Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti. Pirmdien, 22. decembrī, promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī, kurā piedalīties tiks aicināti gan iedzīvotāji, gan mediji.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi, kurā patīkami uzturēties gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Tehniski sarežģītākais būvdarbu posms bija Daugavas krastmalas nostiprināšana

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem. Paralēli veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, lietusūdens novadīšanas sistēmu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma – pārbūve. Viens no projekta uzdevumiem bija saglabāt pilsētas vēsturisko un unikālo arhitektūru, tāpēc promenādes izbūvē maksimāli izmantoti vēsturiskie krastmalas apdares materiāli un elementi, tostarp atjaunotas vēsturiskās margas. Visā promenādes garumā ierīkots energoefektīvs apgaismojums, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī tumšajā diennakts laikā.

Jaunā centrālā promenādes vieta – skatu laukums Daugavā, kas simbolizē Gaismas pils atspulgu ūdenī

Starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, izbūvēts jauns, unikāls apskates objekts – 1950 m2 liels dzelzsbetona skatu laukums, ar granīta un betona plākšņu segumu. Tas veidots kā dažādu līmeņu pakāpienveida platforma ar pakāpienos iestrādātu dizaina apgaismojumu, sēdvietām un iespēju īslaicīgi pietauvoties arī kuģošanas līdzekļiem un laivām. Skatu laukuma forma ir īpaša gan izmērā, gan veidolā – tā simbolizē Gaismas pils atspulgu Daugavas ūdenī. Šāds objekts Daugavas akvatorijā izbūvēts pirmo reizi, un tā realizācijā izmantoti vairāki Rīgas pilsētvides būvniecībā līdz šim neizmantoti risinājumi. Skatu platforma ir vairāk nekā 2000 m² liela dzelzsbetona pakāpienveida konstrukcija, kas izbūvēta uz Daugavas gultnē iedzītiem 132 cauruļpāļiem. Šāds pāļu risinājums nodrošina konstrukcijas stabilitāti un ilgmūžību upes mainīgajos hidroloģiskajos apstākļos. Platformas pakāpienos integrēti dizaina gaismekļi, kas vienlaikus pilda gan funkcionālu, gan estētisku lomu, veidojot izgaismotu publisko telpu arī diennakts tumšajā laikā. Pakāpienveida forma ļauj platformu izmantot gan kā skatu punktu uz Daugavu, gan kā daudzfunkcionālu publisku telpu atpūtai un pasākumiem, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku pāreju starp krastmalu un ūdens telpu. No skatu laukuma paveras plaša panorāma un ainava uz Vecrīgu un nodrošinās pieeju Daugavai visa gada garumā. Vienlaicīgi, šajā ziemas sezonā pieeja Daugavai būs izņēmuma kārtā ierobežota, jo būvdarbu noslēguma procesā ir konstatēta nepieciešamība izbūvēt papildu pretslīdes pārklājumu. Šādu pārklājumu ir iespējams uzklāt tikai pie atbilstošiem laika apstākļiem.

Gājēju un veloinfrastruktūra ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām

Visā promenādes garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi (Mūkusalas apļa) līdz Akmens tiltam – izbūvēta droša un ērta gājēju un veloinfrastruktūra, ievērojot vides pieejamības prasības. Pie Akmens tilta uzbrauktuves izbūvēta jauna betona pandusa konstrukcija ar apgaismotu tuneli, kas savieno promenādi ar tiltu un nodrošina ērtu piekļuvi gan gājējiem, gan velobraucējiem. Tunelis apstrādāts ar krāsu, kas aizsargās pret vandālismu un grafiti zīmējumiem. Zem Akmens tilta paplašināta gājēju ietve un izbūvēts apgaismojums, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos uz promenādes otru pusi pie AB dambja. Saglabātas arī tilta kāpnes, atjaunojot tās pakāpienus. Gājēju ietvēm ir taktilais segums ar vadulām un taktilajām pumpām, lai cilvēki ar redzes traucējumiem varētu droši pārvietoties un šķērsot ielu. Promenādē izbūvēts jauns divvirzienu veloceļš, kas savienosies ar veloceļu “Centrs – Ziepniekkalns”, kurš savukārt savienosies ar veloceļu “Rīga – Ķekava”. Pie atpūtas zonām un intensīvajiem gājēju plūsmas mezgliem izvietotas velonovietnes.

