Mežciems

Mežciems ir viens no attālajiem Rīgas mikrorajoniem, kas pilsētai pievienots 20.gs. vidū divos piegājienos. Mūsdienās redzamo apbūvi no trim pusēm ieskauj mežs, kas izskaidro nosaukuma izcelsmi. Mežciems atrodas uz austrumu pusi no Biķernieku meža un iekļaujas Vidzemes priekšpilsētā, tā galvenās ielas ir S.Eizenšteina, Hipokrāta un Malienas iela. Tas sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā centra un tirdzniecības centra.

Mežciema apkārtne jau 17.gs. bija visbiežāk apdzīvotā vietā nekā vairums tai līdzās esošās teritorijas, domājams, tādēļ, ka Mežciemā atrodas 3 ezeri.

Nozīmīgākā no Mežparka teritorijā bijušajām muižām ir Gaiļu muiža, kas izveidota uz Putniņu māju zemes pie Putniņu ezera laikā no 1736. – 1743.gadam. Kopš 1766.gada tā piederēja Rīgas namniekam Hānam un tiek saukta par Gaiļu muižu. Arī tuvumā esošo Putniņu ezeru sāka dēvēt par Gaiļezeru. Gaiļezers līdz mūsdienām saglabājies ar tādu pašu nosaukumu un tapis par centrālo orientieri padomju laikā izveidotajam dzīvojama masīvam Mežciems. Gaiļezera krastā izveidota Rīgas 7.slimnīca (tagad – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca). Tuvāk mežam uz Šmerļa pusi arī mūsdienās Mežciemā atrodas Dambjapurva ezers un Velnezers.

No Gaiļa muižas uz leju rindojušās vairākas saimniecības, no kurām izceļama zemnieka Kreipes sēta pie Biķernieku baznīcas, 16.gs. tā bija zemnieka Sīmaņa sēta. Ar šādu nosaukumu tā bija pazīstama līdz pat 1676.gadam, kad tajā apmetās zemnieks ar uzvārdu Kreipe. Vēl 1800.gadā šajā sētā atradās 3 pušelnieku saimniecības, pakļautas Rīgas patrimoniālajai Dreiliņu muižai. Visas Kreipes ēkas bijušas nelielas, ar salmu jumtiem. Kādreizējās Kreipes sētas vairs nepastāv, to vietā 20.gs. izveidotas citas saimniecības, kas pieder Rīgas pilsētai.

Kaulu muiža atradusies pretī Biķernieku baznīcai, kura 1787.gadā nonāca Rīgas tirgotāja Hermaņa Brūnsa īpašumā. Mūsdienās pārbūvētā veidā Kaulu muiža (jeb Franki) saskatāma Biķernieku ielā 122/124. Pie tās atrodas Katrīnas jeb Biķernieku baznīca. Pirmā baznīca (kapela) šajā vietā uzcelta no koka 1694.gadā, bet 1709.gadā tā tikusi pilnībā sagrauta un apkārtnē izcēlies mēris un līdz 1718.gadam šajā vietā nebija ne baznīcas, ne mācītāja. 1765.gadā Lielās ģildes vecākā Ernsta Heidelfogela vadībā tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība, tā iesvētīta 1766.gadā un vēl šobrīd atrodas Kaivas un Biķernieku ielu krustojumā. Aiz baznīcas atrodas līdz mūsdienām saglabājusies skolas ēka, kas celta reizē ar baznīcu.

Mežciemam līdzās ar savu seno nosaukumu atrodas Biķernieki. Biķernieku zemniekiem tolaik piederēja nelielas sētas ar maziem, smilšainiem vai purvainiem laukiem un pļavām, tāpēc iztikas nodrošināšanai tie zvejoja Juglas ezerā. 16./17.gs. mijā vietējie zemnieki bija izveidojuši savu zvejnieku apvienību – ģildi, kuras atribūts bija amata biķeris, no kā, iespējams, cēlies Biķernieku nosaukums (agrāk Biķeri). Ģildi Rīgas rāte likvidēja 1672.gadā. Par Biķernieku apkārtnes nosaukuma izcelsmi uzskatīts arī vārds “bites”, jo 1349.gadā šī teritorija tika piešķirta bišu stropu ierīkošanai Salaspils lībiešiem.

Mežciems bijis mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās līdz tā ziemeļu daļa 1934.gadā un dienvidu daļa 1974.gadā pievienota pilsētai. Daudzstāvu dzīvojamais rajons uzcelts no 1975. – 1986.gadam, paredzot tajā mītni ap 15 000 iedzīvotāju. Tā kopējā platība aizņem ap 200 ha, bet apdzīvotā daļa tikai 33,7 ha teritorijas, jo pārējo aizņem mežs.

Dzīvojamā rajona organizācijas detaļplānojums izstrādāts 1971.gadā Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā “Pilsētprojekts” (arh. M.Medinskis, Ē.Fogelis, I.Millers, A.Vītols). Apbūves projekta autori – J.Paegle, A.Kronbergs, O.Krauklis, Z.Gaile, M.Ģelzis, A.Bisenieks. Mežciema apbūvi veido 5-stāvu 466.sērijas (lietuviešu projekts), 9-stāvu un 16-stāvu 602.sērijas (dažās atrodas arī mākslinieku darbnīcas) un 104.sērijas lielpaneļu dzīvojamās ēkas. Padomju laikā šie dzīvokļi tika dalīti māksliniekiem, mediķiem, VEF, Rīgas manufaktūras, Alfas un Rīgas vagonu rūpnīcas strādniekiem. Diemžēl celtnieku vainas dēļ netika īstenotas arī vairākas infrastruktūras ēkas. No grāmatas Otra Rīga: “Projektā liela uzmanība veltīta mikrorajona ainavas humanizācijai, lai to iekļautu dzīvojamās vides emocionāli aktīvajā zonā. Diemžēl celtniecības gaitā dažas idejas palikušas nerealizētas.”

Mežciema vidū 90.gados darbību uzsāka tirgus, 2000.gadā tika uzcelts prestižais lielveikals SKY. Laika posmā no 1974. – 1982.gadam tika izveidota Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca jeb komplekss “Gaiļezers” (iepriekš – Rīgas pilsētas 7.klīniskā slimnīca), tā autori bija A.Purviņš, V.Kadirkovs, M.Apsītis. Tagadējā slimnīca izveidota, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras – Rīgas Austrumu slimnīca, kurā ietilpa klīnikas Linezers un Biķernieki, kā arī Latvijas Onkoloģijas centrs. Mežciemā atrodas arī sociālais pansionāts “Mežciems”.