Arhīvs birkai: Pilsētvide

Būtiski satiksmes ierobežojumi Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu laikā

, ,

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, kuru laikā plānotas ilgstošas satiksmes organizācijas izmaiņas. Šonedēļ būvdarbu zonā ir ieviesti pirmie ilgstošie satiksmi ierobežojumi, ierobežojot satiksmi Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai. Par turpmākajiem satiksmes ierobežojumiem, īsi pirms to ieviešanas, pašvaldība informēs atsevišķi.

🟠 Šobrīd, saistībā ar būvdarbu norisi, transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Tīraines ielai, kā arī Vienības gatves un Tīraines ielas krustojumā. Plānots, ka minētie ierobežojumi būs spēkā ne ilgāk kā līdz 1. aprīlim.

🟠 Tāpat plānots, ka līdz 30. maijam transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi būs spēkā Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai.

🟠 No piektdienas, 24. janvāra, līdz sestdienai, 31. maijam, transportlīdzekļu satiksmi ierobežos arī Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 61 līdz ēkai Valdeķu ielā 75 un Ozolciema ielas posmā no ēkas Ozolciema ielā 32 k-1 līdz Liesmas ielai. Tāpat minētajā laika periodā tiks slēgta gājēju kustību Ozolciema ielā pirms krustojuma ar Valdeķu ielu un Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 65 līdz krustojumam ar Ozolciema ielu.

Ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas gājējiem un transportlīdzekļiem, kā arī iespējamos braukšanas maršrutus būvdarbu zonas apkārtnē iespējams aplūkot pievienotajās kartēs.

Transportlīdzekļu kustības karte.
Gājēju pārvietošanās karte

Iepriekš jau ziņots, ka pērnā gada izskaņā Rīgā sākās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā. Darbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Skanstē izbūvēts jauns daudzfunkcionāls parks un jaunas pilsētas ielas

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus. Skanste ir ieguvusi ne tikai jaunu zaļo oāzi, bet labiekārtotā teritorija arī veicinās apkaimes attīstību, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem modernu un ilgtspējīgu vietu brīvā laika pavadīšanai.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi, kur rīdzinieki var pavadīt savu laiku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs lieliska atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

“Īstenotais Skanstes teritorijas revitalizācijas projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstības nodrošināšanai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Skanstes apkaimes pēdējo gadu attīstības dinamika sevi ir pierādījusi kā vieta, kurā tiek stiprināta Rīgas ekonomiskā izaugsme, veidojot Rīgas jauno biznesa centru. Tādēļ pilsētas atbilde uz šo ir kvalitatīvas publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā izbūvējot daudzfunkcionālu parku un jaunus ielu tīkla savienojumus. Vienlaikus, gan jāatzīst, ka projekta īstenošana bijusi pilna dažādiem izaicinājumiem, taču mūsu komanda ir gandarīta par panākto rezultātu,”

norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kur brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām, uzstādīti velosipēdu statīvi. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā veikta arī četru jaunu ielu izbūve, kā arī izbūvēti jauni inženiertīkli. Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielās izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ieklāts jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas, kas pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem, kas veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

📸 FOTO

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Par projektu

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums – 4 601 880 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334 eiro; Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 16 451 431 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Aptaujas rezultāti: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā

Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem, liecina pērnā gada nogalē veiktā pētījuma centra “SKDS” Rīgas iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk kā piektdaļa uzskata (23%), ka neko nevajag mainīt un jāsaglabā esošā kārtība, un, ka visā Rīgas teritorijā atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem) (22%). Vēl 8% norādīja, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

