Apkaimes vēsturiskais apraksts
Pļavnieki ir viens no jaunākajiem Rīgas mikrorajoniem, kas atrodas Rīgas austrumu daļā. No Baltijas ledus ezera dzīlēm tagadējais Pļavnieku rajons iznira aptuveni 9 tūkstošus gadu atpakaļ Joldijas jūras laikā. Līdz pat šī reģiona pievienošanai Rīgas teritorijai 1974. gadā un padomju laika apbūvei, šeit pletušās vien lauksaimniecības zemes platības jeb vienkārši pļavas, no kā skaidra arī Pļavnieku nosaukuma izcelsme. Pļavnieku vārds gan dots arī kādai vietai Daugavas kreisajā krastā pie Titurgas ezera, kas bieži minēta aprakstos par Bermonta uzbrukumiem 1919. gada oktobrī.
1927. gada Rīgas plāns uzrāda Semana, Petrina un Zaļo muižu tagadējo Pļavnieku apkaimē (tuvāk Lubānas ielai), taču 1930. g. Rīgas kartē atzīmētas vien Lapsukalnu mājas. Lielākā daļa agrāko karšu uzrāda vienīgi tukšus laukus ar Pulvera pagrabiem kā tuvāko ēku tagadējās Ilūkstes un Lubānas ielu krustojuma rajonā. Tad nu atliek tikai iedomāties šo vietu kā zemi, pār kuru jājuši svešo zemju karapulki, gatavojot uzbrukumu Rīgai, kā tas apzīmēts vairākās dažādu karu laika kartēs.
Vēl 1980. gadā, plānojot jauno padomju dzīves standartiem atbilstošo dzīvojamo masīvu, šeit pletās tikai klaji lauki, kas piederējuši Stopiņu pagastam. Taču tagad Pļavnieki ir samērā blīvi apbūvēta Rīgas daļa. Tolaik jaunā rajona detāļplānojumu veica arhitektu grupa Ērika Fogeļa vadībā, apbūves projektu institūtā Pilsētprojekts izstrādājuši arhitekti A. Āboliņš, Ē. Fogelis, G. Lukstiņa, A. Ozoliņa arhitektes L. Saško vadībā. Apbūves plānojuma pamatā ir perimetrālā ideja, apbūve organizēta ap gājēju ielām – gatvēm.
Celtniecība sākta 1985. gadā. Būvniecībā izmantotas galvenokārt lielpaneļu 602. sērijas deviņstāvu mājas, kuras ”atsvaidzina” dažas zemākas paneļu un ķieģeļu dzīvojamās ēkas un nelielas būves no dažādu krāsu glazētajiem ķieģeļiem – kafejnīcas, kioski utt. Mikrorajons paredzēts aptuveni 60 000 iedzīvotāju izmitināšanai. Pļavnieku ziemeļu robeža – Augusta Deglava iela – jaunās ātrgaitas maģistrāles Rīga-Maskava ievads, apbūvēta ar vizuāli un funkcionāli veiksmīgākajām 119. sērijas mājām. Pļavnieku centrālajā daļā uzbūvēti trīs 18 stāvu nami, 90. gadu sākumā vienā no tiem tika izmitināti pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās ievēlētie Latvijas Augstākās padomes deputāti no Latvijas laukiem, tādēļ vēl joprojām tās sauc par deputātu mājām.
Keldiša un Lubānas ielas krustojuma apkaime atvēlēta rūpnieciskajai apbūvei. Salīdzinot ar iepriekšējos laikos būvētajiem mikrorajoniem, daudz vairāk uzmanības veltīts dzīvojamo ēku ieeju un zemes stāvu izbūves variācijām, paredzot tur dažādas apkalpes un tirdzniecības iestādes, kā arī apbūves koloristiskajam risinājumam.
