Iļģuciems

Robežas

Iļģuciema apkaimes robežas – dzelzceļa loks, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai, Zunds, Tvaikoņu iela, Lilijas iela, Dagmāras iela, Slokas iela, dzelzceļš. Iļģuciema apkaime atrodas nedaudz uz Z no Pārdaugavas centrālajām apkaimēm (administratīvi Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā). Tā robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.

Iļģuciema apkaimes kopējā platība ir 244,2 ha, kas ir apmēram divas reizes mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, bet tādējādi šo apkaimi ir vieglāk asociēt ar vienotu telpisku un funkcionālu vienību. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6 534 m.

Reljefs

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums ir vienāds ar jūras līmeni, jo neliela apkaimes A daļa pieguļ Daugavai (Zunda kanālam). Maksimālais reljefa virsmas augstums apkaimē ir 14 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Kopumā Iļģuciema apkaimes reljefs ir līdzens. Pārsvarā apkaime izvietota 3-5 m augstumā v.j.l., bet tās ziemeļu daļā paceļas divi augstākie kāpu pauguri, kas sasniedz 14 m v.j.l. un ir sākums Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdai.

Ģeomorfoloģiski Iļģuciems atrodas vairākos mikrorajonos. Tās Z daļa pieguļ Spilves pļavu teritorijai ar aluviālajiem nogulumiem. Zundam pieguļošā teritorija atrodas Daugavas iekšējās deltas palieņu mikrorajonā. Centrālā un D daļa ietilpst Pārdaugavas plakanā līdzenuma mikrorajonā, bet ZR daļa pieskaitāma Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas ģeomorfoloģiskajam mikrorajonam.

Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Iļģuciema apkaimē pārsniedz 10 m, ieguļ Pļaviņu svītas pelēkie dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem. Savukārt tieši zem zemes virsas pārsvarā ieguļ dažāda biezuma putekļainas limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smiltis. 3-10 m dziļumā ieguļ mainīga biezuma limnoglaciāli lokāla baseina nogulumi – blīva, putekļaina smilts, daudzviet ar lielu mālaino daļiņu saturu, vietām slāņojas ar putekļainu mālsmilti, smilšmālu, retāk mālu.

Inženierģeoloģija

Pateicoties relatīvi seklajam pamatiežu slānim, smilšainajai gruntij un vidējām gruntsūdeņu dziļumam (1,5-3 m), Iļģuciema apkaimes lielākajā daļā ir labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Celtniecībai sarežģītāki vai pat nepiemēroti apstākļi Iļģuciemā ir tikai gar apkaimes Z un A malu, kas vēsturiski izveidojušās kā rūpniecības apbūves teritorijas, jo tur raksturīgas nestabilākas gruntis ar daudz organiskajiem piemaisījumiem līdzīgi kā Spilves apkaimē.

Iļģuciema apkaimē praktiski nav teritorijas applūšanas draudu, bet teorētiski vistuvāk applūšanas draudu teritorijām atrodas apkaimes ZA daļa, kas pieguļ Spilves lidlauka teritorijai. Šajā vietā Rīgas teritorijas plānojumā 2006-2018.gadam ir noteikts, ka pirms būvniecības obligāti veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Kopumā šīs teritorijas aizņem 5,5 ha jeb 2,2% no Iļģuciema apkaimes kopējās platības.

Ūdens

Virszemes ūdens objekti Iļģuciemā aizņem ļoti niecīgu platību – kopumā tikai 1,35 ha. Šajā platībā ietilpst Iļģuciema teritorijai pieskaitītais Zunda kanāla fragments apkaimes A, kā arī Nordeķu parka dīķis.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 2,7% jeb 6,5 ha, no kurām neviena nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākā atsevišķā dabas un apstādījumu teritorija Iļģuciemā atrodas apkaimes dienvidu daļā – Nordeķu parks.

Teritorijas izmantošana

Iļģuciema apkaimē dominē dzīvojamās apbūves teritorijas, kas aizņem 43,4% jeb 106 ha. Pārsvarā daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve izvietotas vienmērīgi pa visu apkaimes teritoriju, izņemot apkaimes ziemeļdaļu.

Plašas teritorijas aizņem arī jauktās apbūves teritorijas – 29,2% jeb 71,4 ha. Tās galvenokārt izvietotas apkaimes ziemeļdaļā starp dzelzceļu un Spilves ielu, un tā ir izteikti rūpniecisks raksturs. Līdzīgas jauktās apbūves teritorijas atrodas arī apkaimes A daļā ap Daugavgrīvas ielu.

17,0% jeb 41,5 ha no apkaimes platības aizņem ceļu trases. 2013.gadā tika pabeigts Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas projekts, kura ietvaros tika paplašināts Daugavgrīvas ielas posms, kur līdz šim tika organizēta transportlīdzekļu satiksme virzienā uz Imantu. Būvdarbu laikā blakus esošajai brauktuvei tika izbūvēta jauna divu joslu brauktuve virzienam no Imantas. Pilsētas ilgtermiņa plānos ir arī būtiski pārveidot un paplašināt Slokas ielu, kura kalpos kā Hanzas šķērsojuma savienojums Pārdaugavā.

Publiskās apbūves teritorijas, kas izvietotas atbilstoši apkaimes plānojuma struktūrai, aizņem 8,8 ha, bet tehniskās apbūves teritorijas 6,4 ha platībā primāri izvietotas ap dzelzceļu kā garāžu zona.

Citi izmantošanas veidi aizņem niecīgas apkaimes platības, taču īpaši būtu jāatzīmē publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorija, kas noteikta vismaz 10 m platā joslā gar Zunda kanālu apkaimes A.