Vecmīlgrāvis

Robežas

Vecmīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā (administratīvi Rīgas pilsētas Z rajonā) netālu no Daugavas ietekas jūrā. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.

Vecmīlgrāvja apkaimes robežas − Mīlgrāvis, Daugava, Audupe, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, Jaunciema iela.

Vecmīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 607,3 ha, kas ir par 1/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 701 m. Iekšēji Vecmīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem – ZR daļā Rīnūži (primāri ostas teritorija), savukārt centrālajā un DA daļā Vecmīlgrāvis (primāri dzīvojamā teritorija), lai gan nereti tiek atsevišķi izdalīta arī Ziemeļblāzmas teritorija, kas atrodas Vecmīlgrāvja centrālajā daļā. Apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, jo to no ZR, R, DR un DA puses apņem virszemes ūdens objekti, bet Z robežu veido dzelzceļa līnijas. Ņemot vērā jau esošo apkaimes raksturu un tās platību, Vecmīlgrāvī arī perspektīvā būs vismaz 2 lokālie centri, taču kopumā šo teritoriju var uztvert un attīstīt kā telpiski un funkcionāli vienotu teritoriju – apkaimi.

Reljefs

Vecmīlgrāvja reljefā novērojamas būtiskas atšķirības starp atsevišķām apkaimes teritorijām. Minimālais reljefa virsmas augstums praktiski atbilst jūras līmenim, jo visa apkaimes R mala pieguļ Daugavai un ar to saistītajiem virszemes ūdens objektiem. ZR daļa (Rīnūži) ir izteikti līdzena ar ļoti zemu reljefu – pārsvarā 2-3 m augstumā virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.), jo krasti ir nostiprināti. Tikai atsevišķas šīs teritorijas vietas paceļas vairāk kā 5 m v.j.l., un jebkurā gadījumā tas uzskatāms par tehnogēno jeb cilvēka darbības rezultātā radītu reljefu. Līdzīgi zems reljefs raksturīgs gandrīz gar visu Daugavas piekrasti 500-600 m platā joslā, tai skaitā pie Mīlgrāvja. Izņēmums ir neliela teritorija apkaimes DR stūrī pie Mīlgrāvja saskares ar Sarkandaugavu, kur ļoti tuvu ūdenim pienāk Vecāķu−Vecmīlgrāvja kāpu grēda, kas nepilnu 70 m attālumā no piekrastes sasniedz pat 18 m v.j.l. Apkaimes centrālajā un DR daļā ir izteikti viļņots reljefs, kur līdzenākas virsmas mijas ar kāpu pauguriem un nelieliem kāpu vaļņiem. Zemes virsas augstums tur pārsvarā svārstās robežās starp 5-10 m v.j.l., taču augstāko kāpu pauguru un vaļņu virsotnes sasniedz pat 18-21 m v.j.l. (relatīvais augstums pārsvarā 6-10 m, bet atsevišķos gadījumos pat vairāk). Visaugstākais reljefs Vecmīlgrāvī atrodas Ziemeļblāzmas teritorijā, kur tas sasniedz 21 m v.j.l.

Vecmīlgrāvja apkaimes teritorija ietilpst 3 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos:

1. Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem − Z daļa (Rīnuži) un Daugavas piekrastes josla;
2. Vecāķu−Vecmīlgrāvja kāpu grēdas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā − Centrālā un DR daļa. Šīs kāpas izveidojušās uz Litorīnas jūras pāržmaugas, kas pārsvarā ir viļņots eolais līdzenums (3-8 m v.j.l.), ar atsevišķām vaļņveida kāpu virknēm (no 0,3-0,5 līdz 1-3 km garumā). Šo kāpu grēdu relatīvais augstums pārsvarā ir 10-15 m, kuras veidojušās dominējot R vējiem;
3. Ķīšezera−Juglas ezeru virknes ieplakas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar Litorīnas jūras lagūnu tipa nogulumiem − DA daļa Mīlgrāvja tuvumā. [3] Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Vecmīlgrāvī ir ļoti bieza (līdz pat 60 m), atrodas augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie kvarca smilšakmeņi ar 0,5-1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem. [3]

