Arhīvs birkai: Attīstība

Uzsāks būvdarbus projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Slēgs maksas stāvvietu Maskavas ielā pie Rīgas Centrāltirgus

,

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Rīga investēs pašvaldības informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) izsludinājusi atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Tādējādi īstenojot jaunu pieeju publiskā sektora sistēmu attīstībā, organizējot programmatūras izstrādi ar vairākiem piegādātājiem un nodrošinot pasūtītāja koordinētu, kopēju izstrādes vidi.

Iepirkums organizēts divās daļās. Par pirmo daļu plānots noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, kuriem tiks pasūtīti neatkarīgu risinājumu attīstības darbi. Savukārt iepirkuma otrajā daļā tiks izvēlēts viens piegādātājs, ar kuru tiks noslēgts līgums par jau esošo risinājumu uzturēšanu un pilnveidojumiem. Līgumi par katru no iepirkuma daļām tiks slēgti uz četriem gadiem.

Publiskajā sektorā šī ir jauna pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, un Rīgas pašvaldība ir pirmā publiskā iestāde Latvijā, kas to plāno izmantot. Iepirkums paredz slēgt vispārīgo vienošanos ar līdz pieciem pretendentiem, kuri visi turpmāk varēs piedalīties konkursos par jaunu moduļu un sistēmu attīstību.

Šādā veidā Rīgas pašvaldība cer piesaistīt plašāku loku ar mūsdienīgiem un konkurētspējīgiem IT uzņēmumiem, kuriem ir pieredze darbā ar šādiem sistēmu attīstības projektiem.

Iepirkums paredz investīcijas 10 miljonu eiro apjomā jaunu Rīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā turpmāko četru gadu laikā. Esošo sistēmu RDVIS un PKIP, kuras apvieno vairākus desmitus lietotņu, uzturēšanai un attīstībai uz četriem gadiem paredzēti 15 miljoni eiro. Šī ir pirmā reize, kad pašvaldība izsludina tik apjomīgu informācijas tehnoloģiju publisko iepirkumu. Iepriekš lielākie līgumi par sistēmu uzturēšanu un attīstību tika slēgti ierobežotas konkurences apstākļos.

Izsludinātais iepirkums ir daļa no plašākas RDA digitālās transformācijas stratēģijas – veidot modernus un lietotājiem ērtus digitālos produktus, kurus izmantos gan pašvaldības darbinieki, gan rīdzinieki.

Pārmaiņas pašvaldības pieejā tās pārraudzībā esošo IKT resursu attīstībai un uzturēšanai ievadīja 2022. gadā veiktā reorganizācija, kuras rezultāta tika izveidota Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Reorganizācijas mērķis ir attīstīt modernas IKT pārvaldības metodes Rīgas domē, tai skaitā izmantojot Agile pieeju jaunu sistēmu izstrādē.

Pieteikumus iepirkumam uzņēmumi var iesniegt līdz 23. janvārim plkst. 10.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vairāk informācijas par iepirkumu šeit: https://bit.ly/3Wa0ovU.

Informēs par Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.

Darbu sācis Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, Pilsētas arhitekts Pēteris Ratas – pieredzes bagāts profesionālis, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

“Lai mēs radītu pozitīvas pārmaiņas pilsētvidē, ir jābūt skaidrai kopējai telpiskai vīzijai par to, kādu pilsētu gribam redzēt, par to, kā uzlabot apkaimes un publisko telpu, reģenerēt mazāk sakoptās vietas, risināt pilsētvides mobilitātes problēmas un uzlabot mezglu punktus. Svarīgs arī kopējs telpisks skatījums un prioritātes. Vīzijai ir jārodas dialogā ar tās iedzīvotājiem, apkaimēm, uzņēmumiem, attīstītajiem, investoriem, un arhitektiem. Mana vēlme ir radīt šo sinerģiju, kas mūs visus iesaistītu labākas pilsētvides veidošanā,” uzsver P.Ratas.

Pilsētas arhitekta dienests ir Pilsētas attīstības departamenta struktūrvienība, kuras uzdevums ir sniegt profesionālu atbalstu arhitektūras projektiem kvalitatīvas pilsētvides veidošanai Rīgā, veicināt arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbību, iesaistīt sabiedrību un informēt par notiekošo arhitektūrā, popularizēt sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Iedzīvotājiem dos iespēju izplānot topošā īres nama apkārtni

Rīgas pašvaldības īstenota projekta ietvaros sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā pašvaldībai labiekārtot renovējamās īres dzīvokļu ēkas apkārtni Pārdaugavā, Ziepju ielā 11.

2024. gadā tiks sākta pašvaldībai piederoša piecu stāvu nama Ziepju ielā 11 atjaunošana, kur plānots izmitināt 150 ģimenes.

Šī ēka jau vēsturiski lietota kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. 2022. gadā Rīgas dome sāka projektu ēkas pārbūvei par pašvaldības īres dzīvokļu ēku, kur būs gan lielāki dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm, gan arī divi dienas aprūpes centri.

Ēkas iedzīvotājiem projekta ”Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)” ietvaros tiks dota iespēja kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem izplānot un izstrādāt ēkas apkārtnes zaļās renovācijas plānu. Tā ir unikāla iespēja iedzīvotājiem pašiem noteikt, kāds ēkas apkārtnes un zaļās zonas iekārtojums būs viņu vajadzībām vispiemērotākais, ļaujot viņu ģimenēm un bērniem labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

“Iedzīvotājiem no sociāli nelabvēlīgas vides reti tiek dota balss un iespēja lemt par apkārtējo vidi, taču tieši viņi zina vislabāk, kas viņu ģimenēm ir nepieciešams un kas viņiem palīdzētu izrauties no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem”, uzsver Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta ainavu arhitekte Arnita Verza.