Tomēr Pļavnieki savā ziņā ir uzskatāms piemērs līdz ar Padomju Savienības bojāeju plaukstošajai atšķirībai starp arhitektu labajām iecerēm un celtnieku paviršo tehnisko izpildījumu. Tas attiecas kā uz ceļu segumu, kas bieži veidots pārāk plāns, tā arī uz ēkās izveidot piemirsto siltumizolāciju, apšaubāmo santehniku un kanalizāciju. Tādējādi tagad Rīgas pilsētai jāiegulda lieki līdzekļi nesenās 20 gadu pagātnes celtniecības haltūru likvidēšanā.
Atbilstoši plānam Pļavnieku centrs atrodas Saharova un Keldiša ielu krustojumā. Viena no Pļavnieku galvenajām ielām – Keldiša iela – nosaukumu ieguvusi 1978. gadā, tā nosaukta par godu Rīgā dzimušajam mehāniķim, matemātikas un kosmonautikas speciālistam akadēmiķim Mstislavam Keldišam. Tai paralēlā maģistrāle, Andreja Saharova iela, padomju laikā dēvēta Fēliksa Dzeržinska vārdā, savukārt tagadējā Ilūkstes iela bijusi Mihaila Kazakova iela.
No Pļavnieku dienvidu daļā esošās radiālās maģistrāles Lubānas ielas sākas Vidzemes šoseja uz Ērgļiem un Madonu, tā savieno Rīgas centru ar Pļavniekiem, Ulbroku, Dreiliņiem, Stopiņiem, 1998. gadā veikta vērienīga tās rekonstrukcija. Andreja Saharova ielā atrodas visi nozīmīgākie Pļavnieku sabiedriskie objekti – veselības centrs Pļavnieki, kādreizējais lielveikals Pļavnieki (tagad Mego), rūpniecības preču veikals Tālava un daudzi citi mūsdienās tapuši objekti.
Raksturīgā un reizēm viemuļā Pļavnieku vide mudinājusi arī uz to radošu apdziedāšanu: ”(…) betona sienās dzied armatūra kā sarkankarogots matrožu koris Pļavnieku vējā Pļavnieku vējā šūpojas svilpotājs dzejnieks un polis dzīvība līgojas komforta skavās pīķi un erceni Pļavnieku kavā” (pieminētais polis norāda arī uz to, ka uzreiz pēc rajona izbūves tajā izmitināti poļu viesstrādnieki). ”(…) brauc maisīklas pa Kazakova ielu un tvertnēs lēni jaucas drūmais betons nē puišelīt tu labāk nevaicā kamdēļ es birztalā pa galvu kaklu metos(…)”
Pļavnieki ir interesanti arī jauno dzīvojamo ēku projektu attīstītājiem un to blīvajā apbūvē vietu jau atraduši projekti: Bajāri Jasmuižas ielā 2/2, 2/4, Dārzciema māja Ļaudonas ielā 1, Dzimtā sēta 4 A.Saharova ielā, Jasmuižas Nams Jasmuižas ielā, komplekss M. Park Ulbrokas iela 12 k–1, k–2, k– 3, Podiums Dzeņu ielā, Strautu Nams Strautu iela 5 2, ēkas A. Deglava ielā 166, Keldiša iela 1/4, Pļavnieku ielā 9, Rencēnu ielā 29. Vēl top: ēka A.Deglava ielā b/n, komplekss Pļavnieku centrs starp A. Saharova, Tīnūžu un Praulienas ielām, Soleville Ulbrokas ielā. Pēdējais uzskatāms par lielāko projektu, ko nākotnē iecerēts attīstīt Pļavniekos – tā attīstītāji iecerējuši līdz 2014. gadam uzbūvēt 2600 dzīvokļu, četrus bērnudārzus, veselības centru un vairākus veikalus. Tas ir vērienīgākais nekustamo īpašumu projekts Rīgā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Indzens M. Pļavnieku masīvs. // Zvaigzne, nr.19, 1980. – 2.lpp.
- Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 – 53.lpp.
- Elsbergs K. Pļavnieku vējā. // Karogs, nr.10, 1986 – 102.lpp.
- Vecgrāve L. Purvciems un Pļavnieki neapstājas. // http://jaunieprojekti.lv/lv/newspaper/26/future.html
