Arhīvs birkai: Drošība

Rīgā ceturtdienas rītā stipri snigs; autovadītāji aicināti ievērot īpašu piesardzību

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm ceturtdienas rītā Rīgā gaidāmi ilgstoša snigšana, tādēļ galvaspilsētas ielās iespējami apgrūtinoši braukšanas apstākļi, pasliktināta redzamība, kā arī brauktuves un ietves var būt slidenas. Ņemot vērā, ka šajā ziemā sniega ir bijis maz un ne visi vēl ir pieraduši pie braukšanas ziemas apstākļos, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Par pilsētas ielu uzturēšanu atbildīgie dienesti turpina darbu atbilstoši ziemas režīmam. Tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šajā ziemas sezonā centralizēti kops visas pašvaldības ielām piegulošās ietves. Izveidots arī jauns vienots tālrunis – 80001201, kur iedzīvotāji var ziņot par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem.

Brauktuves tīrīs prioritārā kārtībā 

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas.

Ielu braucamo daļu uzturēšanu veic:

● Kurzemes rajonā un Zemgales priekšpilsētā šajā sezonā veic piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”;
● Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā – personu apvienība SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”;
● Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā – SIA “Vizii Urban”, bet tiltu uzturēšanu veic SIA “RĪGAS TILTI”.

Rīgas maģistrālo ielu tīkla tīrīšanas darbus veiks 39 tehnikas vienības, kas aprīkotas ar sniega lāpstu un mitrinātā sāls/smilts kaisītāju, papildu ziemas uzturēšanas darbu veikšanai var tikt iesaistītas vairāk nekā 60 traktortehnikas vienību. Brauktuvju ikdienas ziemas uzturēšanas darbu veikšanai provizoriski varētu tikt veltīti ap 16 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka summa var būt mainīga, atkarībā no laikapstākļiem un veicamā darba apjoma.

Ziemas uzturēšanas darbus plānots veikt vairāk nekā 490 km garumā 1.uzturēšanas klases ielās, 110 km garumā 2. uzturēšanas klases ielās, 560 km garumā 3. uzturēšanas klases ielās. Darbu veikšana tiks organizēta atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem un situācijai uz ielām, nodrošinot iekšējo noteikumu prasības.

Tostarp, 32 ielu posmos ir izvietoti pastāvīgi apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi noteiktos laikos, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ielu uzturēšanu. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu īpašniekus un vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Pašvaldības ielām piegulošās ietves tīrīs centralizēti

Ietves pie iekšpagalmu ceļiem, tāpat kā līdz šim, būs jākopj piegulošo teritoriju apsaimniekotāju sētniekiem. Ēku īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem būs jāturpina pašiem nodrošināt sniega un ledus attīrīšanu no sev piederošo namu jumtiem, kā arī būs jāturpina kopt savu privātīpašumu pagalmi un ietves, iebrauktuves, ieejas ēkās.

2024./2025. gada ziemas sezonā pašvaldība nodrošina pašvaldības 1., 2. un 3. kategorijas ielām piegulošo ietvju mehanizētu ziemas uzturēšanu, kā arī pavasarī mehanizēti tiks veikta uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana.

Ietves un gājēju ceļus no sniega būs jāattīra 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 m. Drīkst veidot sniega vaļņus, bet netraucējot gājējus un ne tuvāk par 5 m no pārejām un krustojumiem.

📌 Sekot līdzi aktuālajiem ietvju tīrīšanas darbiem tiešsaistē varēs Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Aktuālais par ziemu Rīgā”.

Centralizētā ietvju kopšana mazinās iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Paredzot centralizētu ietvju kopšanu, tostarp kaisāmā materiāla savākšanu, pašvaldība nodrošinās, ka uzturēšanas darbi tiek veikti savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē, sekmējot arī gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētā.

