Arhīvs birkai: Sports

Ceturtdien, 7. augustā, Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments kopā ar biedrību “Streetbasket” (“Ghetto Games”) noslēdza līgumu par pašvaldība zemesgabala īpašuma Jāņa Asara ielā 24 nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai uz pieciem gadiem, lai organizētu bērnu un jauniešu ielu kultūras un sporta pasākumus Grīziņkalnā. Līgums tika noslēgts, jo šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma atjaunot Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmumu par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

“Mūsu prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana, lai tādā veidā mazinātu sociālo problēmu saasināšanos, tāpēc šodien Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments atkārtoti ir noslēdzis līgumu ar “Strettbasket”. Biedrība varēs arī turpmākos piecus gadus darboties Grīziņkalnā. Mēs redzam, ka sporta organizācija rēķinās ar apkaimes iedzīvotāju interesēm, jo tiek veikta skaņas mērīšana un ir ieviesta aparatūras lietošanas ierobežojumi. Šis ir pozitīvs lēmums rīdziniekiem kopumā, jo bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Līgumā par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai ir izvirzīti vairāki noteikumi, kas jau iepriekš tika pārrunāts organizētajās sapulcēs starp Rīgas domes, biedrības “Streetbasket” un Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Noteikumi paredz, ka ir jāievēro klusumu nakts stundās no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, neorganizējot sporta pasākumus vai ar sportu saistītas aktivitātes šajā laikā, t. sk. neveicot teritorijā esošo metāla konstrukciju montāžas vai demontāžas darbus, bet potenciālos trokšņa avotus (skaļruņus, mūzikas atskaņotājus u. tml.) jānovieto tā, lai tie nebūtu vērsti pret dzīvojamām teritorijām, kā arī nodrošināt, lai radītā skaņas jauda nepārsniedz 80 dB (A) pie tuvākās dzīvojamās mājas. Savukārt visi interesenti skaņas kontrolēšanai var sekot līdzi https://sound.ghetto.lv/ . Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas radījušas neapmierinātību.

Kopš zemesgabala nodošanas bezatlīdzības lietošanā 2014. gadā, “Ghetto Games” ir nodrošinājusi regulāru sporta turnīru norisi, brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem, organizējot tematiskus pasākumus dažādām vecuma grupām, kas izpelnījušies lielu atzinību no rīdziniekiem. Tāpat arī šeit turnīriem ir izauguši mūsu valsts olimpiskie 3×3 basketbola pasaules čempioni.

“Ghetto Games” lietas izskatīšanas laikā norādīja, ka pēc publiskajiem reģistriem pieejamās informācijas Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet Grīziņkalna iedzīvotāju apkaimes biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībniekiem “Ghetto Games” pasākumos. Savukārt, apgabaltiesa savā lēmumā norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Vēl tiesa norāda, ka nav arī ticamu ziņu, ka viņi visi dzīvotu blakus nekustamajam īpašumam.

Šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma, ka tiek atcelts Administratīvās rajona 2024. gada 12. jūnija lēmums, kas liedza “Ghetto Games” (biedrības “Streetbasket”) darboties Grīziņkalnā, kā arī apmierināja lūgumu par Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmuma atjaunošanu. Tas nozīmē, ka pašvaldība nodod šai biedrībai uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā teritoriju Grīziņkalnā savu ieplānoto projektu īstenošanai. Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks norāda, ka šis ir pozitīvs lēmums mūsu bērniem un jauniešiem un biedrības “Ghetto Games” pasākumi notiks Grīziņkalnā.

