Arhīvs birkai: Veselība

Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta 2.kārtu; iedzīvotāji aicināti piedalīties

Piektdien, 29.augustā pulksten 12.00 mazi un lieli rīdzinieki tiek aicināti uz Uzvaras parka aktīvās un sporta zonas 2.kārtas atklāšanu, tādā veidā svinīgi atklājot Uzvaras parka 2. kārtu. Pasākuma ievaddaļā parka veidotāji atklās parka nozīmi Rīgā, bet pēc tam ikvienam būs iespēja piedalīties ekskursijā un kopā ar vēstnešiem atklāt aktīvās atpūtas zonas.

“Rīgā ir izveidots viens no mūsdienīgākajiem un skaistākajiem parkiem Eiropā ar plašu rekreācijas zonu sportam un aktīvai atpūtai rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Mūsu parks ir ar salīdzinoši unikālu konceptu Eiropas parkiem, kur vienuviet koncentrētā teritorijā atrodas tik daudzas aktīvās atpūtas un sporta zonas. Tāpēc ikviens ir aicināts uz atklāšanas pasākumu, lai kopīgi izstaigātu un iepazītu jaunā parka sniegtās iespējas. Uzvaras parka pārmaiņas ir dāvana visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Tas kļūst par daļu no Rīgas vizītkartes. Vienlaikus ar šo parku mēs vēlamies veidot jaunu tradīciju, kas īpaši raksturīga daudzviet Eiropas pilsētās – lai ģimenes izvēlas pavadīt brīvo laiku Rīgas centrā aktīvā atpūtā un sportojot.”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Parks veidots atbilstoši mūsdienīgām iezīmēm – rotaļu, sporta un atpūtas elementi izvietoti pēc brīvi “izsvaidīta” principa parka zālienos un zem esošiem kokiem, harmoniski iekļaujoties ainavā un no dabiskiem materiāliem.

Šajā Uzvaras parka daļā atradīsies vairāki laukumi bērniem – lielmēroga koka un tīklu kāpelēšanas laukums ar garu šķēršļu joslu un unikāla koncepta ūdens izziņas laukums bērniem ar Latvijas dolomīta un granīta akmeņiem. Ūdens laukums ir aprīkots ar speciālām no Vācijas pasūtītām “Richter Spielgeräte” ūdens iekārtām, kas ļauj bērniem eksperimentēt ar ūdeni – sūknēt to ar rokām, virzīt plūsmas, darbināt dzirnavas un vērot ūdens kustību. Bērni var būvēt savas “upes” un “ūdenskritumus”.

Aktīvajā zonā atrodas velo parks ar atšķirīga pielietojuma velo trasēm. Asfalta velotrase jeb pump track pielāgota dažāda vecuma un braukšanas līmeņa braucējiem ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēļiem un arī skrejriteņiem. Braucēji trasi var izmantot, radot impulsu ar ķermeņa kustībām uz augšu un uz leju, nevis tikai minoties. Starta parka trases zonā izvietoti četri elementi, kas izgatavoti un paredzēti šķēršļu pārvarēšanas prasmju apgūšanai. Trases vienkāršā reljefa un zemo elementu dēļ, to iespējams apmeklēt arī cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī braucējiem ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēļiem un arī skrejriteņiem. Savukārt BTA Velozinis trase paredzēta tikai velobraucējiem, attīsta velo braukšanas prasmes no pašiem pamatiem un iemāca pārvarēt pilsētvidē sastopamus šķēršļus, kā arī sagatavo braucēju neierastām situācijām, kas var rasties atrodoties satiksmē.

Parka agrākā saimniecības teritorija pārveidota par ārtelpas fitnesa laukumu ar 11 dažādām muskuļu grupām paredzētiem ārtelpas trenažieriem ar maināmām slodzēm. Divi no tiem paredzēti cilvēkiem ratiņkrēslos. Šajā zonā saglabāti augi – dažādas tūjas, piparmētru dobe un veca ābele.

Diskusijas daļā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, parka projekta autore un ainavu arhitekte Linda Zaļā, Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs un sporta skolas “Arkādija” direktors Jurģis Grants. Diskusijas mērķis ir aktualizēt Uzvaras parka nozīmi pilsētvidē, veselīga, aktīva un sportiska dzīvesveida veicināšanā, jauniešu satikšanās vietas veidošanā un ģimeņu stiprināšanā, kā arī jauna tūrisma objekta izveidē.

Ekskursijas daļā piedalīsies parka velotrases vēstneši sportisti Einārs Lansmanis un Juris Šantars no “The spot”, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas invalīdu apvienības “Aizvējš” vadītājs Aivars Krūzmētra, spēka trenažierus atklās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas Pensionāru biedrības pārstāve Maija Vīksna, savukārt bērnu rotaļu un izziņas laukumos aicināti piedalīties mazie rīdzinieki.

Uzvaras parka atjaunošanas koncepcijas un projekta autore ir ainavu arhitekte Linda Zaļā (“Zala Landscape Architects”);

Būvprojekta vadītājs un arhitekts – Mārcis Mežulis (“GSA Projekts”);

Velolaukuma projektētāji un būvnieki – “Velosolutions” pārstāvis Baltijā un Skandināvijā SIA “We Build Parks”.

 

Lucavsalā norisināsies ekoloģiski radošai gatavošanai veltīts notikumu cikls “Audz/ēst”

Augusta beigās un septembrī Lucavsalas kopienas dārzā norisināsies trīs notikumu cikls, kas veltīts gatavošanai dabā, apgūstot apkārtējā vidē pieejamos resursus. Ēšanu – līdz ar gatavošanu – var uzskatīt par ne vien agrikulturālu, bet arī ekoloģisku, pat politisku aktu (Pollan, 2006); pievēršoties dārzkopības praksēs, bet arī savvaļā rodamajām dabas veltēm un to lietojumam kulinārijā kā cilvēka un dabas saiknes pastāvīgai stiprināšanai, notikumu cikls “Audz/ēst” aicinās pavērties uz vidi, pavisam tiešā nozīmē, caur ķermeni un otrādi – reizē atzīmējot dārza sezonas noslēgumu un ražas laiku ar gastronomisku baudījumu un kopā būšanu.

Cikla “Audz/ēst” ietvaros plānoti trīs notikumi:

 28. augustā plkst. 16.00-21.00: Dārza labumu apguves un konservēšanas -fermentēšanas meistarklase ar pavāri, uztura speciālisti Kristīni Štikāni (“SirdsVirtuve”, “GutopiaFoods”);

22.-26. septembrī plkst. 18.30-20.30: Ābolu pārstrādes punkts;

27. septembrī plkst. 14.00-19.00: Eko-gatavošanas meistarklase un vakariņas ar pavāru Kristapu Reimani (Ceptuve “Čau”, “Bite Me Riga”).

Tāpat cikla ietvaros Lucavsalas dārziņu apsaimniekotājiem būs iespēja izmēģināt Lucavsalas kopienas dārza mobilo virtuvi, gatavojot maltītes pašiem savos dārzos, kā arī iesaistīties apkaimes “Recepšu bibliotēkas” izveidē, daloties vērtīgās zināšanās ar citiem teritorijas iedzīvotājiem un viesiem.

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai un citām radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Arvien vairāk rīdzinieku pieprasa aprūpi mājās

Aprūpe mājās joprojām ir viens no visvairāk izmantotajiem sociālajiem pakalpojumiem Rīgā. Tā nodrošināšanai nepieciešami ievērojami finanšu resursi, un pieprasījums tikai aug – sabiedrība noveco, cilvēku ar invaliditāti kļūst vairāk, tāpēc arī vajadzība pēc šī pakalpojuma turpina palielināties.

Šā gada pirmajā pusē aprūpes mājās pakalpojumu saņēma jau 7424 cilvēki – no tiem 6763 bija pieaugušie un 661 bērns. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tas ir pieaugums par 12 %. Arī individualizēto aprūpi bērniem saņēmušo skaits pieaudzis – 539 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekš.

Kopējais aprūpes stundu skaits ir pieaudzis par 10 %, sasniedzot 2,38 miljonus stundu (salīdzinājumā ar 2,15 miljoniem 2024. gada pirmajā pusgadā). Tas nozīmē, ka pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjoms.

Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta apkopotā informācija liecina, ka par 247 palielinājies arī to pieaugušo skaits, kuriem nepieciešama īpaši intensīva aprūpe. Tas skaidri parāda, ka klienti kļūst aprūpējamāki, kā arī kļūst vairāk cilvēku ar demences pazīmēm. Viņiem nepieciešama īpaša uzraudzība.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, pirmajā pusgadā izlietoti 21,17 miljoni eiro – par 2,6 miljoniem vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā. No šīs summas:
• 17,59 miljoni eiro izlietoti pieaugušo aprūpei,
• 3,58 miljoni eiro – bērnu aprūpei, tai skaitā 1,81 miljons eiro individualizētajai aprūpei.

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar sešiem pieredzējušiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpi mājās. Lai saņemtu pakalpojumu, cilvēkam pašam ir iespēja izvēlēties kādu no šīm organizācijām: biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, SIA “Pirmais patronāžas serviss”, SIA “Aprūpes birojs” un SIA “Senior Group Latvia”.

