Vecāķos vietām sastopamas visai augstas, vaļējas kāpas, tādēļ apbūvei noderīgas vietas jāmeklē apmēram 1,5 km platajā joslā, kas noaugusi ar mežiem un stiepjas starp jūru un purva tīreļiem gandrīz 7 km garumā no Vecāķiem līdz Langa ciemam, kurš uzskatāms kā šī izbūves rajona galējais noslēgums. Lai iegūtu materiālus darvas tecināšanai, cariene Katrīna II 18.gs. lika izcirst piekrastes mežus, kuru saknes un zemsega saturēja irdenās kāpu smiltis. Klaidu kāpām sākot pārvietoties, tika nodarīts posts arī cilvēkiem, kā, piemēram, zem Legzdiņa kalna bijusi apbērta lauku sēta. Vaļējie smiltāji gadu no gada samazinājās, vairākās vietās tos sedz apbūve vai dažādas kultūras. Bet šādi vaļēji smiltāji – kāpas − var būt draudoši apdzīvotām vietām, kas spēj nodarīt lielus postījumus. Apbūvei šādu rajonu var izmantot tikai daļēji.
Pie Vecāķu prospekta krustojuma ar Ziedu ielu paceļas 10-12 m augstā un 1 km garā apmežotā Vecāķu kāpa. Vecāķu – Vecmīlgrāvja kāpu grēda stiepjas no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem starp Daugavu un Vecdaugavu, Kīšezera ieplaku un Langas ieleju. Tās platums ir ap 1,2 km un garums vairāk nekā 7 km. Mūsdienās šī teritorija ir Piejūras dabas parks.
Vecāķu pludmale ir platākā pludmale Baltijas krastā ar tīru un baltu smilti, tā ir vienīgā pludmale Rīgas pilsētā. Šeit sastopami arī aizsargājami dabas objekti: Lielā priede, kuras stumbra apkārtmērs ir 2,4 metri un vecums ap 250 gadu. Iespējams, ka tā ir viena no vecākajām Piejūras dabas parkā.
Vaļņveida kāpa – 10 m augsts un 1 km garš smilšu valnis (vecups ap 200 gadu) − atrodas Vecāķu R malā. Pagājušā gadsimta 20.gados tā tika apmežota, lai apturētu kāpas virzīšanos uz priekšu.
Vilkaču priede – interesants dabas objekts un teiku apvīta vieta. Tā atrodas apmēram 1km no Vecāķu stacijas.
Jauna rosība Vecāķos sākās pēc Rīgas – Rūjienas dzelzceļa atklāšanas un jaunas šosejas izbūves uz Mangaļsalas karavīru nometni. 1940.gadā Vecāķos bija jau ap 60 apbūvētu gruntsgabalu un 16 ieliņas iepretim dzelzceļa stacijai „Saulainās Vasaras”. Komunikāciju trūkums bija viens no iemesliem, kādēļ Vecāķos ilgstoši nenotika aktīva projektu attīstība. Mūsdienās šī problēma tiek risināta, aktīvi iesaistoties gan investoriem, gan pilsētai. Daugavas labā puse kā klusā pilsēta apvieno labākās metropoles un lauku iezīmes, attīstītājiem ar laiku tā varētu kļūt aizvien pievilcīgāka.
2008.gada vasarā Vecāķu pludmale ieguva zilo karogu, kas norāda uz pludmales tīrību, drošību un attīstītu infrastruktūru. Puskilometru no galvenās Vecāķu pludmales peldvietas jau kopš 1925.gada atrodas atpūtas vieta natūristiem jeb nūdistiem. Mūsdienās joprojām vairums atpūtnieku vasaras dienās meklē patvērumu šajā pludmalē, kuras nelielais attālums līdz Rīgai ir ļoti pievilcīgs galvaspilsētā dzīvojošajiem. Vecāķus raksturo arī lieliskais novietojums tuvu ūdeņiem – Vecdaugava un jūra atrodas tikai 2,5 km attālumā. Būtiska priekšrocība apkaimes priekšrocība ir zaļā zona, kurai nav nomales nošķirtības.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. – R., 1996.- 335.lpp.
- Ose I. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. R., 2007. – 22.lpp.
- Plaudis A. Vidzemes jūrmala. -R., 1985. – 5.lpp.
- Ārgalis A. Rīga.-R., 2000. – 81.lpp
- Līdaka A. Ziemeļu rajons gadsimtu griežos. – R., 2004. –32.-33.lpp