Ietvju centralizētai kopšanai šajā ziemas sezonā pašvaldība ieplānojusi 7,3 miljonus eiro, taču darbi ir atkarīgi no laikapstāķļiem un sniega daudzuma, tādēļ šī summa var būt mainīga. Ārpakalpojums SIA “Hagberg” nodrošinās ietvju uzturēšanu 1065 km garumā ar ne mazāk kā 40 tehnikas vienībām, un pašvaldība saviem spēkiem nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ietvju uzturēšanu 162 km garumā ar 26 tehnikas vienībām.

Arī šogad iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde patlaban ir nodrošinājusies ar 300 tonnām kaisāmā materiāla, kas paredzēts gan izsniegšanai iedzīvotājiem, gan pašvaldības ikdienas uzturēšanas darbiem.

Smilti iedzīvotāji var saņemt, vēršoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā. Vairāk informācijas – ŠEIT.  Dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot nepieciešamību pēc pretslīdes materiāla.

Pašvaldības pārziņā esošās ietves kaisīs mehanizēti, bet piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem nav aizliegts veikt kaisīšanu, ja darbi kavējas vai arī iestājas bīstami laika apstākļi – atkala. Atļauts izmantot smilts un sāls maisījumu, kur sāls koncentrācija maisījumā nepārsniedz 20%.

Kaisīšanai drīkst izmantot arī granīta un Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta un drupinātas grants sīkšķembiņas, par to iepriekš vienojoties ar slēgtās lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus.

Par pieguļošo teritoriju nekopšanu tiks piemērots administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams, piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

📌 Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast pašvaldības mājaslapā: https://www.riga.lv/lv/ziema

📌 Par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pa tālruni 80001201, e-pastā 1201@riga.lv vai aizpildot pieteikumu mājaslapā riga.lv.

 

Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs

Rīga sākusi dalību Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)” Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgā par projekta pilotteritoriju izvēlēts Purvciems, kas ir vispapdzīvotākā Rīgas apkaime ar 52 tūkstošiem iedzīvotāju. Apkaimē dominē padomju laika daudzstāvu apbūve, tur ir maz attīstīta publiskā infrastruktūra, dzīvo dažādu tautību cilvēki, un tai raksturīga zema iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka līdzīgi padomju laikā veidoti mikrorajoni ir arī citviet, projektā izstrādātās metodes un risinājumus drošības paaugstināšanai varēs pielietot arī citās apkaimēs un pilsētās. Šīs metodes un risinājumi tiks izmantoti arī izstrādājot Rīgas nakts laika plānošanas un pārvaldības politiku.

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Drošības sajūtai diennakts tumšajās stundās ir liela nozīme naktsdzīves un arī ekonomikas attīstībā, jo pēc Covid-19 pandēmijas pieaug iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un vajadzības pēc ikdienas un izklaižu pakalpojumiem. Rīga ir sākusi darbu pie vakara un nakts laika plānošanas politikas izstrādes, lai risinātu tādus jautājumus kā sabiedriskā drošība, trokšņu pārvaldība, sabiedriskais transports un uzņēmējdarbība, un šis pilotprojekts ir viena no aktivitātēm, ko pilsēta var veikt, lai attīstītu šo jautājumu. Piedaloties šajā projektā, Rīga var pārbaudīt Turīnas pieredzi savās apkaimēs un pēc tam par rezultātiem stāstīt citiem.”

Projekta īstenotājs Rīgā ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kura komanda novembrī devās uz pirmo klātienes tikšanos ar projekta partneriem un projekta vadošo ekspertu Turīnā. Nākamais lielākais notikums projektā būs vadošā partnera un vadošā eksperta vizīte Rīgā 2025. gada janvārī.

Projekta īstenošanā iesaistītas apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, vietējie uzņēmēji, akadēmiskā puse un pašvaldības iestādes, kas atbild gan par infrastruktūru, gan par fizisko drošību.

