Arhīvs birkai: Pilsētvide

Skanstē atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem – daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā

Otrdien, 15. aprīlī, ar svinīgu pasākumu Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem Rīgas pašvaldības pilsētvides attīstības projektiem. Skanstes apkaimē radīta mūsdienīga zaļā zonā, kas sekmēs tās ilgtspējīgu attīstību un pievilcību. Rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejama teju 15 hektārus plaša, moderni labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem. Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli, nodrošinot mobilitāti un apkaimes attīstību nākotnē.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar vēsturiski aizaugušās un degradētās teritorijas revitalizāciju Skanstē izveidota sakopta, pieejama un labiekārtota vide, kā arī ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Īstenotais projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstībai, jo jaunā infrastruktūra un labiekārtotā vide rada labvēlīgus apstākļus biznesa un mājokļu attīstīšanai.

“Skanstes apkaime ir pēdējos gados visstraujāk augusī apkaime Rīgā – vēl pirms pāris gadu desmitiem te nekas neliecināja par to jauno, moderno un vitālo Rīgas daļu, kādu te redzam šodien. Un parks ir absolūti neatņemama šādas apkaimes sastāvdaļa. Ir liels gandarījums par mūsdienīgi labiekārtotu un rīdziniekiem pastaigām un sporta aktivitātēm ērtu jauno Skanstes parku. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vēl pavisam nesen šī bija degradēta pilsētas teritorija – tagad tā ir sakopta un pārvērsta par pērli, kā spoža poga pie Rīgas mundiera.”

parka atklāšanā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kas nodrošinās mierīgas un aktīvas atpūtas iespējas. Brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks, kas izveidots ar interesantu un uzmanību piesaistošu gleznojumu. Parku var izmantot pastaigām, skriešanai, gan šķērsot, dodoties uz citām blakus esošajām vietām. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā izbūvētas četras jaunas ielas, kuru kopējais garums ir 1 972 metri. Jaunajās ielās – Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielā – izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ielām tagad ir jauns asfalta segums. Kopējais jaunās ūdensapgādes sistēmas garums kopā ar pievadiem sasniedz 1 277 metrus. Ielu malās izbūvētas autostāvvietas un veloceliņi. Papildus veikta iepriekš izbūvēto cauruļvadu skalošana un ūdens kvalitātes pārbaude.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas. Sistēma sastāv no tradicionālo un zaļo risinājumu kombinācijas: kolektoriem, kas savāc noteces ūdeņus no ielām un īpašumiem, apzaļumotā ievalka, kanāla ar gabiona atbalsta sienu, kanāla parka daļā un dīķi. Sistēmā paredzēts pastāvīgs ūdens līmenis, kas atbilst šī brīža gruntsūdens līmenim. Lietusgāzes laikā ūdens līmenis paceļas un tad pakāpeniski samazinās, novadot ūdeni pilsētas lietus kanalizācijas tīklā. Sistēma atbilst labākajai starptautiskajai praksei, pārvēršot ūdeni no problēmas par resursu un piedāvājot vairākas funkcijas: ūdens savākšanu, uzkrāšanu, novadīšanu un attīrīšanu. Šāds risinājums pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Projekta zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem 1,6 hektāru platībā. Teritorijas apzaļumošana veikta, veidojot pilsētas pļavas un maksimāli saglabājot arī iepriekš augušos kokus. Kopumā iestādīts 881 koks, 571 lapu krūms, 10 202 daudzgadīgās ziemcietes un citi augi, tostarp fitoremediācijas jeb virsūdeņus attīroši augi. Apstādījumi veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

📸 FOTO

Konstatējot iepriekšējos gados izbūvēto konstrukciju un inženiertīklu nevienmērīgo sēšanos, daļā no projekta teritorijas ir veikta būves konservācija un grunts konsolidācija, kas ilgs aptuveni piecus gadus. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu jau izbūvēto konstrukciju ilglaicību, jo nākotnē projekta teritorijā plānots pabeigt sadzīves kanalizācijas izbūvi un savienošanu ar pilsētas tīklu. Pašvaldība regulāri veiks teritorijas un izbūvēto inženiertīklu monitoringu.

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645, 69 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums – 4 601 880, 20 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334,40 eiro; Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – 16 451 431,09 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.

 

Rīga saņems 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai

Valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro ES fondu finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, no kura Rīga varētu saņemt 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai, par to otrdien, 15. aprīlī, preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Drošība pāri visam! 148 jau esošu patvertņu labiekārtošanai Rīga saņems 5,8 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Patvertnes ir pašvaldības īpašumos – skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes centros. Paldies Iekšlietu ministrijai par šo speciālo programmu Latvijas iedzīvotāju drošībai! Ļoti novērtējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kolēģu ekspertīzi un pastāvīgo sadarbību, apsekojot patvertnes un patvērumam drošas vietas,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Rīgas pašvaldībai ļoti būtiska ir sadarbība ar privāto ēku īpašniekiem, tādēļ kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kopā plānojam sākt pilotprojektu, kas veicinātu šo sadarbību. Apsekosim daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai izstrādātu vadlīnijas šo pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kā arī sniegtu citu veidu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem,”

norāda Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban Rīgā ir apsekojis 579 telpas, kas būtu piemērotas patvērumam. No pašvaldībai piederošajām 317 telpām 218 atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 49 objektos, procesā ir vēl astoņi objekti.

Iekšlietu ministrija februārī iesniedza Saeimā grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī paredz regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrija ir arī sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar objektu sarakstu, kuri varēs saņemt ERAF finansējumu III kategorijas patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai.

III kategorijas patvertnes ir paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi. Tās var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.), kā arī cokola stāvos.

Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai pieejamas – ŠEIT.

 

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Uzvaras parkā taps unikāla skriešanas trase – BTA RIGA RUN PARK

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu SIA “We Build Parks” šogad Uzvaras parkā plāno izveidot unikālu skriešanas trasi BTA RIGA RUN PARK ar dažādiem šķēršļu elementiem, kas būs pieejama gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Projekta realizācijai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10. aprīlī, atbalstīja 167 000 eiro piešķiršanu Mājokļu un vides departamentam, lai sagatavotu teritoriju skriešanas parka izbūvei.

“Šī būs daudz vairāk nekā tikai skriešanas trase – tā būs platforma aktīvam dzīvesveidam un radošai kustībai pilsētas vidē. Mēs radām vidi, kur cilvēki var izkustēties, pārbaudīt sevi, izaicināt draugus, un darīt to aizraujošā veidā. Pateicoties Rīgas pašvaldības sadarbībai ar uzņēmumiem SIA “We Build Parks” un AAS “BTA Baltic Insurance Company”, kas ziedos parka veidošanai nepieciešamo aprīkojumu, Uzvaras parks kļūs par vēl vienu punktu Rīgas sporta un atpūtas kartē, kas piesaistīs gan vietējos, gan pilsētas viesus,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un SIA “We Build Parks” ir veikusi ziedojumu Rīgai vairāk nekā 170 000 eiro vērtībā, kas ietver skriešanas parka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, savukārt pašvaldība nodrošinās infrastruktūras sagatavošanu un apzaļumošanu.

BTA nesen sāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies”, kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt aktīvākiem, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, veicinot veselīgāku un priecīgāku vidi Latvijā. Skriešanas parka izveide pieejamā un ērti sasniedzamā Rīgas vietā tiešā veidā atbilst kampaņas misijai – padarīt sporta vidi pieejamāku ikvienam iedzīvotājam.

Projekta realizācijā piedalās BTA un SIA “We Build Parks”, kurš tehniski realizēs skriešanas trašu izbūvi. Uzņēmumam ir liela pieredze dažādu specifisku parku izbūvē, tai skaitā sniega parku izveide Olimpiskajās spēlēs 2018. un 2022. gadā. Skriešanas parks ir jauns un Baltijā unikāls koncepts, kas ļaus Rīgai nodrošināt inovatīvu risinājumu skrējējiem un citu aktīvas atpūtas veidu cienītājiem. Jaunais skriešanas parks būs vēl viens solis ceļā uz parka pilnīgu revitalizāciju, padarot to par daudzfunkcionālu atpūtas zonu visām vecuma grupām.

BTA RIGA RUN PARK atradīsies starp Slokas un Bāriņu ielu, blakus sakurām un nesen rekonstruētajam bērnu rotaļu laukumam Uzvaras parkā. Projekts paredz dažādus šķēršļu un fizisko aktivitāšu elementus, kas iedvesmoti no skriešanas dabā, vieglatlētikas, kā arī citiem piedzīvojumu parkiem – cross-fit, parkour, kā arī veloparkiem un skeitparkiem. Tas ietvers plūdenas grants takas, koka un metāla konstrukcijas, funkcionālā fitnesa treniņu elementus, kā arī aktivitātes, kas ļaus skriet, lēkt, kāpt un trenēt līdzsvaru jautrā un unikālā veidā.

Uzvaras parka neatjaunotajā daļā turpināsies celiņu atjaunošana un labiekārtojuma elementu uzstādīšana

Uzvaras parka neatjaunotā daļa jau pērn piedzīvoja ievērojamus uzlabojumus – Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta vadībā tika atjaunots bērnu rotaļu laukums un celiņi vairāku kilometru garumā.

