publiskās infrastruktūras projektu izstrādes nodaļas transporta infrastruktūras plānošanas eksperts
🔹 12.30 Jautājumi un atbildes
🔹 12.30 – 13.00 Pārtraukums
🔹 13.00 – 14.00 Diskusija “Tranzīta mazināšana pilsētas kodolā – risks ekonomikas attīstībai vai kvalitatīvas pilsētvides nepieciešamība”. Diskusijā piedalās Jānis Lange, Rīgas pašvaldības izpilddirektors; Marta Kotello, Grīziņkalna apkaimes biedrības un Rīgas apkaimju alianses pārstāve; Viesturs Laurs, SIA «IE.LA inženieri» satiksmes infrastruktūras plānotājs; Raimonds Smagars, apvienības «Apeirons» pārstāvis, lektors un vides pieejamības eksperts
🔹 14.00 – 14.30 Jautājumi un atbildes. Semināra noslēgums

Interesenti, kuri vēlas piedalīties seminārā klātienē, aicināti reģistrētiesŠEIT.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Eiropas mobilitātes nedēļas mērķis ir aicināt sabiedrību dažādot ikdienā izmantotos pārvietošanās līdzekļus, dodot priekšroku videi draudzīgākiem risinājumiem, tādējādi ne tikai mazinot satiksmes sastrēgumus un transporta izplūdes gāzu apjomu, bet arī uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicinot aktīvu mobilitāti un uz cilvēkiem vērstas infrastruktūras izbūvi.

Trešdien, 11. septembrī, Rīgas domes sēžu zālē seminārā “Rupors” pulcēsies Rīgas pašvaldības administrācijas un iestāžu pārstāvji, apkaimju koordinatori un valsts dienestu (VP, VUGD, NMPD, VRS) komunikatori, lai sadarbībā ar Zemessardzes 1.Rīgas brigādes pārstāvjiem pilnveidotu vienotu izpratni par komunikāciju militāra apdraudējuma gadījumā.

Semināra ievaddaļā Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes pārstāvji informēs par aktuālo drošības situāciju un hibrīddraudiem, valsts un pašvaldību lomu krīzes komunikācijā, kā arī informācijas kara izpausmēm.

Savukārt praktiskajā daļā semināra dalībnieki apzinās katras institūcijas iespējas un līdzekļus, lai pēc iespējas efektīvi katrs savas kompetences ietvaros sasniegtu un informētu sabiedrību, kopīgi apzinot mērķauditorijas, komunikācijas metodes un aktivitātes, lai efektīvāk sasniegtu iedzīvotājus militāra apdraudējuma gadījumā.

Ieskatam par semināra norisi:

  • mediju pārstāvji laipni aicināti pievienoties laikā no plkst. 9.00 – 9.15.;
  • plašāka komentāru sniegšana būs iespējama pirms semināra sākuma līdz plkst.9.00 vai pēc tā noslēguma no plkst. 16.00.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

 

Pirms pusotra gada Rīgas dome izveidoja jaunu struktūru – Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi (CAOIP), lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus krīzes situācijās. Pēdējo nedēļu notikumi – gan vētra un ekstremālās lietusgāzes, gan bīstamais ugunsgrēks Ganību dambī pierāda, ka šādas situācijas tiek kontrolētas, dienesti strādā efektīvi un vienoti, un galvaspilsētas loma krīžu vadībā tikai pieaug un turpinās pieaugt.

Trešdienas, 7. augusta, pēcpusdienā Ganību dambī rūpniecības teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, dega vairāki angāri un veidojās liels piedūmojums. Degošajos angāros atradās titāna skaidas, kuras nevarēja dzēst ar ūdeni, kā arī naftas produktus saturošas eļļas. Ugunsgrēka likvidēšanā piedalījās desmitiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku, kā arī CAOIP vadībā talkā nāca Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi, piegādājot lielu apjomu grants un smilšu liesmu slāpēšanai.

“No Rīgas resursiem bīstamā ugunsgrēka likvidēšanai operatīvi piesaistījām 12 tehnikas vienības un piegādājām 200 kubikmetrus smilts un grants. Šos resursus bija iespējams efektīvi mobilizēt, jo pašvaldībā darbojas profesionāla krīžu pārvaldības sistēma. Tieši šajās situācijās ir visuzskatāmāk redzams, cik pareizi un svarīgi, ka galvaspilsētā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, piesaistot profesionāļus un nodrošinot, lai krīzes situācijā rīdzinieki būtu drošās rokās neatkarīgi no politiķu iesaistes,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Smiltis un nepieciešamo tehniku – automašīnas un traktorus – operatīvi piegādāja pašvaldības uzņēmumi “Rīgas ūdens” un “Rīgas satiksme”, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta piesaistītie ceļu nozares uzņēmumi un Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Jau ziņots, ka CAOIP diennakts režīmā darbojās lielās vasaras vētras laikā, kopā ar Komunikācijas pārvaldi apziņojot iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību šādā situācijā un par vētras seku likvidēšanas gaitu. CAOIP reģistrēja vairāk nekā 700 vētras radītos incidentus galvaspilsētā un kopā ar VUGD, NMPD un pašvaldības dienestiem un uzņēmumiem koordinēti un efektīvi darbojās pie to novēršanas. Tāpat CAOIP pēdējā pusotra gada laikā efektīvi reaģēja uz dažādiem citiem negadījumiem – brūkošām ēkām, sprādzieniem un ugunsgrēkiem, koordinējot gan seku likvidēšanu, gan palīdzības sniegšanu evakuētajiem iedzīvotājiem.

“Esam ieguldījuši daudz darba Rīgas civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, būtiski uzlabojot galvaspilsētas civilās aizsardzības spējas. Esam izveidojuši vienotu Rīgas civilās aizsardzības eko-sistēmu, kas darbojas ciešā sazobē ar valsts civilās aizsardzības sistēmu, kā arī nevalstiskajām organizācijām, un turpināsim darbu pie jauniem uzlabojumiem,” norāda CAOIP vadītājs Reinsons.

CAOIP izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās.

Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā sākta 2022. gadā, pēc gūtās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā un reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Līdz tam Rīga civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās bija viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.

Civilā aizsardzība un ar tās nodrošināšanu saistītie izaicinājumi ir starpnozaru jautājums, kas sniedzas ārpus pašvaldības policijas kompetences. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā iesaistās daudzas pašvaldības institūcijas. CAOIP ir pakļauta Rīgas pilsētas izpilddirektoram.

Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā.

Viens no nozīmīgākajiem CAOIP paveiktajiem darbiem ir pašvaldības Civilās aizsardzības plāna izstrāde, materiālu izveidošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijās un semināru organizēšana par civilās aizsardzības jautājumiem.