Arhīvs birkai: Drošība

Ceturtdien, 29. maijā, pie Bābelīša jau otro gadu pēc kārtas tika svinīgi pacelts Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

📸 FOTO

“Arī šogad Bābelīša peldvieta ir saņēmusi Zilo karogu – tas apliecina, ka šī iedzīvotāju iecienītā atbilst augstiem kvalitātes un drošības standartiem. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka, un pērn pie Bābelīša veicām būtiskus infrastruktūras uzlabojumus – ir uzstādīti jauni galdi, soli, informatīvās zīmes un cits labiekārtojums. Nākotnē esam iecerējuši pie ezera izveidot arī pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Zilais karogs šogad plīvo trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelīša. Vakarbuļļu pludmalē zilais karogs šogad pacelts jau 18. reizi, Vecāķu pludmalē – 8. reizi, bet pie Bābelīša peldvieta zilo karogu saņēma jau otro reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiks veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

 

Šonedēļ sāksies mobilitātes punktu jeb ērtu un drošu savienojuma punktu starp sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūru izbūve pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi” un “Biznesa augstskola “Turība””. Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet, sākot ar šo nedēļu, būvdarbi pakāpeniski tiks uzsākti pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Biznesa augstskola “Turība””. Mobilitātes punktu “Iļģuciems” un “Gaisma” būvniecība sāksies jūnija sākumā, bet jūlijā būvdarbus plānots sākt pie dzelzceļa pieturas punktiem “Vecdaugava” un “Vecāķi”.

Mobilitātes punktu vizualizācijas – skatīt šeit.

Līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks izveidota ērta, droša un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Paredzēts izbūvēt infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, velonovietnes, laukumus mikromobilitātes rīku novietošanai, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu. Lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijās iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Būvdarbu veicējam uzdots izvietot ceļa zīmes un nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Pie dzelzceļa pieturas punkta “Šmerlis” būvdarbu laikā tiks slēgta satiksme Bērzpils ielā, posmā no ēkas Bērzpils ielā 69 līdz Raiskuma ielai, bet būvdarbu zonā, kas pieguļ Bērzpils ielai un Raiskuma ielai, nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Šonedēļ būvdarbus plānots sākt arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Atgāzene/Bērnu slimnīca” un “Mangaļi”. Uzsākot būvdarbus, transportlīdzekļu satiksme būvdarbu zonās netiks slēgta, taču tur nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Uzsākot būvdarbus pie dzelzceļa stacijas “Biznesa augstskola “Turība””, satiksmei tiks slēgts Dīķu ielas posms no Briņģu ielas līdz Bikstu ielai, nodrošinot piekļuvi ielai pieguļošajiem īpašumiem. Būvdarbu zonā nevarēs novietot automašīnas. Gājēji varēs pārvietosies pa esošajām ietvēm, bet Dīķu ielas posmā gājēji tiks novirzīti pa norobežotu pagaidu ietvi. Satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi mainīsies atbilstoši būvdarbu gaitai.

Savukārt būvdarbus mobilitātes punktos “Iļģuciems”, “Gaisma”, “Vecdaugava” un “Vecāķi” plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.

Būvdarbus šajos mobilitātes punktos veiks SIA “Baltijas Būve”.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu, jo ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.


Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumiŠEIT.


 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka lietotnē “112 Latvija” ir ieviesta jauna funkcionalitāte – iespēja apskatīt sev tuvākās pieejamās patvertnes. Šis risinājums izstrādāts ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību un spēju operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās.

Lietotnes “112 Latvija” lietotāji turpmāk varēs kartē pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī apskatīt citas Latvijā izvietotās patvertnes, kā arī iegūt pamatinformāciju par tām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, vai nav, kā arī saņem skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē. Rēķinoties, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē ir nodrošināts tas, ka informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.

Ja atverot lietotni, neredzat jauno Patvertņu sadaļu, nepieciešams atjaunināt lietotni. Informācija par patvertnēm tiek regulāri atjaunināta, un tā ir pieejama arī tīmekļvietnē www.112.lv sadaļā “Patvertnes”.

“Lai gan patvertņu jautājums aktualizējās, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, VUGD norāda, ka ārkārtas situācijas var būt dažādas – sākot no bruņotiem konfliktiem, līdz pat dabas stihijām, piemēram, plūdiem, vētrām vai krusai. Tāpēc savlaicīga informētība par tuvākajām iespējamām patvertnēm ir būtiska katra iedzīvotāja drošībai,”

uzsver VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Papildus jaunajai funkcionalitātei lietotne “112 Latvija” nodrošina šādas iespējas:

saņemt brīdinājuma paziņojumus;

piekļūt drošības padomiem dažādu apdraudējumu gadījumos;

nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav lejupielādējuši lietotni “112 Latvija”, to izdarīt, savukārt esošos lietotājus – atjaunināt lietotni, lai piekļūtu jaunākajai informācijai un funkcijām.