“Šis tiesas lēmums nozīmē, ka “Ghetto Games” Grīziņkalnā varēs darboties turpmākos piecus gados, kā paredz gada sākumā noslēgtais līgums ar pašvaldību. Tiesa savā argumentācijā uzsvēra nepieciešamību kā prioritāti izvirzīt “Ghetto Games” kustībā iesaistīto bērnu un jauniešu intereses. Šis ir pozitīvs lēmums sabiedrībai kopumā, jo šī organizācija sniedz būtisku ieguldījumu bērnu aktīva un veselīga dzīvesveida veidošanā, iesaistot arī neformālās izglītības aktivitātēs, popularizējot un veicinot brīvprātīgo darbu. To, ko mēs visi ieguvām no šīs situācijas, ir kompromisu meklēšana, kas “Ghetto Games” gadījumā veiksmīgi izdevās, sadarbojoties ar vietējo māju iedzīvotājiem un ievērojot skaņu aparatūras lietošanas ierobežojumus pēc pulksten 10 vakarā. Mūsu kā pašvaldības prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana un maksimāla to atturēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas. Tam piekrīt arī sporta eksperti, Rīgas Pašvaldības policijaun citi speciālisti, kas uzsvēruši “Ghetto Games” ieguldītā darba ieguvumu pilsētai, valstij un sabiedrībai,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Tiesa savā pamatojumā kā vienu no argumentiem norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Tiesa norādījusi, ka publiskajos reģistros ir norādīts, ka Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet pieteicēja biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībnieku “Ghetto Games” pasākumos. “Ghetto Games” mērķis ir panākt, lai arī neaizsargātākās sabiedrības daļas bērniem un jauniešiem tiktu nodrošināti apstākļi būt vajadzīgiem, attīstīt savas prasmes un talantus, tikt pieņemtiem sabiedrībā bez diskriminācijas, tostarp bez nepieļaujamas pretnostatīšanas kādai iedzīvotāju grupai pēc sociālām pazīmēm.

Rīgas dome jau iepriekš atrada juridisku ietvaru, lai “Ghetto Games” pasākumi šovasar var notikt Grīziņkalnā, vienlaikus rīkojot sarunas starp domi un abām biedrībām. Ratnieks jau iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka pasākumiem ir jānotiek, jo to organizēšanā ir ieguldīts liels darbs no jauniešu puses, tiem pilnvērtīgi gatavojoties pasākumiem un sacensībām. Bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā.

Iepriekš Rīgas dome un biedrības vienojās par pasākumu grafiku līdz vasaras beigām ar nosacījumu, ka līdz plkst. 22.00 “Ghetto Games” var izmantot apskaņošanas iekārtas, bet pēc tam līdz plkst. 23.00 drīkst izmantot tikai mikrofonus. Jau līdz tam Rīgas domes un “Streetbasket” jaunajā teritorijas nomas līgumā bija iekļauti nosacījumi, kas paredzēja, ka pasākumiem jābeidzas līdz plkst. 23.00, bet tehnikas novākšanas darbus jāveic nākamās dienas rītā. Tāpat pasākumu laikā tika veikti trokšņa līmeņa mērījumi, ko nodrošināja pasākuma organizators. Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas rada neapmierinātību.

 

Vasarā pašvaldībā norisinās vairāku skolu un bērnudārzu remontdarbi. Šogad plānots pabeigt āra sporta infrastruktūras izveidi un teritorijas labiekārtošanu pie Rīgas 63. pamatskolas Baltezera ielā 6. Pie skolas tiek veidoti vairāki multifunkcionāli sporta laukumi, rotaļu laukums, ielu vingrošanas trenažieri, kā arī uzstādītas galda spēles.

“Šī izglītības iestāde Juglā ir viena no astoņām, kurā šogad ir aktīvi projekti mūsdienīgas sporta infrastruktūras izveidei. Pašvaldība kā vienu no prioritātēm ir izvēlējusies iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, veicinot sporta attīstību ne tikai skolas audzēkņiem, bet padarot to pieejamu vietējai sabiedrībai. Šajā gadījumā ieguvēji būs Juglas apkaimes iedzīvotāji. Arī turpmāk mēs turpināsim sākto iniciatīvu veicināt tautas sporta attīstību Rīgas apkaimēs caur izglītības iestāžu projektiem. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas un izveidoti jauni sporta laukumi, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus. Esam secinājuši, ka šis ir ļoti vērtīgs ieguldījums sabiedrības veselīgumā un dzīves kvalitātes uzlabošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Patlaban skolas teritorijā izbūvēti multifunkcionālie sporta laukumi, kas paredzēti basketbolam ar sertificētiem strītbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu spēlēm, futbola laukums (izmērs 66×43 m) ar mākslīgo segumu, laukums ar dažāda augstuma uzstādītiem basketbola groziem, iesildīšanās laukums, skrejceliņi un tāllēkšanas sektors, uzstādīti ielu vingrošanas trenažieri un galda spēles – galda teniss un tekbola galds, kā arī izbūvēts rotaļu laukums.