“Pagājušā gada nogalē Uzvaras parka neatjaunotajā daļā rekonstruējām bērnu rotaļu laukumu, kas piedāvā aktivitātes vairāk nekā 120 bērniem vienlaikus, un atjaunojām asfalta celiņus vairāk nekā 15 000 m² platībā. Šogad turpinām parka atjaunošanu – iecerēta vēl gandrīz 4000 m² asfalta seguma atjaunošana un apmaļu izbūve vairāk nekā 1000 metru garumā, kā arī desmitiem jaunu labiekārtojuma elementu uzstādīšana,”

norāda V. Zeps

Šogad Mājokļu un vides departaments plāno uzstādīt solus un atkritumu urnas visos 2024. gadā atjaunotajos Uzvaras parka celiņos. Tiks uzstādīti 25 astoņus metrus gari soli un trīs īsāki soli, kā arī 20 atkritumu urnas desmit vietās – pa divām urnām atkritumu šķirošanai.

Tāpat plānota asfalta celiņu atjaunošana, solu un atkritumu urnu uzstādīšana Uzvaras parkā starp Slokas ielu un Uzvaras bulvāri. Plānots atjaunot asfalta segumu 3712 m2 platībā, izbūvēt ceļu apmales 1190 metru garumā kā arī atjaunot zālienu 640 m2 platībā. Tiks uzstādīti divi astoņus metrus gari soli un četri īsāki soli, kā arī astoņas atkritumu urnas, kurās arī varēs šķirot atkritumus.

Finanšu un administrācijas lietu komiteja 10. aprīlī nolēma Uzvaras parka celiņu atjaunošanai un citiem labiekārtošanas darbiem piešķirt vairāk nekā 763 000 eiro.

Nākamgad plānota celiņu tīkla sakārtošana un seguma atjaunošana Uzvaras parka teritorijā, kas piekļaujas Panorāmas rata jaunizbūvētajai parka daļai.

 

Brasas apkaimē sāksies mobilitātes punkta būvniecība

No 14. aprīļa pie dzelzceļa stacijas “Brasa” plānots sākt mobilitātes punkta būvniecību, lai izveidotu ērtus un drošus savienojumus starp dzelzceļa, sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju infrastruktūru un labiekārtotu apkārtējo vidi. Būvdarbu laikā tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas pēc nepieciešamības var mainīties.

Būvdarbi Brasas apkaimē notiks projekta “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” ietvaros, kas paredz īstenot divas nozīmīgas pilsētvides attīstības ieceres – mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas izbūvi un Brasas tilta skvēra pārbūvi. Ar mobilitātes punkta publiskās ārtelpas saistītos būvdarbus plānots sākt 14. aprīlī, bet Brasas tilta skvēram vēl tiek izstrādāts būvprojekts un paredzēts, ka tā pārbūvi Rīgas pašvaldība sāks 2026. gada sākumā.

Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu pārvietošanos, izveidojot ērtu un drošu savienojuma jeb mobilitātes punktu starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Projekta teritorijā tiks uzlabota vide brīvā laika pavadīšanai un paaugstināta drošība, jo esošā infrastruktūra vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības standartiem.

Mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas būvniecības darbus veiks SIA “Baltijas Būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Darbu laikā tiks ietekmēta gājēju pārvietošanās, līdz ar to tā tiks novirzīta pa alternatīviem maršrutiem, nodrošinot gājēju drošību un pārvietošanās ērtību. Autotransportam tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Klusās ielas posmā no Brasas satiksmes pārvada līdz Laktas ielai. Tāpat tiks ierobežota autotransporta novietošana stāvlaukumā Gaujas ielas un Starta ielas krustojumā. Aicinām visus satiksmes dalībniekus rūpīgi ievērot ceļa norādes zīmes un sekojošos satiksmes ierobežojumus, lai nodrošinātu drošu un veiksmīgu būvniecības procesa norisi.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk nekā 1,77 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 800 000 eiro. Projekts Nr. 5.1.1.3./1/23/A/017 “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ”Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš ir 2026. gada 31.decembris.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu.

Jau ziņots, ka kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un to publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās – “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma”, “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”.

 

Ar Rīgas centra uzņēmējiem un iestādēm pārrunās 13. janvāra ielas publiskās ārtelpas priekšizpētes projektu

, ,

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Noslēdzies projekts “Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)”

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta īstenotais Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” projekts “Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)”, kura ietvaros, sekojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem – skaistums, ilgtspēja un iekļaušana, tika meklēti risinājumi pašvaldības ēku ar sociālo funkciju publiskās ārtelpas uzlabošanai.

