Arhīvs birkai: Pilsētvide

Aicina iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, nekustamo īpašumu īpašniekus, uzņēmējus, nevalstiskajās organizācijas, nozaru profesionāļus u.c. līdz 31. oktobrim iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijas izstrādei. Pašvaldība aicina priekšlikumus iesniegt noteiktajā laikā, lai teritorijas plānojuma izstrādes procesā tos varētu savlaicīgi izvērtēt.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2022. gada nogalē uzsāka jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Līdz šim jau ir organizēti vairāki sabiedrības līdzdalības pasākumi – informatīvs vebinārs par plānojuma izstrādi, ikviens tika aicināts iesniegt priekšlikumus dokumenta izstrādes sākumposmā un organizētas diskusijas ar dažādām mērķa grupām.

📌 Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijai aicinām iesniegt līdz 31. oktobrim, tos nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam:

● elektroniski uz e-pasta adresi pad@riga.lv ;

● vai pa pastu (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050).

📌 Papildu informācija par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā un skatāma – ŠEIT

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Par “Rīgas gada inženieriem” atzīti Pilsētas attīstības departamenta eksperti

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva 2023” svinīgajā ceremonijā, 3.oktobrī, sumināti labākie, profesionālākie un erudītākie būvinženieri un arhitekti. Pirmo reizi pretendenti tika vērtēti jaunā kategorijā – “Rīgas gada inženieris” – par kuriem tika atzīti divi Pilsētas attīstības departamenta (PAD) būvinspektori – Edgars Vītols un Aivars Zavadskis.

“Rīgas gada inženieris” ir specbalva būvinženierim, kurš demonstrējis izcilu sniegumu kādā no galvaspilsētas pašvaldības projektiem. Šogad atzinību un diplomus šajā nominācijā saņēma divi pašvaldības eksperti – PAD Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Edgars Vītols un Arhitektūras pārvaldes Būvju tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Aivars Zavadskis.

“Rīgas izaugsme bez dažādu jomu speciālistiem nav iedomājama un, lai pilsēta augtu un attīstītos, būvniecības nozare ir sevišķi svarīga, tāpēc īpaši novērtēju, ka mūsu Pilsētas Attīstības departamenta būvinspektori ir saņēmuši augstāko apbalvojumu, ko piešķir būvniecības nozarē. Atzinību kolēģi ir saņēmuši par profesionālu un precīzu darbu, kas rada paliekošu vērtību, jo būvniecības procesa darba augļi ir mūsu ikdienā un pilsētvidē gadu desmitiem. Apsveicu kolēģus ar saņemtajām balvām!”

pasniedzot apbalvojumus teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

● E. Vītols ieguvis būvinženiera un būvdarbu vadītāja specialitāti, nominācijai tika izvirzīts par ieguldīto darbu un atbildību būvniecības uzraudzībā un kontrolē, kā arī par iniciatīvu un profesionalitāti, apmācot jaunos pašvaldības darbiniekus.

● A. Zavadska darba stāžs nozarē ir vairāk nekā 40 gadi. A. Zavadskis pēc izglītības ir arhitekts un ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs. Viņa paveikto darbu sarakstā ir vairāku nozīmīgu un sarežģītu valsts un privātā sektora objektu, kā arī kultūras pieminekļu izbūve un rekonstrukcija, viens no tiem ir “Rīgas cirka” fasādes nostiprināšana un konservācija.

Apbalvojums “Būvindustrijas lielā balva” šogad organizēts jau 11. reizi, un apbalvojuma principi paliek nemainīgi – valstiskā mērogā godināt labākos no labākajiem, profesionālākos un erudītākos būvinženierus un arhitektus, kuru devums nozarei un profesijai ir novērtējams visaugstākajā līmenī.

Šogad apbalvojumam “Būvindustrijas lielā balva 2023” bija pieteikti 38 pretendenti. Pretendentus ik gadu izvērtē vairāk nekā 40 kompetentu vērtētāju, kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, nozares augstākās un profesionālās mācību iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumus un citas organizācijas.

Arī šogad pretendentus apbalvojumam bija iespējams pieteikt divās kategorijās – “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un “Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver nominācijas “Gada inženieris”, “Gada arhitekts”, “Gada jaunais arhitekts”, “Gada jaunais inženieris”, “Gada tehnologs”, “Gada projektu vadītājs”, “Gada būvdarbu vadītājs”, “Gada būvuzraugs”.

Rīgā oktobrī notiks pilsētas pļavu veidošanas talkas

, ,

Ar talku pie Juglas Strazdupītes svētdien, 8. oktobrī, plkst. 11.00 Latvijas Dabas fonds sāk šī rudens pilsētas pļavu talkas, kuru laikā Rīgā tiks ierīkotas astoņas jaunas savvaļas augu saliņas.

Galvaspilsētā šobrīd ir jau 36 pilsētas pļavas, kas veidotas sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām – https://bit.ly/Pilsetasplavukarte.

Pilsētas pļavas Rīgā Latvijas Dabas fonds veido jau trešo gadu, augiem piemērotās un iedzīvotāju izvēlētās teritorijās iesējot Latvijas dabiskajās pļavās ievāktas pļavas augu sēklas. Šogad Latvijas Dabas fonda kampaņas “Darām pļavu kopā!” laikā sēklas tika ievāktas visā Latvijā, bet daļu no sēklām pļavu eksperti ieguva Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas “Braku” pļavās. Katrai pļavu teritorijai tiek izstrādāts apsaimniekošanas plāns, kas ir atbilstošs attiecīgās vietas apstākļiem un augu kopumam. Talkas laikā tiek sagatavota teritorijas augsne un tajā iestrādātas pļavas augu sēklas, kurām pats piemērotākais sēšanas laiks ir tieši rudens.

“Laikā, kad dabas daudzveidība samazinās mūsu acu priekšā, cilvēkiem ir jārīkojas, lai saglabātu pļavas un pļavu augus. Pilsētas pļavas ir viens no veidiem, kā to darīt. Turklāt savvaļas augu oāzes pilsētvidē dod arī citus vērtīgus labumus – gan vietu apputeksnētājiem, gan iespēju pilsētniekiem iepazīt pļavas augus un pļavas kā ekosistēmas attīstības ciklu,”

stāsta pilsētas pļavu projekta vadītāja, Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.

📌 Šoruden pilsētas pļavu talkas vēl notiks:

  • 21. oktobrī – Maskavas forštatē, kur tiks veidota Siena tirgus pļava;
  • 22. oktobrī – taps pļava pie Slāvu tilta rotācijas apļa;
  • 28. oktobrī – iesēs Purvciema pļavu. Uz pļavu talkām tām aicināti visi interesenti.

Tāpat Latvijas Dabas fonds oktobrī veidos pļavas sadarbībā ar vairākām organizācijām – Rīgas jauno tehniķu centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Bioloģijas fakultāti, biedrību “Mozaīka”.

Pilsētas pļavas tiek veidotas Latvijas Dabas fonda projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

🔎 Vairāk par pilsētas pļavu talkām var skatīt Latvijas Dabas fonda mājaslapā – ŠEIT

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

Grīziņkalna koku apdobēs krāšņas puķu kompozīcijas

Šogad Grīziņkalnā iespējams novērot Rīgas apstādījumiem neierastu ainavu arhitektūru – koku apdobes.

Ja parasti kokiem apkārt aug zāle, tad Grīziņkalnā – krāšņas viengadīgo puķu kompozīcijas. Par šo ideju vislielākais PALDIES Grīziņkalna parka dārzniecei Vinetai!

“Pavasarī apdobēs augošā zāle izskatījās nekārtīga, tāpēc nolēmām tur audzēt puķes. Tika izvēlētas tādas augu kompozīcijas, kuras ir krāšņas no pavasara līdz rudenim. Prieks, ka mūsu ideja patīk arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri apdobes ir izveidojuši arī savos pagalmos un dārzos!”

stāsta Vineta

Grīziņkalna apdobēs aug: zilās rudzupuķes (Centaurea cyanus), parāstās pīpenes jeb margrietiņas (Leucanthemum vulgare), sējas lini (Linum usitatissimum L.), vasaras saulgriezes (Helianthus annuus), kosmejas (Cosmos bipinnatus), sējas melnsēklītes (Nigella sativa), sniegpulkstenītes (Galanthus) u.c. puķes.

🔎 Vairāk fotofiksācijas – ŠEIT

Šis veiksmīgais eksperiments atklāja to, ka pat šādas, salīdzinoši nelielas, bet pilsētā bieži sastopamas koku apdobes var pārvērst krāšņā un ilgtspējīgā risinājumā, vairojot bioloģisko daudzveidību pilsētā, absorbējot putekļus un veidojot krāšņu vidi!

📌 Paldies dārzniecei Vinetai par ieguldījumu Rīgas parku apstādījumu attīstībā!

Projekts tiks turpināts arī nākamgad!

Atklās veloceļu Imanta – Daugavgrīva

, , ,

Piektdien, 29. septembrī, plkst. 11.00 Rīgas domes pārstāvji atklās jaunizbūvēto veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”. Pasākuma laikā medijiem būs iespēja uzdot interesējošus jautājumus, kā arī izbraukt veloceļa maršruta posmus.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Ceļu būvniecības uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklis Gusts Kaļiņins.

Pēc oficiālās daļas ceremonijas mediju pārstāvji aicināti uzkavēties turpat veloceļa sākumā, kur tiks sniegtas intervijas un komentāri. Lai klātesošie varētu vairāk iepazīt jauno veloceļu, uz vietas būs nodrošināti arī bezmaksas skrejriteņu braucieni.

  • Pasākumā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pulcēšanās vieta – veloceļa sākumā pie Anniņmuižas bulvāra un Kleistu ielas T veida krustojuma, kur izvietots tūrisma informācijas stends.

🔎 Lai atrastu lokāciju, autobraucējus aicinām sekot zemāk norādītajam galamērķim lietotnē Waze – ŠEIT

📌 Pasākuma laika plāns:

• 10.45 – 11.00 – ierašanās;
• 11.00 – 11.45 – oficiālā daļa ar uzrunām, lentas griešana;
• 11.45 – 12.25 – intervijas medijiem, uzkodas, izbrauciens pa veloceļu.

📌 Par veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”

Jaunā veloceļa Imanta – Daugavgrīva kopējais garums ir 12,1 km, un tas ir garākais, nepārtrauktais veloceļš Rīgā. Velocelš sākas Anniņmuižas un Kleistu ielas krustojumā, turpinoties pa Kleistu ielas labo pusi, kur tas savienojas ar Lielo ielu un beidzas Daugavgrīvas salā – Lēpju ielā. Veloceļa būvniecību uzsāka 2021. gada 9. decembrī un tā noslēdzās šī gada 25. septembrī.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi, velostatīvi un atkritumu urnas. Projekts ir īpašs ar to, ka katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts veloceļa maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

Braucot pa veloceļu “Imanta – Daugavgrīva” iespējams nokļūt vairākos apskates objektos:

● Kleistu Sporta bāzē ar zirgu staļļiem;
● Kleistos, pie Hapaka grāvja, kur ierīkota atpūtas vieta, peldvieta un atrodas 18. gadsimtā būvētā Hapaka muiža;
● Bumbu kalniņā ar skatu torni un brīvības cīņu vietām;
● Daugavgrīvas cietoksnī, kur var izstaigāt 16.–19. gs. būvētās nocietinājumu sistēmas;
● Buļļu salā;
● Vakarbuļļos – vietā, kur jūrā ietek Lielupe, un iespējams apskatīt savvaļas govis un Paula Jaunzema akmens skulptūru parku;
● Bolderājas karjerā – iecienītā peldvietā.

Veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” būvniecība izmaksāja aptuveni 6,7 miljonus eiro. Būvdarbus veica ceļu būvniecības uzņēmums “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā

Iedzīvotāji aicināti līdz 5. oktobrim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli un ieteikumus par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.

Plānu izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

📌 Papildus informācija par rīcības plānu skatāma:

● riga.lv mājas lapā – ŠEIT;
● https://environment.lv/lv/aktualitates

Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu var iesniegt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam (adrese: Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010, interneta mājaslapa: https://mvd.riga.lv/, e-pasta adrese: dmv@riga.lv)

📌Apspriešanas laikā tiek organizēta rīcības plāna projekta publiskās apspriešanas sanāksme, kas norisināsies 25. septembrī plkst. 17.00 Rīgas domes sēžu zālē. To varēs vērot arī tiešraidē pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Rīgas ielās šogad plāno ierīkot jaunus ātrumvaļņus

Vasaras izskaņā Rīgā sākās darbs pie sešdesmit jaunu ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas. Šobrīd darbi turpinās pilnā sparā un ātrumvaļņi jau ir izbūvēti divdesmit piecās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots ierīkot līdz šī gada beigām.

Ārtelpas un mobilitātes departaments ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus. Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Attiecīgi, ātrumvaļnus izbūvē satiksmes mierināšanas nolūkos, tādējādi palielinot gājēju drošību.

“Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un Rīgas apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvē asfalta ātrumvaļņus un saliekamos ātrumvaļņus, kuri izgatavoti no gumijas un tamlīdzīga materiāla. Atšķirīgs ir arī ātrumvaļņu augstums, kas ir atkarīgs no atļautā maksimālā braukšanas ātruma konkrētajā ielā.

📌Ar visām vietām, kur šogad gaidāma ātrumvaļņu izbūve, iespējams iepazīties pašvaldības izveidotajā digitālajā kartē.

Satiksmes organizācijas izmaiņas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apkārtnē

Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka Bērnu klīniskās slimnīcas apkārtnē tiek ieviesti vairāki satiksmes mierināšanas pasākumi.
• Satiksmes mierināšanas nolūkos Robežu, Olīvu un Indriķa ielā ieviesīs vienvirziena satiksmi.
• Slimnīcas apkārtnē samazinās maksimālo atļauto braukšanas ātrumu.

📌 Turpmāk vienvirziena satiksme būs:
● Robežu ielas posmā un virzienā no Vienības gatves līdz dzelzceļam;
● Indriķa ielas posmā un virzienā no Robežu ielas līdz Olīvu ielai;
● Olīvu ielas posmā un virzienā no dzelzceļa līdz Vienības gatvi.

Tāpat plānotās satiksmes organizācijas izmaiņas paredz maksimālā atļautā braukšanas ātruma samazināšanu.

📌 Robežu ielā maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 30km/h. Savukārt teritorijā starp Torņkalna ielu, Vienības gatvi, Robežu ielu un Indriķa ielu (ieskaitot) tiek ieviesta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona.

Izmaiņas neattieksies uz ielām, kurās ieviesta dzīvojamā zona, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h.