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – bruģa seguma ierīkošana, soliņu, velosipēdu, skrejriteņu un skeitbordu turētāju uzstādīšana, atkritumu konteineru nojumes izvietošana, teritorijas žoga izbūve, teritorijas apgaismojums, videonovērošanas un lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve.

Izstrādājot Rīgas 63.pamatskolas lietojumā esošās teritorijas labiekārtošanas projektu, tika ņemts vērā teritorijas izvietojums, kā arī koku bagātība un daudzveidība.

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 63. pamatskolai ir 2 162 000 eiro, no kuriem valsts aizdevums – 1 945 800 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 216 200 eiro.

Darbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”. Darbu izpildes termiņš 2024.gada oktobris.

📸 Foto

 

Attēls no www.ssarkadija.lv

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka līdz ar daļēju renovācijas darbu pabeigšanu Rīgas sporta manēža no jauna kļuvusi par nozīmīgu sporta centru Rīgā. Tās renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,53 miljoni eiro. Šobrīd Rīgas Sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas ir kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā.

Uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies trīs Rīgas sporta skolas “Arkādija” audzēkņi, kuru ikdienas treniņu vieta ir Rīgas Sporta manēža, – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums un kārtslēcējs Valters Kreišs, kas vēlreiz apliecina, cik liels ir Rīgas potenciāls jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir kļuvusi par nozīmīgu projektu jau trīs gadu garumā. Mūsu mērķis ir, sakārtojot infrastruktūru atbilstošā līmenī, atgriezt šo vietu sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā. Šai manēžai ir gara vēsture – no modernākā valstī sporta centra līdz pat tuvu grausta statusam, kur paralēli notika tirgošanās ar drēbēm un citi ar sportu nesaistīti pasākumi. Liels gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies šo vietu sakārtot, lai tajā atkal var profesionālā līmenī notikt treniņi un arī sacensības, taču darbi vēl turpinās,”

atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā, kuri apzinās, cik svarīgs priekšnosacījums talanta attīstībai ir laba infrastruktūra. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.

Ēkai veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tajā ir izbūvētas jaunas treniņu zāles, kurās ir iespēja trenēties vieglatlētikā, frīsbijā, modernajā pieccīņā, rīkot sacensības vieglatlētikā, boksā, cīņas sporta veidos, novusā, galda tenisā, handbolā, florbolā u.c. Uzklāts jauns 60 metru skrejceļš ar četriem celiņiem, ieskrējiena celiņi tāllēkšanai un kārts¬lēkšanai, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi. Šobrīd turpinās darbs pie gaiteņu remonta, ko varētu izmantot kā iesildīšanās zonu, kā arī tiek uzlabota infrastruktūra šķēpmešanai, lodes grūšanai un vingrošanai.

Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, objekta renovācijā no 2021. gada līdz 2023. gadam kopumā tika ieguldīti 2 533 840,66 eiro. Rīgas dome šogad papildu ir atvēlējusi 800 000 eiro finansējumu, kas ļaus vēl turpināt šīs ēkas atjaunošanas darbus.


Rīgas Sporta manēža ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša pašvaldības sporta iestāde. Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā Rīgā pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Edvīna Ābula projekta. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai šeit regulāri notika dažāda līmeņa sporta sacensības, turklāt telpas tika izmantotas arī izstāžu rīkošanai un koncertiem. Pēc tam ilgus gadus netika veiktas atbilstošas investīcijas, kā rezultātā infrastruktūra morāli un fiziski novecoja.

 

2022 GoRR/Day2/Photo/Mareks Gaļinovskis/FotoManLV

Jau šo svētdiena ar svinīgu buru jahtu parādi pie Vanšu tilta atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies 70 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena tiks aizvadīta Rīgā, nedēļas turpinājumā flote priecēs Salacgrīvas krastus, noslēgums – 5.jūlijā Pērnavā.

Rīgas līča regate pēc gada prombūtnes atgriežas Rīgā, par sacensību starta ostu pirmo reizi izvēloties jahtklubu “Auda”.
Atklāšanas dienā 30.junijā pilsētas iedzīvotājus un viesus GoRR iepriecinās ar krāšņu buru jahtu parādi Daugavas upē, ko ērti varēs vērot no abiem upes krastiem. Par īpašu atmosfēru parādes skatīšanā šogad parūpēsies krastmalas svētku Riga Riverside Festival organizatori, kuri sadarbībā ar burātājiem komentēs notiekošo.

