Arhīvs birkai: Pilsētvide

Jau šajā pavasarī plānots sākt Juglas apkaimē esošā Velnezera attīrīšanu, lai paaugstinātu ūdenī esošā skābekļa daudzumu.

Vairāku mēnešu garumā veiktā ezera priekšizpēte apstiprina, ka ezera ekoloģiskais stāvoklis ir slikts un to pierāda masveida zivju slāpšana ziemās, kad izveidojas ledus. Izņēmums arī nav šī ziema, kad, izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājies un zivis aizgājušas bojā. Pat virsējā slānī skābekļa saturs ir divas reizes zemāks par zivīm nepieciešamo (tikai 2 miligrami litrā).

Masveida zivju slāpšana ziemā ir raksturīga barības vielām bagātos (eitrofos) ezeros – tādos kā Velnezers. Šogad izveidojusies biezā un noturīgā ledus kārta ir pastiprinājusi zivju bojāeju. Ezeru eitrofikāciju izraisa pārlieku liels barības vielu (tai skaitā fosfora) daudzums, kas skaidrojams ar izteiktu cilvēku darbības ietekmi Velnezerā. Sadaloties barības vielām, tiek patērēts skābeklis un rodas draudi ezerā dzīvojošajām zivīm.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir saņēmis ziņas no satrauktiem vietējiem iedzīvotājiem par mirušām zivīm Velnezerā. Vietējo iedzīvotāju bažām, ka zivju masveida bojāeja ir saistīta ar plānotajiem ezera attīrīšanas darbiem, nav pamata, jo ezera attīrīšana vēl nav notikusi. Ezera attīrīšanu plānots sākt maijā un pašlaik norisinās priekšizpēte un sagatavošanās darbi.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Viens no attīrīšanas ieguvumiem būs tieši skābekļa apstākļu uzlabošana.

Par ALUM metodi un darbu aktualitāti

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir polialumīnija hlorīda jeb PAC pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vairāki desmiti pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

Kādēļ attīrīs tieši Velnezeru?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

Par projektu

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu – ŠEIT.

Drīzumā plānoti demontāžas darbi Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru 29. februārī no plkst. 9.00-12.00 un 1. martā no plkst. 14.00-17.00 piedāvā akciju “No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi”, kurā iedzīvotājiem, biedrībām un uzņēmumiem pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem.

“Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi. Tās nonāk atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā – pārstrādē. Demontējot Rūpniecības preču tirgu, dosim jaunu iespēju materiāliem un iekārtām, nodrošinot to pieejamību jebkuram interesentam. Atkārtota izmantošana vai pārveidošana ļauj saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Vēl vairāk, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu. Tādējādi tiek samazināts gan atkritumu apjoms, gan nepieciešamība pēc pirmreizējiem resursiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps.

Šī aktivitāte ļaus novērtēt sabiedrības interesi un apjaust, kādiem nolūkiem interesenti meklē materiālus, kā arī izpētīt, cik un kādi izmantošanai derīgi materiāli paliek pēc demontāžas. Tas ir sākums pieejai materiālus izmantot pēc iespējas saimnieciskāk, meklējot iespējas to atkārtotai izmantošanai pirms nodot pārstrādei vai noglabāšanai poligonā. Tādējādi tiks iegūti secinājumi turpmākiem saudzīgas demontāžas iepirkumiem, kā arī pašvaldības materiālu laukuma izveides nepieciešamībai.

“”Rīgas nami” īpašumā un apsaimniekošanā ir liels īpatsvars gan vēsturiskā mantojuma, gan vienkārši novecojošu ēku. Tāpēc mūsu izaicinājums ir rast veidu kā tās apsaimniekot vienlaikus efektīvi un ar cieņu pret vēsturi. Rūpniecības preču tirgus ēku demontāža un materiālu otrreizējā izmantošana būs nozīmīgs projekts, kurā mācīsimies lietderīgāk izmantot tos būvmateriālus, kas mums jau ir. Šis ne vienmēr ir vienkāršākais ceļš, taču, domājot par ilgtspējīgu attīstību, noteikti atbildīgākais risinājums, kurā plānojam iesaistīt arī sabiedrību,” skaidro SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot uz e-pastu davis.smoteks@riga.lv vai zvanot pa tālruni 28009283 (Dāvis). Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā no plkst.9.00-12.00 un 15. martā no plkst.14.00-17.00. Materiālu iekraušana un transportēšana jānodrošina pašiem.

Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības atteikt iespēju piedalīties akcijā tiem, kas pieteiksies vēlāk, kā arī ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Demontāžas darbus nodrošina SIA “Rīgas nami”. Materiālu pieejamību iedzīvotājiem organizē Rīgas enerģētikas aģentūra Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis vienotus kritērijus īslaicīgo jeb tā dēvēto “pop-up” tirdziņu dizainam. Kritēriji izstrādāti, uzklausot tirdziņu organizatorus un dalībniekus, kā arī izprotot to iespējas. Ieviestie kritēriji būs spēkā līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldībai tiks izstrādāts un ieviests pilsētas dizaina kods.

Īslaicīgo tirdziņu dizaina prasības izstrādātas diviem teritoriju veidiem – Rīgas vēsturiskajam centram un ārpus tā. Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz baltas un gaišu pasteļtoņu vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes. Tāpat ir vēlams vienojošs tirdzniecības vietu noformējuma elements. Savukārt Vecrīgā, t.sk. Kaļķu/Vaļņu ielā, un citās vietās, kā arī Vērmanes dārzā, Esplanādē un Kronvalda parkā īslaicīgo tirdziņu dizains ir baltas nojumes ar obligātu, vienojošu tirdzniecības vietas noformējuma elementu, atbilstoši tirdziņa identitātei.
Ārpus Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes jebkādā krāsā. Savukārt pie tirdzniecības centriem prioritāri jāsaglabā jau iedibinātā individuālā identitāte, bet organizējot jaunus tirdziņus, tonāli tā jāintegrē ēkas vizuālajā identitātē.

Plašāk ar informāciju par īslaicīgo tirdziņu vadlīnijām iespējams iepazīties šeit.

Pilsētas attīstības departaments novērtē un izsaka atzinību tirdziņu organizatoriem, kuri ieviesuši vienotu vizuālo identitāti, atbilstoši Rīgas valstspilsētas ārtelpas prasībām. Tā ir kalpojusi kā labs paraugs citiem organizatoriem ne tikai Rīgā, bet arī citviet reģionos.

Kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, arī šogad Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi var pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var iesniedzot atsevišķus pieteikumus par katru māju.

Līdzfinansējumam var pieteikties, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti dokumenti, kas apliecina maksājumu par sniegto pakalpojumu.

Ar programmas nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit: https://renove.lv/eku-atjaunosana/atbalsta-formas-un-iespejas/. Līdz šim izmaksāto līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas izstrādei saraksts pieejams šeit: https://rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate.

Līdzfinansējuma programmu administrē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra.”

Rīgas enerģētikas aģentūra ir atbalsta punkts katram iedzīvotājam, kurš vēlas atjaunot savu mājokli, pieteikties līdzfinansējumam, izmantot atjaunīgos energoresursus vai mainīt siltumapgādes iekārtas, vai arī dibināt biedrību. Bezmaksas konsultācijām iespējams pieteikties: https://renove.lv/eku-atjaunosana/ka-renove-lv-var-jums-palidzet/ vai zvanot uz tālruni +37167012437.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 12. februārī, atbalstīja ieceri uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi turpmākajiem 25 gadiem.

Transporta sistēma un ielu tīkls pilsētā ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina tās funkcionēšanu un mobilitāti, tādēļ, izstrādājot jauno RVC AZ teritorijas plānojumu, tajā paredzēts nostiprināt detalizētu šīs teritorijas transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības plānojumu turpmākajiem 25 gadiem. Tas nodrošinās ilgtspējīgu RVC AZ teritorijas un transporta sistēmas attīstību, palielinot transporta sistēmas efektivitāti un samazinot tās negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

RVC AZ transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2025. gada beigām, izpētot esošo transporta sistēmu un normatīvos aktus, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, un izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Transporta un mobilitātes attīstības plānā paredzēts iekļaut risinājumus un priekšlikumus kā attīstīt ielu tīklu, gājēju telpu, velotransportu un mikromobilitāti, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta, dzelzceļa transporta (kravu un pasažieru) un autotransporta infrastruktūru, kur izbūvēt transportlīdzekļu novietnes un kā organizēt satiksmi Vecrīgā.

Visos tematiskā plānojuma izstrādes posmos plānots iesaistīt arī sabiedrību, tā nodrošinot informācijas pieejamību, caurskatāmību un iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli.

Plānojumā izstrādē pašvaldība sadarbosies ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām u.c.

Par plānojuma īstenošanu vēl lems Rīgas domes sēdē. Par tā izstrādi atbildīgs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība sākusi vairāku galvaspilsētas sabiedrisko tualešu aprīkošanu ar maksājumu karšu (POS) termināļiem, tādējādi labierīcībās varēs iekļūt tikai ar maksājumu kartēm vai viedierīcēm.

“Turpinām Rīgā ieviest mūsdienīgus risinājumus un tualešu aprīkošana ar POS termināļiem viens no soļiem šajā virzienā, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki aizvien retāk nēsā līdzi skaidru naudu. Monētu kastīšu izmantošana jau ir vēsture un tagad varēs norēķināties, terminālī ievietojot vai nopīkstinot maksājumu karti, kā arī izmantojot viedierīces. Patlaban tualešu lietošanu bieži apgrūtina gan neapzinīgu līdzpilsoņu vandalisms, gan bezpajumtnieku ilgstoša uzturēšanās tajās un radītā netīrība. Tāpēc, rūpējoties par rīdzinieku un tūristu iespējām labierīcības apmeklēt vēlamā laikā un vietā, esam sākuši vairākas tualetes aprīkot ar POS termināļiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Maksas sabiedrisko tualešu projektu uzskatām par ļoti būtisku un nepieciešamu iniciatīvu, tāpēc bijām gandarīti tajā iesaistīties, piedāvājot savu tehnoloģisko risinājumu projekta īstenošanai. Maksājumu termināļu ieviešana sabiedriskajās tualetēs ir uzskatāms piemērs, kā mūsdienīgas digitālās inovācijas var uzlabot pilsētvidi – ne vien atvieglojot piekļuvi ikdienas nepieciešamībām, bet arī uzlabojot higiēnas standartus pilsētā, lai Rīgas iedzīvotāji un viesi te justos patiešām labi. Tehnoloģiju integrācija pilsētvidē, piemēram, publiskajās tualetēs, atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un dinamisku pilsētas vidi, padarot Rīgu drošāku, tīrāku un pieejamāku visiem tās iedzīvotājiem,”

norāda “Hansab” izpilddirektors Gatis Romanovskis.

Maksājumu karšu (POS) termināļus plānots uzstādīt 17 tualetēs (kopā 52 kabīnēs), kurās nav apkopēju-dežurantu. Patlaban termināļi uzstādīti vairākās vietās un turpinās to testēšana.

Ar POS termināļiem aprīkos tualetes:

● Aldara parkā;
● 13. janvāra ielā pie Vaļņu ielas;
● Dailes teātra laukumā;
● Esplanādes parkā;
● Jāņa Asara ielā Grīziņkalnā;
● Jēkaba laukumā;
● Kobes dārzā;
● Kronvalda parkā (divas tualetes) – Kronvalda bulvāra pusē un pie Elizabetes ielas;
● Mežaparkā (divas tualetes) – Atpūtas alejā pie bērnu laukuma un Ostas prospektā;
● Nordeķu parkā;
● Radio ielā;
● Jaunielā pie Rātsnama;
● Turgeņeva un Gogoļa ielas skvērā pie Zinātņu akadēmijas;
● Vērmanes dārzā;
● Ziedoņdārza parkā.

Termināļu uzstādīšanu, ievērojot iepirkumu procesa rezultātus, veic uzņēmums “Hansab” un darbus iecerēts pabeigt līdz februāra beigām.

Maksa par šo tualešu apmeklēšanu plānota 50 centu apmērā. Šī summa izvēlēta, ņemot vērā gan cenu privātā sektora tualetēs Rīgā un kaimiņvalstīs, gan aprēķinus, lai iekasētie līdzekļi nosegtu POS termināļu uzturēšanas izmaksas.

Tāpat kā līdz šim, Rīgā bez maksas turpinās darboties lielākā daļa tualešu, tajā skaitā tualetes ar dežurantiem-apkopējiem:

● Embūtes ielā Dzegužkalnā;
● Ernestīnes ielā Jaunatnes dārzā;
● Kr. Valdemāra ielā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja;
● Maskavas ielā pie Spīķeru kvartāla;
● Kokneses prospektā Mežaparkā;
● Miera dārza parkā;
● Pērnavas ielā Grīziņkalnā;
● Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī pie Bastejkalna;
● 11. novembra krastmalā pie Poļu gātes un Bīskapa gātes;
● Pie Vecāķu pludmales (tā darbojas tikai sezonas laikā līdz septembra beigām).

Bez maksas būs pieejamas un sezonas laikā – no maija līdz oktobra beigām – galvaspilsētā darbosies 40 biotualetes. Tāpat sezonas laikā darbosies vairākas sezonālās konteinertipa tualetes ar apkopējiem-dežurantiem, kuras arī būs izmantojamas bez maksas. Patlaban viena šāda tualete saglabāta arī ziemas periodā Uzvaras parkā, kur plānots izbūvēt pastāvīgu tualeti.

Informācija par sabiedrisko tualešu atrašanas vietām un darba laikiem ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Vai Rīgā kādreiz ir bijušas maksas tualetes?

● Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgā uzbūvēja 13 jaunas sabiedriskās tualetes un visas bija par maksu.
● Ieeja tika nodrošināta ar skaidru naudu – 20 santīmiem, kas bija jāievieto speciālā aparātā.
● Maksas pakalpojumi tika atcelti 2014. gadā 12 tualetēs, jo sākās lavīnveidīga monētu aparātu izzagšana un pašvaldība vairāk nespēja ātri nodrošināt piegādi bojāto vai nozagto monētu aparātu nomaiņai. Tika ierosināti daudzi kriminālprocesi. Tādēļ pašvaldībā tika pieņemts lēmums atcelt maksas pakalpojumus un aprīkot WC ieejas ar bezmaksas piekļuvi.
● Vecāķos maksu iekasēja dežuranti- apkopēji, izsniedzot biļeti, ko dara arī līdz šim un šī bija vienīgā pašvaldības pārziņā esošā maksas tualete.

Cik bieži tiek uzkoptas tualetes?

Tajās sabiedriskajās tualetēs, kurās nav nodrošināta apkopēju-dežurantu klātbūtne, uzkopšana notiek trīs reizes dienā. Valsts svētku dienās, kad paredzama lielāka cilvēku plūsma, atsevišķās tualetēs uzkopšana tiek veikta nepārtrauktā režīmā.

 

Lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, lai pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, SIA “Rīgas meži” izcirtīs slimās priedes Bolderājas meža daļā.

Sanitārā izlases cirte notiks mežaudzē pie Bolderājas Jaunajiem kapiem – starp Lielo ielu, Kleistu ielu un Mazo Kleistu ielu, atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) sanitārajam atzinumam nr. 177562 (VMD ciršanas apliecinājums nr. 1660080).

Darbus plānots sākt februāra vidū.

Slimības ierobežošanas un apkārtējās mežaudzes pasargāšanas darbus svarīgi veikt rudens – ziemas sezonā, kad temperatūra ir zem 0 atzīmes vai tuvu tai. Siltākā laikā sakņu trupe, kas ir sēnīšu izraisīta slimība, ar sporu palīdzību no nozāģētajiem bojātajiem kokiem “pārceļo” uz mežaudzes veselīgo daļu.

Darbu mērķi:

✅ ierobežot koku sakņu trupes tālāku izplatību,
✅ novērst mežaudzes bojāeju,
✅ saglabāt meža dzīvotspēju.

Darbu veids: sanitārā izlases cirte – slimo un potenciāli slimo koku izzāģēšana.

Darbu plānotais laiks: 2024. gada ziema (darbus plānots sākt februāra vidū).

Darbu platība: ap 16 ha (21.kvartāls).

Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām; pameža tīrīšana; koku ciršana un materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot pārvietošanās ierobežojumus un netuvoties tehnikai!

🔎 Papildus informācija uzņēmuma tīmekļvietnē.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai.

✅ Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

“Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks 

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

✅ Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.