Apkaimes vēsturiskais apraksts
Maskavas priekšpilsēta veidojusies uz smilšaino kāpu līdzenumiem kā viena no vecākajām apdzīvotajām vietām ārpus Rīgas pilsētas nocietinājumiem. Tā ietilpst Latgales priekšpilsētā, un šobrīd apkaimes teritorija stiepjas starp Daugavu un dzelzceļu, posmā no Dzelzceļa tilta līdz Slāvu ielai, kur sākas Ķengaraga teritorija.
14. gadsimtā Maskavas priekšpilsētas senākā daļa veidojās tieši aiz pilsētas vaļņiem Daugavas krastmalā. Pēc 1348. gada šai vietai jau bija vārds – Lastadija, kas cēlies no vācu valodas vārda ,,die Last’’- krava, Hanzas savienības pilsētās šis jēdziens apzīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām; Lastadie varēja atrast arī Vācijas pilsētās.
1676. gadā Lastadijā tika atvērta elementārskola latviešu bērniem, kas pastāvēja vēl 20. gs. sākumā. 17. gs šo vieta raksturoja Daugavas krastā pietauvoti preču kuģi un brīvi izkaisīta mazstāvu apbūve. Vietā, kur tagad ir dzelzceļa uzbērums, Kārļa baseins (kanāls paplašinājums starp autoostu un centrāltirgu) un Centrāltirgus, 1442.gadā jau darbojās vairāki saimnieciska rakstura objekti: kuģu būvētava, kokzāģētava, pelnu dedzinātava, tur atradās arī noliktavas, šķūņi un algāžu koka namiņi. Pārējā tagadējās Maskavas forštates daļa auga lēni: ,,tās kodols – Jēzus baznīcas apkārtne un domkapitulam piederošie Pagraba tīrumi – vēl 16. gs. bija vāji apbūvēts un tur bija tikai četras piecas ēkas’’.
17. gadsimtā zviedru kara inženieris Rodenburgs paredzēja pilsētas aizsardzības sistēmā iekļaut arī priekšpilsētas, un ,,līdz 1656.gadam izveidoja pirmos bastionus tagadējā Maskavas priekšpilsētā’’, tika izveidots arī aizsardzības grāvis. 19. gs. otrajā pusē starp tagadējām Dzirnavu un Lāčplēša ielām posmā no dzelzceļa līdz Maskavas ielai bija saglabājies t.s. Rodenburga grāvis, ko aizbēra ap 1875. gadu.
Tā Maskavas priekšpilsēta bija izvietojusies zemā vietā un katru gadu applūda, radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar Daugavu. 1650. gadā uzbūvēja Jāņa dambi, no kura vēstures gaitā izauga šodienas Maskavas iela, kas savu tagadējo nosaukumu ieguva 1859.gadā un līdz pat 1939.gadam regulāri tika pagarināta. Lai gan ielu tīkls apkaimē sāka veidoties jau sen, savus nosaukumus ielas ieguvušas tika 19. gadsimtā, jo kara draudu izraisīto priekšpilsētu dedzināšanas akcijās cieta ne tikai atsevišķas ēkas, bet arī ielas. 19./20. gs. mijā Maskavas priekšpilsētas ielas nosauca Latgales un Krievijas pilsētu, novadu, apdzīvotu vietu, upju un ezeru vārdos. Apkaimes iekšējais satiksmes tīkls bija attīstīts. 1874. gadā atklāja zirgu tramvaja satiksmi, 1901- elektriskā tramvaja satiksmi. 1784. gadā Rīgas priekšpilsētas sadalīja trijās administratīvajās daļās un tika noteiktas Maskavas priekšpilsētas teritorija (no Pirts ielas līdz Maskavas un Lubānas ielu stūrim).