Svinīgā buru jahtu parāde būs vērojama Vanšu tilta tuvumā no pulksten 17.30 līdz aptuveni 18.30. Pēc tam pulksten 20.00 GoRR atklāšanas ceremonija Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

Vaicājot sacensību organizatoriem, ar ko šis gads būs īpašs regatei un tās dalībniekiem, Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans uzsver: “Regate ir sasniegusi līdz šim nebijušus apmērus – 70 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu sešās grupās, un divās no tām tiks izcīnīts Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu. Ko lai saka – izcils kompliments regatei!”

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1.jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas iztekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Normans Penke, distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. “Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai sacensību dienas rītā, ņemot vērā laikapstākļus,” tā Penke. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā un iepazīties ar katras dienas distanci.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau septīto gadu, to laikā tiek noskaidroti Latvijas jūras burāšanas čempioni un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts.

✅ Plašāka informācija pieejama regates mājaslapā https://gorr.lv/lv

Attēls no www.pexels.com

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludina konkursu saskaņā ar IKSD 12.06.2024. nolikumu Nr. DIKS-24-46-nos “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība citu darba ar jaunatni un aktīvās atpūtas iespēju sekmējošu pasākumu īstenošanai” (konkurss).

Saskaņā ar minētā nolikuma 5. punktu un konkursa komisijas 20.06.2024. lēmumu līdzfinansējums šajā konkursa kārtā tiks piešķirts tikai darba ar jaunatni, t.sk. jaunatnes izglītošanas jomā.

Konkursa kārtā kopumā plānots sadalīt līdzfinansējumu 68 039 eiro apmērā.

Līdzfinansējuma mērķis ir nodrošināt atbalstu darba ar jaunatni un aktīvās atpūtas iespēju sekmējošu pasākumu īstenošanai Rīgā vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto personu dalības nodrošināšanai pasākumos Latvijas teritorijā, uz kuriem nav attiecināmi Rīgas domes 2023. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. RD-23-248-sn “Par pašvaldības atbalstu sporta, aktīvās atpūtas un darba ar jaunatni projektu īstenošanai Rīgā” 10.1., 10.2., 10.3., 10.4., 10.5. un 10.6. apakšpunktā noteiktie līdzfinansējuma veidi.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts pasākumam, kas atbilst vismaz trim turpmāk norādītājiem nosacījumiem:

  • pasākums ir inovatīvs un veidots atbilstoši labas prakses standartiem;
  • pasākumam ir individuāls un izglītojošs raksturs, un tas uzskatāms par autorprojektu;
  • pasākuma īstenošanā tiks iesaistīti eksperti un nozares profesionāļi;
  • pasākumam ir būtiska pozitīva ietekme aktīvās atpūtas vai jaunatnes jomā;
  • pasākuma rezultāti būs publiski pieejami un izmantojami arī pēc pasākuma.

Pieteikumiem, kas iesniegti darba ar jaunatni, t.sk. jaunatnes izglītošanas jomā, jāatbilst vienai no šādām tematiskajām prioritātēm:

  • STEAM (Zinātne, Tehnoloģijas, Inženierzinātne, Māksla, Matemātika) jomas popularizēšana un karjeras veicināšana STEAM jomā dažāda vecuma bērniem un jauniešiem;
  • jauniešu uzņēmējdarbības kompetenču attīstība;
  • jauniešu radošas pašizpausmes veicināšana;
  • jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana;
  • darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču attīstība, veicinot darba ar jaunatni kvalitāti Rīgā.

Ar saistošiem noteikumiem, nolikumu un tā pielikumiem var iepazīties ŠEIT.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. plānoto aktivitāšu apraksts un programma), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 5. jūlijam (plkst. 14.00) jānosūta uz IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konsultācijas ir iespējams saņemt, vēršoties pie IKSD Jaunatnes nodaļas vadītāja Dmitrija Zvereva (e-pasts: dmitrijs.zverevs@riga.lv, tālrunis 67181499).

 

Attēls no sports.riga.lv mājas lapas

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai Rīgā”.

