Arhīvs birkai: Attīstība

Izstādē “Māja 2024”, kas no 21. līdz 24. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

● plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
● veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
● izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
● novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

● daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
● par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
● ēku energoefektivitātes projektu vadību
● pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
● Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Konsultāciju mērķauditorija ir dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Piektdien, 22. martā, izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties Ekonomikas ministrijas, SO “Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācija” un SIA “BT 1” organizētajā seminārā “Aktualitātes daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanā un ēku atjaunošanā”. Seminārs norisināsies no plkst. 10.30 līdz 11.50 un tā ietvaros ar prezentāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzību Rīgā uzstāsies Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.

Izstāde “Māja I 2023” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Pirmdien, 18. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprināja Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) programmas “Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām” piešķirto līdzekļu izlietojumu 2024. gadam, tādējādi paredzot, ka Rīgas satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs ielu pārbūve un izbūve, kā arī satiksmes drošības uzlabošana.

Kopā ar iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem 2 216 385 eiro apmērā, programmas finansējums šim gadam ir 14 481 188 eiro.

Šogad ĀMD plāno 3,6 miljonus eiro veltīt to projektu finansēšanai, kuru realizācijai iepriekšējos periodos ir noslēgti līgumi līdz to pabeigšanai, lai veiktu samaksu katram objektam paredzētajā apmērā, un 10,9 miljonus eiro jaunu projektu finansēšanai.

🟩 Jauno projektu finansēšanai šogad plānots atvēlēt 4,4 miljonus eiro transportbūvju pārbūvei un izbūvei, 3,6 miljonus eiro – ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārbūvei, izbūvei un citām aktivitātēm, bet 2,9 miljonus eiro – projektēšanai un būvdarbu organizēšanai.

Transportbūvju pārbūves un izbūves sadaļā plānotie projekti ir Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas, Grostonas ielas seguma atjaunošana un ietves izbūve, velojoslu ierīkošana un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, kā arī Murjāņu ielas izbūve posmā no Juglas ielas līdz Strazdumuižas ielai un Lojas ielas izbūve.

Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izbūves sadaļa sevī iekļauj ceļa zīmes un apzīmējumus, neregulējamu gājēju pāreju, ātrumvaļņu, barjeru un citu satiksmes organizācijas pasākumu organizēšanu.

Savukārt projektēšana un būvniecība sevī iekļauj ekonomiskās analīzes, ekspertīzes, pētījumus, atzinumus, vērtēšanas, ceļu drošības auditus, satiksmes skaitīšanu u.tml. Lielāko sadaļu aptver transporta būvju projekta dokumentācijas izstrāde, kas šogad plānota, piemēram, satiksmes pārvadā pār K.Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, krustojumā Ganību dambī, Tvaika ielā un Duntes ielā, estakādē pār Zunda kanālu un citviet.


Pērn minētās programmas budžets bija 14 087 588 eiro, izlietojums – 11 871 203 eiro jeb 84,3%.

Būtiskākās realizētas aktivitātes 2023.gadā bija:

• Spulgas ielas izbūve posmā no Beverīnas ielas līdz Spulgas ielai 25;
• Luksoforu atjaunošana un pagaidu luksoforu objektu izbūve;
• Ceļa ātrumvaļņu izbūve;
• Ceļazīmju un ceļa horizontālo apzīmējumu uzturēšana;
• Lietusūdens kanalizācijas un sūkņu staciju uzturēšana;
• Vanšu tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Gaisa tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Citi projektēšanas darbi;
• Būvuzraudzības un autoruzraudzības darbi departamenta realizētajos būvobjektos.

19. martā, otrdien, no plkst. 9.30 līdz 11.30 Rīgas domes Sēžu zālē tiks prezentēts pirmais Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola un par starpkultūru pieeju un Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmu pastāstīs Eiropas Padomes Demokrātijas un cilvēka cieņas ģenerāldirektorāta Starpkultūru iekļaušanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Džūlija Bjankini. Savukārt pēc tam ar Rīgas novērtējumu pēc starpkultūru indeksa kritērijiem iepazīstinās Starpkultūru pilsētu programmas eksperte Ksenija Khovanova-Rubikondo.

