Rīgas dome atbalsta četru skolu dalību Erasmus+ projektos izglītības, jaunatnes un sporta jomās

, , ,

Lai pilnveidotu svešvalodu apguvi un uzlabotu mācību procesu skolās, gūstot plašāku pieredzi un attīstītu skolas vidi ne vien skolēniem, bet arī veicinātu skolotāju labbūtību, nākamā mācību gada laikā četrās galvaspilsētas izglītības iestādēs tiks nodrošināta dalība Erasmus+ projektos.

“Pašvaldība atbalsta skolu un skolēnu dalību Erasmus+ projektos, jo šīs programmas sniedz iespēju mācīties no citiem Eiropas skolēniem un skolotājiem, dalīties pieredzē, paplašināt redzesloku un attīstīt prasmes, kas ir būtiskas mūsdienu pasaulē – kritiskā domāšana, sadarbība, valodu zināšanas un starpkultūru izpratne. Tā ir ieguldījums gan jauniešu un pedagogu izaugsmē, gan atvērtā, mūsdienīgā un uz attīstību vērstā skolā. Mēs aktīvi mudinām skolas izmantot visas Erasmus+ sniegtās iespējas – piedalīties apmaiņās, rakstīt projektus, meklēt sadarbības partnerus citviet Eiropā. Mūsu mērķis ir, lai dalība šajos projektos kļūtu par skolas ikdienu, nevis retu izņēmumu. Skola mācās no skolas – un šādā sadarbībā rodas jaunas idejas, drosme mainīties un vēlme augt”,

uzsvēra izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas 6.vidusskola un Rīgas Rīnūžu vidusskola ir sagatavojušas Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu pieteikumus. Projektu mērķis ir attīstīt mācību procesu skolās, iegūt plašāku pieredzi, kā arī motivēt skolēnus sasniegt augstākus mācību rezultātus un veicināt iekļaujošas vides radīšanu. Skolu dalība šajos projektos veicinās izglītības iestāžu profesionālo pilnveidi kā arī uzlabos izglītības kvalitāti. Projekta laikā plānots piesaistīt arī ārvalstu pedagogus, kas nodrošinās novatoriskas mācību metodes. Tāpat paredzams, ka notiks arī ēnošana un mācību stundu vadīšana partnerskolās, veicot pieredzes apmaiņu. Galvenā prioritāte ir kvalitatīva un pieejama izglītība, tā uzsver visas iesaistītās skolas. Īpaša uzmanība pievērsta arī angļu un vācu valodas profesionālajai apguvei, veidojot izpratni par ilgstspējīgu attīstību un dzīvesveidu.

Paredzams, ka projekti skolās norisināsies 2025./2026. mācību gadā. Rīgas pašvaldības priekšfinansējums šiem projektiem paredzēts 50 112 eiro apmērā. Izglītības, kultūras un sporta komiteja kārtējā sēdē lēma atbalstīt visus četrus projektus.

Lai aptvertu iespējami plašāku auditoriju, plānots, ka kursos un darba vērošanās iegūtās idejas tiks nodotas ne vien savu skolu pedagogiem, bet arī citām skolām Latvijā, organizējot seminārus, meistarklases un nodarbības.

 

Rīgā norisināsies jestras Jāņu svinības Grīziņakalnā, Dzegužkalnā un Mežaparkā

, ,

Uz jestrām Jāņu svinībām no 23. jūnija plkst. 20.00 līdz 24. jūnija plkst. 4.30 rīdzinieki un pilsētas viesi šogad aicināti trīs norises vietās – Grīziņkalna parkā, Dzegužkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī.

Jāņu nakts pasākumu Grīziņkalnā “No saules līdz saulei”.

No plkst. 20.00 ieskandinās folkloras kopa “Kokle” un postfolka apvienība “Rikši”. Plkst. 22.20 norisināsies saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopām un Katrīnu Dimantu, kam sekos Katrīnas Dimantas koncerts ar grupu “Zeltrači”. Pēc pusnakts Jāņu bērnus iepriecinās DJ un bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”. Pēc diviem naktī visiem būs iespēja izkustināt kājas ballē kopā ar grupu “DeLight”,savukārt plkst. 3.45 izskanēs Jāņu nakts etno sets kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski. Plkst. 4.30 notiks kopīga Saules lēkta sagaidīšana un pasākuma noslēgums.. Jāņu pasākumu Grīziņkalnā vadīs atraktīvais aktieris Artūrs Krūzkops.

Dzegužkalnā, kā ierasts, Jāņu svinības noritēs tradicionālā gaisotnē.

