Arhīvs birkai: Satiksme

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

No 17. maija nedēļas nogalēs un svētku dienās galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs pieejami trīs nakts autobusu maršruti, kas no Rīgas centra brauks Mežciema, Imantas un Dārzciema virzienā. Nakts autobusus šajā nedēļas nogalē īpaši aicināti izmantot Muzeju nakts pasākumu apmeklētāji, lai ērti un droši nokļūtu mājās.

Nakts satiksmes autobusi būs pieejami naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. Pirmie autobusi sāks kursēt naktī no 16. uz 17. maiju un tiks nodrošināti līdz 28. septembrim. No Rīgas centra (Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas) uz apkaimēm autobusi izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00, 2.00, 3.00, 4.00.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Lai novērtētu, vai šobrīd pēc piecu gadu pārtraukuma nakts sabiedriskā transporta pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, līdz 28. septembrim Rīgas pašvaldība īstenos pilotprojektu un rudenī, balstoties uz tā rezultātiem, tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta atgriešanu pastāvīgos maršrutos.

Lai novērtētu pasažieru pieprasījumu pēc nakts sabiedriskā transporta, pilotprojektam izstrādāti trīs īpaši lokveida autobusu maršruti. Tie izveidoti, lai aptvertu pēc iespējas vairāk blīvi apdzīvotas apkaimes, kā arī, lai stundas laikā autobuss spētu atgriezties sākuma punktā.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti izmantot nakts satiksmes autobusus, apmeklējot dažādus kultūras un izklaides pasākumus, apskatot pilsētu vēlos vakaros un naktīs, kā arī to izmantot, lai nokļūtu uz darbu vai no darba mājās, jo to izmantošana ir drošākais veids, kā pilsētā pārvietoties diennakts tumšajā laikā.

Līdz 28. septembrim būs pieejami šādi nakts sabiedriskā transporta maršruti:

Autobuss Nr. 1 ar maršrutu “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursēs no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.

Autobusa maršruts Nr.1.

 Autobuss Nr. 4 ar maršrutu “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.4

 Autobuss Nr. 6 ar maršrutu “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.6

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

 

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar pilsētplānošanas uzņēmumu “Grupa93” un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma WSP Zviedrijas filiāli (WSP Sverige AB) ir sākusi apjomīgu pētījumu, lai izvērtētu esošo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un izstrādātu attīstības scenārijus tā reformai.

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Rīgā nav konceptuāli pārskatīts vairāk nekā 30 gadus. Pa šo laiku pilsētvidē un iedzīvotāju pārvietošanās paradumos notikušas būtiskas pārmaiņas – mainījusies dzīvesvietu un darbavietu struktūra, pieaudzis privātā autotransporta lietojums un attīstījies mikromobilitātes pakalpojumu piedāvājums. Vienlaikus sabiedriskais transports joprojām ieņem nozīmīgu vietu rīdzinieku ikdienas dzīvē, taču esošo sistēmu nepieciešams salāgot ar mūsdienu pārvietošanās vajadzībām.

Lai radītu mūsdienu vajadzībām atbilstošu sabiedriskā transporta tīklu, vispirms tiks veikta padziļināta esošās situācijas izpēte – kā šobrīd pārvietojas Rīgas iedzīvotāji, kādas ir viņu izvēles, ieradumi un vajadzības. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sabiedrības viedoklim un pētījuma laikā norisināsies plaša iedzīvotāju aptauja par sabiedriskā transporta lietošanas pieredzi un vajadzībām.

Pamatojoties uz datiem, tiks izstrādāti divi potenciālie scenāriji Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai – katrs ar savu pieeju, uzsvariem un risinājumiem. Tie tiks rūpīgi izvērtēti, ņemot vērā ieguvumus sabiedriskā transporta lietotājiem, izmaksas pilsētai u.c. faktorus.

Tiek plānoti arī vairāki tematiskie pasākumi, kuros tiks iesaistīti gan iedzīvotāji, gan nozares speciālisti, lai kopīgi veidotu risinājumus, kas balstīti datos un atbilst sabiedrības vajadzībām.

Projekta vadītāja Katja Vuorenmaa Berdica no starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “WSP Sverige AB” atzīst: “Man ir patiess prieks uzņemties šī projekta virzību, vadot profesionālu un motivētu komandu, kas izvēlēta šī uzdevuma īstenošanai. Ar nepacietību gaidu produktīvu sadarbību ar “Grupa93” un Rīgas pilsētu, kā arī, protams, rezultātus, kas sniegs reālus ieguldījumus ceļā uz ilgtspējīgāku transporta sistēmu.”

Pētījums ilgs 14 mēnešus un tā rezultāti būs kā pamats rīcības plāna izstrādei un reformas ieviešanai nākotnē, kā arī solis tuvāk padarot sabiedrisko transportu par pilsētas mobilitātes mugurkaulu.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

 

Lai veidotu jaunus tramvaja maršrutu savienojumus un attīstītu sabiedriskā transporta tīklu, “Rīgas satiksme” veidos jaunus tramvaja maršrutus un veiks būtiskas izmaiņas vairākos esošajos. Par izmaiņām tika nolemts Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē trešdien, 16. aprīlī, un tās stāsies spēkā no 1. maija.

“Šīs būs globālas izmaiņas visā tramvaja maršrutu tīklā, kuru galvenais vadmotīvs ir uzlabotā satiksmes infrastruktūra, veicot sliežu ceļa rekonstrukciju Slokas ielā. “Rīgas satiksme” ir veikusi lielu darbu, analizējot izmaiņu variantus, vērtējot pasažieru plūsmas, zemās grīdas tramvaju infrastruktūras pieejamību, kā arī skatot potenciālo ekonomisko ietekmi. Līdz ar to no 1.maija tiks mainīti gan vairāku maršrutu kustības saraksti, gan izveidoti jauni maršruti, kas saglabās pasažieriem būtiskus esošos savienojumus, bet vienlaikus veicinās maršrutu tīkla attīstību. Būtiski ir tas, ka uzlabosies arī apkaimju savienojamība, piemēram, no Ķengaraga līdz Pārdaugavai pasažieri tagad varēs aizbraukt bez pārsēšanās,”

skaidro komisijas priekšsēdētājs Miroslavs Kodis

Jauns tramvaja maršruts “Iļģuciems – Ķengarags” – Nr. 14

No 1. maija tiks atklāts jauns tramvaja maršruts Nr. 14, kas savienos Iļģuciemu ar Ķengaragu. Tajā kursēs arī zemās grīdas tramvaji, nodrošinot ērtāku piekļuvi arī Iļģuciema virzienā. Maršruts vedīs gar Rīgas starptautisko autoostu, sniedzot Pārdaugavas iedzīvotājiem ērtu iespēju nokļūt Centrāltirgus apkārtnē.

Pagarināts 2. tramvaja maršruts un jauns numurs – Nr. 8

Pašreizējais 2. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Mīlgrāvim un turpmāk kursēs ar jaunu numuru – Nr. 8 – maršrutā “Mīlgrāvis – Tapešu iela”. Brīvdienās daļa reisu tiks organizēta posmā “Stacijas laukums – Tapešu iela”, un tie būs apzīmēti ar maršruta numuru 8a. Kustības intensitāte saglabāsies līdzvērtīga līdzšinējam 2. tramvaja maršrutam. Tāpat pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties citos tramvaju maršrutos, kuru kustība būs savstarpēji saskaņota.

Maršruta shēma

Izmaiņas 5. tramvaja kustībā

Tā kā Iļģuciema iedzīvotājiem turpmāk būs pieejams arī jaunais 14. maršruts, 5. tramvaja kustības sarakstā mainīsies intervāli. Maršruts “Iļģuciems – Mīlgrāvis” tiks saglabāts, taču tiks veiktas izmaiņas kustības sarakstos palielinot intervālu starp reisiem. Šīs izmaiņas pilnībā kompensēs jaunie 14. maršruta reisi Iļģuciema virzienā, kā arī 8. maršruta reisi Mīlgrāvja virzienā.

10. tramvajs atgriežas Centrāltirgū – ar jaunu kustības virzienu

Pēc tam, kad aprīlī noslēgsies pārvada būvniecība “Rail Baltica” projektā, tiks atjaunota tramvaju kustība līdz Centrāltirgum. 10. tramvajs turpmāk kursēs pa Centrāltirgus loku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.

Maršruts no Bišumuižas virzīsies līdz 11. novembra krastmalai, pēc tam pa Lastādijas un Centrāltirgus ielu līdz pieturai “Autoosta”, tālāk – pa Prāgas un 13. janvāra ielu atpakaļ uz ierasto maršrutu.

Maršruta nosaukums nemainīsies, un arī reisu skaits paliks tāds pats kā līdz šim, kad tramvajs kursēja līdz Stacijas laukumam.

Izmaiņas 1., 7. un 11. tramvaju kustības sarakstos

Tiks pārskatīti atiešanas laiki 1., 7. un 11. tramvaju maršrutos, lai nodrošinātu labāku saskaņojumu ar 5., 8., 10. un 14. maršruta tramvajiem kopīgajos posmos. Reisu skaits netiks mainīts, taču tiks precizēts tramvaju sadalījums starp 3. un 5. tramvaju depo.

 

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rīgas pašvaldība plāno no maija līdz septembrim atjaunot nakts sabiedrisko transportu, lai pilotprojekta laikā novērtētu pasažieru pieprasījumu šāda veida pakalpojumam.