🟩 Rīgas pilsētas izvērtējums tika veikts 12 dažādās jomās:

  • apņemšanās;
  • starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa);
  • mediācija un konfliktu mazināšana;
  • valoda;
  • mediji un komunikācija;
  • starptautiskais skatījums;
  • starpkultūru inteliģence un kompetence;
  • jauniebraucēju uzņemšana;
  • līderība un pilsonība;
  • diskriminācijas novēršana;
  • līdzdalība;
  • mijiedarbība.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība.

📌 Vairāk par projektu – ŠEIT

 

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja trešdien, 13. martā, atbalstīja un virzīja izskatīšanai domes sēdē Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Civilās aizsardzības plānā izstrādāti algoritmi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības plānu izstrādājusi pērn izveidotā Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

“Šis ir pirmais civilās aizsardzības plāns valstī, kurā iekļauti konkrēti rīcības ieteikumi iedzīvotājiem militāra apdraudējuma gadījumā, radiācijas piesārņojuma gadījumā, kā arī vairākas citas novitātes,” atzīmē Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, piebilstot, ka tajā iekļautas arī pirms dažām dienām VUGD apstiprinātās minimālās tehniskās prasības pazemes patvertņu iekārtošanai.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka civilā aizsardzības plāna sadaļa par pašvaldības rīcību militāra apdraudējuma gadījumā ir ierobežotas pieejamības informācija, Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde un pašvaldība Latvijā, kas koncentrētā un pārskatāmā veidā ir izstrādājusi praktiskus ieteikumus, kā pareizi sagatavoties un rīkoties krīzes situācijās. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Vienlaikus pašvaldība izstrādā iedzīvotāju informēšanas plānu, lai izglītotu, kā rīkoties krīzes situācijās. Šā gada garumā notiks dažādas izglītojošās aktivitātes un semināri, un uz jaunā civilās aizsardzības plāna bāzes tiks sagatavots uzskatāms buklets iedzīvotājiem, kurš būs pieejams gan digitāli, gan papīra formātā.

“Esam pārliecināti, ka informētība veicina iedzīvotāju drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām, tāpēc nevaram vairīties runāt par dažādiem scenārijiem. 10.aprīlī ar semināru “Vispārēji ieteikumi iedzīvotājiem X stundā” uzsāksim iedzīvotāju informēšanas kampaņu par civilo aizsardzību. Šogad kopā esam paredzējuši astoņus seminārus, kuros iedzīvotāji tiks informēti par evakuāciju, drošām patvēruma vietām, iesaisti valsts aizsardzībā un citiem svarīgiem personīgās aizsardzības jautājumiem,”

norāda Linda Ozola.

Semināriem varēs sekot līdzi gan klātienē, gan tiešsaistē Rīgas domes mājas lapā un Facebook profilā. Atsevišķā mājas lapas sadaļā būs pieejami šo semināru ieraksti, civilās aizsardzības plāns un buklets, kā arī citi noderīgi materiāli.

Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā. Šogad iecerēts arī kartēt un marķēt drošās patvēruma vietas pilsētā, atjaunot un sakārtot atsevišķas bumbu patvertnes, kā arī attīstīt civilās aizsardzības materiāltehnisko bāzi.

 

Otrdien, 12. martā, veselības ministrs Hosams Abu Meri, Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Rīgas domes deputāts Nils Josts apmeklēja Rīgas 2. slimnīcu, kur tikās ar ārstniecības personālu, iepazinās ar traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās ārstniecības iestādes darbību un pārrunāja galvaspilsētas un reģionālo slimnīcu tīkla stiprināšanu ilgtermiņā.

Veselības ministrijas, RD un slimnīcas pārstāvji diskutēja par esošo situāciju, kā arī nākotnes izaicinājumiem ilgtermiņā traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, liekot akcentu uz pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem piemērotāko risinājumu kontekstā ar finansiāli pārdomātu pakalpojumu sniegšanu valstiskā līmenī.

