Apkaimes vārds pazīstams no Brasas stacijas Rīgas Skultes dzelzceļa līnijā. Stacija izveidota 1872.gadā, tad tās nosaukums bijis Kara hospitāļa platforma (Krieghospital), 1919.gadā tā pārdēvēta par Braslu, bet 1938.gadā par Brasu. Stacijas ēka celta 1903.gadā. Šeit kādreiz atradies centrālais pārmiju postenis. Vācu laikā no 1942.–1944.gadam stacijas nosaukums bijis Rīgas sporthalle. Apkaimju projektā nospraustā Brasas teritorija aptver Rīgas vēsturiskā centra ziemeļu daļu aiz Tallinas ielas (kas ir arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra robeža), ap Miera ielu un Lielajiem kapiem un nomales dzelzceļa loka iekšpusē. Vēsturiski gan Brasas vārds vairāk attiecināts uz vietām aiz dzelzceļa loka.
Brasas nosaukuma izcelsmei ir vairākas versijas. Vēsturnieks Rūdolfs Šīrants, aplūkojot dažādu Rīgas vietvārdu izcelsmi, min, ka Brasas nosaukums saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda, kas 18.gs. 90.gados nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa. Vairākos 19.gs. beigu – 20.gs. sākuma plānos redzams arī, ka netālu no Čiekurkalna ūdenstorņa atradušās mežsarga mājas, kas apzīmētas ar nosaukumu Brasas.
Cits pieņēmums pauž, ka tagadējās Brasas stacijas apkaimē, izveidojot braslu pār grāvi, kas savienoja Dzirnavupīti un Šmerļa upīti, tas savu vārdu saglabājis apkaimes apzīmēšanai. Dzirnavupīte attēlota vairākos 17.gs. Rīgas apkaimes plānos. Iespējams, ka Dzirnavupītes un Šmerļa upītes savienošanai rakts grāvis tagadējo Bērzaunes, Ūnijas un Ieriķu ielu apvidū (Purvciemā). Tālāk grāvis šķērsojis tagadējo Brīvības ielu un līdzās Klijānu ielai tecējis ziemeļu virzienā līdz Miera ielas galam, kur grāvis strauji pagriezies uz dienvidiem. Domājams, ka brasls pāri grāvim bijis tagadējās Miera ielas apkaimē pie dzelzceļa.
Pie kanāla, kas novadīts no Šmerļa uz pilsētas grāvi, laika posmā no 1750. – 1754.gadam tika uzcelts Kara hospitālis, kas paredzēts 1 000 slimniekiem. 1835.gadā tas tika paplašināts – uzcelta divstāvu mūra ēka klasicisma formās (plānā veidojot U burtu). Šobrīd Kara hospitāļa ēkā atrodas Nacionālo Bruņoto spēku militārās medicīnas centrs, Narkoloģijas Valsts aģentūra un citas medicīnas iestādes.
18.gs. beigās – 19.gs. 1.pusē visu plašo teritoriju no vietas, kur Sarkandaugava saplūda ar Daugavu līdz Kara hospitālim ieskaitot, apzīmēja kā Sarkandaugavas priekšpilsētu. Tagadējās Brasas apkaimes teritorija Rīgas robežās tika iekļauta 1828.gadā. Tai laikā Sarkandaugava sāka uzplaukt kā Rīgas rūpnieciskais rajons, kur radās pirmās fabrikas, līdz ar to plašāk tika apdzīvots arī Brasas rajons.
Cēsu iela Brasas daļā, kas atrodas tuvāk Rīgas centram, ir bijušās Aleksandra ielas (tagad Brīvības, bet senāk – Lielā Smilšu ceļa) daļa, slaids tās līkums. 19. gs. 1.pusē Aleksandra ielu iztaisnojot, šis fragments palika savrup kā vēlākā Cēsu iela.
Mēness iela ir tapusi kā mazturīgu ļaužu nostūris. Šajā apkārtnē dzīvoja daudz ormaņu. Namā Nr.8, kas būvēts 1965.gadā, atrodas tagadējā mācību iestāde – Rīgas Franču licejs, ko 1921.gadā dibināja Latviešu un franču tuvināšanās biedrība. Blakus tam atrodas Pokrova kapi, kas piederēja pareizticīgajiem, tāpēc pretī vārtiem redzama 1879.gadā arhitekta Roberta Pfūga krievu-bizantiešu formās celtā Marijas Pasludināšanas pareizticīgo baznīca.
Aiz Senču ielas ir Lielie kapi, kas šobrīd ir kā memoriāls parks. Kapus smilšainā laukā 2 jūdzes no pilsētas centra 1772.gadā lielās mēra epidēmijas laikā ierādīja kopā visām Daugavas labā krasta draudzēm. Apbedīšanu Lielajos kapos pārtrauca 1958.gadā, bet 1969.gadā kapus daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki slēdza pavisam. 1979.gadā tos sāka pārvērst par parku, kas papildina pilsētas zaļās teritorijas. No kapiem saglabātas kādreizējās dzimtu kapličas – memoriālas celtnes ar lielu arhitektonisko vērtību un pieminekļi, kuru veidošanā piedalījušies ievērojami arhitekti un tēlnieki. Diemžēl gadu gaitā ēkas ir ļoti postītas. Zona starp Mazo Klijānu un Klijānu ielām ir zīmīga ar vācu karagūstekņu apbedījumiem. Mēness ielas stūrī atrodas vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā sprediķo latviešu valodā – Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca (celta 1867.gadā).