Plkst. 20.00 atklās tās atklās Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar “Rīgas Danču kluba” dalībniekiemun etno kompāniju “Zeidi”. No plkst. 20.30 līdz plkst. 22.00 notiks tradicionālā aplīgošana un salīgošana etno kompānijas “Zeidi” vadībā, bet no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.00 sanākušos priecēs līgotnes postfolkloras grupas “Iļģi” izpildījumā. Savukārt no plkst. 23.00 līdz pat pusnaktij visi tiks aicināti mesties tradicionālajā lielajā danču tūrē, kuru vadīs Ilga Reizniece un grupa “Iļģi”, bet dejas soļus ierādīs un Rīgas Danču kluba dejotāji. Pēc pusnakts norisināsies svinīgā visu Jāņu godināšana, kam sekos tumsas kliedēšana un danči etnogrupas “Ogas” pavadībā. No plkst. 1.30 līdz plkst. 3.00 izturīgākie turpinās gaidīt saullēktu kopā ar muzikālo apvienību “Rahu”, savukārt plkst. 3.00 saullēkta notiks Saules sagaidīšana kopā ar jaunfolkloras grupu “Jauno Jāņu Orķestris”.

Mežaparka Zaļajā teātrī

No plkst. 20.00 visus Jāņubērnus gaidīs “Zaļumballes orķestris” un solists Normunds Rutulis. Plkst. 21.00 klausītājus un skatītājus priecēs šarmantais dziedātājs Ainars Bumbieris, savukārt no plkst. 22.30 visus līgotājus iepriecinās liepājnieki – dziedātāji Andris Ērglis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Strazds un citi programmā “Liepājnieku zelta dziesmas”. Savukārt tuvāk pusnaktij, ap plkst. 23.40 uzstāsies iemīļotā grupa “Credo”, Juris Kaukulis un grupa “Dzelzs vilks”. Vēlāk, īsi pēc diviem naktī par prieku un jautrību gādās grupas “Pirmais kurss” un “Crazy Dolls”, pēc kā īsi pēc četriem no rītanorisināsies Saules modināšanas rituāls. Pasākumu vadīs aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.
Ieeja visos pasākumos bez maksas. Norišu vietās būs iespēja iegādāties tradicionālos svētku ēdienus un spirdzinājumus

Vairāk par Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Ielīgošanas un Jāņu pasākumi Rīgā

, , , , , , ,

Vasaras saulgriežu maģija jau pamazām sāk virmuļot gaisā, tāpēc aicinām to notvert kultūras pasākumos Rīgas centrā un apkaimēs!

Ielīgošanas pasākumi

 

18. jūnijā 19.00–21.30 – Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29
Ielīgošana Imantā

  • 19.00–20.15 Deju kolektīvu “Dejotprieks”, “Imantieši”, “Latve” un “Imanta” koncerts;
  • 20.30–21.30 Katrīnas Dimantas koncerts;
  • Pasākuma laikā darbosies vainagu pīšanas darbnīca, lielās koka spēles.
    Rīko RVPI “Pārdaugavas kultūras apvienība”

18. jūnijā 19.00–21.30 – Rātslaukumā
Deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”
Dalībnieki: TDA un VPDK “Līgo”, VPDK “Sen Līgo”, DA “Daiļrade” un “Daiļrade VP”, VPDK “Daiļrades zelts”, bērnu TDA “Dzintariņš”, SDK “Līgo absolventi”. Koncerta vadītāja aktrise Zane Burnicka
Rīko RVPI KTMC “Mazā ģilde”

19. jūnijā 11.00–11.30 un 13.00–13.30 – Rātslaukumā

Ielīgo kopā ar Orķestri “Rīga”

  • 12.00-12.30 Kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā
    Populāras melodijas no R. Paula un grupas “Labvēlīgais tips” repertuāra
    Rīko RVPI Orķestris “Rīga”

19. jūnijā 17.00–20.00 – Uzvaras parka teritorijā
Jāņu ielīgošanas pasākums “Jāņa sēta”
Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi” koncerts, radošās darbnīcas, gleznošanas plenērs, vainagu vīšanas darbnīca un lielās koka spēles.
Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija “Zeidi”, bet vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu
Rīko RVPI KTMC “Ritums”

19. jūnijā 19.00–20.30 – Kultūrtelpā “Strops” Bolderājā
Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas pagalmā
Ielīgošana Bolderājā
Grupas “Zāle” koncerts un latvju rakstu darbnīca
Rīko RVPI “Pārdaugavas kultūras apvienība”