Izpētot reālo situāciju Purvciemā, paredzēts identificēt gan nepieciešamos infrastruktūras attīstības projektus, gan pakalpojumus vai citas tieši Purvciemam nepieciešamās rīcības. Piemēram, tiks noteiktas vietas, kur jāizbūvē papildu apgaismojums, kur jāpalielina pašvaldības policijas klātbūtne. Kā norāda Turīnas eksperti, nozīmīga loma drošības sajūtas paaugstināšanai ir pilsētvidei un iedzīvotāju iesaistei, īpaši apkaimēs, kuras ir plaši apbūvētas un kurās dzīvo liels skaits cilvēku. Pēc problēmu identificēšanas taps rīcības plāns, ko pilsēta, iedzīvotāji un organizācijas varēs īstenot kopējas drošības sajūtas paaugstināšanai.

Mārtiņš Eņģelis, Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs, norāda: “Priekšizpētes dati par vakara un nakts laika politikas plānošanu Rīgā liecina, ka iedzīvotāju drošības sajūta apkaimēs būtiski atšķiras. Rīdzinieki drošāk jūtas pilsētas vēsturiskajā centrā nekā apkaimēs, kur ir liela augstceltņu apbūve un nepārskatāma pilsētvide. Tas rada nedrošības sajūtu pat tad, kad reālais drošības līmenis teritorijā ir statistiski augsts, un pilsētai šīs problēmas ir jārisina.”

Viena no rīdzinieku iesaistes aktivitātēm, ko plānots īstenot 2025. gadā, ir skaidrojošās pastaigas ar Purvciema iedzīvotājiem, kuru laikā iedzīvotāji skaidros savas vajadzības un sajūtas, atrodoties publiskajā ārtelpā diennakts tumšajā laikā. Tas ļaus identificēt iemeslus, kādēļ cilvēkiem rodas nedrošības sajūta.

Projekts norisināsies līdz 2026. gada augustam. Tā kopējais finansējums ir 93 612 eiro, no kura 74 889 eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Brasas un Centra apkaimē ieviesīs jaunu 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

,

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīgas Zonta klubs saka NĒ vardarbībai pret sievietēm

Katra trešā Latvijas sieviete attiecībās ir pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, bet tikai ceturtā daļa cietušo ir vērsušās policijā vai pie atbalsta iestādēm.

Pagājušajā gadā dzīvību ir zaudējušas 6 sievietes, ir izdoti 1342 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī ir sākti 750 kriminālprocesi par tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pārkāpumiem. Ja salīdzina datus par sievietēm, kuras noslepkavojoši ģimenes locekļi vai intīmie partneri, tad Latvijā šis rādītājs ilgstoši ir viens no sliktākajiem Eiropā. Tai pat laikā pie mums ir vislielākais iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, kuri uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā ir jārisina ģimenes lokā.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai, biedrība “Rīgas Zonta klubs” no 25. novembra līdz 10. decembrim rīko instalācijas “Kur viņas palika?”, kas ir apskatāmas NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a) un Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku “Pūce” (Rīgā, Andreja Saharova ielā 35) iestāžu darba laikā. Instalācijas veidotas no oranžām, tukšām kurpēm, kas simbolizē vardarbībā cietušās un noslepkavotās sievietes, aicina sabiedrību neklusēt par vardarbību un vērsties pēc palīdzības. Bez tukšajiem apaviem ir izvietota informācija par dažādu vardarbības veidu atpazīšanu un palīdzības un atbalsta institūcijām.

Pērn šāda instalācija tika izvietota Brīvības alejā pretī Ministru kabinetam.

25. novembris ir Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Katru gadu no 25. novembra līdz 10. decembrim – Starptautiskajai Cilvēktiesību dienai, notiek globāla 16 dienu aktīvisma kampaņa pret vardarbību. To īsteno vairāk nekā 6000 organizāciju 187 valstīs, un tajā aktīvi piedalās arī Zonta International, tai skaitā Latvijas klubi.

Zonta International ir starptautiska organizācija ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi dzimumu līdztiesības jautājumos. Tās galvenie mērķi ir veicināt sieviešu līdztiesību, izskaust vardarbību pret sievietēm un uzlabot pieeju izglītībai, piešķirot stipendijas studentēm un zinātniecēm. Organizācija apvieno vairāk nekā 26 000 dalībnieču visā pasaulē un ir pārstāvēta 64 valstīs. Zonta International ir vispārējais konsultatīvais statuss Apvienoto Nāciju Organizācijā, un tā ir pārstāvēta Eiropas Padomes starptautisko NVO konferencē.

Papildu informācija:

  • Signe Rotberga – 2926 9560;
  • Sanda Roze – 2649 6248.

 

Decembra sākumā slēgs satiksmi uz pārvada pār dzelzceļu Altonavas ielā; plānots veikt tā pārbūvi

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Aizvadīts civilās aizsardzības seminārs iedzīvotājiem par sprādzienbīstamiem priekšmetiem un rīcību gāzes noplūdes gadījumā

Trešdien, 13. novembrī, aizritējis septītais jeb pirmspēdējais no Rīgas pašvaldības rīkotajiem iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” praktiskajiem semināriem, kas šoreiz veltīts tēmai par sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

“Šajā civilās aizsardzības seminārā uzzinājām vērtīgu informāciju, kas būs noderīga gan X stundā, gan katra rīdzinieka ikdienā. NBS eksperti iepazīstināja mūs ar dažādu militāro lādiņu izskatu un funkcijām, savukārt uzņēmuma “Gaso” pārstāvis sniedza padomus, kā atpazīt gāzes radītus apdraudējumus un kā rīkoties gadījumos, kad notikusi vai draud notikt, piemēram, propāna vai tvana gāzes izplatīšanās telpā. Rīgā ik pa laikam notiek ar gāzi saistīti incidenti, tostarp sprādzieni. Tam visbiežāk ir smagas sekas un tie gandrīz vienmēr ir bijuši novēršami, zinot, kā pareizi rīkoties,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā “Sprādzienbīstami priekšmeti’’ Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji vērsuši iedzīvotāju uzmanību jautājumiem par sprādzienbīstamu priekšmetu iedalījumu un iedzīvotāju rīcību atrodot šādus priekšmetus, savukārt, AS “GASO” Rīgas iecirkņa vadītājs informēja iedzīvotājus par gāzes sprādzienbīstamību. Tam papildu, Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs sniedza padomus kā ievērot drošību saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem sadzīvē, kā piemēram, pirotehniku.

Būtiskākie ekspertu izceltie ieteikumi rīcībai atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu:

  • Neaizskarot atrasto priekšmetu, drošā attālumā atzīmē tā atrašanās vietu (vietas atzīmēšanu var veikt ar lentas apsiešanu, krāsas iezīmēšanu vai citiem pieejamiem materiāliem, kas būs redzami no attāluma);
  • Pēc vietas atzīmēšanas, nekavējoties attālinies no atzīmētā priekšmeta, bet iegaumē tā atrašanās vietu, izskatu, daudzumu;
  • Ziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai 112;
  • Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas personāls.

Gadījumā, ja sajūti gāzes smaku:

  • Zvani avārijas dienestam pa tālruni 114;
  • Atver logus, durvis, lai izvēdinātu telpu, taču pārliecinies, ka caurvējā tie nevar aizcirsties, jo tas var radīt uzliesmojošu dzirksteli;
  • Neslēdz elektriskās ierīces un gaismu;
  • Nekādā gadījumā nelieto atklātu uguni;
  • Atstāj telpas un ārpusē sagaidi avārijas dienestu!

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, aizvadīto semināru video ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Noslēdzošais seminārs norisināsies 4. decembrī un būs veltīts tēmai par iesaisti valsts aizsardzībā.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv sadaļā Civilā aizsardzība pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Semināra FOTO

 

Rīgā nomarķētas pirmās droša patvēruma vietas

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Rīgas domē notiks civilās aizsardzības seminārs par patvertnēm un vietām, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 2. oktobrī, ar piekto praktisko semināru turpināsies Rīgas domes iedzīvotāju informēšanas kampaņa un astoņu semināru cikls par civilo aizsardzību ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!’’.