I. Andersone: Rīgas pašvaldība sociālās aprūpes centros turpinās veidot ģimenisku vidi

,

Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu, lai galvaspilsētas sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos radītu ģimenisku vidi, kas senioriem un personām ar invaliditāti nodrošina mājīgumu, drošību un cieņpilnu aprūpi, – tā pēc ceturtdien notikušās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Mūsu mērķis ir pārvērst pansionātus par vietām, kur seniori un personas ar īpašām vajadzībām jūtas kā mājās. Ģimeniska vide – ar mājīgām telpām, personalizētu aprūpi un iespēju uzturēt saikni ar tuviniekiem – ir mūsu prioritāte. Apmeklējot ‘Gaiļezeru’ un ‘Mežciemu’, redzējām, cik svarīgi ir turpināt pielāgojumus, lai katrs iemītnieks justos gaidīts un aprūpēts,”

norāda I. Andersone

Pansionātā “Mežciems” 2025. gadā atklāta īpašās uzraudzības nodaļa 20 klientiem ar demenci, aprīkota ar pielāgotām mēbelēm, Braila raksta norādēm un drošības risinājumiem, kas veido mājas sajūtu.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta pavasarī tika atklātas telpas, kurās dzīvo 36 cilvēki. Izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvo 12 cilvēki. Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

📸 izbraukuma FOTO

 

Rīdziniekiem bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā pieejamas arī jūlijā un augustā

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.

Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Sākusies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi

, , ,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma līdz Nameja krastmalai un tās kopgarums būs 7,3 km. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Nameja krastmalu, pie Zunda kanāla, ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu, tādējādi veidojot savienojumu ar veloceļu, kas ved uz Babīti un Piņķiem. Savukārt Nameja krastmalā, atsevišķa projekta ietvaros, paredzēta jauna gājēju un veloinfrastruktūras tilta pār Zunda kanālu izbūve, līdz ar to nākotnē no Rīgas centra pa drošu un mūsdienīgu veloinfrastruktūŗu būs iespējams nokļūt līdz Ķīpsalai un tālāk līdz pat Babītei un Piņķiem. Tomēr jau šobrīd, pēc būvdarbu pabeigšanas, izbūvētais veloceļš veidos būtisku Pārdaugavas apkaimju savienojumu, savienojot Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu.

Realizējot būvprojektu, daļā maršruta paredzēts izbūvēt jaunu veloinfrastruktūru un daļā – pārbūvēt esošo. Tāpat, lai nodrošinātu drošu krustojumu šķērsošanu, atsevišķos krustojumos veiks pārbūves darbus. Jaunā veloinfrastruktūra virzīsies pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Kandavas ielu, Daugavgrīvas ielu un Durbes ielu.

Atbilstoši projektam, plānots, ka aptuveni divu kilometru garumā – Dammes ielā, Anniņmuižas bulvārī un Jūrmalas gatvē izbūvēs velosipēdu ceļu. Gandrīz piecu kilometru garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali un atšķirīgu segumu. Savukārt Jūrmalas gatves posmā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam izbūvēs velo ielu. Velo ielā priekšroka visas ielas platumā būs velosipēdistiem, nodrošinot nepārtrauktu velosatiksmes maršrutu un saglabājot iespēju piekļūt teritorijai piegulošajiem īpašumiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta ietvaros atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Būvprojekta risinājums ir veidots tā, lai maksimāli saglabātu esošo koku stādījumu. Koku ciršana paredzēta tikai gadījumos, ja nav iespējami citi alternatīvi risinājumi. Realizējot būvprojektu, plānots izcirst 256 kokus, no kuriem daudzi ir arī nokaltuši vai bojāti un nevērtīgi. Izcirsto koku vietā iestādīs 126 jaunus kokus, vairāk kā 3900 krūmus un vairāk kā 13 000 citus apstādījumus. Projekta ietvaros arī Slokas ielas koku alejā plānots nocirst 22 kokus, bet to vietā iestādīs vairāk nekā 20 jaunus kokus – dižstādus.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400m attālumā viena no otras.

Veloceļa vizualizācijas skatāmas –  ŠEIT.

Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 13,2 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.

 

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

 

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – aicinājums ziņot par cilvēkiem, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts

Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība – piemēram, aprūpe, atbalsts ikdienā vai rehabilitācija. Lai to izdarītu, pašvaldībai vispirms jāzina, ka kādam ir grūtības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldība, kuras teritorijā ir iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido vidi, kurā cilvēks var saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Svarīgi zināt, ka likums paredz: ja pašvaldība saņem informāciju no fiziskām personām vai institūcijām par cilvēku, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija vai cita palīdzība, tai ir pienākums pārbaudīt šo informāciju, izvērtēt personas vajadzības un informēt par iespējām saņemt atbalstu.