“Diskusijas par to, ka nepieciešamas kādas korekcijas saistībā ar atvieglojumiem elektroauto bezmaksas novietošanai Rīgai piederošajās autostāvvietās, sabiedrībā notiek, taču, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem un lēmumiem, ir nepieciešams ievākt datus – gan par to, cik bieži un ilgi autostāvvietas tiek izmantotas bez maksas, kāds ir elektroauto īpatsvars u.tml. Izteiktāk ir jūtama neapmierinātība ar to, ka Vecrīga ir kļuvusi teju par bezmaksas elektroauto autostāvvietu. Arī te, protams, būtu jāizanalizē visi par un pret, tomēr pieļauju, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt, ka bez maksas Vecrīgā elektroauto drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām,”

pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Aptaujā arī secināts:

  • 39% – respondenti, kuri katru vai gandrīz katru dienu pārvietojas ar vieglo automašīnu, uzskata, ka atvieglojumi elektroautomobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem;
  • 26% – uzskata, ka neko nevajag mainīt, ir jāsaglabā esošā kārtība;
  • 22% – visā Rīgas teritorijā vajadzētu atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem);
  • 8% – domā, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka elektroautomobiļus Rīgas robežās drīkst novietot bez maksas.

Aptaujā piedalījās 805 Rīgā deklarētie iedzīvotāji 18 – 75 gadu vecumā.

Foto: Shutterstock

 

Uzaicinājums medijiem – Noslēdzies ideju konkurss iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā”

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Juglas ezera krastā izbūvēta jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Rīgā uzstādīti pirmie jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļi

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs uzstādījis pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

Jaunie ielu tirdzniecības moduļi uzstādīti:

  • Valdeķu ielā 53;
  • Parādes ielas un Plēksnes ielas stūrī;
  • Lielvārdes ielas un Brīvības gatves stūrī;
  • K. Valdemāra ielas un Zirņu ielas stūrī;
  • Tilta ielā, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
  • Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
  • Murjāņu ielas un Juglas ielas stūrī.

📸 FOTO

Ņemot vērā, ka ielu tirdzniecība var noritēt visa gada garumā, moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās, ievērojot dažādās vides pieejamības situācijas katrā konkrētajā tirdzniecības vietā. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Viena moduļa izgatavošana izmaksā 7023 eiro bez PVN, savukārt, uzstādīšana 600 eiro. Atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam finansējumam, izgatavoti un uzstādīti 22 moduļi. Šogad un 2026. gadā plānots izgatavot un uzstādīt vēl 44 šāda veida ielu tirdzniecības moduļus, nomainot novecojušās tirdzniecības nojumes pret jaunām.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

📌 Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju saņemšanu – ŠEIT.

 

Rīgā ceturtdienas rītā stipri snigs; autovadītāji aicināti ievērot īpašu piesardzību

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm ceturtdienas rītā Rīgā gaidāmi ilgstoša snigšana, tādēļ galvaspilsētas ielās iespējami apgrūtinoši braukšanas apstākļi, pasliktināta redzamība, kā arī brauktuves un ietves var būt slidenas. Ņemot vērā, ka šajā ziemā sniega ir bijis maz un ne visi vēl ir pieraduši pie braukšanas ziemas apstākļos, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Par pilsētas ielu uzturēšanu atbildīgie dienesti turpina darbu atbilstoši ziemas režīmam. Tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šajā ziemas sezonā centralizēti kops visas pašvaldības ielām piegulošās ietves. Izveidots arī jauns vienots tālrunis – 80001201, kur iedzīvotāji var ziņot par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem.

Brauktuves tīrīs prioritārā kārtībā 

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas.

Ielu braucamo daļu uzturēšanu veic:

● Kurzemes rajonā un Zemgales priekšpilsētā šajā sezonā veic piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”;
● Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā – personu apvienība SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”;
● Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā – SIA “Vizii Urban”, bet tiltu uzturēšanu veic SIA “RĪGAS TILTI”.

Rīgas maģistrālo ielu tīkla tīrīšanas darbus veiks 39 tehnikas vienības, kas aprīkotas ar sniega lāpstu un mitrinātā sāls/smilts kaisītāju, papildu ziemas uzturēšanas darbu veikšanai var tikt iesaistītas vairāk nekā 60 traktortehnikas vienību. Brauktuvju ikdienas ziemas uzturēšanas darbu veikšanai provizoriski varētu tikt veltīti ap 16 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka summa var būt mainīga, atkarībā no laikapstākļiem un veicamā darba apjoma.

Ziemas uzturēšanas darbus plānots veikt vairāk nekā 490 km garumā 1.uzturēšanas klases ielās, 110 km garumā 2. uzturēšanas klases ielās, 560 km garumā 3. uzturēšanas klases ielās. Darbu veikšana tiks organizēta atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem un situācijai uz ielām, nodrošinot iekšējo noteikumu prasības.

Tostarp, 32 ielu posmos ir izvietoti pastāvīgi apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi noteiktos laikos, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ielu uzturēšanu. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu īpašniekus un vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Pašvaldības ielām piegulošās ietves tīrīs centralizēti

Ietves pie iekšpagalmu ceļiem, tāpat kā līdz šim, būs jākopj piegulošo teritoriju apsaimniekotāju sētniekiem. Ēku īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem būs jāturpina pašiem nodrošināt sniega un ledus attīrīšanu no sev piederošo namu jumtiem, kā arī būs jāturpina kopt savu privātīpašumu pagalmi un ietves, iebrauktuves, ieejas ēkās.

2024./2025. gada ziemas sezonā pašvaldība nodrošina pašvaldības 1., 2. un 3. kategorijas ielām piegulošo ietvju mehanizētu ziemas uzturēšanu, kā arī pavasarī mehanizēti tiks veikta uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana.

Ietves un gājēju ceļus no sniega būs jāattīra 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 m. Drīkst veidot sniega vaļņus, bet netraucējot gājējus un ne tuvāk par 5 m no pārejām un krustojumiem.

📌 Sekot līdzi aktuālajiem ietvju tīrīšanas darbiem tiešsaistē varēs Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Aktuālais par ziemu Rīgā”.

Centralizētā ietvju kopšana mazinās iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Paredzot centralizētu ietvju kopšanu, tostarp kaisāmā materiāla savākšanu, pašvaldība nodrošinās, ka uzturēšanas darbi tiek veikti savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē, sekmējot arī gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētā.

Ietvju centralizētai kopšanai šajā ziemas sezonā pašvaldība ieplānojusi 7,3 miljonus eiro, taču darbi ir atkarīgi no laikapstāķļiem un sniega daudzuma, tādēļ šī summa var būt mainīga. Ārpakalpojums SIA “Hagberg” nodrošinās ietvju uzturēšanu 1065 km garumā ar ne mazāk kā 40 tehnikas vienībām, un pašvaldība saviem spēkiem nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ietvju uzturēšanu 162 km garumā ar 26 tehnikas vienībām.

Arī šogad iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde patlaban ir nodrošinājusies ar 300 tonnām kaisāmā materiāla, kas paredzēts gan izsniegšanai iedzīvotājiem, gan pašvaldības ikdienas uzturēšanas darbiem.

Smilti iedzīvotāji var saņemt, vēršoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā. Vairāk informācijas – ŠEIT.  Dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot nepieciešamību pēc pretslīdes materiāla.

Pašvaldības pārziņā esošās ietves kaisīs mehanizēti, bet piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem nav aizliegts veikt kaisīšanu, ja darbi kavējas vai arī iestājas bīstami laika apstākļi – atkala. Atļauts izmantot smilts un sāls maisījumu, kur sāls koncentrācija maisījumā nepārsniedz 20%.

Kaisīšanai drīkst izmantot arī granīta un Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta un drupinātas grants sīkšķembiņas, par to iepriekš vienojoties ar slēgtās lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus.

Par pieguļošo teritoriju nekopšanu tiks piemērots administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams, piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

📌 Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast pašvaldības mājaslapā: https://www.riga.lv/lv/ziema

📌 Par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pa tālruni 80001201, e-pastā 1201@riga.lv vai aizpildot pieteikumu mājaslapā riga.lv.