19. jūnijā 19.00–20.00 – Kultūrtelpā “Strops” Ķengaragā
Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā Prūšu ielā 13B
Jāņu ielīgošana
Jāņu dziesmu pūra papildināšana kopā ar folkloras kopu “Banga”
Rīko RVPI KTMC “Mazā ģilde”

20. jūnijā 09.00–19.00 – Doma laukumā
Zāļu tirgus
Jāņuzāles, Jāņu vainagi, amatnieku darinājumi, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām.
Rīko RVP Kultūras iestāžu apvienība

Jāņu svinības

Grīziņkalna parkā

JĀŅU NAKTS GRĪZIŅKALNĀ “No saules līdz saulei”

  • 20.00 Folkloras kopa “Kokle”;
  • 21.20 Postfolka apvienība “Rikši”
  • 22.20–22.40 Saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar “Rikšiem”, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu;
  • 22.40–00.10 Katrīna Dimanta un grupa “Zeltrači”;
  • 00.10–00.30 DJ;
  • 00.30–01.50 Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”;
  • 01.50–02.10 DJ;
  • 02.10–03.45 Balle kopā ar grupu “DeLight”;
  • 03.45–04.30 Jāņu nakts etno sets kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski;
  • 04.30 Saules sagaidīšana un pasākuma noslēgums.
    Pasākuma vadītājs Arturs Krūzkops

Dzegužkalnā

TRADICIONĀLIE JĀŅI DZEGUŽKALNĀ

  • 20.00–20.30 Svētku atklāšana. Jāņu māte Zoja Heimrāte, Jāņu tēvs Edgars Lipors, “Rīgas Danču kluba” dalībnieki, etno kompānija “Zeidi”;
  • 20.30–22.00 Aplīgošana un salīgošana. Etno kompānija “Zeidi”;
  • 22.00–22.30 Jāņuguns iedegšanas rituāls;
  • 22.30–23.00 Līgotnes kopā ar postfolkloras grupu “Iļģi”;
  • 23.00–24.00 Lielā danču tūre kopā ar grupu “Iļģi” un “Rīgas Danču klubu”;
  • 00.00–00.30 Jāņu godināšana;
  • 00.30–01.30 Tumsas kliedēšana. Etnogrupa “Ogas”;
  • 01.30–03.00 Saules gaidīšana kopā ar muzikālo apvienību “Rahu”;
  • 03.00–04.30 Saullēkts kopā ar jaunfolka grupu “Jauno Jāņu Orķestris”.

Mežaparka Zaļajā teātrī

JĀŅU VAKARS MEŽAPARKĀ “RĪGAS ZAĻUMBALLE”

  • 20.00 “Zaļumballes orķestris” un solists Normunds Rutulis;
  • 21.00 Ainars Bumbieris ar grupu;
  • 22.30 Andris Ērglis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Strazds un citi programmā “Liepājnieku zelta dziesmas”;
  • 23.40 Grupa “Credo”;
  • 01.00 Juris Kaukulis un grupa “Dzelzs vilks”;
  • 02.15 Grupa “Pirmais kurss”;
  • 03.30 Grupa “Crazy Dolls”;
  • 04.25 Saules modināšanas rituāls.
    Pasākuma vadītāji – aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.

📌 Citi pasākumi – ŠEIT.

 

Centra apkaimē aizvadīts trešais civilās aizsardzības seminārs apkaimēm

, , , , , , , ,

Turpinot šogad sākto septiņu praktisko civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, trešais seminārs notika 21. maijā Centra apkaimē, līdzīgi kā iepriekšējos semināros pulcējot lielu interesentu skaitu.

Semināra dalībnieki, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi uzdeva jautājumus ekspertiem, iesaistījās arī 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunizveidoto patvertņu karti, uzzināt par situāciju apkaimē, iepazīties ar Latvijas Bankas kritisko bankomātu prezentāciju, kā arī saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

  • Arī šī semināra videoieraksts no nākamās nedēļas būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”, kur atrodami arī līdz šim notikušo semināru ieraksti.

“Informēti, noturīgi un labi sagatavoti iedzīvotāji var sniegt nenovērtējamu pienesumu civilās aizsardzības sistēmai un mūsu drošībai kopumā. Iedzīvotājs, kurš pirmajās krīzes stundās zina, ko darīt, nekrīt panikā un var parūpēties par sevi, ir būtisks atslogs atbildīgajiem dienestiem, kuri var efektīvāk parūpēties par tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Labi sagatavoti iedzīvotāji ir arī spēcīgs signāls mūsu ienaidniekam, ka mēs nebūsim viegls mērķis. Esmu pateicīga katram rīdziniekam, kurš atnāk uz mūsu semināru un iedziļinās civilās aizsardzības jautājumos,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā iekļautajām apkaimēm: Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Kundziņsala, Mežaparks, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava un Skanste, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā. Semināram pievienojās arī citu, Centram tuvumā esošo apkaimju iedzīvotāji.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Latvijas Bankas pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīja par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Kristīne Vagule informēja par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Semināri šogad notiks vēl četros dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots jūnijā Bolderājas punkta apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’   Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 Pasākuma FOTO

 

Nākamais civilās aizsardzības seminārs Rīgas apkaimēm notiks 21.maijā Centrā

, , , , , , , ,

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 21. maijā. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Centra apkaimē, Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku iela 24a). Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā ietilpstošo apkaimju iedzīvotājiem:

  • Avoti
  • Brasa
  • Centrs
  • Grīziņkalns
  • Kundziņsala
  • Mežaparks
  • Pētersala-Andrejsala
  • Sarkandaugava
  • Skanste

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Centra apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti divi semināri – Teikā un Āgenskalnā. Nākamais seminārs gaidāms jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Piešķir finansējumu Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu siltināšanai

, , , , , , ,

Ceturtdien, 3.aprīlī, Rīgas domes ārkārtas sēdē atbalstīti investīciju projekti Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā situāciju Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksā, Rīgas dome atbalstīja finansējuma piešķiršanu investīciju projekta “Izlases veida atjaunošanas darbi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkā Bruņinieku ielā 24A” īstenošanai. Ar piešķirto finansējumu plānots veikt sporta kompleksa infrastruktūras atjaunošanu – lielās sporta zāles, baseinu, telpu un garderobju renovāciju, kā arī jaunas ritmikas un trenažieru zāles izveidi.

Šie darbi nodrošinās drošu un kvalitatīvu sporta infrastruktūru bērniem un jauniešiem. Kopējais projekta finansējums ir līdz 3 860 000 eiro, no kuriem 386 000 eiro tiks finansēti no pašvaldības budžeta, bet 3 474 000 eiro plānots piesaistīt aizdevuma veidā uz desmit gadiem no valsts kases vai cita aizdevēja. Projektu paredzēts īstenot uzreiz pēc aizdevuma saņemšanas.

Sēdē arī tika atbalstīti divi projekti pašvaldības bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Šogad plānots labiekārtot teritorijas – veikt gājēju celiņu atjaunošanu- četrās pirmsskolas izglītības iestādēs:

  • Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestādē “Mežciems”, Mežciema ielā 43A;
  • Rīgas 239. pirmsskolas izglītības iestādē Brāļu Kaudzīšu ielā 50;
  • Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestādē “Pērlīte”, Jelgavas ielā 86A;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, Eiženijas ielā 8.

Projektam kopējais finansējums plānots līdz 611 000 eiro, no kuriem 61 000 eiro būs Rīgas pašvaldības līdzfinansējums, bet 549 900 eiro tiks iegūti aizdevuma veidā uz desmit gadiem.

Tāpat tiks sākti ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbi šādās Rīgas izglītības iestādēs:

  • Rīgas Jaunciema pamatskolā, Gaileņu ielā 5;
  • Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādē, Sapieru ielā 5;
  • Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestādē, Vangažu ielā 40A.

Šī projekta kopējais finansējums plānots līdz 890 000 eiro, no kuriem 801 000 eiro paredzēts iegūt aizdevuma veidā uz desmit gadiem, bet 89 000 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.

Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanas projekts aizdevuma saņemšanai tiks iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt pirmsskolu izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanas projekta pieteikumi – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

 

Turpinās darbs pie risinājumu izstrādes noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Piektdien, 21. martā, Rīgas pašvaldības pārstāvji no Ārtelpas un mobilitātes departamenta tikās ar Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem, lai apspriestu līdzdalības budžeta konkursā iebalsotā projekta “Noēnojums Barona laukumā” tālāko virzību.

Tikšanās mērķis bija apspriest izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas vērsts uz alternatīvu risinājumu ieviešanu noēnojuma nodrošināšanai Barona laukumā, primāri meklējot dabā balstītus risinājumus, tajā skaitā koku stādīšanu.

Turpmākā projekta virzība ietvers darba uzdevuma izsludināšanu projektētājiem, kas vērtēs un izstrādās variantus, skices un tāmes noēnojuma nodrošināšanai, primāri kā galveno risinājumu izskatot koku stādīšanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā. Meklējot racionālāko risinājumu, kas būtu atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatīt – ŠEIT.

Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.