Līdzfinansējuma mērķis ir atbalstīt bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanu Rīgā, sekmēt fiziskās aktivitātes un iedzīvotāju piesaistīšanu aktīvām sporta nodarbībām.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 01.08.2024. līdz 15.12.2024.

✅ Ar saistošiem noteikumiem, nolikumu un pielikumiem iepazīties pievienotajos dokumentos – skatīt ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 09. jūlija plkst. 23.59, noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Atbildīgais par sacensībām: Ilze Miķelsone, tālr. 67037247, 29240132, e-pasts: imikelsone9@riga.lv.

Attēls no riga.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, nolēma atjaunot Daugavas sporta nama ēku, peldbaseina telpu un priekšlaukumu. Projekta gaitā paredzēta apgaismojuma, ventilācijas sistēmu, griestu apdares nomaiņa lielā peldbaseina telpā, kā arī basketbola “Slavas alejas” izbūve sporta nama priekšlaukumā.

“Rīga ieguldīs nozīmīgas investīcijas sporta infrastruktūras uzlabošanā, sākot Daugavas sporta nama ēkas, peldbaseina telpu, priekšlaukuma atjaunošanas darbus un izbūvējot “Slavas aleju”, kas jau gadiem ir gaidījusi savu kārtu. Daugavas sporta namā paredzēts pilnībā nomainīt ugunsdrošības sistēmas un peldbaseina zonā nomainīt esošās ventilācijas sistēmas, apgaismojumu un veikt griestu apdares atjaunošanu, tāpēc, realizējot šo projektu, mēs ne tikai uzlabosim sporta nama funkcionalitāti un estētiku, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu un drošu vidi sporta entuziastiem un iedzīvotājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas dome lēmusi īstenot šo pašvaldības prioritāro projektu “Daugavas sporta nama ēkas Krišjāņa Barona ielā 107, Rīgā, peldbaseina telpu un priekšlaukuma atjaunošanas darbi” par kopējo summu līdz 1 223 000 eiro. Rīgas pašvaldības līdzfinansējums paredzēts līdz 183 450 eiro no pašvaldības budžeta, aizņēmums no Valsts kases projekta īstenošanai veidos 1 039 550 eiro.

Realizējot projektu, tiks veikta lietderīga investīciju īstenošana pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rimi Rīgas maratons jau šajā nedēļas nogalē, 18.–19. maijā, Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 000 skrējēju, kas ir rekordliels dalībnieku skaits kopš pandēmijas. Klātesot Rimi Rīgas maratona organizatoriem un partneriem, Latvijas un starptautiskās elites skrējējiem, Baltijas valstu lielākais tautas sporta notikums tiks simboliski atklāts preses konferencē, kas piektdien, 17. maijā, plkst. 12.00 norisināsies Rimi Olimpiskajā centrā.

🟩 Rimi Rīgas maratonu jau 18. maijā ievadīs Latvijas čempionāts jūdzes skrējienā jeb DPD jūdze, kā arī Olimpiskā bērnu diena, kas šogad notiks 11. novembra krastmalā. Parīzes olimpisko spēļu gadā 11. novembra krastmala pārtaps par Olimpisko ciematu, kur paralēli 200 metru, 400 metru, kā arī 60 metru “Sprinta karaļa” un karalienes un “Happy mazuļiem” distancēm mazie skrējēji varēs izmēģināt olimpiskos sporta veidus.

🟩 Savukārt svētdien, 19. maijā, 42 km, 21 km, 10 km un 5 km distancēs dosies skrējēji no vairāk nekā 90 pasaules valstīm. Svarīgi atzīmēt, ka Rimi Rīgas maratons šogad ir pasaules pirmais un vienīgais skriešanas notikums, kurš vienā nedēļas nogalē apvieno piecas distances – no jūdzes līdz maratonam – ar Pasaules vieglatlētikas savienības (World Athletics) kvalifikācijas zīmi.

Preses konferencē varēs satikt starptautiskās elites un Latvijas izlases skrējējus, kuri Rimi Rīgas maratonā mēģinās gāzt rekordus, un plašāk uzzināt par jauno programmu “Iekļaujošs maratons”, kas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu pavadoņiem par simbolisku samaksu sniedz iespēju atbilstoši savām spējām piedalīties Rimi Rīgas maratonā.

