Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldība iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parkā

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments uz pieciem gadiem iznomās nekustamo īpašumu kafejnīcas ierīkošanai Uzvaras parka teritorijā.

Izsludināta pirmā nomas tiesību mutiskā izsole nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 15, daļai, kas sastāv no kafejnīcas/īslaicīgas lietošanas būves – kafejnīcas zāles ar platību 55,60 m2, kafejnīcas virtuves ar platību 19,90 m2, kafejnīcas palīgtelpas ar platību 6,10 m2, vasaras kafejnīcas, kafejnīcas terases un lieveņa ar kopējo platību 190,10 m2, tualetes telpas ar kopējo platību 36,10 m2 un zemesgabala.

Īpašuma kopējā platība ir 307,80 m2 un zemesgabala kopējā platība 370 m2.

Īpašums tiek iznomāts sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kafejnīcas iekārtošanai un tās darbības nodrošināšanai, kā arī sabiedrisko tualešu darbības nodrošināšanai un publiskai bezmaksas pieejamībai katru dienu laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00.

Izsoles sākuma nomas maksa par nekustamo īpašumu tiek noteikta 300 eiro mēnesī (bez PVN), viens izsoles solis 30 eiro.

Nekustamā īpašuma nomas līguma termiņš ir 5 (pieci) gadi no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas.

Nomniekam ir pienākums līdz 15. augustam par saviem līdzekļiem, atbilstoši normatīvo aktu prasībām iekārtot kafejnīcu, un par saviem līdzekļiem uzsākt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nodrošināt sabiedrisko tualešu publisko pieejamību no 15. augusta.

Pretendentu pieteikšanās termiņš dalībai nekustamā īpašuma nomas tiesību mutiskajā izsolē tiek noteikts līdz 2025. gada 10. jūlijam.

  • Vairāk informācijas par Nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem un iznomāšanas nosacījumiem, pieteikšanos izsolei un izsoles norisi – ŠEIT.
  • Nekustamo īpašumu var apskatīt, iepriekš sazinoties un vienojoties par konkrēto apskates laiku ar Z. Pūpi, tālr. +37167026007; e‑pasts: zane.pupe@riga.lv; D. Dārziņu, tālr. +387167026004; e-pasts: daiga.darzina@riga.lv.
  • Jautājumu gadījumā par izsoles norisi sazinieties ar Ingu Eglīti, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas pārstāvi, tālrunis: +371 67012662, e-pasts: inga.eglite@riga.lv.

 

Aptauja par iedzīvotāju pieredzi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā

Rīgas pašvaldība aicina aizpildīt aptauju par iedzīvotāju pieredzi un vajadzībām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. pantu un 2024. un 2025. gada darba plānu šobrīd veic lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi”.

Revīzijas ietvaros tiek vērtēts, vai esošie atbalsta mehānismi efektīvi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā kā revidējamās vienības ir noteiktas Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai padziļināti izprastu dzīvokļu īpašnieku pieredzi un vajadzības saistībā ar ēku atjaunošanu, Valsts kontrole veic aptauju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ar 3 un vairāk dzīvokļu īpašumiem) dzīvokļu īpašniekiem.

Aptauja būs pieejama elektroniski līdz 2025.gada 30. jūnijam platformā “Visidati.lv”.

Aptauju iespējams aizpildīt – ŠEIT.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi revīzijā, kā arī ieteikumu izstrādē, lai pilnveidotu atbalsta pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli.

 

Vakarbuļļu pludmalē uzstādīts jauns vasaras dušas paviljons

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

123456

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

 

Metu konkursam par Neatkarības laukuma attīstību iesniegti 9 meti

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

Vecmīlgrāvī izveidots jauns skeitparks

Aizvadītās nedēļas nogalē Vecmīlgrāvī, pie kultūras pils Ziemeļblāzma, atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

“Vecmīlgrāvja skeitparks ir lielisks piemērs tam, kā sabiedrības līdzdalība, apkaimes biedrības līderība un mērķtiecīga iniciatīva spēj pārvērst ideju par dzīvu, iedvesmojošu vietu visām paaudzēm. Šis skeitparks nav tikai sporta būve – tā ir droša, atvērta un radošumu veicinoša vide, kas vieno jauniešus, ģimenes un visas Ziemeļrīgas apkaimes. Ir patiesi aizkustinoši redzēt, kā sapnis, ko balsojumā atbalstīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, šodien pārtapis vietā, kur gribas būt,”

skeitparka atklāšanas pasākumā uzsvēra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma laikā tika stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā, bet saldajā ēdienā – tika rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Vecmīlgrāvī atklās jaunu skeitparku

Svētdien, 15. jūnijā, plkst.12.00 Vecmīgrāvī, Augusta Dombrovska ielā 60 tiks atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

Svinīgajā atklāšanā piedalīsies Rīgas domes pārstāvji, skeitparka būvnieki SIA “Mind Work Ramps” un Latvijas Skeitborda federācijas pārstāvji.

Pasākumā tiks stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā un saldajā ēdienā – tiks rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība – darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš pērnā gada decembra notiek vērienīgā Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši darbu grafikam. Ņemot vērā, ka būvdarbu teritorija ir ļoti plaša, tā ir sadalīta mazākās darbu zonās un visās notiek intensīvi būvdarbi. Šobrīd objektā turpinās gan pārvada, gan ceļu konstrukcijas, gan inženiertehnisko komunikāciju izbūve un citi darbi. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbu laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, turpinās pārvada būvniecība Ziepniekkalna ielā un pār Mālu ielu. Ziepniekkalna ielas pārvadam pilnībā uzbūvēti septiņi no projektā paredzētajiem 11 balstiem, šobrīd turpinās atlikušo balstu izbūve, kā arī starp izbūvētajiem balstiem tiek uzstādīti veidņi un turas pārvada laidumam. Tāpat šobrīd turpinās gājēju tuneļu izbūve pie Līvciema un Padures ielas – abiem tuneļiem pabeigta velvi balstošo atbalstsienu būvniecība. Jūnijā turpināsies pāļu dzīšana pārvadam pār Mālu ielu, kā arī tērauda velvju uzstādīšana un atbalstsienu betonēšana abiem gājēju tuneļiem. Tāpat ir sākta arī Valdeķu ielas pārvada būvniecība pār Čakstes gatvi, šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai tuvākajā laikā sāktu izmēģinājuma pāļu dzīšanu.

Savukārt Ozolciema ielas posmā no Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas līdz Līvciema ielai un lielākajā daļā posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielai ir izbūvētas topošā veloceļa apmales. Maijā būvobjektā sāka arī pirmos asfaltēšanas darbus, ieklājot veloceļa asfalta segumu minētajos ielu posmos un gar Jāņa Čakstes gatvi – posmā no Mālu ielas līdz Padures ielai.

Līdztekus ceļu konstrukciju būvniecībai objektā izbūvē arī dažādas inženiertehniskās komunikācijas – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju, pārbūvē gāzes vadu un esošo ūdensvadu, kā arī turpinās apgaismojuma un elektronisko sakaru tīklu būvniecība. Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 40% apmērā jeb 4,4 km no projektā kopumā paredzētajiem 11 km lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadu. Sadzīves kanalizācija šobrīd tiek pārbūvēta Ozolciema ielas divos krustojumos – ar Valdeķu un Līvciema ielu.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, ir izbūvēti vairāk kā 80% no projektā paredzētajiem pārvada urbpāļiem un turpinās darbs pie balstu būvniecības. Tāpat šobrīd no 46 balstiem 20 ir pabeigti betonēšanas darbi, kā arī sākti pirmie sagatavošanās darbi laidumu būvniecībai – turu montāža, veidņošana un stiegrošana. Tuvākajā laikā plānots sākt atbalstsienu būvniecību tilta pieejām.

Šobrīd arī turpinās jaunas ceļa konstrukcijas izbūve uz Jelgavas šosejas brauktuves kreisajā pusē, virzienā uz Jelgavu. Tuvākajās dienās transportlīdzekļu kustību plānots pārslēgt uz jaunizbūvēto asfaltbetona segumu, lai darbus varētu veikt brauktuves labajā pusē.

Paralēli šiem darbiem, visā objektā veic zemes darbus, augu zemes noņemšanu, ierakumu izstrādi un uzbēruma būvniecību. Šobrīd jau ir veikta ierakuma izstrāde jaunizbūvējamā rotācijas aplī uz Vienības gatves – iepretim tirdzniecības centram Aleja. Paralēli notiek drenāžas sistēmas izbūves darbi jaunizbūvējamā rotācijas apļa zonā. Atsevišķās zonās būvobjektā notiek gājēju un velo celiņu izbūve, kā arī ielu un ietvju apmaļu uzstādīšana.

No inženierkomunikācijām – izbūvēta lielākā daļa sakaru kabeļu kanalizācijas, tuvāko mēnešu laikā plānoti kabeļu pārslēgšanas darbi. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa elektroapgādes kabeļu un veikta AS “Sadales tīkls” kabeļu pārslēgšana. Tāpat ir uzsākta ielu apgaismojuma tīklu izbūve un maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve un atsevišķos posmos tiek izbūvēti lietus ūdens kolektori ar uztvērējgūlijām ar pieslēgumu maģistrālajiem kolektoriem.

📸 FOTO

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Šovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iedvesmoti

“Rīgas meži” trešdien, 11.jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu sortimentu.

Par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem SIA “Rīgas meži” izveidoja 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam no svētku mākslinieciskajiem virzieniem – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu un tautas mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim un kokļu spēlei.

Dobes veidotas, iedvesmojoties no Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautajiem skaņdarbiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu sabiedrības interesi, šogad uzņēmums atklās apmeklētājiem arī informāciju par augu šķirnēm, kas izmantotas puķu dobju kompozīcijās. Šo šķirņu saraksts, kā arī Dziesmu un deju svētku puķu dobju karte ir pieejami “Rīgas mežu” mājaslapā, sadaļā “Dārzi un parki” – ŠEIT.  Informācija par konkrētās dobes augu sastāvu pieejama arī uz vietas – katra dobe ir marķēta ar informatīvu plāksnīti, kurā iekļauts QR kods, kas ļauj ērti piekļūt attiecīgās dobes aprakstam tiešsaistē.

Pirmā Dziesmu un deju svētkiem veltītā puķu dobe tika atklāta trešdien, 11. jūnijā Esplanādes parkā, piedaloties dziesmu un deju svētku dalībniekiem – Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestrim un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālajam ansamblim “Lavīze”. Nākamo nedēļu laikā līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kopā ar svētku dalībniekiem – dažādiem kolektīviem – tiks atklātas vēl piecas dobes.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties puķu dobju atklāšanas pasākumos. Publicitātes nolūkos pasākumu laikā filmēs un fotografēs.

 Dziesmu un deju svētku puķu dobju atklāšanas pasākumu datums un norises vietas:

12.jūnijā, plkst.12.00, Akordeonu mūzikas dobes atklāšana Kronvalda parkā

16.jūnijā, plkst.11.00, Kormūzikas dobes atklāšana Brīvības pieminekļa pakājē

30.jūnijā, plkst.11.00, Tautas deju dobes atklāšana Zemitāna laukuma skvērā.

1.jūlijā, plkst.12.00, Teātra mākslas dobes atklāšana Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam.

3.jūlijā, plkst.11.00, Kokļu mūzikas dobes atklāšana “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā, pie skulptūras  “Ķoklētājs ar bērniem”.

 

Visas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes Rīgā:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols).
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs).
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”).
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”).
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”).
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas).
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots ir dziesma “Atmostas Baltija”).
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā).
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava);
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde).
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis)).
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska).
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils).
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas).
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi).

Par vasaras puķu dobēm

2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās, kad norisināsies “Rīgas mežu” organizētais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti doties pastaigā pa galvaspilsētas parkiem, izbaudot puķu dobju krāšņumu un balsojot par savu favorīta dobi.

123456

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Dziesmu un deju svētku laikā svētku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas

Dziesmu un deju svētku laikā svētku dalībnieku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas, tā otrdien, 10.jūnijā, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos.

Grozījumu mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, dziesmu un deju svētku laikā Rīgā ierodas liels dalībnieku skaits ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem, kas apgrūtina satiksmi un rada sastrēgumus gan pasākumu norises vietu apkaimēs, gan citur pilsētā. Būtiski apgrūtināta tiek gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, īpaši sastrēgumu laikā.

Turpmāk dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide. Svētku transportlīdzekļu, kuriem izsniegta šāda caurlaide, sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā.

Šī iniciatīva ļaus efektīvāk koordinēt dalībnieku plūsmu starp mēģinājumu un pasākumu norises vietām, kā arī no un uz viņu uzturēšanās vietām, tādējādi uzlabojot kopējo svētku norisi.

 

Aicina uz diskusiju par transporta un mobilitātes sistēmas attīstību Rīgas centrā nākamajos 25 gados

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12. jūnijā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus uz diskusiju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma risinājumiem.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas pašvaldība sāka 2024. gada februārī. Plānojums tiek izstrādāts, lai noteiktu, kā nākamo 25 gadu laikā Rīgas centrā attīstīt transporta infrastruktūru un satiksmi – tostarp ielu tīklu, gājēju un veloinfrastruktūru, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmi, kā arī transportlīdzekļu novietnes un mobilitātes punktus. Tāpat izstrādāti priekšlikumi risinājumiem, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas, kā apbraukt Rīgas centru.

Plānojumā tiks nostiprināta detalizēta ielu tīkla un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstība nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Tematiskā plānojuma izstrādi paredzēts pabeigt šā gada septembrī un pirms tā gala redakcijas izstrādes, pašvaldība to prezentēs sabiedrībai, skaidrojot iecerētos risinājumus.

● Diskusija notiks ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 klātienē Rīgas domes Sēžu zālē. Pasākumam varēs pievienoties arī tiešsaistē, izmantojot MS Teams platformu.

● Lai pieteiktu savu dalību diskusijā (klātienē vai attālināti), lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot anketu – ŠEIT.

Anketā iespējams norādīt arī jautājumus, uz kuriem dalībnieki diskusijas laikā vēlētos saņemt atbildes.

Diskusiju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar plānojuma izstrādātājiem – piegādātāju apvienību SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”.

Plānojuma izstrādes laikā veikta esošās transporta sistēmas un normatīvo aktu izpēte, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Plānojuma izstrādē pašvaldība sadarbojas ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, Pierīgas pašvaldībām u.c. organizācijām.

Tematiskais plānojums tiks apstiprināts ar Rīgas domes lēmumu un kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.