Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka līdz ar daļēju renovācijas darbu pabeigšanu Rīgas sporta manēža no jauna kļuvusi par nozīmīgu sporta centru Rīgā. Tās renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,53 miljoni eiro. Šobrīd Rīgas Sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas ir kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā.
Uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies trīs Rīgas sporta skolas “Arkādija” audzēkņi, kuru ikdienas treniņu vieta ir Rīgas Sporta manēža, – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums un kārtslēcējs Valters Kreišs, kas vēlreiz apliecina, cik liels ir Rīgas potenciāls jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā.
“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir kļuvusi par nozīmīgu projektu jau trīs gadu garumā. Mūsu mērķis ir, sakārtojot infrastruktūru atbilstošā līmenī, atgriezt šo vietu sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā. Šai manēžai ir gara vēsture – no modernākā valstī sporta centra līdz pat tuvu grausta statusam, kur paralēli notika tirgošanās ar drēbēm un citi ar sportu nesaistīti pasākumi. Liels gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies šo vietu sakārtot, lai tajā atkal var profesionālā līmenī notikt treniņi un arī sacensības, taču darbi vēl turpinās,”
atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā, kuri apzinās, cik svarīgs priekšnosacījums talanta attīstībai ir laba infrastruktūra. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.
Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.
Ēkai veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tajā ir izbūvētas jaunas treniņu zāles, kurās ir iespēja trenēties vieglatlētikā, frīsbijā, modernajā pieccīņā, rīkot sacensības vieglatlētikā, boksā, cīņas sporta veidos, novusā, galda tenisā, handbolā, florbolā u.c. Uzklāts jauns 60 metru skrejceļš ar četriem celiņiem, ieskrējiena celiņi tāllēkšanai un kārts¬lēkšanai, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi. Šobrīd turpinās darbs pie gaiteņu remonta, ko varētu izmantot kā iesildīšanās zonu, kā arī tiek uzlabota infrastruktūra šķēpmešanai, lodes grūšanai un vingrošanai.
Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, objekta renovācijā no 2021. gada līdz 2023. gadam kopumā tika ieguldīti 2 533 840,66 eiro. Rīgas dome šogad papildu ir atvēlējusi 800 000 eiro finansējumu, kas ļaus vēl turpināt šīs ēkas atjaunošanas darbus.
Rīgas Sporta manēža ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša pašvaldības sporta iestāde. Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā Rīgā pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Edvīna Ābula projekta. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai šeit regulāri notika dažāda līmeņa sporta sacensības, turklāt telpas tika izmantotas arī izstāžu rīkošanai un koncertiem. Pēc tam ilgus gadus netika veiktas atbilstošas investīcijas, kā rezultātā infrastruktūra morāli un fiziski novecoja.
