Salas

Robežas

Salu apkaime atrodas Rīgas D daļā. Pa ūdeni tā robežojas ar Vecpilsētas, Maskavas forštates, Katlakalna, Bišumuižas, Ziepniekkalna un Torņakalna apkaimēm, bet tiltu savienojumi ir tikai ar Torņakalna, Maskavas forštates un Ziepniekkalna apkaimēm.

Salu apkaimes kopējā platība ir 362,8 ha, kas ir apmēram par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, taču jāņem vērā, ka sauszemes platība Salu apkaimē aizņem tikai 62,4%. Attīstot šo apkaimi, jārēķinās, ka telpiski tai varētu būt grūti funkcionēt kā vienotai apkaimei, ja vien netiks izbūvēti jauni salas savienojoši tilti. Robežas − Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu.

Reljefs

Ģeomorfoloģiski visa apkaime ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem un lagūnu nogulumiem.

Zaķusala ir viena no garākajām salām Daugavā. Tās garums 3,5 km, platums 100-300 m, bet dominējošais reljefa augstums 2,5-3,5 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Gan salas Z, gan D un centrālajā daļā atsevišķas vietas sasniedz pat 6-7 m v.j.l. augstumu, kas lielā mērā panākts televīzijas centra, televīzijas torņa un Salu tilta celtniecības rezultātā, uzberot zemi. No Salu apkaimes Zaķusala ir visvecākā, kura pastāv vairāk nekā 300 gadus (tās lejasdaļa un vidusdaļa). No virspuses salu sedz 1-2 m biezi palu alūvija smilšmāla un māla nogulumi, bet salas pamatā ir 15-17 m biezi aluviālu smilšu un grants nogulumi ar dūņu un dūņainas smilts lēcām.

Lucavsala ir vidēji liela sala, tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2-3 m v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 m v.j.l. Visaugstākā daļa (līdz pat 9 m v.j.l.) atrodas ap Salu tilta mākslīgi veidoto uzbērumu. Šo salu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50-70 m plati pazeminājumi ar dūņainiem, aizaugušiem ezeriņiem (bijušo Daugavas atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5-1,5 m) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk – aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6-8 m).

Kazas sēkļa reljefa augstums pārsvarā ir 1-2 m v.j.l., bet atsevišķu vietu augstums salas Z un D daļā pārsniedz 4 m v.j.l. Zemes virspusē šo salu galvenokārt veido smilts. Zem kvartāra nogulumu segas augšējo pamatiežu slāni Salu apkaimes Z un centrālajā daļā (t.sk. visā Lucavsalā un Zaķusalas Z un centrālajā daļā) veido Salaspils svītas pelēkie, ģipšainie dolomīti un dolomītmerģeļi ar māla un ģipšakmens starpslāņiem. Savukārt apkaimes DA daļā (t.sk. Zaķusalas D daļā un Kazas sēklī) pamatiežu virsmu veido Pļaviņu svītas pelēkie dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem.

Inženierģeoloģija

Visās Salu apkaimes sauszemes teritorijās apstākļi celtniecībai ir nelabvēlīgi. To nosaka gan pārsvarā augstais gruntsūdeņu līmenis (tikai dažās Zaķusalas un Lucavsalas vietās tas ir dziļāk par 1,5 m), gan neviendabīgās gruntis, kad starp aluviālajām smiltīm un granti ir ieslēgtas dūņu lēcas vai pat dūņu kārtas. Karbonātiskie devona veidojumi ar zemām nestspējas īpašībām zem šīm gruntīm ieguļ sākot no ~18 m dziļuma.

Gandrīz visā Zaķusalas teritorijā un Lucavsalas DA daļā applūstamības risks ir zem 0,5%, savukārt Lucavsalas centrālajā daļā applūstamības risks sasniedz 2%, bet Lucavsalas Z daļā, D un DR piekrastē, Kazas sēkļa un Zaķusalas DR daļā šis risks var sasniegt pat 10%. Tādējādi, attīstot apbūvi šajās teritorijās, jāņem vērā ne vien grunšu vājā nestspēja, bet arī jāveic nepieciešamie pretplūdu aizsardzības pasākumi.

Ūdeņi

Salu apkaime ietver Daugavas upes daļas, kā piemēram, Mazo Daugavu, Bieķengrāvi, atsevišķas mazākas Daugavas attekas un arī Daugavas pamatplūsmu. Mazā Daugava jeb Lucavdaugava ir Daugavas atteka starp Zaķusalu un Lucavsalu. Tās garums ir 3,5 km, platums 200-300 m, bet dziļums 3-4 m. Pa Mazo Daugavu, atkarībā no kopējā Daugavas caurplūduma, noplūst 13-25% Daugavas ūdeņu. Bieķengrāvis ir Daugavas kreisā atteka, kas sākas pie Zaķusalas un ietek Mazajā Daugavā. Tā garums 3,8 km, bet vidējais platums ir mainīgs no dažiem desmitiem metru augštecē un lejtecē, kamēr vidustecē pat vairāk par 100 m. Jāpiebilst, ka lai nepieļautu Bieķengrāvja hidroloģiskās nozīmes samazināšanos, katru gadu tiek veikta ūdensaugu pļaušana.

Dabas teritorijas

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006. − 2018.gadam dabas un apstādījumu teritorijas Salu apkaimē aizņem 18,2% jeb 65,9 ha lielu platību. Šāds teritorijas izmantošanas veids noteikts Zaķusalas Z un D daļās, upes aizsargjoslā (20 m plata josla, kura stiepjas pa visu 3 salu perimetriem, ja vien tur neatrodas transporta būves) un lielā daļā Lucavsalas. Realitātē šo dabas teritoriju aizņemtā platība ir vēl lielāka, jo apbūvēti ir tikai atsevišķi salu fragmenti – pārējā teritorijā atrodas ģimenes dārziņi teritorijas un smilšu laukumi pārsvarā ar skraju augāju.

Papildus jāatzīmē, ka apkaimes zaļumus būtiski papildina arī 39,4 ha (kopumā 10,9% no apkaimes platības) plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (galvenokārt Lucavsalas D un DR daļā un Kazas sēklī).

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām vislielāko platību, t.i. 7,5% jeb 27,1 ha aizņem jauktas apbūves teritorijas. Lielākie to nogabali atrodas Zaķusalas centrālajā daļā abpus Salu tiltam. Plašu teritoriju (6,3% jeb 22,8 ha) Salu apkaimē aizņem arī centru apbūves teritorijas, kas noteikti kā plaši nogabali Lucavsalas centrālajā un ZR daļā. Līdz ar to šajā vietā (abpus Salu tiltam) tiek pieļauta visdaudzfunkcionālākā un intensīvākā apbūves attīstība, kurai vajadzētu veidoties par Salu apkaimes centru.