Par DESIRE projekta pilotvietu tika izvēlēta šobrīd neapdzīvota piecstāvu ēka Ziepju ielā 11, Rīgā, un tai pieguļošā teritorija. Atbilstoši Rīgas Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Investīciju plānā 2025. – 2027. gadam noteiktajam nākotnē paredzēti ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbi un pārbūve, tostarp ilgtspējīgas energoapgādes ierīkošana. Pēc pārbūves Ziepju ielas 11 ēkā plānots ierīkot pašvaldības īres dzīvokļus un divus dienas aprūpes centrus – vienu no tiem bērniem, otru – personām ar smagiem garīgās veselības traucējumiem. Vienlaikus ņemot vērā, ka blakus esošā Ziepju ielas 13 ēka jau pilda sociālās dzīvojamās mājas funkciju, kopīgā publiskā ārtelpa primāri kalpotu šo māju iedzīvotājiem un dienas centru klientiem.

Lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un noskaidrotu potenciālo lietotāju vajadzības un intereses Ziepju ielas 11 un 13 kopīgās ārtelpas attīstībai un labiekārtošanai, DESIRE projekta ietvaros tika organizēti vairāki iedzīvotāju iesaistes pasākumi: Ziepju ielas 13 sociālās mājas iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm, kas ir gaidītāji rindā uz pašvaldības sociālā/ īres dzīvokļa saņemšanu; atbalsta centra “Sirdsgaisma” bērniem un ģimenēm, kas atrodas Ziepju ielā 13; grupu mājas un dienas centra “Mēness Māja”, kas atrodas Putnu ielā 6 un robežojas ar Ziepju ielas 11 teritoriju, klientiem un darbiniekiem.

DESIRE projekta komanda, apkopojot iedzīvotāju iesaistes pasākumu rezultātus, izstrādāja priekšlikumus Ziepju ielas 11 un Ziepju ielas 13 kopīgās publiskās ārtelpas attīstībai, ietverot katras mērķa grupas vajadzības un vēlmes. Izstrādātais materiāls nodots tālākam darbam Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbu organizēšanu, pārbūvi un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu. Tādējādi Ziepju ielas 11 ēkas teritoriju būs iespēja attīstīt, balstoties uz potenciālo lietotāju vajadzībām un interesēm.

Projekta ietvaros tika organizētas arī vairākas tikšanās ar Rīgas pašvaldības speciālistiem, diskutējot un meklējot atbildes, kādai jābūt pašvaldības atbalstīto mājokļu kvalitātei; kāds būtu ideālais līdzsvars starp cilvēka cienīgu dzīves vidi un tādu, kas motivē nostāties pašam uz savām kājām; vai nepieciešamas vadlīnijas sociālo dzīvokļu projektēšanai un uzturēšanai u.c. jautājumiem.

🔎 Vairāk par projektu – ŠEIT.

DESIRE projekts tika sākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalījās 24 partnerorganizācijas no sešām Eiropas Savienības valstīm. Projekta partneri kopīgi izstrādāja principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai un materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Plašāk par DESIRE projekta partneru aktivitātēm var uzzināt izveidotajā aktivitāšu bukletā (Pieejamā informācija angļu valodā). DESIRE projekta īstenošanai Rīgas pašvaldībā piešķirtais finansējums bija 210 000 eiro, ko pilnā apmērā finansēja Eiropas Savienības pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa”.

 

Rīgā prezentēts pilsētas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem

Rīgā, koplietošanas telpā “Sadarbnīca”, norisinājās Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta prezentācija. Pasākumu organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam” ietvaros.Ilgtspējas portrets izstrādāts, izmantojot “Virtuļa ekonomikas” pieeju, un tas sniedz pārskatu par Rīgas ietekmi dažādās jomās – no gaisa piesārņojuma un plūdu riskiem līdz izglītības kvalitātei un sociālajai vienlīdzībai.

“Virtuļa ekonomika” ir mūsdienīga pieeja novecojušam ekonomikas modelim, kas iekļauj gan sociālos, gan vides jautājumus, aktualizējot pilsētas ietekmi lokālā un globālā mērogā. Šis ir pirmais šāda veida pārskats Rīgai, tāpēc tas varēs būt kā instruments, lai izvērtētu Rīgas pašreizējo situāciju, kā arī nākotnes perspektīvas.

“Rīgas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem, ir nozīmīgs solis mūsu pilsētas ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Šis projekts ne tikai veicina un ļauj paskatīties uz pilsētas ilgtspējas jautājumiem no citas prizmas, bet arī nodrošina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, padarot Rīgu par videi draudzīgu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pilsētu. Mēs esam lepni par sadarbību ar vides NVO un starptautiskajiem partneriem, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un procesus, kas uzlabos mūsu pilsētas dzīves kvalitāti,”

uzsvēra Alise Pizika, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece klimata un inovāciju jautājumos

Projekta galvenais mērķis ir CO2 emisiju samazināšana Rīgas pilsētā, izmantojot inovatīvus risinājumus un procesus, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju līdzdalībai, nodrošinot, ka pilsētas attīstība ir gan videi draudzīga, gan sabiedrības vajadzībām atbilstoša.

Atklāšanas pasākums un starptautisko ekspertu iesaiste

Seminārā starptautiski eksperti Amsterdamas lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Vilems van Vindens, konsultantu uzņēmuma “Regenalyze” pārstāve Garance Breula un “Doughnut Economics Action Lab” pilsētu un reģionu jomas pārstāve Leonora Grčeva sniedza informāciju par “Virtuļa ekonomikas” pieeju, kā arī to, kāda ir pilsētu loma ilgtspējas veicināšanā.

Rīgas pilsētas portreta attīstība

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Liene Krauja iepazīstināja ar Rīgas pilsētas portreta izstrādes soļiem, metodoloģiju, kā arī kategorijām, kas tika iekļauti pārskatā un izveidotā pārskata rezultātiem.

“Šāda metodoloģija Latvijā iepriekš nav izmantota, un mums ir unikāla iespēja ieraudzīt pilsētas vides kvalitāti, sociālos apstākļus un to, kā mūsu paradumi ietekmē ne tikai pašmājās, bet arī citviet pasaulē. “Virtuļa ekonomika” piedāvā plašāku skatījumu uz ekonomisko attīstību, neaprobežojoties tikai ar IKP un izaugsmi. Mēs kā vides NVO šī portreta izveidē pārstāvējām gan ekspertu, gan sabiedrības viedokli un palīdzam veicināt informācijas pieejamību sabiedrībai,”

sacīja Liene Krauja, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte

Izveidotajā pārskatā var redzēt, ka mūsdienu pilsētas iedzīvotāju patēriņš nav ilgtspējīgs – tas veicina klimata pārmaiņas, dabas vērtību izzušanu un piesārņojumu, vienlaikus ietekmējot cilvēktiesības tālākās pasaules valstīs – samazinot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pārtikai un mājoklim. Tas notiek, piemēram, iegādājoties ”ātrās modes” apģērbus. Rīgas iedzīvotāji ikdienā izjūt problēmas, kas saistītas, piemēram, ar mājokļa pieejamību, veselības aprūpi, drošu mobilitāti (īpaši gājējiem un velosipēdistiem).

Tomēr aina nav tikai negatīva. Piemēram, gaisa kvalitāte lielākajā daļā pilsētas teritorijas ir droša, dzeramais ūdens ir augstas kvalitātes un viegli pieejams visiem, un iedzīvotājiem ir pietiekami daudz zaļo zonu atpūtai un labsajūtai. Turklāt Rīgā ir brīvi pieejams internets, augsta sanitārija, kā arī plašas iespējas iesaistīties kultūras dzīvē – šīs ir jomas, kur tiek ievērotas vides un sociālās vajadzības.

“Pārskata veidošanas laikā tika iesaistīti arī Rīgas iedzīvotāji, kuri klātienes pasākumā izteica savu viedokli par Rīgu un situāciju “Virtuļa ekonomikas” modelī aktualizētajās jomās, kā arī to, kas pilsētā dzīvojošos satrauc, prioritātēm un kā kopumā raksturotu savu Rīgu, kas ir pilsēta, kur vēlētos turpināt dzīvot nākotnē,”

sacīja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa

Starptautiskā pieredze un labās prakses

Semināra otrajā daļā sadarbības pilsētas – Glāzgova un Grenoble – dalījās savā pieredzē par “Virtuļa ekonomikas” pamatprincipu ieviešanu. Prezentācijās tika atklāts, kā citās Eiropas pašvaldības veiksmīgi īsteno ”Virtuļa ekonomikas” un emisiju samazināšanas pasākumus, nodrošinot videi un sabiedrībai draudzīgu attīstību.

Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta izstrāde turpinās, un projekta partneri strādā pie inovāciju ieviešanas, efektivitātes uzlabošanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas.

🔎 Vairāk informācijas un īsā atskaite par projekta virzību pieejama – ŠEIT.

 

Astoņām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā piešķirs jaunus nosaukumus

, , , , , , ,

Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.