Priekšlikumu atjaunot nakts sabiedrisko transportu izstrādāja speciāli izveidota Rīgas pašvaldības vakara un nakts laika pārvaldības plānošanas darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumu nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai 2025. gada siltajā sezonā.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Pilotprojekta laikā Rīgas pašvaldība vērtēs, vai šādam pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, un pēc tā īstenošanas tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta ieviešanu pastāvīgos maršrutos.

Nakts sabiedrisko transportu pilotprojekta ietvaros plānots atjaunot gada siltajos mēnešos – no maija līdz 28. septembrim, kad cilvēki un tūristi savus vakarus pavada ārpus telpām un pilsētā notiek dažādi koncerti un pasākumi. Nakts sabiedriskā transporta izmantošana ir drošākais veids, kā diennakts tumšajā laikā nokļūt mājās. Prognozēts, ka, galvenokārt, to izmantos cilvēki, kas apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus, tūristi, kas vēlēsies apskatīt Rīgas centru vēlos vakaros un naktīs, kā arī cilvēki, kas naktīs vai agros rītos dodas uz savu darba vietu vai atgriežas no tās.

Nakts sabiedrisko transportu paredzēts atjaunots naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks 5 reizes – pusnaktī, plkst. 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00. Autobusu maršruti izveidoti lokveidā, tādējādi aptverot lielāku apkaimju skaitu, un fokusējoties uz blīvi apdzīvotajām apkaimēm, kā arī, lai stundas laikā sabiedriskais transports atgrieztos sākuma punktā.

Plānots, ka līdz septembrim iedzīvotājiem būs pieejami šādi provizoriskie nakts sabiedriskā transporta maršruti (par maršrutiem vēl lems Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija):

  • Autobuss Nr. 1 maršruts “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursētu no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.
  • Autobuss Nr. 4 maršruts “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.
  • Autobuss Nr. 6 maršruts “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejami SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, SIA “Rīgas satiksmei” plānots piešķirt papildu finansējumu 98 769 eiro apmērā.

Jautājumu par nakts sabiedriskā transporta atjaunošanu 28. aprīlī atbalstīja Satiksmes un transporta lietu komiteja. Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē un Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 50 pirmajā posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes.

40 nojumēm ir nodrošināts elektrības pieslēgums, bet desmit ir bez tā. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tuvākajā laikā.

Nākamajā posmā paredzēts pasūtīt un uzstādīt 100 jaunā dizaina pieturvietu nojumes, kas ietver pieturvietu nojumju novietojuma projektēšanas darbus, nojumju ražošanu un piegādi, kā arī to izbūvi. Nākamo 100 nojumju uzstādīšana varētu sākties jūnijā, pēc projektēšanas pabeigšanas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

 

No 14. aprīļa pie dzelzceļa stacijas “Brasa” plānots sākt mobilitātes punkta būvniecību, lai izveidotu ērtus un drošus savienojumus starp dzelzceļa, sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju infrastruktūru un labiekārtotu apkārtējo vidi. Būvdarbu laikā tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas pēc nepieciešamības var mainīties.

Būvdarbi Brasas apkaimē notiks projekta “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” ietvaros, kas paredz īstenot divas nozīmīgas pilsētvides attīstības ieceres – mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas izbūvi un Brasas tilta skvēra pārbūvi. Ar mobilitātes punkta publiskās ārtelpas saistītos būvdarbus plānots sākt 14. aprīlī, bet Brasas tilta skvēram vēl tiek izstrādāts būvprojekts un paredzēts, ka tā pārbūvi Rīgas pašvaldība sāks 2026. gada sākumā.

Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu pārvietošanos, izveidojot ērtu un drošu savienojuma jeb mobilitātes punktu starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Projekta teritorijā tiks uzlabota vide brīvā laika pavadīšanai un paaugstināta drošība, jo esošā infrastruktūra vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības standartiem.

Mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas būvniecības darbus veiks SIA “Baltijas Būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Darbu laikā tiks ietekmēta gājēju pārvietošanās, līdz ar to tā tiks novirzīta pa alternatīviem maršrutiem, nodrošinot gājēju drošību un pārvietošanās ērtību. Autotransportam tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Klusās ielas posmā no Brasas satiksmes pārvada līdz Laktas ielai. Tāpat tiks ierobežota autotransporta novietošana stāvlaukumā Gaujas ielas un Starta ielas krustojumā. Aicinām visus satiksmes dalībniekus rūpīgi ievērot ceļa norādes zīmes un sekojošos satiksmes ierobežojumus, lai nodrošinātu drošu un veiksmīgu būvniecības procesa norisi.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk nekā 1,77 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 800 000 eiro. Projekts Nr. 5.1.1.3./1/23/A/017 “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ”Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš ir 2026. gada 31.decembris.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu.

Jau ziņots, ka kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un to publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās – “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma”, “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”.

 

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektuŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.