Šī bija viena no pirmajām iesaistīto pušu kopīgām sarunām, kuras rezultātā tika secināts, ka šo jomu nepieciešams attīstīt profesionālā līmenī.

Veselības ministra ieskatā, klīniskās universitātes slimnīcām ir jāattīstās līdzvērtīgi abos Daugavas krastos, līdz ar to ir svarīgi attīstīt traumatoloģijas, ortopēdijas virzienu arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), taču šobrīd profesionālā līmenī ir jāizvērtē iespējamās perspektīvas.

Traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijai ir ļoti nozīmīga loma krīzes situācijās un civilmilitārajā kontekstā. “Pārdaugavā bāzētā Rīgas 2. slimnīca ir stratēģiski svarīga infrastruktūra un būtisks punkts civilās aizsardzības plāna realizācijas gadījumā,” akcentēja Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis.

Rīgas 2. slimnīcas ārsti uzsvēra augsti specializētas medicīniskās palīdzības, kā arī augsti kvalificētu pakalpojumu sniegšanas būtisko lomu, jo īpaši traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijā, ņemot vērā augstos risku un iespējamās komplikācijas. Piemēram, jaunas Rīgas 2. slimnīcas piebūve un esošās ēkas pārbūve pacientiem uzlabotu pakalpojumu pieejamību, pavērtu iespēju turpināt un attīstīt nepārtrauktu 24/7 neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida pakalpojumus traumatoloģijā, ortopēdijā, rehabilitācijā un diagnostikā, turklāt atrisinātu galvaspilsētā iztrūkstošo hroniskās aprūpes gultu iztrūkumu.

Jau šobrīd Rīgas 2. slimnīca nodrošina multidisciplināru pieeju stacionārajā ārstēšanas procesā, un vajadzības gadījumā tiek realizēta sadarbība ar PSKUS, pārvedot tur pacientus. 2023. gadā tika veiktas vairāk nekā 3000 operācijas, no kurām 1151 bija lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, t.sk. 110 revīzijas. Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētā slimnīca pamatā sniedz medicīnisko palīdzību Rīgas un Pierīgas teritorijas iedzīvotājiem, t.i., ap 500 tūkstošiem.

Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem ir efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību kā galvaspilsētā, tā reģionos. Pārmaiņas varētu tikt realizētas 10 – 15 gadu laikā.

Atbilstoši neauditētajiem finanšu datiem 2023. gadā SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir noslēgusi ar 251 490 EUR peļņu, un neto apgrozījums sasniedzis 11,6 miljonus eiro.

Ceturtdien, 7.martā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisinājās konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 laureātu paziņošana. Nominācijās “Inženierbūve – pārbūve”, “Jauna inženierbūve”, “Teritorijas labiekārtojums” augstāko novērtējumu ieguva Rīgas pašvaldības realizētie projekti – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā; Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve un Uzvaras parka labiekārtošanas darbi.

Par otro labāko projektu nominācijā “Jauna inženierbūve” tika atzīts Daudersalas pārvads, bet nominācijā “Teritorijas labiekārtojums” projekts – ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā.

Šogad kopumā konkursam šogad tika izvirzīti 145 pieteikumi no visas Latvijas. Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 iesniegtie projekti tika vērtēti 10 kategorijās: jaunbūve sabiedriska ēka, koka būve, pārbūve, ražotne, restaurācija, fasāžu atjaunošana, jauna dzīvojamā ēka, inženierbūve – pārbūve, jauna inženierbūve, teritorijas labiekārtojums.

Gada balvas augstāko apbalvojumu “Grand Prix” ieguva trīs projekti:

🟩 PPP projekts Ķekavas apvedceļš. Pasūtītājs: publiskais partneris VSIA LVC; privātais partneris Ķekava ABT. Projekts CEĻUPROJEKTS. Būvnieks Ķekava AB. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 Ogres Valsts ģimnāzijas skolas un sporta ēka. Pasūtītājs Ogres novada dome. Projekts NAMS. Būvnieks PS MMG. Būvuzraudzība Akorda & Firma L4.
🟩 Rīgas pils Konventa pārbūve un restaurācija, Pils laukumā 3, Rīgā. Pasūtītājs VAS VNĪ. Projekts Rīgas Pils Kastelas projekts, MARK ARHITEKTI un SUDRABA ARHITEKTŪRA. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Būvalts.

Rīgas pašvaldības realizētie projekti šogad tika izvirzīti trīs nominācijās:

INŽENIERBŪVE – PĀRBŪVE

🟩 1. vieta – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA PROJEKTS UN VERTEX PROJEKTI. Būvnieks PA CP – Rīgas tilti. Būvuzraudzība PA KBL&ISL.
🟩 2. vieta – Tilta pārbūve pār Cieceres upi Saldū. Pasūtītājs Saldus novada dome. Arhitektūras risinājums Ingurds Lazdiņš. Projekts SIA Projekts 3. Būvnieks AS A.C.B. Būvuzraudzība GEO Consultants.
🟩 3. vieta – Siltumcentrāles Zasulauks pārbūve, Rīgā. Pasūtītājs un būvuzraudzība RĪGAS SILTUMS. Projekts zinātniskā, ražošanas un komerciālā firma GREIN +. Būvnieks Industry Service Partner.
🟩 Atzinība – Ceļa P84 atjaunošana Madona–Varakļāni. Pasūtītājs VSIA LVC. Būvnieks VIA. Būvuzraudzība Būvju profesionālā uzraudzība.

JAUNA INŽENIERBŪVE

🟩 1. vieta – Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts BRD projekts, Vektors-T. Būvnieks ACB, TILTS un AM RĪGA. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 2. vieta – Daudersalas pārvads, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA projekts un SZ Birojs. Būvnieks PS PA OTC. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Krasta aizsargbūve – būna, Liepājā. Pasūtītājs Liepājas dome. Projekts HT-Konsaltings. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Isliena V.
🟩 Atzinība – Centra attīrīšanas ietaises Ādažos. Pasūtītājs Ādažu ūdens. Projekts EKOSTANDARTS TEHNOLOĢIJAS. Būvnieks Mapri Būve. Būvuzraudzība Firma L4.

TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS

🟩 1. vieta – Uzvaras parka labiekārtošanas darbi, Uzvaras bulvārī 15, Rīgā. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts Zala Landscape Architecture. BP vadītājs Mārcis Mežulis, GSA projekts. Būvnieks AIDACO GROUP. Būvuzraudzība Rūdolfs Šķēle.
🟩 2. vieta – Ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā. Pasūtītājs Rīgas dome. Projekts BRD projekts. Būvnieks RBBL. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Objekts Oduma meitys (Ādama meitas), Vecborisovā, Vērēmu pagastā, Rēzeknes novadā. Pasūtītājs arhitekts Ints Pujāts. Projekts 5.iela, Ints Pujāts. Izpildījums koktēlnieks Juris Upenieks.
🟩 Atzinība – Lēnu pils, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts Barocco Art, Armands Lūsis.

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva, kuru jau 10 gadu garumā organizē biedrība Building Design and Construction Council (BDCC, buvniekupadome.lv), Gunita Jansone, Agrita Lūse, apkopo labāko paveikto arhitektūras un būvniecības jomā visā Latvijā un arī aiz valsts robežām, ja projektu īsteno Latvijas pilsoņi.

Šā gada konkursam Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 saņemti 145 pieteikumi no Rīgas, Preiļiem, Ādažiem, Jūrmalas, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Cēsīm, Daugavpils, Gulbenes, Alūksnes, Strenčiem, Valmieras, Salaspils, Ķekavas, Ventspils, Ogres, Suntažiem, Kalsnavas, Vecumniekiem, Bauskas, Nīkrāces pagasta, Mārupes, Brocēniem, Jēkabpils, Līvāniem, Siguldas un Vērēmu pagasta. Pieteikto objektu galerija.

Rīga iezīmējas ar apjomīgiem jauno dzīvokļu projektiem, vēsturisko fasāžu restaurāciju un, protams, vērienīgām inženierbūvēm satiksmes atslogošanai. Pārbūves jomā vērojami rūpīgi īstenoti kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas objekti Liepājā un Kuldīgā.

Vairāk informācijas – šeit.

Fotogalerija

 

Martā Rīgā sākta jauna līdzdalības budžeta projekta īstenošana – bērnu rotaļu laukuma būvniecība Ziepniekkalna kāpās, Staburaga ielā 14. Bērnu rotaļu laukums sastāvēs no elementiem dažādām vecuma grupām, kuri dos iespēju kāpt, rāpties, balansēt un šūpoties.

Tā kā teritorija ir saglabājusi savu dabisko reljefu un raksturu, labiekārtojums paredzēts pēc iespējas pietuvinātāks dabai. Rotaļu iekārtas paredzētas no gaišā robīnijas koka ar nerūsējošā tērauda stiprinājumiem.

Projekts paredz ierīkot šķēršļu trasi ar balansa elementiem, līdzsvara šūpoles, trīsvietīgas šūpoles ar ligzdu un divus multifunkcionālus rotaļu kompleksus: mazākiem un lielākiem bērniem. Bērnu rotaļu laukumā paredzēts smilšu segums. Papildus bērnu rotaļu laukuma elementiem uzstādīs labiekārtojuma elementus – soliņus un atkritumu urnas.

Teritorijai raksturīga zema smilšu kāpa, kā arī salīdzinoši blīva koku audze – pamatā bērzi, bet ir arī priedes, egles, alkšņi. Tur aug Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā iekļauts augs – pļavas silpurene, kas apliecina dabiskās vides augstvērtīgumu šajā teritorijā. Netālu no laukuma paredzēts izvietot izglītojošu informācijas stendu ar galveno informāciju par teritorijā sastopamajiem augiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Ziepniekkalna apkaimes biedrība 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas sastāda  75 564 eiro.

 

Rīgas pašvaldība no 2019. līdz 2023. gadam īstenojusi pilsētas darba ar jaunatni plānu, kura ietvaros veikta virkne aktivitāšu, organizētas daudzskaitlīgas nometnes jauniešiem un bērniem, strādāts ar riska grupas jauniešiem, sniegts atbalsts skolēnu pašpārvalžu jauniešiem, kā arī radīti priekšnoteikumi jauniešu iesaistei dažādos projektos un viņu iniciatīvu īstenošanai.

“Rīgas ieguldījums jauniešos un darba ar jaunatni aktivitātēs ir nozīmīga investīcija mūsu tagadnē un nākotnē un mēs to apzināmies. Ar lielu prieku raugos uz to, kā attīstās un kurp virzās darbs ar jaunatni Rīgā, jo pēdējos gados esmu turējusi lielu rūpi par šīs jomas izaugsmi. Kopā ar kolēģiem šogad izdevās jomai gūt nozīmīgu papildu finansējumu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, kā arī izdodas radīt jaunas iespējas, nostiprināt esošās iestrādnes, un virzīties uz aizvien iedvesmojošāku, drošāku un pieejamāku vidi jauniešiem Rīgā”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Secinu, ka darbs ar jaunatni Rīgā un tajā iesaistītie piedāvā ļoti daudzveidīgu aktivitāšu piedāvājumu un demonstrē drosmi izmēģināt ko jaunu, jo nepārtraukti tiek pilotēta kāda jauna iecere, piemēram, līdzdalības budžeta pilotprojekts un ielu darbs ar jaunatni. Mēs esam labs piemērs citiem! Jaunais plānošanas dokuments turpmākajiem gadiem paredz gan plašākas iespējas, gan īpašu uzmanību pievērsīs jauniešiem ar mazākām iespējām un riska grupas jauniešiem. Jaunais plāns top līdz gada otrajai pusei un aicinu visus interesentus iesaistīties tā izstrādē,”

tā L. Geikina.

Izstrādājot Rīgas darba ar jaunatni plānu 2019. – 2023. gadam, kā prioritātes tika noteiktas darba ar jaunatni sistēmas stiprināšana, pilnveidojot sadarbību starp dažādām institūcijām, jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšana, darba ar sociālajam riskam pakļautajiem jauniešiem attīstīšana, kā arī skolēnu pašpārvalžu darba pilnveide un kapacitātes stiprināšana līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā.

 

✅ Paveiktais no 2019. līdz 2023. gadam

Jaunatnes plāna ietvaros tika izveidota Rīgas Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kurā darbojās arī jaunatnes organizāciju pārstāvji. Īstenota sadarbība ar dažādām pašvaldībās un valsts institūcijām, kā arī nevalstisko sektoru, sniedzot atbalstu riska grupas jauniešiem. Tās ietvaros izstrādāts, aprobēts un ieviests ielu jaunatnes darba modelis Rīgā, kā arī radīti instrumenti darba ar riska grupas jauniešiem nepārtrauktībai. Veikta arī jauniešu viedokļu izpēte par viņu apmierinātību ar Rīgu, pieejamām līdzdalības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, drošību pilsētvidē un mentālo veselību. Šajā laika periodā ieguldīts liels darbs arī skolēnu nodarbinātības organizēšanā vasarā pašvaldības iestādēs. Plāna īstenošanas periodā iespēju izmantojuši 966 jaunieši.

Jaunieši tikai iesaistīti vairākos projektos. 399 jaunieši piedalījās projektā “PROTI un DARI!”, kas ar individuālu atbalsta programmu palīdzību nodrošināja jauniešiem zināšanas, prasmes un pieredzi, kas veicināja viņu iekļaušanos darba tirgū vai atgriešanos formālās izglītības sistēmā. Tāpat, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunieši tika iesaistīti iniciatīvu projektos valsts līmeņa projekta “PuMPuRS” ietvaros, lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas riskus.

Līdztekus tam kopš 2018. gada pašvaldība strādāja pie ielu jaunatnes darba modeļa izstrādes, aprobācijas un ieviešanas. 2023. gadā regulāru ielu darbu ar riska grupas jauniešiem īstenoja četri jaunatnes darbinieku pāri un tā apjoms sasniedza 551 kontaktstundu. Tāpat atbalstītas vairākas jauniešu iniciatīvas, kas daudziem jauniešiem kļuva par pirmo pieredzi projektu īstenošanā, kā arī 40 jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas projekti, kas bija vērsti uz organizāciju iekšējo apmācību organizēšanu, ilgtermiņa plānošanu un biroju darbības nodrošināšanu.

Plāna īstenošanas laikā ik gadu notikuši arī vairāki semināri un pieredzes apmaiņas pasākumi personām, kas ikdienā strādā ar jauniešiem. Skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem organizētas tīklošanās aktivitātēs, sniegts atbalsts viņu pašu rīkotajām izglītojošām aktivitātēm vienaudžiem, forumi jauniešiem, kā arī realizēti Erasmus + projekti jaunatnes jomā.

Ar pašvaldības atbalstu organizētas vairāk nekā 1000 pašvaldības izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju nometnes skolēnu brīvlaikos, kā arī bezmaksas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes vasarā. Organizētas arī nometnes Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem.

✅ Galvenie secinājumi un turpmākais darbs

Galvenie secinājumi realizējot pilsētas darba ar jaunatni plānu: nepieciešams turpināt darbu pie digitāla darba ar jaunatni kvalitātes pilnveides, stiprinot iesaistīto pušu kapacitāti un paplašinot pieejamo rīku klāstu. Ir nepieciešams ne tikai veidot jaunas telpas jauniešiem dažādās pilsētas apkaimēs, bet arī izvērtēt iespēju modernizēt esošos brīvā laika centrus un paplašināt to sniegto pakalpojumu klāstu jauniešiem. Nepieciešams turpināt darba ar jaunatni sistēmas finansēšanas modeļa pilnveidi.

Darba ar jaunatni attīstība pašvaldībā turpinās. Šobrīd tiek strādāts pie Rīgas Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2024.–2028. gadam. Plāna izstrādi plānots pabeigt līdz 2024. gada 30. novembrim. Paredzēts, ka jaunais plāns risinās ievērojami plašāku jautājumu loku, nekā iepriekšējais. Jaunais plānošanas dokuments, līdztekus darba ar jaunatni pieejamībai un kvalitātei, risinās arī jautājumus, kas saistīti ar jauniešu labbūtību, prevenciju, nodarbinātības veicināšanu, kā arī jauniešiem draudzīgu pilsētvidi. Dokuments īpašu uzmanību pievērsīs jauniešiem ar mazākām iespējām un riska grupas jauniešiem.

Rīgas pilsētas darba ar jaunatni plāna no 2019. gada līdz 2023. gadam paveiktais skatīts 7. marta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

 

Rīgas pašvaldības metu konkursam par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam un tā integrāciju pilsētvidē iesniegtas 11 ieceres. Šobrīd žūrija veic metu vērtēšanu un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz marta beigām. Līdz tam tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkurss tika izsludināts, lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām.

Tilta izbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu starp Pārdaugavu un Ķīpsalu, kur atrodas Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņa, ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās: tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība); tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte; tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika; piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā sākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

 

Piektdien, 1. martā, norisinājās Rīgas 2.slimnīcas piebūves un esošās ēkas pārbūves Ģimnastikas ielā 1 metu konkursa devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksme, kurā par uzvarētāju atzīta SIA “OZOLA&BULA, arhitektu birojs”, kas saņēma godalgu 14 000 eiro apjomā.

“SIA “Rīgas 2. slimnīcas” attīstības projekts ir ne vien iespēja uzlabot mūsdienu medicīnas aprūpes kvalitāti, bet arī radīt arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un energoefektīvu vidi. Šis projekts nav tikai ēkas pārbūvēšana un labiekārtošana, bet gan solis ceļā uz nākotnes veselības aprūpi, kurai raksturīga inovācija un rūpīga plānošana. Ceru, ka labiekārtotās slimnīcas vide palīdzēs pacientiem justies labāk un ātrāk atgūt veselību,”

devīžu atklāšanas pasākumā norādīja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Kopējais konkursa godalgu fonds bija 30 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu. Ņemot vērā būtiskas atšķirības metu piedāvājuma funkcionālā risinājuma kvalitātē, žūrijas komisija nolēma trešo vietu nepiešķirt un godalgu fondu pārdalīt, attiecīgi piešķirot pirmo, otro vietu un trīs veicināšanas prēmijas.

🟩 Pirmo vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”.
🟩 Otro vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra piegādātāju apvienībai SIA “DR ARHITEKTI” un AS “Palast Architekts”.
🟩 Žūrijas komisija piešķīra trīs veicināšanas godalgas, katru 2000 eiro apmērā SIA “DUAL arhitekti”, SIA “Lauder Architects” un SIA “AB3D”.

Īpašuma departaments pārbaudīs godalgoto vietu ieguvēju atbilstību konkursa nolikumā izvirzītajām profesionālās klasifikācijas prasībām. Kopumā žūrijas komisija atzina konkursu par veiksmīgu un ieteica sākt sarunu procedūru ar konkursa uzvarētāju.

Metu konkurss tika izsludināts 2023. gada 5. oktobrī. Kopumā arhitektūras metu konkursam tika iesniegti 12 meti. Metu vērtēšanas laikā tika saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” piebūvei un lietderīgu, mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošu, esošās ēkas pārbūvi Ģimnastikas ielā 1, kas ir konstruktīvi savienots ar esošo slimnīcas ēku, kā arī iegūt priekšlikumu/piedāvājumu teritorijas labiekārtojumam, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju.

Iesniegtos metus vērtēja kompetenta žūrija – žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Dripe, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs; žūrijas komisijas locekļi:

  • Sandris Petronis, SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs;
  • Vladimirs Ozoliņš, Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta direktors;
  • Anna Vasiļjeva, arhitekte, Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas arhitekte – projektu vadītāja;
  • Gunita Kalīte, arhitekte, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja vietniece;
  • Uldis Balodis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;
  • Vita Rauhvargere, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve.

🟩 Konkursa meti būs apskatāmi līdz 28. martam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā 4. stāvā, Ķīpsalas ielā 6 darbdienās no plkst. 9:00 līdz 18:00.