Arhīvs birkai: Pilsētvide

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rīgas pašvaldība plāno no maija līdz septembrim atjaunot nakts sabiedrisko transportu, lai pilotprojekta laikā novērtētu pasažieru pieprasījumu šāda veida pakalpojumam.

Priekšlikumu atjaunot nakts sabiedrisko transportu izstrādāja speciāli izveidota Rīgas pašvaldības vakara un nakts laika pārvaldības plānošanas darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumu nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai 2025. gada siltajā sezonā.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Pilotprojekta laikā Rīgas pašvaldība vērtēs, vai šādam pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, un pēc tā īstenošanas tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta ieviešanu pastāvīgos maršrutos.

Nakts sabiedrisko transportu pilotprojekta ietvaros plānots atjaunot gada siltajos mēnešos – no maija līdz 28. septembrim, kad cilvēki un tūristi savus vakarus pavada ārpus telpām un pilsētā notiek dažādi koncerti un pasākumi. Nakts sabiedriskā transporta izmantošana ir drošākais veids, kā diennakts tumšajā laikā nokļūt mājās. Prognozēts, ka, galvenokārt, to izmantos cilvēki, kas apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus, tūristi, kas vēlēsies apskatīt Rīgas centru vēlos vakaros un naktīs, kā arī cilvēki, kas naktīs vai agros rītos dodas uz savu darba vietu vai atgriežas no tās.

Nakts sabiedrisko transportu paredzēts atjaunots naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks 5 reizes – pusnaktī, plkst. 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00. Autobusu maršruti izveidoti lokveidā, tādējādi aptverot lielāku apkaimju skaitu, un fokusējoties uz blīvi apdzīvotajām apkaimēm, kā arī, lai stundas laikā sabiedriskais transports atgrieztos sākuma punktā.

Plānots, ka līdz septembrim iedzīvotājiem būs pieejami šādi provizoriskie nakts sabiedriskā transporta maršruti (par maršrutiem vēl lems Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija):

  • Autobuss Nr. 1 maršruts “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursētu no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.
  • Autobuss Nr. 4 maršruts “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.
  • Autobuss Nr. 6 maršruts “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejami SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, SIA “Rīgas satiksmei” plānots piešķirt papildu finansējumu 98 769 eiro apmērā.

Jautājumu par nakts sabiedriskā transporta atjaunošanu 28. aprīlī atbalstīja Satiksmes un transporta lietu komiteja. Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē un Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

 

SIA “Rīgas ūdens” ierīkojis trīs pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas Kurzemes prospektā 61, Bauskas ielā 209 un Vangažu ielā 26a, lai sniegtu jaunu maksas pakalpojumu – iespēju uzpildīt dzeramo ūdeni klienta nodrošinātā tvertnē. Tās darbojas līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijas, tikai norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā vai ar bankas karti, bet klientam noslēdzot tipveida līgumu un norēķinoties ar uzņēmumu pēc patērētā.

“Rīgas ūdens” šādu pakalpojumu ieviesis, pamatojoties uz aicinājumiem un pieprasījumiem no vairākiem klientiem, kuriem nepieciešami liela apjoma ūdens krājumi. Pēc līguma ar “Rīgas ūdeni” noslēgšanas, klientam tiek izsniegts unikāls identifikācijas kods (PIN kods) pakalpojuma saņemšanai un autorizācijai. Pakalpojuma lietotājs var piebraukt jebkurā no minētajām trīs stacijām un, izmantojot savus tehniskos resursus un tvertni, uzpildīt tajās ūdeni. “Rīgas ūdens” veic uzpildītā dzeramā ūdens apjoma uzskaiti un vēlāk izraksta ikmēneša rēķinu.

Pamatojoties uz dzeramā ūdens uzpildes staciju uzturēšanas un citām pakalpojuma sniegšanas kopējām izmaksām, maksa par dzeramo ūdeni noteikta 1,63 EUR/m3 apmērā. Klients vienā reizē var uzpildīt līdz 10 m3 ūdens (ja nepieciešams vairāk, to var izdarīt pēc atkārtota PIN koda ievadīšanas).

Prognozējams, ka šo pakalpojumu varētu izmantot būvnieki, veicot darbus un pārtraucot ūdenspiegādi mājām, dažādu privāto un/vai publisko pasākumu rīkotāji, arī koku un apstādījumu laistītāji u.tml.

Attēls: SIA “Rīgas Ūdens”

 

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.


Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem notiks Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Savukārt mājaslapa balso.riga.lv būs pieejama līdzšinējo iesniegto un atbalstīto līdzdalības budžeta konkursa projektu informācija apskatei.

Projektu var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu, jāveic šādi soļi geolatvija.lv portālā:

  • sāciet projekta iesniegšanu pašvaldības profilā vai kreisajā rīkjoslā spiediet pogu “Iesniegt projektu”;
  • tuviniet karti līdz varat identificēt vietu kartē, kur vēlaties, lai tiktu realizēta projekta ideja. Interesējošo vietu kartē var meklēt arī pēc adreses. Pašvaldības īpašumā esošās zemes vienības iekrāsotas un apvilktas ar zaļu kontūru;
  • ielieciet punktu kartē;
  • izlasiet un apstipriniet, ka esat iepazinies ar līdzdalības budžeta konkursa nolikumu;
  • augšupielādējiet līdzdalības budžeta konkursa nolikumā prasītos dokumentus;
  • aizpildiet pārējos nepieciešamos datu laukus un spiediet pogu “Iesniegt projektu”.

📌 Vairāk informācijas par portāla izmantošanu iespējams uzzinātŠEIT.


Jau ziņots, ka turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 30 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 23 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

03.04.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-10104-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Dravnieku ielā 3, Dravnieku ielā 3 k-4 un Augusta Deglava ielā 148 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai daudzstāvu dzīvojamās apbūves attīstībai, palielinot atļauto apbūves augstumu Detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Kopuzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “UNICO”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grupa93”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 08.04.2025. līdz 30.04.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 24.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 24.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Vairāk informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.


 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, atsaucoties uz apkaimju biedrību iniciatīvu, šajā pavasarī pirmo reizi galvaspilsētas apkaimēs stādīs egles, kuras varēs rotāt Ziemassvētkos.

Kopš 2021. gada Rīgas pašvaldība pirms Ziemassvētkiem piedāvā Rīgas apkaimju biedrībām cirstās egles, kuras uzstādīt savās apkaimēs un izrotāt kopā ar iedzīvotājiem. Vairākas apkaimju biedrības ir izteikušas vēlmi pēc stādītas eglītes, tādēļ šajā pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” organizēs pirmo septiņu egļu stādīšanu vietās, kuras ierosinājušas apkaimju biedrības un kuras saskaņotas ar pašvaldības speciālistiem. Līdz šim egļu stādīšana ir veikta tikai atsevišķu parku vai skvēru labiekārtošanas darbu laikā.

Šīs Ziemassvētku egles priecēs Iļģuciema, Torņakalna, Bišumuižas, Rumbulas, Juglas un Jaunciema apkaimju iedzīvotājus, tādējādi ienesot svētku sajūtu arī no centra tālākās apkaimēs.

“Mazjumpravas muižas komplekss ir īpaša vieta, kas ir gandrīz tik pat veca kā Rīga. Dzirnavas simbolizē nemitīgu kustību, pagātnes klātbūtni un kluso maģiju, kas spēj savienot dažādas paaudzes vienotā pieredzē, ko apliecina arī radošais kvartāls, kas dzirnavās darbojas jau trīs gadus. Mazjumpravas muižas kvartāls ar dārzu un dīķi ir izveidojies par iecienītu apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu – vietu, kur pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras notikumus un stiprināt savstarpējo saliedētību pēc pastaigām pa Ķengaraga promenādi. Eglītei izraudzīta vieta, lai tā būtu redzama no visiem ceļiem, kas ved uz muižas kompleksu, un apkārtējā vide ir lieliski piemērota dažādu kultūras pasākumu norisei svētku laikā, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus,”

uzsver biedrības “Rīgas Mazjumprava” vadītāja Inese Grandāne

Pirmdien, 28. aprīlī, egles stādīs četrās vietās:

  • Nordeķu parkā
  • Gramzdas ielā pie Imantas 15. līnijas 7
  • Friča Brīvzemnieka ielas un Vienības gatves stūrī
  • Bauskas ielā 149A

Trešdien, 30. aprīlī, egles stādīs trijās vietās:

  • Mazjumpravas muižā (plkst.11.00)
  • Malienas ielā 60
  • Gaileņu ielā 14

Rīgas pašvaldība aicina apkaimju iedzīvotājus piedalīties jauno eglīšu stādīšanā.