Promenādes teritorijā iestādīti 68 jauni koki un teju 1000 dažādu krūmu, kā arī uzstādīti dažādi labiekārtojuma elementi. Soliņu sēdvirsmām izmantots dabīgs materiāls – lineļļā piesūcināts koks, un visā promenādes garumā izvietotas atkritumu urnas.

Promenādes posms 140 m garumā starp Dzelzceļa tiltu un Kīleveina grāvja ieteku Daugavā saistībā ar “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekta risinājumiem netika realizēts un šo posmu ir plānots pārbūvēt vienlaicīgi ar divu tiltu pār Kīleveina grāvi atjaunošanu. Lai nodrošinātu vides pieejamības prasības pašlaik šajā posmā izveidots pagaidu risinājums – panduss, ko varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji.

Kuģošanas iespējas laivotājiem

Lai veicinātu kuģošanu Daugavā, promenādē izbūvētas četras īslaicīgas apstāšanās piestātnes mazizmēra ūdenstransportam (laivām). Trīs no tām ir Daugavā izvietoti peldoši pontoni, kuru augstums mainās atkarībā no ūdens līmeņa, bet ceturtā ierīkota pie galvenā skatu laukuma. Pontonu konstrukcijas izveidotas tā, lai tās izturētu gan spēcīgu vēju, ūdens līmeņa svārstības, gan ledus kustību Daugavā. Katrā piestātnē var pietauvoties mazizmēra laivas un ir nodrošināts elektrības pieslēgums. Piestātnes būs pieejamas visu gadu. No promenādes un piestātnēm lēkt ūdenī nedrīkst, taču drošības nolūkos visā promenādes garumā ierīkotas 52 spilgti dzeltenas glābšanas trepes, kā arī pieejami 13 glābšanas riņķi, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina iespēju nokļūt krastā.

Promenāde kļūs par aktīvās atpūtas vietu

Promenādē netālu no Mūkusalas rotācijas apļa izbūvēts aktīvās atpūtas laukums skrituļslidotājiem. Pie Akmens tilta, netālu no skatu laukuma, izbūvēts jauns bērnu rotaļu laukums, bet AB dambja pusē izveidots vingrošanas laukums. Promenādē izbūvētas trīs dzeramā ūdens uzpildes stacijas. Apmeklētāju ērtībām gan pie Mūkusalas apļa, gan posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu uzstādīta publiskā tualete ar pašattīrīšanās sistēmu. Visā promenādes garumā izbūvēts mūsdienīgs apgaismojums nodrošinot teritorijas pieejamību un drošību arī diennakts tumšajā laikā.

Apmeklētājiem, kuri uz promenādi dosies ar automašīnu, Mūkusalas ielas malā izbūvētas paralēlās stāvvietas īslaicīgai transportlīdzekļu novietošanai, kā arī pārbūvēts stāvlaukums pie Akmeņu ielas, kurā vienlaikus varēs novietot vairāk nekā 30 automašīnas un trīs vietas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd tiek veikta promenādē izvietotā būvžoga demontāža un paralēli tiek veikti teritorijas uzkopšanas darbi. Atsevišķās promenādes vietas ir paredzēta papildus aprīkojuma uzstādīšana, līdz ar to dažās vietās vēl tiks saglabāts būvžogs un citi elementi.


Mūkusalas krastmalas rekonstrukcija sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai. Būvniecība pabeigta plānotajā termiņā. Projektu realizēja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvdarbus veica SIA “Tilts”, būvprojekta izstrādi veica SIA „BM-projekts”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Geo Consultants”. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai finansējums sasniedza 20,8 miljonus eiro bez PVN. 85% no izmaksām finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

dji_fly_20251223_140018_0118_1766491986158_photo

Rīgas pašvaldība īsteno projektu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide piecās Rīgas pašvaldības speciālās izglītības iestādēs”, kura mērķis ir uzlabot mācību vidi un infrastruktūru specialās vispārējās izglītības iestādēs.

Projektā iesaistītā skolas

Rīgas 1. pamatskola – attīstības centrs (Ģertrūdes iela 18);

Rīgas 3. pamatskola (Telts iela 2A);

Rīgas 5. pamatskola – attīstības centrs (Ineses Jaunzemes iela 4);

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola (Graudu iela 21);

Rīgas Strazdumuižas vidusskola – attīstības centrs (Braila iela 24).