18. gadsimta beigās Maskavas priekšpilsētas teritorija jau bija izpletusies līdz Lubānas ielai. 19. gadsimtā Maskavas forštate ieguva līdzīgu veidolu tam, kādu to pazīstam mūsdienās, jo galvenokārt saglabājušās ir tās koka ēkas, ko priekšpilsētā cēla 19.gs. sākumā pēc priekšpilsētu dedzināšanām. Maskavas priekšpilsētā nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 18. gadsimtu. 1813. gadā tika izstrādāts projekts, kas paredzēja apbūves atjaunošanu priekšpilsētas agrākajās robežās, un šis plānojums kļuva par pamatu mūsdienu pilsētas apbūvei.
Mūsdienās par vērtīgu kultūras mantojumu tiek atzīti t.s. Sarkanie spīķeri, kuri 20.gs. dažādos posmos piedzīvoja nojaukšanu – no sākotnēji uzceltajiem 58 mūra spīķeriem vislabāk saglabājušies tikai 12, kuri atrodas tā sauktajā Spīķeru kvartālā starp Maskavas, Turgeņeva ielu un Daugavu. Pirmās noliktavas tika būvētas no koka, taču laika posmā no 1864. – 1886.gadam, atbilstoši tā laika būvnoteikumiem, kas atļāva tikai mūra celtniecību, vairāki ievērojami arhitekti (Frīdrihs Vilhelms Hess, Kārlis Felsko, Jānis Frīdrihs Baumanis, Roberts Pflūgs, Renholds Šmēlings) uzcēla ietilpīgus un dekoratīvi izteiksmīgus ķieģeļu spīķerus. Vairākus no spīķeriem nojauca 1924.gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajam un grandiozajam projektam – Rīgas Centrāltirgum, kurš, svinīgi tika atklāts 1930.gadā un vēlāk kļuva par otro lielāko tirgu Eiropā. Tirgus šajā teritorijā pastāvēja jau 16.gs., bet antisanitāro apstākļu dēļ tika slēgts.
Maskavas forštatē vēsturiski bija izvietojušies vairāki nozīmīgi tirgus plači. 1642.gadā kvartālā pretim tagadējai Zinātņu akadēmijai uzbūvēja krievu tirgotavu – tā dēvēto krievu sētu jeb Maskaviešu namu, kur ar savām precēm apmetās Pleskavas un Novgorodas tirgotāji. Komplekss nodega 1812.gada priekšpilsētu dedzināšanā un vēlāk tika uzcelts no jauna, līdz atkal padomju laikos tika nopostīts ar mērķi atbrīvot telpu Kolhoznieku nama būvniecībai. Vēl kāds nozīmīgs tirgošanās punkts atradās vietā, kur mūsdienās saplūst Maskavas, Daugavpils, Grebenščikova un Jersikas ielas. “Lai izvairītos no lielajiem tirgus nodokļiem, daudzi zemnieki apturēja savus produktu vezumus ārpus pilsētas, tādā veidā Maskavas forštatē izveidojās neatļauts tirdzniecības punkts – Sarkanais kalniņš”. Tā rosība apsīka pēc Otrā pasaules kara, un šobrīd par aizgājušo laiku tirgus placi šajā vietā liecina skvērs.
Būtisks faktors Maskavas forštates attīstībā ir dažādu tautību un reliģiju iedzīvotāji, kas dažādos laika periodos apdzīvoja šo apkaimi. Maskavas forštate bija teritorija, kur uzturējās dažādu slāņu pārstāvji, bieži vien tie, kurus nelaida iekš Rīgas valņiem. No 18.gs. Maskavas priekšpilsētā apmetās daudz krievu ieceļotāju, kā arī katoļticīgie Latgales latvieši, lietuvieši un poļi.
Maskavas forštate var lepoties ar vairākām zaļām teritorijām. Jau 19.gs. rīdzinieki devās pastaigās pa vienu no Rīgas vecākajiem parkiem – Kojusalas dārzu, kas, domājams, izveidots 18.gs. Vairāki Maskavas forštates dārzi veidojušies uz vēsturiskajām kapu teritorijām, vecākais no tiem ir Miera dārzs, kura projekta autors ir ievērojamais Rīgas ainavu arhitekts Georgs Kufalts. Pieminot bijušos trūcīgo iedzīvotāju kapus, to nosauca par Miera dārzu. Maskavas dārza ierīkošana aizsākās 1937.gadā neapbūvētā teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām. Jau 1965.gadā dārza teritorijā uzcēla vērienīgu un modernu sociālisma būvi – Sporta manēžu. Bijušajā kapsētas teritorijā 1960.gadā atklāja Kluso dārzu un vietā, kur 19.gs. atradās ebreju kapi, šajā pašā gadā atklāja Komunistisko brigāžu parku, kam 1990.gadā atdeva sākotnējo nosaukumu.
Maskavas foštate ir unikāla ar to, ka tajā pārstāvētas piecu dažādu ticību baznīcas. Sv.Jēzus baznīca ir klasicisma koka celtne – lielākā vēsturiskā koka celtne Latvijā, turklāt “šī baznīca ir pirmais gadījums Rīgas vēsturē, kad sakrālas būves novietošanu risina no plašāka pilsētbūvnieciskā viedokļa”. Šodien redzamā baznīca ir ceturtais šajā vietā celtais dievnams – pirmās baznīcas pamatakmens likts jau 1635.gadā, taču vēstures gaitā visas iepriekšējas baznīcas tika nopostītas. Grebenščikova Vecticībnieku lūgšanu nams celts 1814.gadā nodegušā vietā, šīs vecticībnieku kopienas pamatu licis Aleksandrs Grebenščikovs 18.gs. sākumā. Jau kopš 18.gs. grebeščikovieši Rīgā veido krievu izglītības, labdabības tīklu, kas bāzējās tieši Maskavas forštatē.
Vēl šajā apkaimē atrodas neogotiskā stilā celtā Sv.Franciska katoļu baznīca (1892), Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca (1818), Visu svēto pareizticīgo baznīca (1815) un Sv.Jāņa pareizticīgo katedrāle (1926). Gogoļa un Dzirnavu ielas stūrī kādreiz atradās 1871.gadā celtā ebreju sinagoga, ar kuru saistās kāds traģisks vēstures notikums Otrā pasaules kara sākumā – 1941.gadā sinagogu nodedzināja ar tajā esošajiem cilvēkiem. Šobrīd šajā vietā atrodas upuru piemiņai veltīts memoriāls, kura autors ir arhitekts Sergejs Rižs – atsegti bojāgājušā dievnama pamati un atjaunoti tā mūra sienas fragmenti 1–2 m augstumā. Tāpat traģiski notikumi forštatē risinājās 1941.gada rudenī – foršatē izveidoja ebreju geto, izmitinot ap 30 000 cilvēku, kurus iznīcināja Rumbulas mežā. Drīz vien šo geto slēdza un izveidoja jaunu, teritoriāli mazāku geto, kuru likvidēja tikai 1943.gadā.
No padomju laika atstātā arhitektūras mantojuma kā vērienīgākā minama Zinātņu akadēmijas augstceltne, kas celta sociālistiskā reālisma garā un pabeigta 1957.gadā. Krasta masīvs ir visvēlāk veidojusies Maskavas forštates daļa. Būvējot Salu tiltu, tika izveidota plaša Krasta ielas maģistrāle. Blakus esošā teritorija ilgi nebija apbūvēta, taču pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas, šajā Maskavas forštates daļā aizsākās intensīva tirdzniecības un biroju ēku būve. Kā nozīmīgākā 20.gs. 90.gadu beigu celtne minama Lido Atpūtas centra galvenā ēka, kas ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā.
Pēdējos gados sākta Maskavas foštates kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un teritorijas tālākās attīstības vīzijas radīšana.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
- Blūms P. Rīgas priekšpilsētu attīstība // Koka Rīga – R., 2001. – 31.lpp
- Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu
- J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti.- 60.lpp.
- Latvijas enciklopēdija, 4.sēj.- 340.lpp
- Lancmanis, Z. Rīgas vārtos : priekšpilsētas, nomales, apkārtne : ar 5 kartēm un 22 illustrācijām.- R., 1933.- 9.lpp.
- Andersons U. Novērtē kultūrvēsturisko mantojumu Maskavas forštatē.//Rīgas Balss.-2005.g.15.dec. -8-9.lpp
