Jugla

Robežas

Juglas apkaimes robežas – Ķīšezers, Jugla, Miltiņpunga, Padambis, Juglas ezers, Brekšu kakts, Piķurga, Dīvajas iela, pilsētas robeža, Biķernieku iela, Juglas iela, Malienas iela, Palsas iela, Malienas iela, Šmerļa iela, Brīvības gatve, Lizuma iela, līnija no Lizuma ielas līdz Ķīšezeram, Ķīšezers.

Juglas apkaime atrodas Rīgas A daļā (administratīvi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā), Juglas ezera R un Ķīšezera D piekrastē. Tā robežojas ar Berģu (sauszemes savienojums tikai pa Brīvības gatvi), Brekšu, Dreiliņu, Mežciema, Teikas, Čiekurkalna, Sužu (savienojums tikai pa ūdeni) un Bukultu (sauszemes savienojums tikai pa dzelzceļu un Brīvības gatvi) apkaimēm.
Juglas apkaimes kopējā platība ir 1409,9 ha, kas ir gandrīz 3 reizes vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 19 573 m. Juglas apkaime tādējādi pēc teritorijas kopējās platības un robežas garuma ir otra lielākā Rīgas apkaime, un tās telpiskā uzbūve ir ļoti kompleksa. Juglas apkaimes noteiktās robežas kopumā ir viegli identificējamas dabā (izņemot tās ZR robežu ap Lizuma ielu), tomēr tās telpisko vienotību mazina Siguldas virziena dzelzceļa līnija (atrodas apkaimes Z daļā) un lielā apkaimes platība. Kā galveno vienojošo elementu savukārt var uzskatīt Juglas ielu, kas caurvij gandrīz visu apkaimes teritoriju un pie kuras pieslēdzas citas šīs apkaimes galvenās ielas.

No plānojuma struktūras un cilvēku uztveres viedokļa plašā Juglas apkaime iedalās vairākās mazākās daļās – Makšķernieku ciemats (uz Z no Siguldas virziena dzelzceļa līnijas), Strazdumuiža (kvartāls Juglas ezera krastā starp Brīvības gatvi, Juglas ielu un Pāles ielu), Neredzīgo ciemats (kvartāls Juglas ezera krastā, kuru caurvij Pāles iela), Jugla (dzīvojamie kvartāli ap Brīvības gatvi un starp Juglas, Malienas, Murjāņu ielām) un Juglas zvēraudzētavas ciemats (kvartāli ap Mazās Juglas ielu apkaimes DA daļā). Tādējādi par Juglas apkaimi nevar runāt kā par tik pat telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu telpu kā vairums citu Rīgas apkaimju teritoriju, un pēc būtības šo apkaimi varētu sadalīt arī 2 vai vairāk mazākās daļās.

Noteiktās Juglas apkaimes galvenais centrs ir teritorija abpus Brīvības gatvei, bet vēl jo izteiktāk ap Juglas ielas un Brīvības gatves krustojumu, kur izvietojies liels daudzums dažādu saimniecisko aktivitāšu kas vērstas uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Mazāks lokālais centrs izveidojies arī apkaimes centrālajā daļā ap Murjāņu un Juglas ielas krustojumu. Savukārt atsevišķās savrupās apkaimes daļās (piemēram, Makšķernieku ciematā vai Juglas zvēraudzētavas ciematā) nekādu izteiktu lokālo centru nav, lai gan to attīstība būtu vēlama, tādējādi uzlabojot ikdienas pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem un samazinot nepieciešamību pēc transporta izmantošanas.

Reljefs

Juglas apkaimes reljefs ir atšķirīgs dažādās apkaimes daļās, un tas svārstās amplitūdā no 0-20 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Zemākais reljefs, tikai nedaudz pārsniedzot 0 m v.j.l., ir apkaimes teritorijās, kuras robežojas ar Ķīšezeru un Juglas ezeru. Savdabīgi, ka augstuma ziņā kontrastējošākais reljefs ir apkaimes Z daļā (uz Z no Siguldas virziena dzelzceļa līnijas). Tur Ķīšezera piekrastes teritorija salīdzinoši lielā platībā nepaceļas augstāk par 2-3 m v.j.l., kamēr turpat blakus ap Bābelīša ezeru augstākās kāpas paceļas pat 20 m augstumā v.j.l (pārsvarā gan 15-16 m v.j.l.). Ņemot vērā to, ka Bābelīša ezers atrodas ~4 m augstumā v.j.l., šo augstāko kāpu relatīvais augstums ir 15-16 m.

Virzienā uz Brīvības gatvi reljefs kļūst līdzenāks un nostabilizējas 8-10 m augstumā v.j.l., ko var uzskatīt arī par dominējošo zemes virsmas augstumu Juglas apkaimē kopumā.

Juglas apkaimes ZR daļā esošajā Šmerļa mežā reljefs viļņots un zemes virsmas augstums svārstās 6-16 m v.j.l. robežās, lai gan atsevišķu pauguru relatīvais augstums reti pārsniedz 3-4 m.

Izteikts reljefa pazeminājums atrodas apkaimes centrālajā daļā pie Juglas ezera (uz ZA no Murjāņu ielas), kur lielā platībās zemes virsas augstums ir 1-2 m v.j.l. robežās, taču arī apkaimes centrālajā daļā kopumā zemes virsa ir 7-8 m augstumā v.j.l.

Viļņotāks reljefs ir Juglas apkaimes D daļā. Tur atsevišķi līdz 12 m v.j.l. augsti pauguri mijas ar sīkām ieplakām 3-4 m augstumā v.j.l., bet zemes virsas pamataugstums ir 8-9 m v.j.l. Zems un līdzens reljefs ir Juglas apkaimes DA daļā, kur Piķurga ietek Juglas ezerā. Tur zemes virsas augstums plašā teritorijā nepārsniedz 2 m v.j.l.

Juglas apkaime ietilpst 3 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos:

1. Apkaimes Ķīšezera un Juglas ezera piekrastes josla, kā arī teritorija ap Juglas upi ietilpst Ķīšezera-Juglas ezeru virknes ieplakas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar Litorīnas jūras lagūnu tipa nogulumiem, kā arī aluviālajiem un deltas nogulumiem no Lielās un Mazās Juglas upēm. Ķīšezera-Juglas ezeru virknes ieplakas nogāzes ir mainīgas – stāvi, 4-8 m augsti krasta posmi kāpu izplatības rajonos mijas ar zemiem, vietām pārpurvotu pļavu krastiem.
2. Apkaimes ZR daļa (teritorija ap Bābelīša ezeru un Šmerļa mežs) ietilpst Juglas kāpu ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. Juglas kāpu garums Z-D virzienā 3 km, platums 2,7 km. Kāpu A daļa apbūvēta un kāpas nolīdzinātas. Šīs kāpas saposmo Z virzienā vērstas pārpurvotas erozijas gultnes ar Gaiļezeru, Dambjapurva ezeru, Velnezeru un Strazdupīti. Šmerļa mežā ir vāji orientētu, vairākkārtīgi pārpūstu kāpu pauguru un nelielu kāpu masīvu reljefs. A pusē vaļņveida kāpas, kuru relatīvais augstums 5-10 m, bet absolūtais augstums 15-17 m v.j.l. Visaugstākās kāpas ir masīva Z daļā ap Bābelīša ezeru (līdz 20 m v.j.l.).
3. Apkaimes ZA, centrālā un D daļa pārsvarā ietilpst Dreiliņu-Šķirotavas viļņotā līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. Tas ir ģeomorfoloģiskais mikrorajons Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Dominējošais zemes virsas augstums 7,5-9 m v.j.l., (tas aptuveni atbilst arī Juglas apkaimē dominējošajam reljefa augstumam). Šajā ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā plakanu smilšainu līdzenumu posmi mijas ar nelielu purvu vai pārpurvotu līdzenumu joslām, sīkiem kāpu pauguriem un vaļņveida kāpām, lēzenām pārpurvotām senām Daugavas deltas atteku gultnēm, pēcleduslaikmeta virszemes tekošo ūdeņu veidotām pārpurvotām erozijas gultnēm.

Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Juglas apkaimes Z daļā ir 25-33 m, bet D daļā 15-24 m biezumā, ieguļ pamatieži. Apkaimes Z daļā augšējo pamatiežu slāni veido augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie kvarca smilšakmeņi ar 0,5-1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem. Apkaimes centrālajā daļā šos iežus pārklāj Amatas svītas gaišpelēkie oolītsmilšakmeņi un baltie vai gaišpelēkie aleirolīti, bet paša apkaimes D daļā tiem uzklājas karbonātiskie devona ieži – Pļaviņu svītas pelēkie dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem.

Inženierģeoloģija

Juglas apkaimē apstākļi celtniecībai ir atšķirīgi dažādās apkaimes daļās. Apkaimes Z daļā (starp Bābelīša ezeru un Lizuma, Pakalniešu un Mārkalnes ielām, kā arī pie Juglas upes), A daļā (uz A no Juglas ielas līdz pat Ūdeļu ielai) un teritorijās ap apkaimes centrālajā daļā izvietotajiem Dambjapurva un Velnezera ezeriem ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums tur pārsvarā ir seklāks par 1,5 m. Ģeoloģiskā griezumā šajās teritorijās raksturīgas vājas gruntis – irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 1-3 līdz 6-8 m biezām dūņu kārtām vai 3-8 m biezām kūdras iegulām (apbūvētajās teritorijās kūdras slānis nomainīts ar smiltīm). Zem šī virsējā grunšu slāņa ieguļ irdena smalka smilts, bet no 11-19 m dziļuma līdz pamatiežiem – blīva putekļaina smilts.

Sarežģīti celtniecības apstākļi raksturīgi Juglas apkaimes ZR daļai (starp Ķīšezeru un Pakalniešu ielu), kā arī atsevišķās vietās Juglas ezera DR piekrastē un ap Piķurgu. Tur pārsvarā ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis (<1,5 m), savukārt ģeoloģiskā griezuma augšējā daļā sastopamas kūdras vai dūņainas kūdras iegulas. Zem šī slāņa ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis. To pamatnē no 10-17 m dziļuma līdz pamatiežiem ieguļ blīva putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts.

Juglas apkaimes DR stūrī raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, bet kopumā lielākajā daļā teritorijas ir labvēlīgi celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums Šmerļa teritorijā un Juglas meža R daļā pārsniedz 3 m, bet pārējā labvēlīgu celtniecības apstākļu teritorijā tas ieguļ 1,5-3 m dziļumā, kas ir pietiekoši būvniecības darbu veikšanai. Ģeoloģiskā griezumā tur raksturīgas vidēji blīvas smilšainas gruntis, pārsvarā ar smalkas smilts starpkārtām. Zem šī smilšu slāņa mainīgā dziļumā (ne seklāk kā 10 m) līdz pat pamatiežiem ieguļ blīva putekļaina jeb vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts.

Juglas apkaimē esošajā Ķīšezera un Juglas ezera piekrastē (tai skaitā ap Piķurgu) raksturīgs salīdzinoši augsts plūdu risks, kas platā joslā sasniedz 10%. Šo faktoru būtiski ņemt vērā, plānojot teritoriju attīstību šo ūdens objektu tuvumā.

Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana kā obligāta prasība RTP-2006 ir noteikta tikai 15,0 ha no Juglas apkaimes platības. Tas attiecas uz apbūvei paredzēto teritoriju apkaimes ZR daļā (bijušie Rīgas TEC-1 pelnu lauki) un pie Brīvības gatves starp veco Juglas upes gultni un Miltiņpungu. Tomēr, ņemot vērā ne pārāk labvēlīgos ģeotehniskos apstākļus daļā apkaimes teritorijas (tai skaitā arī ārpus RTP-2006 noteiktajām inženiertehniskās sagatavošanas teritorijām) un potenciālo ezeru piekrastes applūšanas draudus, šo teritoriju attīstītājiem, realizējot dažādas būvniecības ieceres, ir vēlams rēķināties ar paaugstinātām izmaksām, kas būs nepieciešamas būvlaukuma inženiertehniskajai sagatavošanai un pāļu pamatu veidošanai.

Ūdeņi

Saskaņā ar RTP-2006 Juglas apkaimē ūdens teritorijas aizņem 22,8% jeb 320,8 ha lielu teritoriju. Galvenie no Juglas apkaimes virszemes ūdens objektiem ir Ķīšezers, Juglas upe, Juglas ezers, Bābelītis, Dambjapurva ezers, Velnezers, Gaiļupīte (Strazdupīte), Piķurga un Šmerļupīte. Juglas apkaimes ZR daļa pieguļ Ķīšezeram. Ķīšezera kopējā platība ir 1740 ha, un Juglas apkaimē atrodas tikai neliela tā DA daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos.

Juglas apkaimes ZA daļā atrodas Juglas upes daļa (Meldrupe), kas savieno Juglas ezeru ar Ķīšezeru. Šīs ūdens notekas garums ir 3,4 km. Augšdaļā Jugla (Meldrupe) veido divus samērā krasus līkumus. Būvējot slūžas (tās aiztur vējuzplūdu izraisīto jūras iesāļo ūdeņu ieplūšanu caur Ķīšezeru Juglas ezerā), agrāko kanāla izteku 1970.gadu sākumā Juglas tilta vietā aizbēra, atstājot tikai caurteku. Slūžu savienojums par 0,5 km iztaisnojis noteku, izslēdzot pirmo līgumu aiz Juglas ezera. Otrajā līkumā no Lielā Baltezera Juglā ietek Juglas kanāla ūdeņi.

Juglas upes daļu pie Brīvības gatves sauc par Miltiņpungu, bet attiecīgo Juglas ezera daļu – par Padambi. Gar visu Juglas apkaimes DA malu stiepjas Juglas ezers. Juglas ezera kopējā platība ir 570 ha, no kura Juglas apkaimē ietilpst tā R daļa. Juglas ezera garums ir 4,6 km, lielākais platums – 2,1 km, krasta līnijas garums – 17,6 km, vidējais dziļums 1,7 m, lielākais dziļums ezerā – 2,5 m, bet pie Juglas iztekas – 5 m, tilpums – 9,68 miljoni m3, baseins – 1710 km2. Juglas ezerā ietek Lielā un Mazā Jugla, pie ietekas veidojot kopīgu deltu. D daļā ietek arī Piķurga, bet pie Juglas iztekas – Strazdupīte. Vidējā ūdens pieplūde gadā – 512 miljoni m3, tādējādi Juglas ezera ūdeņi atjaunojas 53 reizes gadā. Juglas ezera pamatu veido balta smilts, kas vietām atsedzas krastos. Virs tās nogulsnējusies 1,5– 2 m bieza dūņu kārta, bet pie Juglas Papīrfabrikas – celulozes masa. Juglas ezera DR, ZR krastā ir augstāki smilšu uzkalni, kas vietām ezera malā atstāj šauru zālāju joslu, bet vietām veido stāvas nogāzes. Juglas apkaimes robežās Juglas ezera D galā atrodas Sudrabsaliņa.

Juglas apkaimes Z daļā atrodas Bābelītis. Tas ir ezers ar kopējo platību 6,9 ha, vidējo dziļumu 2,8 m, bet lielāko dziļumu – 5,5 m. Ezeram nav noteces, un tas barojas no nokrišņiem un gruntsūdeņiem. Ezera līmeņa svārstības ir nelielas. Tās atkarīgas galvenokārt no apkārtnes gruntsūdeņiem. Bābelītis jau pašreiz ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, un arī perspektīvā tas attīstāms kā iedzīvotāju rekreācijas vieta pie ūdens.

Juglas apkaimes centrālajā daļā atrodas 2 ezeri – Dambjapurva ezers un Velnezers. Abi šie ezeri atrodas tuvu viens otram – tos šķir tikai nepilni 300 m. Dambjapurva ezeram cauri tek Gaiļupīte. Ezera platība – 1,7 ha, baseins – 0,65 km2, vidējais dziļums – 1,5 m, lielākais dziļums – 3 m. Ūdenslīmeņa svārstības minimālas – 10-20 cm robežās. Ūdens apmaiņu Dambjapurva ezerā nodrošina ūdens pieplūde no Gaiļezera un gruntsūdeņi, kuriem galvenā nozīme ir vasarā. Ezera krasts ir līdzens, smilšains un piemērots rekreācijai. Velnezera platība savukārt ir 3,5 ha. Tas atrodas ieplakā starp apbūves rezultātā nolīdzinātām kāpām. Ezers dūņains un tā lielākais dziļums – 3 m. Velnezers ir beznotekezers, kurš barojas galvenokārt no gruntsūdeņiem. Arī Velnezers un tā tuvākā apkārtne ir izmantojama iedzīvotāju rekreācijai.

No Gaiļezera uz Juglas apkaimi tek Gaiļupīte. Tā tālāk tek cauri Dambjapurva ezeram un Juglas dzīvojamā masīva teritorijai, ietekot Juglas ezerā pie Brīvības gatves. Gaiļupītes nosaukums lejtecē ir Strazdupīte. Tās garums 2,8 km, baseina platība 2,2 km2. Pēc Dreiliņupītes aizvadīšanas uz Šmerļupīti Gaiļupīte ir stipri samazinājusies. Sakarā ar pilsētas apbūvi atsevišķi tās posmi ievadīti cauruļvados. Gaiļupītes gultne vairākkārt tīrīta un vietām nostiprināta.
Piķurga tek pa Juglas apkaimes DA daļu līdz tā ietek Juglas ezerā (Brekšu kakta teritorijā). Piķurga iztek no Getliņa purva, un tās kopējais garums ir 15 km, bet baseins – 35,7 km2. Lejtecē tās nosaukums ir Brekšupīte.

Juglas apkaimes ZR stūri nedaudz skar arī Šmerļupītes lejtece, līdz tā ietek Ķīšezerā. Šmerļupītes augštece veidojusies, satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā, bet pēc Mežciema dzīvojamā masīva izbūves tā sevī uzņem arī Dreiliņupītes ūdeņus. Šmerļupītes kopējais garums 12 km, bet baseina kopplatība – 27,2 km2. Tā novada nokrišņus un gruntsūdeņus no daļēji urbanizētās Biķernieku meža un Šmerļa teritorijas.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Juglas apkaimē aizņem ļoti lielu platību – 41,5% jeb 585,3 ha, bet neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākie šo dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas apkaimes centrālajā daļā (Šmerļa mežs) un D daļā (Juglas mežs). Plašas dabas un apstādījumu teritorijas atrodas arī citās Juglas apkaimes vietās. Piemēram, starp Siguldas virziena dzelzceļa līniju un Pakalniešu ielu, kur plešas mežaudzes ap Bābelīti, kā arī atrodas Jaunie ebreju kapi. Plaša dabas un apstādījumu teritorija noteikta arī uz Z no plānotā Ziemeļu koridora (tas šķērsos Juglas apkaimi tās Z daļā) blakus Makšķernieku ciematam, kur ir paaugstināts teritorijas applūšanas risks. Dabas un apstādījumu teritorijas kā zaļumu koridori noteiktas ap visiem lielākajiem Juglas apkaimes virszemes ūdens objektiem, tai skaitā arī upītēm. Ņemot vērā augsto teritorijas applūšanas risku, kā neapbūvējama dabas un apstādījumu teritorija noteikta arī liela daļa teritoriju starp Murjāņu, Juglas ielām un Juglas ezeru, kā arī Brekšu kakta un Piķurgas tuvumā apkaimes DA daļā.

Juglas apkaimes izvērsto dabas un apstādījumu teritoriju struktūru nedaudz papildina arī apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas aizņem 2,0% jeb 28,9 ha. 17,6 ha no tām aizņem dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas izvietotas nelielos nogabalos vairākās apkaimes vietās, bet visvairāk apkaimes DA daļā pie Mazās Juglas ielas starp Juglas mežu un Juglas ezeru. Savukārt 11,3 ha aizņem jauktas apbūves ar apstādījumiem teritorijas. To lielākais nogabals atrodas uz robežas ar Čiekurkalna apkaimi Juglas apkaimes ZR daļā starp Ķīšezeru un plānoto Ziemeļu koridora trasi.

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām vislielāko platību Juglas apkaimē aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas – 9,0% jeb 126,4 ha. Tās izvietotas vidēji lielos nogabalos vairākās apkaimes vietās, izņemot tās D daļā. Lielākā šāda veida teritoriju koncentrācija ir ap Juglas ielu un kvartālā starp Malienas un Murjāņu ielām apkaimes centrālajā daļā, kā arī apkaimes Z daļā ap Brīvības gatvi.

Jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas RTP-2006 noteiktas apkaimes Z daļā blakus Makšķernieku ciematam starp Bābelīti un plānoto Ziemeļu koridora trasi.

7,2% jeb 101,9 ha no Juglas apkaimes kopējās platības aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās galvenokārt izvietotas apkaimes Z daļā ap Brīvības gatvi (piemēram, posms starp Murjāņu un Silciema ielu, krustojums ar Juglas ielu) un pie dzelzceļa, apzīmējot arī apkaimē esošos ražošanas objektus. Juglas apkaimes centrālajā daļā lielākā jauktas apbūves teritorija ir bijusī zvēraudzētava starp Juglas un Mazās Juglas ielām.

Salīdzinoši lielu platību Juglas apkaimē aizņem arī savrupmāju apbūves teritorijas – 5,6% jeb 78,9 ha. Tās izvietotas vairākās apkaimes vietās – pie Pakalniešu ielas (Makšķernieku ciemats) apkaimes Z daļā, kvartālos starp Tramplīna, Slēpotāju, Krosa un Murjāņu ielām apkaimes centrālajā daļā, kvartālos uz rietumiem no Veldres ielas un pie Mazās Juglas ielas (ap Juglas zvēraudzētavas ciematu un apkaimes ZA daļā). Jaunas savrupmāju apbūves teritorijas RTP-2006 noteiktas atsevišķās vietās kvartālos starp Juglas ielu, Murjāņu ielu un Ķīšezeru, kā arī Makšķernieku ciemata ZR daļā.

Publiskās apbūves teritorijas Juglas apkaimē aizņem 2,5% jeb 35,9 ha no apkaimes kopējās platības. Tās izvietotas apkaimes Z un centrālajā daļā pamīšus ar dzīvojamās un savrupmāju apbūves teritorijām blakus vai netālu no Juglas ielas.

Tehniskās apbūves teritorijas Juglas apkaimē aizņem 2,0% jeb 28,2 ha lielu platību. Šo skaitli veido gan caur apkaimes Z daļu ejošā Siguldas virziena dzelzceļa līnija, gan atsevišķi inženiertehniskās apgādes objekti, gan garāžu teritorijas apkaimes ZA un centrālajā daļā (pie Murjāņu ielas).

Ceļu un ielu trases Juglas apkaimē aizņem 7,3% jeb 103,6 ha lielu teritoriju. Šo rādītāju visvairāk ietekmē plašais Brīvības gatves sarkano līniju koridors (tai skaitā 2008.gada realizētais divlīmeņu krustojums ar Juglas krastmalu), plānotā Ziemeļu koridora trase apkaimes Z daļā un cauri visai apkaimes teritorijai D-Z virzienā ejošais Juglas ielas sarkano līniju koridors. Minēto Juglas apkaimes satiksmes infrastruktūras galveno karkasu papildina pietiekoši izvērsts pilsētas nozīmes un vietējas nozīmes ielu tīkls, kas īpaši attīstīts apkaimes centrālajā daļā. Reālā ielu un laukumu aizņemtā platība apkaimē noteikti ir lielāka, jo šajā radītājā netiek pieskaitītas daudzās Juglas apkaimē esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu ielas un automašīnu stāvlaukumi.