Praktiskais seminārs ’’Patvertnes vai vietas, kur patverties’’ būs piektais no astoņiem pašvaldības organizētajiem semināriem. Nozares eksperti informēs iedzīvotājus par patvertņu un drošu patvēruma vietu situāciju Rīgā, būvnormatīviem patvertņu izbūvē, sniegs praktiskus ieteikumus, kā pielāgot privātos pagrabus vietai, kur iespējams patverties, kā arī informēs par ieteicamo rīcību apdraudējuma gadījumā.

Semināru atklās Rīgas vicemēre Linda Ozola un Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Ekspertu vidū gaidāmi pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Seminārs norisināsies 2. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas domes Sēžu zālē un būs skatāms arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Tiešsaistei būs pieejams surdotulkojums. Savukārt uzdot jautājumus ekspertiem pēc semināra varēs tikai tie rīdzinieki, kas seminārā piedalīsies klātienē Rīgas domes sēžu zālē. Ņemot vērā, ka sēdvietu skaits zālē ir ierobežots, sava dalība semināram klātienē jāpiesaka, aizpildot reģistrācijas anketu.

Tiklīdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, reģistrācijas anketa tiks slēgta.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, tādēļ pašvaldības organizētajiem semināriem tiek pieaicināti arī šo jomu eksperti, kuri skaidro savā kompetencē esošos jautājumus.

 

Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunas velojoslas Biķernieku ielā

, ,

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

Drošāka Rīga – pašvaldības policija oktobrī sāks atļautā braukšanas ātruma automatizētu kontroli ar netrafarētiem auto

Viens no izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi, ir satiksmes drošība Rīgā un atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Piektdien, 20. septembrī, Rīgas pašvaldība informēja par plānotajiem pasākumiem drošības uzlabošanai uz galvaspilsētas ceļiem – no oktobra Rīgas pašvaldības policija (RPP) veiks automatizētu atļautā braukšanas ātruma kontroli ar netrafaretām policijas automašīnām.

“Testa brauciena laikā ar pirmo netrafareto auto RPP vidēji reizi minūtē konstatēja būtisku atļautā ātruma pārsniegšanu. Tas liecina, ka, neraugoties uz drūmo statistiku, dažādajiem policijas pasākumiem un informācijas kampaņām, uz Rīgas ceļiem joprojām netrūkst pārgalvīgu autovadītāju, kuri riskē ar savu, bet, jo īpaši, ar mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Jaunais un modernais RPP aprīkojums ļaus mums krietni efektīvāk uzraudzīt situāciju un līdz ar to arī uzlabot ceļu satiksmes drošību galvaspilsētā,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

RPP pilotprojekta režīmā šobrīd aprobē mūsdienīgu digitālo rīku, kas automatizēti ļaus konstatēt transportlīdzekļus, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu, un pārkāpumus būs iespējams fiksēt gan piedaloties ceļu satiksmē, gan stacionāri.

“Pēc Rīgas pašvaldības policijas pasūtījuma ir izstrādāta jauna un mūsdienīga sistēma, kas spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu un ļaus līdz minimumam samazināt šādu pārkāpumu konstatēšanā un pārkāpēju sodīšanā iesaistīto pašvaldības policistu skaitu, jo lielākā daļa procesu notiks automatizēti. Tā, piemēram, šī sistēma spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu vietās, kur ir uzstādītas pastāvīgās atļautā braukšanas ātruma zīmes. Tas nozīmē, ka pašvaldības policijas netrafaretās automašīnas vadītājam nebūs manuāli jāievada konkrētajā ceļa posmā noteiktais atļautais ātrums. Sagaidāms, ka jau oktobra sākumā, kad noslēgsies pilotprojekts, pašvaldības policija galvaspilsētas ielās dosies ar trīs šādām automašīnām.”

uzsver RPP priekšnieks Juris Lūkass

Preses konferencē piedalījās Rīgas vicemēre Linda Ozola, RPP priekšnieks Juris Lūkass, kā arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Reaģēšanas biroja priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Parādnieks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.

📸 ŠEIT