Arhīvs birkai: Drošība

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pamest bīstamu ēku Ventspils ielā

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Ēka ir avārijas stāvoklī un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pēc tās pārbaudes atzinis, ka mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai ir nekavējoties jāpārtrauc. Ja iedzīvotāji ēku nepametīs brīvprātīgi, pašvaldībai būs jāveic piespiedu izlikšana un jāierobežo piekļuve ēkai. Iedzīvotājiem ēka brīvprātīgi jāpamet līdz 28. februārim, savukārt ēkas bīstamība jānovērš līdz 30. jūnijam.

Līdz šim gan pašvaldība, gan ēkas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) regulāri sazinājās ar iedzīvotājiem, mēģinot rast risinājumus ēkas sakārtošanai un bīstamības novēršanai, tomēr dzīvokļu īpašnieki par konkrētu rīcību nespēja vienoties.

Ēkas avārijas situācija strauji eskalējās brīdī, kad kaimiņu mājas piegulošā teritorijā nelikumīgi tika veikti šķūņa nojaukšanas darbi. Konkrētā ēka ir kultūras piemineklis, tādēļ visa ar ēku saistītā dokumentācija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. 2022. gada 20.septembrī tika organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par mājas uzturēšanas iespējām un risinājumiem, kā arī pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai 5 no 15 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi lēmumi par minētajiem jautājumiem netika pieņemti.

Pēc RNP pasūtījuma ēkai veikta tehniskā apsekošana, kuras laikā konstatētas novēršamās problēmas. Tāpat RNP ir pasūtījis iespējamo ēkas atjaunošanas projektu, pēc kura izvērtēšanas un iepazīšanās ar tāmi iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – ēku nojaukt, iekonservēt vai atjaunot.

Ēkā ir trīs pašvaldības dzīvokļi, kuru īrniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis pagaidu telpas dzīvošanai. Pārējo 12 dzīvokļu īpašnieki jau tagad var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai vai pagaidu mājvieta jāmeklē pašiem.

Iedzīvotāji, kuri ierobežotu finansiālo resursu dēļ nespēj pārcelties no Ventspils ielas 25. nama uz jaunu dzīvesvietu galvaspilsētā, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, Ed.Smiļģa ielā 46, ar lūgumu izvērtēt iespēju saņemt materiālo palīdzību pārcelšanās izdevumu segšanai, tālrunis uzziņām 67012270.

Ja ēka nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 67105048.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Pagaidu dzīvojamo telpu var piešķirt:

            -dzīvokļu īpašniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un nav citu dzīvokļu īpašumu Rīgā;

            -īrniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un ir spēkā esošs īres līgums.

Reģistrēties palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai var īpašumā esošo dzīvokļu īpašnieki, kas ir maznodrošinātas:

-atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas;

-atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

-ģimenes, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Rīgas pašvaldības policija gatava nozīmīgām pārmaiņām

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) vadība šonedēļ Rīgas domē  prezentēja pagājušā gada darba rezultātus un nākotnes plānus. Sanāksmē tika iezīmēti divi galvenie nākotnes uzdevumi – iedzīvotāju drošības sajūtas paaugstināšana un policistu darba vides uzlabošana.

Pērn RPP kopā apkalpoja vairāk nekā 126 000 izsaukumu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan lielu daļu slodzes joprojām rada izsaukumi par automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, policijas vadība arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā arī paplašinātas policijas tiesības jaunu pārkāpumu veidu izskatīšanā. Piemēram, pagājušajā gadā 66 administratīvo pārkāpumu procesi sākti par militārās agresijas slavināšanu, bet 187 pārkāpumi konstatēti bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas jomā.

“Iedzīvotājiem šajā laikā ir svarīga drošības sajūta gan pilsētā kopumā, gan savā apkaimē, tādēļ mums (policijai) ir jābūt redzamiem gan ielās, gan mediju telpā,” uzsvēra RPP priekšnieks Juris Lūkass, akcentējot, ka policijas klātesamība apkaimēs ir tikpat svarīga kā komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus Lūkass norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdevies samazināt reaģēšanas laiku izsaukumos, kuros apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Savukārt, lai uzlabotu šos rādītājus nākotnē, RPP priekšnieks pastāstīja par plāniem paplašināt un modernizēt videonovērošanas sistēmu, kā arī par Vienotās vadības centra izveidi.

“Mums ar RPP ir kopēja vīzija, ka Rīgai jākļūst par drošāko pilsētu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Mēs esam iecerējuši dubultot video novērošanas punktu skaitu un izveidot RPP Vienotās vadības centru, šādi krietni pilnveidojot policijas efektivitāti. RPP ir gatava nozīmīgām pārmaiņām,” norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.

Kā otru prioritāti Lūkass izvirzīja policistu darba vides uzlabošanu, norādot, ka nevienu no izvirzītajiem policijas mērķiem nav iespējams sasniegt bez darbiniekiem. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie iekšējās komunikācijas uzlabošanas, jaunas apmācību sistēmas ieviešanas, kā arī tiek turpināts strādāt pie atalgojuma uzlabošanas, slodzes mazināšanas, kā arī dažādiem ikdienas sadzīves uzlabošanas risinājumiem. “Lai gan gads ir sācies ar algu pārskatīšanu, policistu atalgojums joprojām nav pietiekami konkurētspējīgs darba tirgū, ja ņem vērā lielo slodzi un izdegšanas riskus,” rezumēja J. Lūkass.