Būvdarbi sākti Rīgas Strazdumuižas vidusskolā – attīstības centrā Braila ielā 24, kur norisinās mācību telpu, pedagogu darba telpu, gaiteņu, kāpņu telpu un sanitāro mezglu atjaunošana, kā arī inženierkomunikāciju modernizācija un iebūvētā aprīkojuma uzstādīšana.

Projektā paredzēti vides un infrastruktūras uzlabojumi: telpu, un sanitāro mezglu atjaunošana, lifta izbūve Rīgas 5. pamatskolā – attīstības centrā, sporta laukuma labiekārtošana Rīgas 3. pamatskolā, kā arī ergonomiska aprīkojuma un informācijas tehnoloģiju iegāde šajās izglītības iestādēs.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 960 570 eiro, no kuriem 85 % finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un 15 % – Rīgas pašvaldība. Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. decembrim. Projekta administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments un Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

Trešās adventes nedēļā Rīgā norisināsies labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos” Torņakalnā, būs iespēja izgatavot savu eglītes rotājumu radošajā darbnīcā Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī izbaudīt koncertus Rātslaukumā, koncertzālē “Ave Sol”, kultūras centrā “Iļģuciems” un citur.

Labdarības koncerts Torņakalna baznīcā, radošā darbnīca Porcelāna muzejā, koncerts “Ave Sol” koncertzālē

11. decembrī plkst. 19.00 Rīgas Lutera Torņakalna baznīcā norisināsies ikgadējais labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos”, kurā piedalīsies integratīvā mākslas festivāla “Nāc līdzās!” laureāti, Fonda “Nāc līdzās!” jauktais koris un Latvijā izcili skatuves mākslinieki – Ilona Bagele, Daniils Bulajevs, Intars Busulis, Rihards Zaļupe, Kārlis Kazāks, Paula Saija, Renāte Zviedre, Annija Putniņa, Aleksandra Špicberga, Kristīne Pāže, grupa “Sudden Lights”. Koncerta muzikālo skanējumu kuplinās Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris. Pirms koncerta darbosies Ziemassvētku labdarības tirdziņš, kurā apmeklētāji varēs par ziedojumu iegādāties Ziemassvētku dāvaniņas, ko gatavojuši bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

Kā katru Adventes svētdienu, arī Trešajā adventē no plkst. 12.45 līdz plkst. 16.00 pie Rīgas Lutera baznīcas Torņakalnā darbosies Ziemassvētku dārzs – savukārt plkst. 16.00 Torņakalna baznīcā izskanēs koncerts “Klusums un gaisma” kurā uzstāsies VEF Kultūras pils “Jasmīnas” koris un solisti.

12. decembrī rīdzinieki un Rīgas viesi aicināti piedalīties svētku radošajā darbnīcā “Eglītes rotājums” Rīgas Porcelāna muzejā plkst. 12.00-13.30 un plkst. 15.00-16.30. Darbnīcā varēs izgatavot vienu porcelāna suvenīru vai ažūru rotājumu, izmantojot lejamo porcelāna masu. Gatavo darbu varēs saņemt pēc divām nedēļām muzejā. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no 10 gadu vecuma, jaunieši, seniori, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem, individuāli vai personu grupās līdz 10 cilvēkiem. Dalībai darbnīcā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 no otrdienas līdz sestdienai, plkst. 12.00–17.30.

Savukārt 13. decembrī plkst. 17.00 koncertzālē “Ave Sol” koncertā “Gaisma. Piedzimšana” varēs dzirdēt Emīla Dārziņa jaukto kori (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš). Ieeja šajā koncertā bez maksas.

Koncerti Rātslaukumā, “Koka Rīgā”, Tallinas ielas kvartāla koncertzālē

Tautas mūzikas cienītāji Trešajā adventē plkst. 15.00 var doties uz “Koka Rīgu”, Krāsotāju ielā 12, kur koncertā “Gaišu domu mirdzumā” uzstāsies kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus” un ģitārists Āris Ozols. Tiks izpildīta komponista Kārļa Lāča “Ziemassvētku kantāte” un citi latviešu komponistu skaņdarbi.

Savukārt Tallinas ielas kvartāla Angāra koncertzālē plkst. 15.00 uzstāsies senioru koris “Amadeus” koncertu sērijā “Klusā pārraide”.

Ģimenes ar bērniem aicinātas uz Rātslaukumu, kur no plkst. 15.00 līdz plkst. 15.45 Ziemassvētku melodiju koncertā “Čiekurs Čikijs” muzicēs diksilenda “Sunny Groove Dixie” mūziķi. Mazajiem klausītājiem rūķi būs sarūpējuši īpašu dāvaniņu – mazu čiekuriņu Čikiju, ko varēs ņemt līdzi mājās un izmantot kā eglītes rotājumu, lai atgādinātu par koncerta sirsnīgo svētku sajūtu un kopā piedzīvoto brīnumu.

Koncerti Sv. Jāņa baznīcā, “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”

Kultūras centrā “Iļģuciems” plkst. 17.00 norisināsies Adventa koncerts “Sirds valoda ziemas vakarā”, kurā muzicēs Biruta Ozoliņa, Vigo Račevskis un Ernests Medenis. Bezmaksas ielūgumi pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Plkst. 18.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā būs klausāms Rīgas kamerkora “Ave Sol” koncerts “Ziemassvētku oratorija”. Tajā piedalīsies arī soprāns Agate Grīnhofa, mecosoprāns Kristīne Freimane, alts Kamila Siliņa, tenors Mārtiņš Zvīgulis un bass Artūrs Švarcbahs. Pie diriģenta pults Andris Veismanis.

Savukārt koncertzālē “Ave Sol” tajā pašā laikā ciklā “Gadalaiku krāsas 2025” izskanēs koncerts “Ar spārnu pārslotu”, kurā piedalīsies vokālā džeza grupa “Assembly Singers”, jauktais koris “Salve”, Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns” un instrumentālisti.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 rīdzinieki aicināti uz koncertu “Ziema” ar Mirage Jazz Orchestra, Ievas Kerēvicas un jauktā kora “Norise” dalību. Tajā izskanēs Gunāra Rozenberga, Raimonda Paula un Alvila Altmaņa labākās džeza kompozīcijas ar ziemas tematiku, kā arī Madara Kalniņa jaundarbi. Bezmaksas ielūgumi “Biļešu paradīzes” kasēs.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” Trešās adventes koncertā plkst. 19.00 piedalīties Rihards Lībietis un Gints Smukais. Biļetes bilesuparadize.lv un KTMC “Mazā ģilde”.

Savukārt pirmdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 “Mazajā ģildē” gaidāma koncertizrāde “Vecīša cimdiņš”, kurā piedalīsies bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri” un instrumentālā grupa.


No 28. novembra līdz 2026. gada 4. janvārim

darbojas arī ikgadējais Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā.


Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt:

 

Ikviens mazs un liels rīdzinieks aicināts uz patiesu prieka mirkli 29. novembrī plkst. 16.00 Rātslaukumā, kur tiks iedegta Rīgas Ziemassvētku egle, kas aizsāks skaistāko un brīnumiem piepildītāko laiku gadā – Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Par īpašu svētku noskaņu rūpēsies bērnu un ģimeņu iemīļoti mākslinieki. Uz skatuves uzstāsies “Brīnumskapis” ar visiem labi zināmām un mīļām dziesmām, kā arī Tuta un Lapsa, kuri kopā ar bērniem izdziedās populārās dziesmas no raidījuma “Tutas lietas”. Tāpat publiku priecēs KTMC “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”.

Egles iedegšanas brīdī klātesošos uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš kopā ar visiem klātesošajiem priekpilnās gaismiņās liks iedegties pilsētas galvenajai svētku eglei Rātslaukumā. Vakaru vadīs aktieris un raidījumu vadītājs Oskars Florencs-Vīksne.

Piektdienā pirms Pirmās Adventes iemirdzēsies arī lielā egle Doma laukumā un vienlaikus, pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tiks izgaismota arī Doma baznīcas fasāde.

Pirmās Adventes pasākumi apkaimēs

Rīdzinieki laipni gaidīti arī pašvaldības sarūpētajos Pirmās adventes pasākumos:

  • rūķu gājienā un masku veidošanas darbnīcā kultūras centrā “Iļģuciems”;
  • egles iedegšanas pasākumā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • koncertos koncertzālē “Ave Sol”;
  • Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.