 

Lielās talkas dienā, 26. aprīlī, SIA “Rīgas meži” kopā ar “Lielās talkas” organizatoriem, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Neredzīgo biedrību un apkaimju biedrībām kopīgi strādās vēsturiskajā Strazdumuižas parkā. Talkas laikā plānots sakopt gan parku, gan Juglas ezera krastu. Darbos pie ūdenstilpes piedalīsies arī profesionāli ūdenslīdēji.

Šī gada talka Strazdumuižā būs ne tikai praktiska, bet arī sirsnīgi iedvesmojoša. Doma par harmoniju ar dabu iemiesosies arī konkrētos darbos – tiks izvietota kukaiņu māja, kā arī kopīgiem spēkiem sagatavosim vairākus desmitus putnu būrīšus, kuri pēc talkas tiks izvietoti “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās.

“Rūpes par vidi sākas ar attieksmi – ar ikdienas darbiem, ko veicam šodien. Lielā talka “Rīgas mežiem” ir veids, kā iemiesot šo pārliecību praktiskā rīcībā – kopjot pilsētas zaļās teritorijas un vienlaikus turpinot latviskās darba tikuma un kopā būšanas tradīcijas. Talkošana, mūsuprāt, nav tikai par lapu grābšanu vai atkritumu savākšanu, ko mēs jau darām ikdienā. Tā ir par apziņas veidošanu, par atbildību pret zemi, kurā dzīvojam. Tādēļ šajā gadā aicinām sakopt Strazdumuižas parku, kas ikdienā ir ļoti nozīmīga vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī Latvijas Neredzīgo biedrībai”

stāsta SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra

Līdzīgi kā citus gadus, talkas atklāšana solās būt īpaši jestra – par pacilātu noskaņu parūpēsies Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris Haralda Bārzdiņa vadībā. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis aicinās talku sākt ar tautasdziesmu, stiprinot kopības sajūtu. Savukārt sirsnīgu muzikālu sveicienu sniegs Neredzīgo biedrības vīru vokālais ansamblis “Senozols”, kā arī citi mūziķi, kuri akcentēs Strazdumuižas parka ciešo saikni ar Latvijas Neredzīgo biedrību.

Par Strazdumuižu un parku

Strazdumuiža atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Juglas apkaimē. Tā pirmo reizi rakstītos avotos minēta jau 16. gadsimtā kā Thoravestenhof. Vēlāk šī teritorija ieguva vairākus nosaukumus, līdz nostiprinājās latviskotais vārds “Strazdumuiža”.

Teritorija laika gaitā piedzīvojusi dažādas pārvērtības. 19. gadsimtā šeit darbojās kokvilnas manufaktūra. Šodien pie Strazdumuižas parka atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas dienas centrs, turklāt parks ir ne tikai nozīmīgs rekreācijas objekts Juglas apkaimē, bet arī vieta, kur cieši savijas daba, vēsture un cilvēku kopienas spēks.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Rīgas meži | Facebook
Rīgas dārzi un parki | Facebook
EkVidO | Facebook
Rīgas meži | Linkedin

 

Jau sestdien, 26. aprīlī visā Latvijā notiks “Lielā talka”, kuras laikā Rīgas dome aicina rīdziniekus sakopt savas apkārtnes teritorijas. Rīgas pašvaldība šogad plāno izvest savāktos atkritumus no 98 apstiprinātajām talkas vietām.

Talkas vietu reģistrācija ir noslēgusies, bet vēl turpinās pieteikto talkas vietu izvērtēšana, tāpēc iedzīvotāji aicināti piebiedroties jau apstiprinātajām talkas vietām, ar kurām var iepazīties vietnē talkas.lv.