Inženierģeoloģija

Dažādās Vecmīlgrāvja apkaimes daļās raksturīgi atšķirīgi inženierģeoloģiskie apstākļi. Visā apkaimes ZR daļā (uz ZR no Atlantijas ielas), kā arī 100-300 m platā piekrastes joslā gar Daugavu raksturīgi sarežģīti vai celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. To nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis. Tās pārsvarā ir irdenu, dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 1-3 līdz 6-8 m biezām dūņu kārtām. Stabilas gruntis šajās teritorijās ieguļ sākot no 11-20 m dziļuma, tā pārsvarā ir blīva putekļaina smilts. Sarežģīti celtniecības apstākļi Vecmīlgrāvī ir arī DA daļā 200-400 m platā joslā pie Mīlgrāvja, kur biezā slānī līdz pat 5 m dziļumam atrodami tehnogēnie nogulumi, bet pamatnē no 11-20 dziļuma ieguļ mālsmilts ar grants un oļu piejaukumu. [5]/[3]

Vecmīlgrāvja centrālajā un D daļā pārsvarā raksturīgi celtniecībai nosacīti labvēlīgi vai labvēlīgi apstākļi. Gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m, bet Ziemeļblāzmas un A.Dombrovska ielas rajonā pat vairāk nekā 3 m dziļumā. Savukārt tieši zem zemes virsas ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās (galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu)) smiltis. No 11-20 m dziļuma ieguļ mainīga biezuma limnoglaciāli lokāla baseina nogulumi – blīva, putekļaina smilts, daudzviet ar lielu mālaino daļiņu saturu, vietām slāņojas ar putekļainu mālsmilti, smilšmālu, retāk mālu. Virzienā uz apgabaliem ar sarežģītākiem celtniecības apstākļiem augšējā grunšu slānī samazinās smalkas, bet palielinās vidēji rupjas un rupjas smilts īpatsvars. [5]

No applūstamības riska viedokļa Vecmīlgrāvī kopumā situācija vērtējama kā labvēlīga, tomēr jāatzīmē, ka šaurā joslā gar Daugavas krastu šis risks ir lielāks par 1%, bet uz nelielu Rīgas brīvostas teritorijas daļu Rīnūžu R (t.sk Žurku sala) attiecināms pat 10% plūdu risks. Ņemot vērā šos riskus, 3,4% jeb 20,8 ha no apkaimes platības RTP-2006 ir noteiktas kā teritorijas, kurās pirms būvniecības uzsākšanas obligāti jāveic inženiertehniskā sagatavošana. Vislielākās šāda tipa teritorijas atrodas starp Žurku salu un Rīnužu terminālu, kā arī Daugavas ielokā pie Zivju ielas, kur RTP-2006 tiek paredzēta atsevišķu teritoriju uzbēršana, tai skaitā koriģējot krasta līniju.

Ūdeņi

Virszemes ūdens objekti Vecmīlgrāvī aizņem 27,0% jeb 163,7 ha lielu platību. Apkaimes Z daļa pieguļ pie Audupes, kas savieno Daugavu ar Vecdaugavu un šķir Vecmīlgrāvja apkaimi no Mangaļsalas apkaimes. Audupes platums ir 80-100 m. Gar apkaimes R robežu plūst Daugava, kuras galvenās straumes platums iepretim Vecmīlgrāvim sasniedz 500-600 m. Nedaudz uz D no Vecmīlgrāvja vidusdaļas no Daugavas pamatstraumes atdalās upes atzars, kas nošķir Vecmīlgrāvi no Kundziņsalas. Tā faktiski ir uzskatāma par Sarkandaugavas daļu, kas ir Daugavas labā atteka ar kopējo garumu 4 km, bet platumu no 100-700 m. Pa Sarkandaugavu noplūst 5-10% Daugavas ūdens. Lielos uzplūdos no jūras puses Sarkandaugavas zemie krasti stipri applūst. Vecmīlgrāvja D stūrī no Sarkandaugavas atdalās Mīlgrāvis, kas norobežo Vecmīlgrāvja DA daļu no Mīlgrāvja apkaimes ZR daļas.

Mīlgrāvis ir Ķīšezera un Daugavas starpatteka. Tā garums ir 1,6 km, platums 200 m, bet dziļums 9 m. Vējuzplūdos no jūras straume plūst Ķīšezera virzienā un maksimālais ūdenslīmenis Mīlgrāvī un ezerā var pārsniegt 2 m virs jūras līmeņa. [3]

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Vecmīlgrāvja apkaimē aizņem 7,1% jeb 43,1 ha no kopējās platības, taču neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Šāda veida lielākie nogabali atrodas apkaimes centrālās daļas Z starp dzīvojamo apbūvi un dzelzceļa atzaru uz Rīnūžiem (pārsvarā priežu mežs), ieskaitot pie Atlantijas ielas izvietotos Vecmīlgrāvja kapus. Citi relatīvi lieli dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas pie kultūras pils “Ziemeļblāzma” apkaimes centrālajā daļā, ap Skuju ielu netālu no Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijas, kā arī D stūrī blakus Rīgas kuģu būvētavai.

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām lielāko platību Vecmīlgrāvī aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas – 27,1% jeb 164,4 ha. Visas šīs teritorijas ietilpst Rīgas brīvostas robežās, kas aizņem visu Z daļu (Rīnūžus), kā arī plašu joslu (pārsvarā 200-300 m platumā) gar apkaimē esošo Daugavas – Sarkandaugavas − Mīlgrāvja krastu. No dzīvojamās apbūves šo ostas saimnieciskās darbības zonu atdala Atlantijas iela (R daļa), Meldru iela (DR daļa) un Gātes iela (DA daļa).

Lielu platību Vecmīlgrāvī aizņem arī dzīvojamās apbūves teritorijas – 13,3% jeb 81,0 ha. Tās ir izvietotas relatīvi kompaktā teritorijā apkaimes centrālajā daļā starp A.Dombrovska, Emmas, Meldru un Kreimeņu ielām, kā arī ap Baltāsbaznīcas ielu, un gandrīz visas šīs teritorijas ir jau apbūvētas ar daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem.

7,8% jeb 47,4 ha lielu platību apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās primāri izvietotas 2 apkaimes vietās – Rīnūžos starp Atlantijas ielu un Rīgas brīvostas teritoriju, kā arī starp Gātes un Emmas ielām apkaimes DA daļā. Abos gadījumos šīs teritorijas ir uztveramas kā buferzona starp dzīvojamās un ostas saimnieciskās darbības teritorijām. Savukārt mazākas jauktas apbūves teritorijas izvietotas arī citās apkaimes vietās, kas lielā mērā uzskatāmas par tās lokālajiem centriem – piemēram, ap A.Dombrovska ielu tirgus rajonā un teritorijā ap Baltāsbaznīcas un Atlantijas ielas krustojumu.

3,6% jeb 21,9 ha Vecmīlgrāvī aizņem publiskās apbūves teritorijas. Tās izvietotas ap Vecmīlgrāvja dzīvojamo rajonu, bet visvairāk tās raksturīgas apkaimes DA ap kultūras pili “Ziemeļblāzma”, kā arī iekšpus Vecāķu prospekta − Emmas ielas – A.Dombrovska ielas – Sniedzes ielas kvartālam, kur izvietotas vairākas izglītības un veselības aprūpes iestādes, kā arī sporta laukumi.

Nelielu teritoriju 4,7 ha platībā apkaimes vidusdaļā ap Sniedzes ielu aizņem arī savrupmāju apbūve, bet uz Z no Vecmīlgrāvja kapiem 2,1 ha liela teritorija paredzēta jauktas apbūves ar apstādījumiem attīstībai.

Relatīvi lielu teritoriju (4,0% jeb 24,4 ha) Vecmīlgrāvī aizņem tehniskās apbūves teritorijas, jo apkaimes Z daļā pie Atlantijas ielas ir novietota Vecmīlgrāvja siltumcentrāle, kā arī gar ZA robežu iet dzelzceļš ar vairākiem tā atzariem Rīnūžos.