Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Sarkandaugavas apkaime atrodas nedaudz uz Z no Rīgas centrālās daļas Daugavas labajā krastā. Pa sauszemi tā robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas (savienojumi pa tiltiem) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecmīlgrāvja un Spilves apkaimēm. Robežas – Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Daugava, līnija no Daugavas (Eksportostas) līdz Eksporta ielai, dzelzceļš, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija. Apkaimes kopējā platība ir 759,6 ha.
Pašreiz noteiktajās robežās Sarkandaugavas apkaime ir grūti identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime, jo apkaimes uzbūve ir ļoti kompleksa un atsevišķas tās daļas ir primāri orientētas uz Rīgas brīvostas vai cita veida industriālo darbību, kas nav tieši saistāma ar pašu apkaimi. Domājams, ka Sarkandaugavas apkaimes robežas kopumā kļūs skaidrāk identificējamas pēc Ziemeļu koridora trases izbūves, kas iezīmēs apkaimes D robežu, līdzīgi kā dzelzceļš un Viestura prospekts pašreiz iezīmē apkaimes A, bet Sarkandaugava un Mīlgrāvis attiecīgi R un Z robežu.
Reljefs
Sarkandaugavas apkaimes reljefa raksturs ir ļoti atšķirīgs dažādās apkaimes daļās, tāpēc vienotu raksturojumu tam dot ir sarežģīti. Apkaimes D daļā teritorijā starp Daugavu, Sarkandaugavas vecupi (tās paliekām pie Duntes ielas) un Bukultu ielas trasi ir ļoti zems un līdzens reljefs, kurš pārsvarā atrodas 1-2 m augstumā v.j.l., tikai atsevišķās vietās sasniedzot 3-4 m augstumu v.j.l. Līdzīgi zems un līdzens reljefs ir arī visā Sarkandaugavas apkaimes piekrastes joslā un gar Mīlgrāvi (200-300 m platumā no krasta).
Augstāks un pauguraināks reljefs atrodas apkaimes centrālajā un A daļā visas apkaimes robežas garumā. Apkaimes DA daļā zemes virsas augstums pārsvarā ir 6-9 m augstumā v.j.l., bet Pededzes ielas apkārtnē sasniedzot pat 14 m v.j.l. Augstāks reljefs ir apkaimes centrālajā daļā, kur Lielo kalnu kapu rajonā tas sasniedz 19 m v.j.l., bet pie Aldara parka teritorijā pat 21 m v.j.l., kas ir lielākais augstums Sarkandaugavas apkaimes teritorijā. Apkaimes Z daļā Daugavas vecupes labais krasts iepretim Daudersalai ir relatīvi stāvs 30-40 m attālumā no vecupes krasta sasniedzot 9 m v.j.l. Pārējā teritorijā tādējādi reljefa virsas augstums ir 9-12 m v.j.l. Zemāks reljefs ārpus Daugavas ielejas ir tikai teritorijā uz Z no Degvielas ielas – 4-7 m v.j.l.
Inženierģeoloģija
No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Sarkandaugavas apkaimē raksturīga atšķirīga situācija atkarībā no teritorijas novietojuma. Gandrīz visā apkaimes D daļā uz R no Sarkandaugavas vecupes paliekām, kā arī Sarkandaugavas piekrastes joslā, Daudersalā un pie Mīlgrāvja raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi (tikai atsevišķās vietās tie vērtējami mazāk kritiski kā sarežģīti celtniecības apstākļi). Šajās teritorijās gruntsūdeņi atrodas seklāk par 1,5 m, kas tādējādi apgrūtina būvniecību. Zemes virskārtu pat 5-10 m biezumā tur (jo īpaši ostas teritorijā) veido tehnogēnie nogulumi. Zem tiem dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām līdz 20-30 m dziļumam. Apkaimes centrālās daļas rietumos ģeotehniskie apstākļi vērtējami kā nosacīti labvēlīgi celtniecībai, bet pārējā apkaimes centrālajā un A daļā kopumā ir labvēlīgi celtniecības apstākļi.
Ņemot vērā to, ka Sarkandaugavas apkaimes D daļa atrodas kādreizējā Daugavas ielejā , kurā ir zems un līdzens reljefs, kā arī saglabājušās vecupes, šī apkaimes daļa teorētiski ir pakļauta pat līdz 2% lielam applūstamības riskam, lai gan praktiski to no applūšanas lielā mērā pasargā izbūvētās ielas un nostiprinātais krasts.
Ūdeņi
Lielāko daļu no ūdens teritorijām aizņem Sarkandaugava, kas atrodas apkaimes R malā. Tā ir Daugavas labā atteka ar kopējo garumu 4 km, bet platumu no 100-700 m, kas vēsturiski (13.-15.gadimstā) bijusi Daugavas galvenā gultne. Pa Sarkandaugavu noplūst 5-10% Daugavas ūdens. Lielos uzplūdos no jūras puses Sarkandaugavas zemie krasti stipri applūst (tas gan vairāk attiecināms uz Kundziņsalas nenostiprināto piekrasti).
Apkaimes DR daļas piekraste (Vējzaķsala un Mazā Vējzaķsala) tieši piekļaujas Daugavas galvenajai gultnei, kur upes platums sasniedz 400-500 m. Šajā teritorijā atrodas arī dziļš Daugavas līcis ar pārveidotiem krastiem – Pīļumuižas baseins, kā arī atsevišķi mazāki, no upes noslēgti dīķi (Pīļumuižas grāvja vecupes). Ar pašreizējo Sarkandaugavu savienotas vairākas vēsturiskās Daugavas labā krasta attekas un pietekas, kuras tagad pārsvarā ir aizbērtas – Pīļumuižas grāvis, Vējzaķsalas līcis (saglabājušās paliekas starp Ilzenes ielu un Ganību dambi kā Vējzaķsalas grāvis), Ūdru grāvis (saglabājušās paliekas teritorijā starp Ganību dambi un Duntes ielu) un Sarkandaugava (saglabājušies fragmenti pie Duntes ielas un Tvaika ielas). Agrāk Sarkandaugavas pietekas augšgalā ieplūda ūdens no pilsētas ganību teritorijas (tagadējā Skanstes apkaime). Teritorijas apbūvēšanas rezultātā Sarkandaugava līdz Ganību dambim gandrīz pilnībā ir aizbērta. Sarkandaugavas ūdeņus pa cauruļvadu ievada tās neaizbērtajā lejasdaļā. Sarkandaugavas apkaimes Z daļa pieguļ Mīlgrāvim, kas ir Ķīšezera un Daugavas starpatteka. Tā garums 1,6 km, platums 200 m, dziļums 9 m. Vējuzplūdos no jūras straume plūst Ķīšezera virzienā un maksimālais ūdenslīmenis Mīlgrāvī un ezerā var pārsniegt 2 m virs jūras līmeņa.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Sarkandaugavas apkaimē aizņem tikai 34,1 ha lielu platību un neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Apkaimē nav neviena izteikti liela dabas un apstādījumu teritoriju nogabala – tās izvietotas fragmentāri, galvenokārt apkaimes D un centrālajā daļā. Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018.gadam apkaimes D daļā tās galvenokārt noteiktas ap vēl esošajām vecupju paliekām un ap maz apbūvēto teritoriju uz A no Ķaķasēkļa dambja. Apkaimes DA daļā lielākais dabas un apstādījumu teritoriju nogabals noteikts starp Pededzes, Ozolu un Duntes ielām. Šāds pats statuss attiecināms uz Sarkandaugavas pietekas krastiem, Lielo kalnu kapiem, Aldara parku (platība 2,2 ha, ierīkots jau 1898.gadā pēc G.F.F.Kūfalta projekta) un meža joslu starp dzelzceļu un Viestura prospektu apkaimes ZA daļā.
Teritorijas izmantošana
Lielāko daļu (26,7% jeb 202,5 ha) no Sarkandaugavas apkaimes aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas. Tās izvietotas ZR daļā esošajās Rīgas brīvostas teritorijās, kā arī plašā nogabalā starp Tvaika ielu, Ganību dambi un Bukultu ielu. Nedaudz mazāks ražošanas un rūpniecības teritoriju nogabals noteikts industriālajā teritorijā ap Patversmes ielu apkaimes DA daļā.
Plašas teritorijas, kurām kopumā ir industriāls raksturs, Sarkandaugavas apkaimē ir noteiktas kā jauktas apbūves teritorijas. Tās aizņem 20,0% jeb 151,6 ha lielu platību. Galvenokārt šāda veida teritorijas izvietotas apkaimes DA daļā starp Ganību dambi, Duntes un Bukultu ielu, kā arī, piemēram, rūpnīcas „Aldaris” teritorijā, kas atrodas apkaimes centrālajā daļā.
