Berģi

Reljefs

Berģu apkaimes reljefs kopumā ir paugurains un zemes virsas augstums svārstās 0-22 m v.j.l. robežās. Zemākais vietas ir Berģu apkaimes pie Juglas ezera. Ar nelieliem izņēmumiem pārējo Berģu apkaimes reljefu veido Baložkalna kāpas, kuru relatīvais augstums pārsvarā ir 8-12 m.

Inženierģeoloģija

Dažāda platuma joslā gar Juglas ezera piekrasti un ap Juglas upi Berģu apkaimē pārsvarā raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur līdz 3 m dziļumam sastopamas kūdras, dūņainas kūdras vai smilts iegulas, zem kurām līdz vismaz 10 m dziļumam ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis. Savukārt paaugstinātajā Baložkalna kāpu Berģu apkaimes daļā raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi. Tur atrodas labas nestspējas gruntis, un gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā.

Teritorijas applūšanas risks, kas sasniedz 10%, pastāv šaurā joslā gar Juglas ezera piekrasti, taču īpaši kritiska situācija ir apkaimes ZR daļā pie Brīvības gatves un D daļā ap sociālās aprūpes centra „Ezerkrasti” bērnu nodaļu, kas atrodas starp Juglas ezeru, Juglu un Māšēnu ezeru (izņemot atsevišķus šajā teritorijā esošus kāpu vaļņus).

Ūdeņi

Saskaņā ar 2006.gada Rīgas teritoriālo plānojumu Berģu apkaimē ūdens teritorijas aizņem pusi no apkaimes kopējās platības – 50% jeb 285,9 ha lielu platību. Galvenie no Berģu apkaimes virszemes ūdens objektiem ir Juglas ezers un Juglas upe, kā arī Berģu apkaimei pieguļošais, bet administratīvi Garkalnes novadā izvietotais Māšēnu ezers. Juglas ezera kopējā platība ir 570 ha, no kuras Berģu apkaimē ietilpst tā A daļa. Juglas ezera garums ir 4,6 km, lielākais platums – 2,1 km, vidējais dziļums 1,7 m, lielākais dziļums ezerā – 2,5 m, bet pie Juglas iztekas – 5 m. Juglas ezerā ietek Lielā un Mazā Jugla, pie ietekas veidojot kopīgu deltu (tā kā Jugla jeb Berģupe veido Berģu apkaimes D robežu). Delta stipri aizaugušā apvidū izveidojusi gultni šaura kanāla veidā, ko no abām pusēm ierobežo sanešu vaļņi. Saneši iestiepjas ezerā ~1 km. Juglas ezera D daļā ietek arī Piķurga, bet pie Juglas iztekas – Strazdupīte. Vidējā ūdens pieplūde gadā – 512 miljoni m3, tādējādi Juglas ezera ūdeņi atjaunojas 53 reizes gadā. Juglas ezera pamatu veido balta smilts, kas vietām atsedzas krastos. Virs tās nogulsnējusies 1,5-2 m bieza dūņu kārta, bet pie Juglas Papīrfabrikas – celulozes masa. Juglas ezera DR, ZR krastā ir augstāki smilšu uzkalni, kas vietām ezera malā atstāj šauru zālāju joslu, bet vietām veido stāvas nogāzes.

Berģu apkaimē Juglas ezers veido vairākus plašus līčus – piemēram, apkaimes ZR daļā tas ir Bērtuļa kakts, nākamais līcis uz D ir Mazloks, pie Berģuciema – Lielloks, bet pie Sociālās aprūpes centra „Ezerkrasti” – Melluksis.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Berģu apkaimē aizņem daudz lielāku platību, nekā plānojumā minētie 45ha (8% no apkaimes teritorijas), – apbūves ar apstādījumiem teritorijas noteikti ir 120ha jeb 21% no apkaimes kopējās platības. Lielākais no šāda veida teritoriju nogabaliem ir Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas aizņem 89 ha lielu platību starp Juglas ezeru un Berģu ielu. Lielāko daļu šīs teritorijas klāj mežs un blīvas kokaudzes.

Teritorijas izmantošana

Berģu apkaimes zaļo raksturu papildina apbūves ar apstādījumiem un arī plašās savrupmāju apbūves teritorijas. Savrupmāju apbūves teritorijas galvenokārt koncentrētas 2 apkaimes vietās – ZA daļā pie Brīvības gatves ap Berģu ielu (Berģi jeb Baložkalns) un A daļā kvartālos ap Berģu un Upesciema ielām. Berģu apkaimē nav ražošanas vai tehniskās apbūves teritoriju.