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – dodas pie cilvēka, lai noskaidrotu, vai nepieciešama palīdzība un kāda tieši.

Ja redzat cilvēku, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība – viņš ilgi neiziet no mājām, ir nespēcīgs, izskatās nepaēdis, nav, kas palīdz ikdienā – lūdzam zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruņa numuru 80001201 un informēt par situāciju. Jūsu zvans var palīdzēt cilvēkam saņemt nepieciešamo atbalstu!

 

Rīgas dome iesaistās valsts finansētā pilotprojektā atbalsta sniegšanai nepilngadīgajiem ar uzvedības un psihiskiem traucējumiem

Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no atkarību izraisošu vielu ietekmes un nesaņem pietiekamu medicīnisko aprūpi, no šā gada septembra tiks sākts jauns, valsts apmaksāts izmēģinājuma projekts. Tajā iesaistītas Rīgas pašvaldība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Šī iniciatīva apvieno veselības un sociālos pakalpojumus, radot vienotu sistēmu nepilngadīgo ārstēšanai un rehabilitācijai.

Jaunā programma paredz koordinētu sadarbību starp ārstniecības personām un sociālās jomas profesionāļiem, ieviešot skaidri definētus sadarbības mehānismus. Tā paredz kompleksu pieeju bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, nodrošinot viņiem gan medicīnisko palīdzību, gan sociālo atbalstu.

Jaunā pieeja ļaus nodrošināt ārstēšanu arī gadījumos, kad nepilngadīgais vai viņa likumiskie pārstāvji sākotnēji no palīdzības atsakās. Būtiski, ka ārstēšana būs iespējama arī gadījumos, kad psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ bērniem un pusaudžiem rodas smagi psihiski traucējumi vai bīstama uzvedība, radot apdraudējumu gan pašam nepilngadīgajam, gan apkārtējiem.

Ārstniecības procesu papildinās Rīgas pašvaldības finansētie pakalpojumi, mentoru un sociālo darbinieku iesaiste. Ar Rīgas domes atbalstu tiks iesaistīts sociālais darbinieks un mentors. Jau šobrīd ir pieejami vairāki Rīgas pašvaldības apmaksāti pakalpojumi, kas ir piemēroti nepilngadīgajiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks nodrošināta ne vien neatliekamā palīdzība, bet arī padziļināts izvērtējums un motivējošs darbs ar pacientiem. Ambulatorā palīdzība tiks sniegta ar multidisciplināras narkoloģijas komandas iesaisti, savukārt nepieciešamības gadījumā ārstēšana tiks turpināta stacionārā arī ārpus Rīgas, piemēram, slimnīcā “Ģintermuiža”.

Situācijās, kad pastāv dzīvības vai veselības apdraudējums un likumiskie pārstāvji atsakās no ārstēšanas, ārstu konsīlijs var vērsties tiesā, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību nepilngadīgajam. Tiesas lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Projekts tiks sākts ar Veselības ministrijas finansējumu 174 768 eiro apmērā. No 2026. gada plānots piesaistīt papildu līdzekļus, tostarp no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, lai paplašinātu pakalpojumu pieejamību reģionos un attīstītu sociālās rehabilitācijas iespējas.

Papildus ārstniecībai tiks turpināti profilakses pasākumi bērniem un pusaudžiem, kuriem vēl nav izveidojušās smagas sekas psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, bet kuriem ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu problēmu attīstību nākotnē.

 

Pārgājiens jauniešiem par Eiropas iespējām

Rīgas jaunieši aicināti pievienoties pārgājienam un uzzināt par dažādām iespējām Eiropas programmās.

 Pasākums notiek 2025.gada 19. jūlijā no plkst.11.00, Mangaļsalā, Rīga.

Dalībnieki iepazīsies ar iespējām piedalīties jauniešu apmaiņās, brīvprātīgajā darbā, praksē Eiropā, kā arī varēs izteikt savu viedokli par Eiropas Savienības lomu jauniešu dzīvēs.

Būs našķi, jauni draugi, izkustēšanās un superīga atmosfēra.

Kopā ar Ievu un Isaco no Itālijas!

Pieteikuma anketa – ŠEIT.

Pasākums tiek rīkots Eiropas Jaunatnes dialogu vēstnieku tīkla ietvaros. Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieku tīklu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu, aktivitātes līdzfinansē Eiropas Savienība.

Jautājumu gadījumā sazināties pa e-pastu ieva.poskus@gmail.com.