DESIRE projekts tika uzsākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalās 24 partnerorganizācijas no 6 Eiropas Savienības valstīm. Projekta dalībnieki cita starpā arī izstrādās principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai pilsētvidē, materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Projektā kopumā plānots atjaunot sociālās mājas vairākās valstīs. Rīgas pašvaldības projektam atvēlēti 210 000 eiro no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem.

Paziņojums par teritorijas Ķīšezera ielā 8 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

14.12.2022. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2070-lē “Par teritorijas Ķīšezera ielā 8 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot  tirdzniecības un pakalpojumu objekta būvniecībai nepieciešamos apbūves parametrus un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  “SIA “LIDL Latvija”, izstrādātājs – SIA “VVV Architecture”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 03.01.2023. līdz 01.02.2023.  

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 19.01.2023. Plkst. 17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv , kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 19.01.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: https://ej.uz/ewue

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23141;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23141;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rīgas domes lēmums

Izstrādās lokālplānojumu Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. 

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

Rīgas drosmes un prieka vasara iekļuvusi starptautiska pasākumu industrijas konkursa finālā

Rīgas vasaras kultūras programma “Rīgas drosmes un prieka vasara 2022” nominēta starptautiskam pasākumu industrijas konkursa “BEA World Best Events Awards” finālam, kas ir prestižākais šāda veida konkurss pasaulē. Šo vasaras kultūras programmu pašvaldība divu mēnešu garumā no 7. jūlija līdz 31. augustam organizēja sadarbībā ar dažādām nozares organizācijām un biedrībām. 

Rīga vienā kategorijā ar Expo un FIFA organizētājiem 

“Esam ārkārtīgi pagodināti par Rīgas vasaras kultūras programmas nominēšanu BEA konkursa finālam. Tas apstiprina, ka Rīgas pilsēta kopā ar tās kultūras sektoru ir starptautiski aktuāli un konkurētspējīgi spēlētāji. Pandēmija un citas globālās aktualitātes ir rosinājušas aizvien neatliekamāku diskusiju par to, kādu lomu kultūra spēlē pilsētas un sabiedrības dzīves uzlabošanā. Rīgas drosmes un prieka vasaras nominācija balvas finālam apstiprina, ka jaunieviestā svētku svinēšanas stratēģija ir augstvērtīga, pasaules līmeņa un līdz ar to viennozīmīgi turpināma,” norāda Rīgas vasaras kultūras programmas kuratore Renāte Lagzdiņa.  

Rīga sacentīsies par labāko projektu pasaulē kategorijā “Publiskā sektora pasākumi” ar tādām valstīm kā Beļģija, Vācija, Serbija, Katara un Itālija. Konkurentu vidū ir Eiropas Komisija, Pasaules čempionāta futbolā 2022 organizētāji, Itālijas Expo paviljona autori, Serbijas valdība, Vācijas Pārtikas un Lauksaimniecības ministrija un citi publiskā sektora pārstāvji, apliecinot, ka Rīgas pieteikums ir vienlīdz prestižs un konkurētspējīgs starptautiskā mērogā.  

Rīgas drosmes un prieka vasara 

Rīgas vasaras kultūras programma šogad noritēja drosmes un prieka zīmē. Divu mēnešu garumā galvaspilsētas centrā un 10 apkaimēs norisinājās vairāk nekā 150 pasākumi. Četros pilsētas parkos – Vērmanes dārzā, Viesturdārzā, Nordeķu parkā un Mazjumpravas muižas dārzā –  ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis no jūlija līdz augusta beigām varēja izbaudīt koncertus, piedalīties lekcijās, radošajās darbnīcās, nodarbībās ģimenēm ar bērniem, kā arī baudīt vasaras zaļumballes un stāstu vakarus.

Šogad kultūras programma izskanēja arī sešos apkaimju svētkos. No 9. jūlija līdz 20. augustam krāšņas apkaimju svētku svinības notika Vecmīlgrāvī, Bolderājā, Āgenskalnā, Maskavas forštatē, Imantā, kā arī Purvciemā un Pļavniekos.

Savukārt Rīgas vasaras kulminācija – pilsētas 821.dzimšanas diena – šogad svinēta ar grandiozu pikniku Vecrīgā. Tajā visas dienas garumā izskanēja ne vien dažādi koncerti, bet arī norisinājās gardākās kūkas un skanīgāko smieklu konkurss, kā arī citas priekpilnas norises, kas aicināja viesus uzdrīkstēties un baudīt kopā būšanas prieku.

Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumus apmeklēja vairāk nekā 123 000 iedzīvotāji.

Par “BEA World Best Events Awards”

“BEA World” labāko pasākumu konkurss tiek dēvēts par pasākumu industrijas Oskaru, kas pēc divu gadu pārtraukuma notiks klātienē. Konkursa fināls ar projektu aizstāvēšanu starptautiskas žūrijas priekšā gaidāms 24. novembrī, savukārt prestižās balvas ieguvēju paziņos svinīgā ceremonijā, kas 25. novembrī norisināsies Romā.

Starptautiskā konkursa finālam pēdējos gadus izvirzīti un balvas ieguvuši vairāki projekti no Latvijas. Šogad finālā izvirzīti un dažādās kategorijās sacentīsies arī aģentūras “Luka” akcija “Gaismas krasts”, kā arī radošās apvienības “Skudras metropole” un dizaina risinājumu uzņēmuma “Don`t panic” projekts “Dabas galerija” un gastronomiskais projekts “Winter Food Art Gallery”.