Netālu no Ēbelmuižas parka atrodas 1871.gadā izveidotie Ziepniekkalna kapi (Mālu iela 19). Tā ir viena no vecākajam pilsētas nomales kapsētām, kur savulaik apglabāja arī Doles salas iedzīvotājus.Ziepniekkalna rietumu mala sakrīt ar Vienības gatvi (līdz krustojumam ar K.Ulmaņa gatvi). Līdz 1935.gadam tā saukta par Jelgavas šoseju (izveidota 19.gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas gāja no Vācijas robežām caur Jelgavu un Rīgu uz Pēterburgu). Caur Ziepniekkalna teritoriju gāja vēl viens sens tirdzniecības ceļš − no Rīgas uz Lietuvu (tagadējā Bauskas iela). Vienā Daugavas pusē galvenokārt atrodas rūpnieciska apbūve, bet otrā − mazstāvu dzīvojamā apbūve.Ziepniekkalnā atrodams gan privātmāju rajons, gan daudzstāvu dzīvojamo māju bloki. Sākotnēji lielākajā daļā rajona teritorijas bija vērojama reta izklaidus apbūve gar neregulāru, līdzās Ziepniekkalna smilšu kāpām stihiski veidojušos nenostiprinātu un tikai daļēji ierīkotu ielu tīklu, tā ir senākā vienlaidus apbūve gar Bauskas ielu un Graudu ielas sākumā. Dzīvojamais rajons apbūvēts galvenokārt ar viena līdz divu stāvu individuālajām vienģimenes mājām, kas celtas gan 20.gs. sākumā, gan arī pēc Otrā pasaules kara. Privātmāju teritorijai parcelācijas projektu izstrādāja arhitekti A.Baikovs un J.Purgalvis.Bauskas ielā 48 atrodas 18.gs. 3.ceturksnī celtās bijušās Bellevue (Belvijas muižiņa) jeb Volkovica barokālās muižiņas koka dzīvojamā ēka.Dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums izstrādāts 1972.gadā, savukārt 1987.gadā to pārstrādāja institūtā “Pilsētprojekts” (arhitekti − A.Berķe, G.Melbergs, L.Muntere). 1980.gados uzsākta kompleksa rajona apbūve. Šai laikā Ozolciema ielā tapa arī “Lielais Ķīnas mūris Ziepniekkalnā” – garākā dzīvojamā ēka Latvijā.
Rūpniecības uzņēmumi Ziepniekkalnā sāka veidoties 19.gs. 2.pusē. 20.gs. 70.gados pilsētai pievienotajā teritorijā ziemeļos no Medemu purva izveidojies rūpnieciskās apbūves rajons. Te izvietojies a/s “Dzintars”, a/s “Aerosols”, ACB u.c.
Izmantotie avoti:
