Rīgas galvenā Ziemassvētku egle Rātslaukumā iemirdzēsies jau 29. novembrī

, , , ,

Ikviens mazs un liels rīdzinieks aicināts uz patiesu prieka mirkli 29. novembrī plkst. 16.00 Rātslaukumā, kur tiks iedegta Rīgas Ziemassvētku egle, kas aizsāks skaistāko un brīnumiem piepildītāko laiku gadā – Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Par īpašu svētku noskaņu rūpēsies bērnu un ģimeņu iemīļoti mākslinieki. Uz skatuves uzstāsies “Brīnumskapis” ar visiem labi zināmām un mīļām dziesmām, kā arī Tuta un Lapsa, kuri kopā ar bērniem izdziedās populārās dziesmas no raidījuma “Tutas lietas”. Tāpat publiku priecēs KTMC “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”.

Egles iedegšanas brīdī klātesošos uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš kopā ar visiem klātesošajiem priekpilnās gaismiņās liks iedegties pilsētas galvenajai svētku eglei Rātslaukumā. Vakaru vadīs aktieris un raidījumu vadītājs Oskars Florencs-Vīksne.

Piektdienā pirms Pirmās Adventes iemirdzēsies arī lielā egle Doma laukumā un vienlaikus, pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tiks izgaismota arī Doma baznīcas fasāde.

Pirmās Adventes pasākumi apkaimēs

Rīdzinieki laipni gaidīti arī pašvaldības sarūpētajos Pirmās adventes pasākumos:

  • rūķu gājienā un masku veidošanas darbnīcā kultūras centrā “Iļģuciems”;
  • egles iedegšanas pasākumā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • koncertos koncertzālē “Ave Sol”;
  • Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.

Pirmajā adventē tiks atvērts arī Ziemassvētku dārzs Torņakalnā “12 Svētās naktis”, kurš tradicionāli teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas apmeklētājiem būs atvērts līdz pat 31. decembrim.

Vairāk par Rīgas pašvaldības rīkotajiem un atbalstītajiem Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Tiks sākta jauna Altonavas ielas satiksmes pārvada pār dzelzceļa sliedēm projektēšana; satiksmes ierobežojumus neatcels

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Ar piemiņas pasākumiem un svinīgiem koncertiem Rīgā atzīmēs Lāčplēša dienu

, , , , ,

Ar piemiņas brīžiem un svinīgiem koncertiem 11. novembrī galvaspilsētā tiks atzīmēta Lāčplēša diena.

Rīgas pasākumu programmu aizsāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, kurā piedalīsies Rīgas domes un pašvaldības pārstāvji, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts, kapelāns Guntis Kalme, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Āgenskalns”, Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona pārstāvji.

Savukārt plkst. 16.00 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kura laikā ikviens aicināts pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam un plkst. 18.00 pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19.00 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra vīru kopas “Vilki” vadībā.

Koncertprogramma Uzvaras parkā, koncerti “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”, Ziemeļblāzmas parkā

Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.30 Uzvaras parku pieskandinās koncertprogramma “Saules mūžs”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.

Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.

Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” svētku laukumā plkst. 19.00 norisināsies pasākums “Sveces liesmu iededzam” – sadziedāšanās pie ugunskuriem kopā ar mūziķiem Kasparu Markševicu (ģitāra, balss) un Māri Ozolu (klavieres). Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Klausītāji un skatītāji aicināti ierasties ar savu svecīti.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Latvijas pakalnos ozoli deg!”, kurā piedalīsies kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), solisti Guntars Ruņģis, Annija Putniņa, Jānis Ruņģis (ģitāra) un Māris Žagars (klavieres).

Lāčplēša dienas vakarā jau tradicionāli noritēs pasākums arī koncertzālē “Ave Sol” “Daugavmalā mierīgs vakars”, kurā no plkst. 19.00 līdz pat 22.00 ar īpaši šim vakaram gatavotu programmu uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Aigars Reinis (ērģeles), Agnese Egliņa (klavieres), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Marta Paula Pauliņa (kokle), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra).

Šajā pašā laikā – 19.00 pretējā Daugavas pusē, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā uz koncertu “Brīvības gaismā” aicina Orķestris “Rīga”, akordeonists Artūrs Noviks un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu no 4. novembra plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

No 11. līdz 18. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gaidāma patriotisma nedēļa. 11. novembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 15.00 notiks lekcija “Latvijas valsts dibināšana”. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Obligāta pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi jugendstils@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67181465.

Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

No 1. novembra rīdzinieki varēs nodot savāktās rudens lapas

, , , , , ,

Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.

Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.

 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.

 

Pirmizrādi piedzīvos Latvijas un Ukrainas jauniešu veidota filma

Latvijas un Ukrainas jauniešu projekta “Laterna Magica” ietvaros radīta filma ar nosaukumu “Balāde par mersi (un citiem krāmiem)” 3. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Katoļu ģimnāzijā piedzīvos savu pirmizrādi.

Sižeta centrā ir Oskars, jaunietis, kurš cenšas izprast sevi, pasauli sev apkārt, lai izšķirtos starp sev ierasto kriminālo vidi un iespēju no tās izrauties. Viņš nav vienīgais, kurš sastopas ar dzīves grūtībām. Filma aktualizē dažādas atkarības jauniešu vidū, līdzpastāvēšanu un ģimenes problēmas.

Filmas pieteikums vēsta: “Kamēr draudzība un nodevība savijas ar lētiem aliņiem, narkotikām un mazpilsētas bezcerību, banda lēnām slīd pretī pašiznīcībai. Stāsts, kas atklāj paaudzi, kura meklē mīlestību un brīvību, bet atrod tikai jaunus krāmus.”

“Gandrīz visi filmas tēli ir radušies no manas dzīves pieredzes vai stāstiem, ko esmu dzirdējis no citiem. Es esmu pateicīgs katram cilvēkam, kurš palīdzēja to veidot, jo filmas tapšana ir komandas darbs un komanda vienmēr ir filmas veidošanas pamatā,” atklāj filmas režisors Kārlis Āboliņš-Ābols.

Pamatskolas un vidusskolas vecuma jaunieši pusgada laikā apguva aktiermeistarību, tehniskās iemaņas, kā arī gatavojās filmas uzņemšanai. Filmas uzņemšana pusotras nedēļas garumā norisinājās Balvos sadarbībā ar Balvu novada bērnu un jauniešu centru un Balvu novada pašvaldību.

Filmas scenārija autors un režisors Kārlis Āboliņš-Ābols, tapšanā iesaistījās Emīls Birznieks, Ralfs Eriksons, Katrīna Galinska, Marta Grobiņa, Nadīna Logina, Kostiantyn Lytvynenko, Renārs Mariss Ozols, Ostins Pavlovs, Dana Poča, Maiia Ptushchuk, Ansis Ruģelis, Kārlis Roberts Salcevičs, Ivan Sapuzhak, Yelysei Stepanenko, Elizabete Šaicāne, Amēlija Taube, Jeļisejs Novojevskis, Anita Mūrniece, Regīna Mūrniece.
Jaunieši kopā ar biedrību “DrKT” iepriekš veidojuši tādas filmas kā “Ietekmēt” (2020), “Lohdauns” (2022), “Sirds pīrāgā (2023)” un “Pēdējās vakariņas” (2024). Plašāk par biedrību un projektu iespējams uzzināt mājaslapā https://www.drkt.lv/ un sociālajos tīklos.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

Dzejas dienas 2025. Madara Gruntmane un Iveta Ratinīka

,

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina kopā atzīmēt Dzejas dienas 2025. 17. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejniece Madara Gruntmane, bet 18. septembrī plkst. 17.30 RCB Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa ielā 46) – dzejniece Iveta Ratinīka.

Madara Gruntmane ir latviešu dzejniece un kultūras pasākumu producente. Absolvējusi Baltijas Starptautisko akadēmiju. Kopš 2010. gada vada kultūras projektu producēšanas radošo apvienību “I Did It” Literāras publikācijas kopš 2015. gada. Izdoti trīs dzejoļu krājumi. Krājums “Narkozes” nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”, tā tulkojums angļu valodā iznāca 2018. gadā un šajā gadā autore arī piedalījās Londonas grāmatu tirgū. Otrais dzejas krājums “Dzērājmeitiņa” publicēts 2018. gadā, bet trešais krājums “Aizmīlestība” – 2022. gadā. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rakstniecības programmas Goda stipendiju.

Madaras Gruntmanes dzejai raksturīgs tiešs, nesaudzīgs vēstījums un psiholoģiska precizitāte. Dzejoļi balstīti autores personīgajā pieredzē un ir neliela apjoma.

Iveta Ratinīka ir dzejniece, skolotāja, politiķe un literatūrkritiķe. Dzimusi Viļānos. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998.gada atrodami laikrakstos “Kultūras forums”, “Diena” un “Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai” un citur. Divu dzejoļu krājumu – “Rūgts” (2011) un “tikko & tikai” (2018) – autore. Kopš 2008. gada strādā Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet 2024. gadā kļuva par ģimnāzijas direktori. Latvijas Universitātē un Literārajā akadēmijā lasījusi dzejas teorijas un kritikas kursus. 2017. gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēta domē. 2020. gadā tika ievēlēta atkārtoti no “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” saraksta. Līdz 2022. gadam vadījusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju.

Kārlis Vērdiņš par Ivetas Ratinīkas dzeju raksta: „No līksma tosta līdz vilšanās mielēm – tāda ir emociju amplitūda, kuru Ivetas Ratinīkas dzejas varone izdzīvo debijas krājumā „Rūgts”. Būdama rūdīta dzejas pazinēja, pati Iveta dzejai atdod tikai visdārgāko – šie dzejoļi ir personisko kāpumu un kritumu nospiedumi, kas saglabājušies pilsētas mūžam nemierīgajā un mainīgajā ainavā.”

Pasākumi notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211, RCB Āgenskalna filiālbibliotēka, tālr. 67 037 045.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A);
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14);
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36).

 

Dzejas dienas 2025. Artis Otups

, , , ,

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 4. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejnieks Artis Ostups.

Artis Ostups ir dzejnieks un literatūrkritiķis, žurnāla Punctum vadītājs. Ieguvis filozofijas maģistra grādu. Piecu dzejas krājumu autors, pirmais no tiem – “Biedrs sniegs” iznācis 2010. gadā un ticis nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”. Artis Ostups ir vairāku ar literatūru saistītu balvu ieguvējs. 2025. gadā iznācis viņa jaunākais dzejoļu krājums “Patiesība”. Ostupa dzeja tiek raksturota kā spilgtas vizualitātes apvienojums ar intelektuālu refleksiju, tai raksturīgs arī precīzs un oriģināls valodas lietojums. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības 206)
• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A)
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14)
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36)

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina uz Dzejas dienas pasākumiem:

• Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša 2)
• Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa 46)

 

Dzejas dienas 2025. Žebers

, , , , , ,

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. Dzejas lasījumus uzsāksim 21. augustā plkst. 17.30 RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3), kur uz lasījumu aicinās dzejnieks Andris Breže, kurš pazīstams ar literāro pseidonīmu Žebers.

Žebers dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, savā mākslā bieži pievērsdamies absurda stilam. Vairāku dzejas krājumu autors. Dzejoļu krājums ”Šņabji/blaknes” saņēmis Literatūras gada balvu. Rakstījis grāmatas arī bērniem. Par īspasaku krājumu “Esejas un asakas” 2023. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Žebers ir arī mākslinieks un ilustrators.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Ērika Bērziņa. 28.08.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64)

Artis Ostups. 04.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības iela 206)

Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales iela 271A)

Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles iela 14)

Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas iela 36)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina arī uz Dzejas dienu pasākumiem:

Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa iela 46)

Kontaktinformācija: RCB Bibliotēku dienests, tālr.67043601.

 

Šogad vēl 18 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.