“Man ir gandarījums, ka šajā sasaukumā esam ieviesuši jaunu tradīciju – ciešu Rīgas domes dialogu ar RPP, kas iepriekš bija atstāts novārtā. Mana galvenā prioritāte, gan tīri objektīvi, gan pēc sarunām ar RPP vadību un policistiem, ir RPP darbinieku atalgojuma celšana un darba apstākļu uzlabošana. Kopā ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi esam vienojušies turpmāk katru gadu 30% no pilsētas izaugsmes budžeta atvēlēt tieši šim mērķim,” uzsver L. Ozola.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atļauto braukšanas ātrumu samazinās līdz 30 km/h

Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā no Dzelzceļa tilta līdz Turgeņeva ielai (abos virzienos) ieviesīs atļautā transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Izmaiņas nepieciešamas, jo mainīgos laikapstākļos minētajā vietā – uz tilta pār pilsētas kanālu – pastiprināti veidojas bedres, bet seguma remonts ar auksto asfaltbetonu šajā vietā nav efektīvs. Salabotajā posmā asfaltbetons tiek ātri izsists un veidojas jaunas bedres.

Tomēr jau februārī šajā vietā paredzēti būvdarbi saistībā ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas infrastruktūrā.

Rīgā aizliegts atrasties ūdenstilpņu ledus

Iedzīvotājiem no 17. janvāra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpņu un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta, un atrašanās uz tās varētu būt bīstama.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpņu ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas domes izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Pašvaldības policija.

Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Precizēts, kur Rīgā drīkst atrasties uz ūdenstilpju ledus

No 11. janvāra precizēts to Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju saraksts, uz kuru ledus drīkst atrasties. Saglabājoties mainīgiem laikapstākļiem, atrasties uz ledus daudzviet ir bīstami, un iedzīvotāji paši aicināti rūpēties par savu drošību un izvērtēt nepieciešamību kāpt uz ūdenstilpju ledus.

Aizliegums atrasties uz ledus šobrīd neattiecas uz Bābelīti, Velnezeru, Gaiļezeru un Dambjapurva ezeru. Tāpat atļauts atrasties uz ūdenstilpēm Vladimira Kudojara parkā un Viesturdārzā. Var atrasties uz ledus arī Ķengaraga dīķī, taču aizliegums saglabājas uz zonu 70 m no Daugavas ietekas. Gaiļezerā drīkst atrasties uz ledus ne tālāk kā 70 m no krasta līnijas, tāpat Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas. Atļauts atrasties uz Ziemeļupes ledus pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva”, bet aizliegums ir spēkā 100 m attālumā no ietekas Buļļupē. Māras dīķī atļauts atrasties uz ledus, ievērojot, ka aizliegums ir spēkā 200 m attālumā no Mārupītes ietekas un 100 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma

Tāpat uz ledus drīkst atrasties atsevišķos ūdenstilpju posmos:

  • Ķīšezerā
    • posmā no Mīlgrāvja ielas 16 līdz Ezermalas ielai 12 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Ezermalas ielas 10 B līdz Mailīšu ielai 47 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 326 līdz Jaunciema gatvei 171A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 240  līdz Jaunciema gatvei 135B – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Beltes kaktā pie Jaunciema gatves 83A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas
    • Sužu kaktā pie Jaunciema gatves 73 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezerā
    • posmā no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis), bet ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5, bet ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas.
  • Juglas kanālā pie Jaunciema ielas 4A, bet papildus aizliegts atrasties uz ledus 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā;
  • Sarkandaugavā posmā no Kundziņsalas 10. līnijas 10A līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Sarkandaugavas līcī no Uriekstes ielas 12B līdz Uriekstes ielai 12 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1, bet papildus aizliegts atrasties tuvāk par 250 m no Dzelzceļa tilta;
  • Vecdaugavā
    • posmā no Mangaļsalas prospekta līdz Vēdzeļu ielai 4;
    • posmā no Skanstnieku ielas 5 līdz Mangaļsalas prospektam;
    • posmā no no Airu ielas 87 līdz Ipalas ielai 3;
  • Kojusalas grāvī
    • posmā no Austuves ielas 5A līdz Krasta ielai 89;
    • posmā no no Krasta iela 5 līdz Krasta ielai 47;
  • Hapaka grāvī posmā no Lielupes ielas 72 līdz Lielupes ielai 48;
  • Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 3, bet papildus aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 70 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Zunda kanāla iztekas.

Precīzāka karte ar vietām, kur drīkst atrasties uz ledus, atrodama ŠEIT.

Atgādinām, ka ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un iespējamību, ka ledus kārta nav pietiekami izturīga, joprojām ir aizliegts atrasties uz pārējo pilsētas teritorijā pieejamo publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Pašvaldība atgādina, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu uz Rīgas ūdenstilpēm ir noteikts paaugstinātas bīstamības periods, kura laikā, ja netiek piemēroti atsevišķi izņēmumi, iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Samazinās atļauto braukšanas ātrumu uz Dienvidu tilta

No 17. novembra līdz nākamā gada pavasarim uz Dienvidu tilta tiks samazināts atļautais braukšanas ātrums no 70 km/h uz 50 km/h.

Atļautā braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstinot satiksmes drošību ziemas sezonā.

  • Braukšanas ātrums tiks samazināts posmā no Maskavas ielas uzbrauktuves līdz Lubānas ielai un pretējā tilta brauktuves pusē, no Lubānas ielas līdz uzbrauktuvei no Piedrujas ielas.

Aicinām transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām.