Dreiliņi

Robežas

Dreiliņu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā un robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu apkaimes austrumu daļā. Robežas – Dzelzavas iela, Strautu iela, Biķernieku iela, pilsētas robeža, Augusta Deglava iela, Lielvārdes iela. Dreiliņu apkaimes kopējā platība ir 415,5 ha.

Noteiktās Dreiliņu apkaimes robežas dabā nolasīt nav tik vienkārši, izņemot robežu ar Pļavnieku apkaimi, kas iet pa A.Deglava ielu un ZR robežu, kur Mežciema apkaimes pusē ir mežs. Dreiliņu apkaimes Z robežas skaidra identificēšana ir apgrūtināta dēļ pašreiz līdzīgā apbūves rakstura (mazstāvu dzīvojamā apbūve) abpus Biķernieku ielai), savukārt A robežu juridiski veido Rīgas pilsētas robeža, lai gan izteikta pāreja nav redzama.

Rīgas attīstības plāns dod lielas iespējas Dreiliņu apkaimes attīstībai kā daudzfunkcionālam dzīvojamam rajonam, pietiekoši skaidri nodalot šīs apkaimes R daļā esošās dažāda rakstura komercdarbības zonas no DA un A daļā attīstošās dzīvojamās apbūves. Kā potenciālais apkaimes lokālais centrs ir noteiktas teritorijas apkaimes D daļā uz R no Baltinavas ielas (ap jaunveidojamu ielu). Savukārt apkaimes atsevišķu daļu savstarpējo saikņu un vienotības veicināšanai nākotnē būtiska ir tranzīta satiksmes intensitātes samazināšana pa Kaivas ielu, izbūvējot alternatīvu tiešu ceļa savienojumu ar atbilstošu šķērsprofilu no Kaivas ielas rotācijas apļa līdz Juglas ielai.

Reljefs

Lielākajā daļā Dreiliņu apkaimes teritorijas reljefs ir izteikti līdzens, un zemes virsas augstums svārstās starp 8-9 m augstuma atzīmi v.j.l. Dreiliņu apkaimes DR daļā pie A.Deglava ielas atrodas antropogēnas izcelsmes paugurs (tā mazākā daļa izvietota arī Purvciema apkaimē), kurš sasniedz 23 m augstumu v.j.l. (tā ir bijušās izgāztuves teritorija).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Dreiliņu apkaimē apstākļi celtniecībai ir atšķirīgi dažādās apkaimes daļās. Apkaimes DR stūrī (bijušās izgāztuves teritorija) celtniecībai ir nelabvēlīgi apstākļi, jo tā ir agrākā Hausmaņa purva teritorija. Gruntsūdeņu dziļums tur gan ir pietiekošs būvniecības darbu veikšanai – tas ieguļ 1,5-3 m dziļumā. Savukārt ģeoloģiskā griezumā šajā teritorijā raksturīgas vājas gruntis – irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 3-8 m biezām kūdras iegulām.

Dreiliņu apkaimes ZR daļā un D daļas centrā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Apkaimes DA, A daļā un A daļas piedēklī pārsvarā ir labvēlīgi celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums tur ir robežās starp 1,5-3 m, bet zemes virskārtā ieguļ vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām. Putekļaināka un blīvāka smilts sākas no 10 m dziļuma un sniedzas līdz pat pamatiežiem.

Ūdeņi

Caur Dreiliņu apkaimes A daļu (starp Kaivas ielu un Rīgas pilsētas robežu) plūst Dreiliņupīte, Dauguļupīte un Piķurgas upe.

Dreiliņupīte iztek no smilšainas, daļēji apmežotas Rīgas A pierobežas. Līdz 70.-jiem gadiem Dreiliņupīte ietecēja Gaiļezerā (lejpus Gaiļezera tās nosaukums ir Gaiļupīte). Sakarā ar Mežciema apbūvi tās tecējums tika koriģēts, un tagad tā šķērso Hipokrāta un S.Eizenšteina ielas pa cauruļvadu, ietekot Šmerļupītes augšgalā. Tagadējais Dreiliņupītes garums līdz ietekai Šmerļupītē ir 5,2 km, bet baseina kopplatība – 13,5 km2.

Dauguļupīte ir Dreiliņupītes pieteka, kas plūst gandrīz paralēli vienai otrai līdz tās savienojas pie Biķernieku ielas. Piķurga iztek no Getliņa purva un tās kopējais garums ir 15 km, bet baseins – 35,7 km2. Piķurga pārsvarā tek gar Rīgas pilsētas robežu un, šķērsojot smilšainu līdzenumu, ietek Juglas ezerā. Lejtecē tās nosaukums ir Brekšupīte.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Dreiliņu apkaimē aizņem 28,8 ha lielu platību. Realitātē šo dabas teritoriju ir vēl vairāk, taču plānojumā tām pārsvarā jau ir noteikta cita galvenā izmantošana, lai Dreiliņu apkaimi varētu attīstīt par pilnvērtīgu pilsētas dzīvojamo apkaimi. Lielākie dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas ap Piķurgu apkaimes ZA daļa piedēklī, A daļa pie Aronas ielas (mežaudze), kā arī zaļumu koridori gar Dreiliņupīti, Dauguļupīti un plānoto Dzelzavas ielas pagarinājumu cauri visai Dreiliņu apkaimei.

Būtisku papildinājumu apkaimes dabas un apstādījumu struktūrai dos arī salīdzinoši plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas kopumā aizņem 49,6 ha no apkaimes platības. Netieši zaļumu struktūru papildina arī savrupmāju apbūves teritorijas, kurām ir augsts apstādījumu aizņemtās platības īpatsvars. Savrupmāju apbūves teritorijas Dreiliņu apkaimē aizņem 14,9 ha. Tās tiek plānotas apkaimes ZA daļā starp Kaivas ielu, Biķernieku ielu un plānoto maģistrāli. Caur šīm teritorijām plūst Dreiliņupīte un Dauguļupīte. Neliela savrupmāju apbūves teritorija noteikta arī apkaimes ZA daļa piedēklī pie Piķurgas.

Teritorijas izmantošana

Dzīvojamās apbūves teritorijas Dreiliņos aizņem 9,3% jeb 38,6 ha lielu platību. Tās galvenokārt noteiktas apkaimes DA un A daļā. Vislielāko platību no izmantošanas veidiem Dreiliņos aizņem jauktas apbūves teritorijas – 42,7% jeb 177,4 ha. Tās aizņem lielas platības apkaimes R, Z un centrālajā daļā, un tajās jau pašreiz norisinās daudzveidīga komerciālā darbība.

Ceļu un ielu trases Dreiliņu apkaimē aizņem 17,7% jeb 73,5 ha lielu teritoriju. Šī rādītāja lielumu galvenokārt ietekmē plašie apkaimes galveno ielu koridori (liela daļa no tiem vēl nav izbūvēti), kā arī Kaivas ielas rotācijas aplis, kas ir lielākais satiksmes mezgls apkaimes teritorijā.