Rīgas pašvaldībā saņemti 142 pieteikumi talkas vietām, no tām apstiprinātas 111 vietas. No 98 apstiprinātajām vietām savāktos atkritumus izvedīs pašvaldība, bet no pārējām vietām atkritumu izvešanu apņēmušies veikt pieteicēji. Vismaz puse no apstiprināto talkas vietu pieteicējiem jau saņēmuši atkritumu savākšanai nepieciešamos maisus.


 📌 Lielās talkas laikā, līdz 29. aprīlim, iedzīvotāji bez maksas varēs nodot arī savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalna apkaimē un Mežaparka apkaimē. Nodošanas punktu darba laiks un precīza atrašanās vieta pieejama šeit.


Visaktīvākie talkotāji šogad ir Dzirciemā, Ķīpsalā, Ziepniekkalnā, Zaķusalā, Dārziņos, Juglā Purvciemā un Mežciemā. Galvenokārt talkas pieteikuši uzņēmumi, izglītības iestādes, privātpersonas un dažādas biedrības.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis talkos Vīķu kroga piemiņas vietā no plkst. 10.00 – 11.00. Talkā piedalīsies arī Zemessardzes 1.brigādes štāba pārstāvji. Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks plkst. 10.00 talkos Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā.

11. maijā piemiņas vietā pie bijušā Vīķu krogā ar svinīgu gājienu un īpašu notikumu tiks atklāts pirmais Rīgas pašvaldības uzstādītais piemineklis Neatkarības kara cīnītājiem atjaunotās Latvijas valsts laikā. Piemineklis veltīts Daugavpils 8. pulka cīņām pret Bermonta dzelzs divīziju.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem vai rakstīt uz e-pastu:

  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra, tālr. +37128845105, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv;
  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Ivita Zeibote, tālr. +37129294674, e-pasts: Ivita.Zeibote@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Andris Uvarovs, tālr. +37126145809, e-pasts: Andris.Uvarovs@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Dana Nadoļska, tālr. +37128326930, e-pasts: Dana.Nadolska@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Lilita Aleksāne, tālr. +37129331154, e-pasts: Lilita.Aleksane@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. +37129138411, e-pasts: Inese.Fedjuhina@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. +37125437265, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsēta – Arturs Rudovičs, tālr. +37125488539, e-pasts: Arturs.Rudovics@riga.lv.

 📌 Vairāk informācijas par talkošanas vietām un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

“Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

 

Līdz 7. maijam (ieskaitot) rīdziniekiem ir iespēja piedalīties aptaujā par astoņu Rīgas vietu nākotni. Aptaujas rezultāti palīdzēs bērniem un jauniešiem iztēloties šīs vietas un radoši tās attēlot Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu un jauniešu komandas no vairāk nekā 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Aptaujā ir piedāvāts izteikt viedokli par to, kādas funkcijas un kādas vajadzības varētu tikt īstenotas astoņās vietās Rīgā:

• Bolderājas filiālbibliotēkā;
• Saules dārzā;
• Briāna/Palīdzības ielas skvērā;
• Vidzemes tirgū;
• Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalmā;
• Jaunatnes dārzā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Zirņu salā – Dārziņu atpūtas vietā.


📌 Aptauju var aizpildītŠEIT , ievadot īpašu Rīgas kodu – vC7OiLM. Aptaujas titullapa ir angļu valodā (tā ir vienāda visām projekta pilsētām Portugālē un Bulgārijā), bet pati aptauja ir latviešu valodā.


Iedzīvotāju sniegtās atbildes ietekmēs komandu vīzijas šīm konkrētām Rīgas vietām, ņemot vērā arī iepriekšējās diskusijas un idejas. Pēc tam šīs vīzijas vērtēs žūrija, un labākajām komandām būs iespēja tās prezentēt “Rīgas bērnu un jauniešu konferencē”, kas norisināsies jūnijā.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos un jauniešos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Pilsētas darbā viņi ir tikai attāli konsultanti, un līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem un jauniešiem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā dalībnieki jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts

Projekts ilgst divus gadus no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).