Preses konferencē organizatori informēs par satiksmes izmaiņām, pasākuma programmu, jaunumiem un svētkiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies:

  • Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs;
  • Rudīte Reveliņa, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.;
  • Eiropas un pasaules maratonu, kā arī Pasaules čempionātu laureāti Samvels Njamals Mailu (Samwel Nyamai Mailu), Solomons Kipčoge (Solomon Kipchoge), Titus Kimutais Kipkosgeis (Titus Kimutai Kipkosgei), Džūdija Dželegate Kemboi (Judy Jelagat Kemboi), Agnese Keino (Agnes Keino), Gebru Azmera Hagosa (Gebru Azmera Hagos), piedalīsies pusmaratona distancē;
  • Vadošie Latvijas skrējēji Uģis Jocis (5 km un DPD jūdze), Edgars Šumskis (5 km un DPD jūdze), Artūrs Liepa (10 km), Jeļena Ābele (21 km), Anita Siliņa (42 km);
  • Inga Bite, galvenā partnera Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja;
  • Iveta Priedīte, tirdzniecības centra Spice un Spice home vadītāja;
  • Ilze Pērkone, ilgtspējas partnera Neste Latvija mārketinga un ilgtspējas vadītāja;
  • Dmitrijs Juskovecs, Elektrum pārstāvis, AS Latvenergo komercdirektors;
  • Dāvis Siminaitis, programmas “Iekļaujošs maratons”, kas tapusi sadarbībā ar “Mēness aptieku”, dalībnieks;
  • Baiba Braže, Monta Sofija Priede, Krista Paula Lepere, Tomass Pildegovičs, Ingus Rutulis, Jānis Volkinšteins, programmas “Mans pirmais maratons” dalībnieki un trenere Ilona Marhele;
  • Preses konferencē tiks izsniegtas caurlaides akreditētajiem medijiem.

Pieteikumi mediju akreditācijai tiek pieņemti elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu.

 

Svētdien, 28.aprīlī no plkst. 10.00-14:00 Čiekurkalna krustcelēs notiks pirmie Čiekurkalna Sporta svētki.

Svētku uzmanības centrā būs jaunais basketbola grozs, kas uzstādīts ar mērķi sniegt iespēju iedzīvotājiem aktīvi pavadīt brīvo laiku. Bruģētajā laukumā tiks izspēlēts “Čiekurkalna kauss” 3×3 basketbolā un līdzās esošajā pļavā notiks izspēle futbolā starp Čiekurkalna un citu Rīgas apkaimju komandām. Visi sporta svētku dalībnieki tiks aicināti pārbaudīt spēkus individuālās disciplīnās – šautriņu mešanā, lietotu tenisa bumbiņu mešanā uz precizitāti un čiekuru maisu mešanā tālumā.

Līdzās Sporta svētkiem notiks arī tradicionālais Latvijas Mājražotāju tirdziņš, kas jau 10 gadus pulcē apmeklētājus no Čiekurkalna un tuvējām apkaimēm.

Nedēļu pirms Čiekurkalna sporta svētkiem, svētdien, 21.aprīlī, tiks rīkota iedzīvotāju talka pasākuma vietas un tuvējās apkārtnes sakopšanai un tiks izgatavota tribīne 3×3 basketbola spēļu skatītājiem. Iedzīvotāji tiek aicināti nākt brīvprātīgajos, lai laikus sagatavotos ģimeņu sporta aktivitāšu vadīšanai.

Čiekurkalna iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem un jauniešiem dēļ nepietiekamās infrastruktūras ir ierobežotas iespējas interesanti un aktīvi pavadīt brīvo laiku ārtelpās. Biedrības iepriekšējos gados uzstādītajam basketbola grozam ir bijis ļoti liels pieprasījums, taču tas savu laiku ir nokalpojis un bojājumu dēļ vairs nav izmantojams. Jaunajam basketbola grozam vietu Čiekurkalna krustcelēs ir atvēlējusi SIA “VASTINT Latvia” ar ko biedrībai noslēgts līgums par laukuma izmantošanu dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām.

🔎 Čiekurkalna krustceles atrodas blakus Rusova ielas 9. namam, – atrašanās vieta kartē. Čiekurkalna sporta svētkus organizē Čiekurkalna attīstības biedrība.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visās aktivitātēs ir bez maksas.