Pirmajā adventē tiks atvērts arī Ziemassvētku dārzs Torņakalnā “12 Svētās naktis”, kurš tradicionāli teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas apmeklētājiem būs atvērts līdz pat 31. decembrim.

Vairāk par Rīgas pašvaldības rīkotajiem un atbalstītajiem Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Ar piemiņas brīžiem un svinīgiem koncertiem 11. novembrī galvaspilsētā tiks atzīmēta Lāčplēša diena.

Rīgas pasākumu programmu aizsāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, kurā piedalīsies Rīgas domes un pašvaldības pārstāvji, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Bierants Ignāts, kapelāns Guntis Kalme, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Āgenskalns”, Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona pārstāvji.

Savukārt plkst. 16.00 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kura laikā ikviens aicināts pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam un plkst. 18.00 pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19.00 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra vīru kopas “Vilki” vadībā.

Koncertprogramma Uzvaras parkā, koncerti “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”, Ziemeļblāzmas parkā

Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.30 Uzvaras parku pieskandinās koncertprogramma “Saules mūžs”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.

Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.

Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” svētku laukumā plkst. 19.00 norisināsies pasākums “Sveces liesmu iededzam” – sadziedāšanās pie ugunskuriem kopā ar mūziķiem Kasparu Markševicu (ģitāra, balss) un Māri Ozolu (klavieres). Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Klausītāji un skatītāji aicināti ierasties ar savu svecīti.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Latvijas pakalnos ozoli deg!”, kurā piedalīsies kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), solisti Guntars Ruņģis, Annija Putniņa, Jānis Ruņģis (ģitāra) un Māris Žagars (klavieres).

Lāčplēša dienas vakarā jau tradicionāli noritēs pasākums arī koncertzālē “Ave Sol” “Daugavmalā mierīgs vakars”, kurā no plkst. 19.00 līdz pat 22.00 ar īpaši šim vakaram gatavotu programmu uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Aigars Reinis (ērģeles), Agnese Egliņa (klavieres), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Marta Paula Pauliņa (kokle), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra).

Šajā pašā laikā – 19.00 pretējā Daugavas pusē, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā uz koncertu “Brīvības gaismā” aicina Orķestris “Rīga”, akordeonists Artūrs Noviks un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu no 4. novembra plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

No 11. līdz 18. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gaidāma patriotisma nedēļa. 11. novembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 15.00 notiks lekcija “Latvijas valsts dibināšana”. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Obligāta pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi jugendstils@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67181465.


Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.


Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.


 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.

 

Latvijas un Ukrainas jauniešu projekta “Laterna Magica” ietvaros radīta filma ar nosaukumu “Balāde par mersi (un citiem krāmiem)” 3. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Katoļu ģimnāzijā piedzīvos savu pirmizrādi.

Sižeta centrā ir Oskars, jaunietis, kurš cenšas izprast sevi, pasauli sev apkārt, lai izšķirtos starp sev ierasto kriminālo vidi un iespēju no tās izrauties. Viņš nav vienīgais, kurš sastopas ar dzīves grūtībām. Filma aktualizē dažādas atkarības jauniešu vidū, līdzpastāvēšanu un ģimenes problēmas.

Filmas pieteikums vēsta: “Kamēr draudzība un nodevība savijas ar lētiem aliņiem, narkotikām un mazpilsētas bezcerību, banda lēnām slīd pretī pašiznīcībai. Stāsts, kas atklāj paaudzi, kura meklē mīlestību un brīvību, bet atrod tikai jaunus krāmus.”

“Gandrīz visi filmas tēli ir radušies no manas dzīves pieredzes vai stāstiem, ko esmu dzirdējis no citiem. Es esmu pateicīgs katram cilvēkam, kurš palīdzēja to veidot, jo filmas tapšana ir komandas darbs un komanda vienmēr ir filmas veidošanas pamatā,” atklāj filmas režisors Kārlis Āboliņš-Ābols.

Pamatskolas un vidusskolas vecuma jaunieši pusgada laikā apguva aktiermeistarību, tehniskās iemaņas, kā arī gatavojās filmas uzņemšanai. Filmas uzņemšana pusotras nedēļas garumā norisinājās Balvos sadarbībā ar Balvu novada bērnu un jauniešu centru un Balvu novada pašvaldību.

Filmas scenārija autors un režisors Kārlis Āboliņš-Ābols, tapšanā iesaistījās Emīls Birznieks, Ralfs Eriksons, Katrīna Galinska, Marta Grobiņa, Nadīna Logina, Kostiantyn Lytvynenko, Renārs Mariss Ozols, Ostins Pavlovs, Dana Poča, Maiia Ptushchuk, Ansis Ruģelis, Kārlis Roberts Salcevičs, Ivan Sapuzhak, Yelysei Stepanenko, Elizabete Šaicāne, Amēlija Taube, Jeļisejs Novojevskis, Anita Mūrniece, Regīna Mūrniece.
Jaunieši kopā ar biedrību “DrKT” iepriekš veidojuši tādas filmas kā “Ietekmēt” (2020), “Lohdauns” (2022), “Sirds pīrāgā (2023)” un “Pēdējās vakariņas” (2024). Plašāk par biedrību un projektu iespējams uzzināt mājaslapā https://www.drkt.lv/ un sociālajos tīklos.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina kopā atzīmēt Dzejas dienas 2025. 17. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejniece Madara Gruntmane, bet 18. septembrī plkst. 17.30 RCB Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa ielā 46) – dzejniece Iveta Ratinīka.

Madara Gruntmane ir latviešu dzejniece un kultūras pasākumu producente. Absolvējusi Baltijas Starptautisko akadēmiju. Kopš 2010. gada vada kultūras projektu producēšanas radošo apvienību “I Did It” Literāras publikācijas kopš 2015. gada. Izdoti trīs dzejoļu krājumi. Krājums “Narkozes” nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”, tā tulkojums angļu valodā iznāca 2018. gadā un šajā gadā autore arī piedalījās Londonas grāmatu tirgū. Otrais dzejas krājums “Dzērājmeitiņa” publicēts 2018. gadā, bet trešais krājums “Aizmīlestība” – 2022. gadā. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rakstniecības programmas Goda stipendiju.

Madaras Gruntmanes dzejai raksturīgs tiešs, nesaudzīgs vēstījums un psiholoģiska precizitāte. Dzejoļi balstīti autores personīgajā pieredzē un ir neliela apjoma.

Iveta Ratinīka ir dzejniece, skolotāja, politiķe un literatūrkritiķe. Dzimusi Viļānos. Dzejas publikācijas un raksti par dzeju kopš 1998.gada atrodami laikrakstos “Kultūras forums”, “Diena” un “Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai” un citur. Divu dzejoļu krājumu – “Rūgts” (2011) un “tikko & tikai” (2018) – autore. Kopš 2008. gada strādā Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet 2024. gadā kļuva par ģimnāzijas direktori. Latvijas Universitātē un Literārajā akadēmijā lasījusi dzejas teorijas un kritikas kursus. 2017. gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēta domē. 2020. gadā tika ievēlēta atkārtoti no “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” saraksta. Līdz 2022. gadam vadījusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju.

Kārlis Vērdiņš par Ivetas Ratinīkas dzeju raksta: „No līksma tosta līdz vilšanās mielēm – tāda ir emociju amplitūda, kuru Ivetas Ratinīkas dzejas varone izdzīvo debijas krājumā „Rūgts”. Būdama rūdīta dzejas pazinēja, pati Iveta dzejai atdod tikai visdārgāko – šie dzejoļi ir personisko kāpumu un kritumu nospiedumi, kas saglabājušies pilsētas mūžam nemierīgajā un mainīgajā ainavā.”

Pasākumi notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211, RCB Āgenskalna filiālbibliotēka, tālr. 67 037 045.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A);
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14);
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36).

 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 4. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejnieks Artis Ostups.

Artis Ostups ir dzejnieks un literatūrkritiķis, žurnāla Punctum vadītājs. Ieguvis filozofijas maģistra grādu. Piecu dzejas krājumu autors, pirmais no tiem – “Biedrs sniegs” iznācis 2010. gadā un ticis nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”. Artis Ostups ir vairāku ar literatūru saistītu balvu ieguvējs. 2025. gadā iznācis viņa jaunākais dzejoļu krājums “Patiesība”. Ostupa dzeja tiek raksturota kā spilgtas vizualitātes apvienojums ar intelektuālu refleksiju, tai raksturīgs arī precīzs un oriģināls valodas lietojums. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības 206)
• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A)
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14)
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36)

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina uz Dzejas dienas pasākumiem:

• Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša 2)
• Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa 46)