VUGD amatpersonas kopumā ir apsekojušas 3 286 valsts un pašvaldību īpašumā esošos pagrabstāvus un pazemes stāvus. Atbilstoši vadlīnijām (rekomendācijām) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai ir atzīti 395 objekti, savukārt 1 277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība ir 532 863 cilvēkiem. Pagājušajā gadā VUGD nodeva pašvaldībām patvertņu zīmes, kas tika izvietotas uz ēkām, kurās apsekotie pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem izstrādātajām patvertņu vadlīnijām.

Plašāka informācija par patvertnēm pieejama šeit – https://www.vugd.gov.lv/lv/patvertnes

 

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Kopš aprīļa vidus Rīgā norisinās darbs pie 61 ceļa ātrumvaļņa izbūves, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Šobrīd piecās Rīgas apkaimēs izbūvēti 26 jauni ātrumvaļņi, darbi turpinās vēl deviņās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots izbūvēt līdz šī gada jūlija vidum.

Šajā gadā ceļa ātrumvaļņus izbūvēs sekojošās apkaimēs:

  • Bukultos (Kanāla ielā Nr.27 un 31);
  • Dārzciemā (Steigas ielā Nr.4 un 19);
  • Dārziņos (Jāņogu ielā starp Nr.114 un 116; 132., 254; Dārziņu ielā Nr. 162A., 198., 212);
  • Juglā (Slēpotāju ielā Nr.43 un 49);
  • Mežaparkā (Lībekas ielā Nr.15; Mirdzas Ķempes ielā Nr.7);
  • Purvciemā (Purvciema ielā Nr.16 un 17C);
  • Teikā (Klīvu ielā Nr.6; Stūrīša ielā Nr. 37; Aizsila ielā Nr.7., 14., 20; Ķeguma ielā Nr. 32; Raunas ielā Nr. 51 un 59; Zālīša ielā Nr. 1 un 5);
  • Vecdaugavā ( Atlantijas ielā Nr. 71 un 83).

Šobrīd ātrumvaļņi izbūves darbi noslēgušies:

  • Bieriņos (Mežotnes ielā Nr.40; Spirgus ielā Nr.2; Īvandes ielā Nr. 13);
  • Bolderājā (Jomas ielā Nr.2 un 4; Keramikas ielā Nr. 2C; Kaņepju ielā Nr.2 un 8);
  • Dzirciemā (Ķiršu ielā 7; Bumbieru ielā 1);
  • Imantā (Sakas ielā Nr. 3 un 20; Ceriņu ielā Nr. 2.,10., 14., 20; Dunalkas ielā Nr.2., 5A., 7A.,11; Beberbeķu ielā Nr. 18., 28B., 34; Dubultu ielā Nr.20);
  • Mežaparkā ( Pēterupes ielā Nr.3 un Pēterupes ielā pie Kokneses prospekta Nr.16).

Bieriņos un divās vietās – gan Bolderājā, gan Mežaparkā, vēl ir jāveic ceļa horizontālā apzīmējuma ieklāšana. Šobrīd ātrumvaļnu izbūve turpinās deviņās vietās Mežaparka apkaimē, tur darbus plānots pabeigt līdz jūnija sākumam.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

 

Turpinot šogad sākto septiņu praktisko civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, trešais seminārs notika 21. maijā Centra apkaimē, līdzīgi kā iepriekšējos semināros pulcējot lielu interesentu skaitu.

Semināra dalībnieki, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi uzdeva jautājumus ekspertiem, iesaistījās arī 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunizveidoto patvertņu karti, uzzināt par situāciju apkaimē, iepazīties ar Latvijas Bankas kritisko bankomātu prezentāciju, kā arī saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

  • Arī šī semināra videoieraksts no nākamās nedēļas būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”, kur atrodami arī līdz šim notikušo semināru ieraksti.

“Informēti, noturīgi un labi sagatavoti iedzīvotāji var sniegt nenovērtējamu pienesumu civilās aizsardzības sistēmai un mūsu drošībai kopumā. Iedzīvotājs, kurš pirmajās krīzes stundās zina, ko darīt, nekrīt panikā un var parūpēties par sevi, ir būtisks atslogs atbildīgajiem dienestiem, kuri var efektīvāk parūpēties par tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Labi sagatavoti iedzīvotāji ir arī spēcīgs signāls mūsu ienaidniekam, ka mēs nebūsim viegls mērķis. Esmu pateicīga katram rīdziniekam, kurš atnāk uz mūsu semināru un iedziļinās civilās aizsardzības jautājumos,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā iekļautajām apkaimēm: Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Kundziņsala, Mežaparks, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava un Skanste, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā. Semināram pievienojās arī citu, Centram tuvumā esošo apkaimju iedzīvotāji.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Latvijas Bankas pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīja par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Kristīne Vagule informēja par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Semināri šogad notiks vēl četros dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots jūnijā Bolderājas punkta apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.


Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’   Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.


 Pasākuma FOTO

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 21. maijā. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Centra apkaimē, Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku iela 24a). Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā ietilpstošo apkaimju iedzīvotājiem:

  • Avoti
  • Brasa
  • Centrs
  • Grīziņkalns
  • Kundziņsala
  • Mežaparks
  • Pētersala-Andrejsala
  • Sarkandaugava
  • Skanste

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Centra apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti divi semināri – Teikā un Āgenskalnā. Nākamais seminārs gaidāms jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazītiesŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.


Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.