Arhīvs birkai: Pilsētvide

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Piektdien, 16. decembrī, galvaspilsētā atklāta Latvijā lielākā Ziemassvētku gaismas taka. Tās teritorijā no Operas parka līdz Bastejkalnam un Kronvalda parkam izvietoti teju 700 gaismas dekori un dizaina objekti, kas katru dienu līdz pat 16. janvārim iemirdzēsies kopā ar pilsētas ielu apgaismojuma ieslēgšanos.

“Šogad ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi svētku laikā esam aicinājuši ļauties Ziemassvētkiem kā bērnībā. Gada sirsnīgāko svētku noskaņu galvaspilsētā šogad rada ne vien mirdzoši svētku rotājumi un pilsētvidē apskatāmās mākslinieces Annas Vaivares radītās ilustrācijas, bet arī svētku pasākumi pilsētas centrā un apkaimēs. To visu no šodienas papildina arī Latvijas mērogā vērienīgākā Ziemassvētku gaismas taka, kur ikvienu priecēs no latviešu pasaku un citu daiļdarbu lappusēm “izkāpuši” mirdzoši un izteiksmīgi tēli,” norāda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness

Rīgas partneris takas izveidē ir uzņēmums SIA “First Service”, kas plašāk pazīstams ar Ziemassvētku vides dizaina zīmolu “December Design”.

“Šī ir Latvijā lielākā gaismas taka, kur vienkopus atrodas tik daudz gaismas elementu un objektu. Takas teritorijā esošo koku zaros izvietoti vairāk nekā 600 LED gaismas dekori un virtenes, kas izstrādātas pēc īpaša pasūtījuma. Pateicoties speciāli izstrādātiem pulētajiem stikliņiem, katra no vairāk nekā 45 000 diodēm patērē mazāk enerģijas nekā klasiskā LED lampiņu virtene,” stāsta SIA “First Service” pārstāvis Kristaps Štobis.

Ziemassvētku gaismas takas kopējā teritorija ir 24 hektāri. Tā sadalīta trīs posmos – Operas parkā atrodas Zvaigžņu mirdzuma taka, Bastejkalna parkā apmeklētājus priecē Ziemeļmeitas kalna taka, savukārt Kronvalda parkā pasakās iemīļoti tēli saskatāmi Vecīša cimdiņa takā.

Operas parkā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības laukumam kokus grezno simtiem zvaigžņu. Pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai novietota trīs metrus augsta interaktīvā zvaigzne. Operas skvēra tilta otrā pusē atrodas Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness, kas skatītājus priecē ne tikvien ar savu grandiozo izmēru un mirdzošajām lampiņu virtenēm, bet arī pasakām un Ziemassvētku melodijām. Tam izveidota arī īpaša divus metrus augsta skatu platforma, uz kuras uzkāpt un notvert Ziemassvētku brīnumu sajūtu.

Bastejkalna parkā no Brīvības laukuma līdz Krišjāņa Valdemāra ielai atrodas Ziemeļmeitas kalna taka. Šajā parkā skatītājs ir aicināts atrast spožā stikla kalna atslēgu un zelta zirga mirdzošajā pavadījumā doties meklēt kalna virsotni. Kā izgaismoti objekti šeit ir līdz pat trim metriem augsti ledus kristāli un zirgs. Bastejkalna tiltiņš pie “Rīgas Ūdens” ēkas rotāts ar zvaigznēm, kas mirdz arī pilsētas kanālā.

Takas posmā Kronvalda parkā gluži kā latviešu tautas pasakā “Vecīša cimdiņš” apskatāmi 9 lielizmēra rakstaini gaismas dūraiņi un simtiem zvaigžņu. 3 cimdiņi izvietoti tuneļa formā. Pie Kronvalda parka tiltiņa pakalna galotnē apmeklētājus priecē Ziemassvētku kamanas.  

Gaismas noformējums uz tiltiem, pilsētas parkos, skvēros un rotaļu laukumos

Kopš novembra beigām jauns gaismas noformējums izvietots arī uz Vanšu tilta un Kalnciema pārvada – silti izgaismotas Rīgas atslēdziņas. Savukārt, turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, gaismas noformējums rotā arī 26 pilsētas parkus, skvērus un rotaļu laukumus. Svētku noskaņu šeit veido ne vien LED energoefektīvās spuldzīšu virtenes, bet arī citi gaismas dizaina objekti.

Ar Rīgas pašvaldības Ziemassvētku noformējumu un organizētajiem pasākumiem plašāk var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

Trešdien, 23. novembrī, Rīgas Sarkandaugavas pamatskolā pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” atklāja vienu no desmit ūdens stacijām, kas šogad tiks uzstādītas galvaspilsētas skolās.

Dzeramā ūdens krānu uzstādīšanas pilotprojekts ir daļa no informatīvajiem pasākumiem, kuros iedzīvotājiem skaidros, ka Rīgas ūdensvada jeb krāna ūdens lietošanai ir drošs un atbilst augstākajiem Eiropas standartiem. “Rīgas ūdens” ražošanas process notiek nepārtraukti, un tikpat nepārtrauktā režīmā ik dienu darbojas dzeramā ūdens kvalitātes kontrole.

Piedaloties pasākumā, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis atzina: “Mēs kā valsts varam lepoties, ka mums ir neierobežoti dzeramā ūdens krājumi. Rīgas sapnis ir šādā veidā – ar dzeramā ūdens stacijām – ūdeni publiskajās vietās nodrošināt iespējami daudz. Varētu teikt, ka tās ir mūsu pamattiesības. Turklāt dati rāda, ka Latvijā cilvēki ūdeni dzer par maz, arī bērniem ūdens ir jādzer daudz un katru dienu, tādēļ prieks spert soli tuvāk mērķa piepildīšanai – ūdens staciju uzstādīšanai visās Rīgas skolās. Šo projektu izglītības iestādēs noteikti turpināsim!”

Dzeramā ūdens staciju uzstādīšanu SIA “Rīgas ūdens” realizē sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu un Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Tā saucamās ūdens stacijas tiks uzstādītas arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Rīgas sākumskolā “Valodiņa”, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolā,  Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas sākumskolā, Rīgas Franču liceja sākumskolā, Rīgas Angļu ģimnāzijā, Friča Brīvzemnieka pamatskolā un Rīgas Čiekurkalna pamatskolā.

“Ar ūdens staciju uzstādīšanu Rīgas skolās ļoti ceram veicināt to, ka gan skolēni, gan skolotāji tiešāk un ērtāk saņems kvalitatīvu ūdeni un veidosies paradums regulāri padzerties un izmantot krāna ūdeni, kurš ir tīrs, drošs un veselīgs, jo satur daudz cilvēkam noderīgu minerālvielu. Ikdienā pat neievērojam tik ierastu lietu kā ūdeni, jo tas vienmēr ir blakus, vienmēr pieejams. Tas ir tik saprotami, kā gaiss. Tīrs un dzidrs ūdens ir veselības, dzīvības, sakoptības un dzīves kvalitātes simbols. Novērtēsim to, kas tas ir droši un ērti pieejams,” aicina SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Sarkandaugavas pamatskolas direktors Guntars Jirgensons no M. Staķa un K. Krūmiņa saņēma arī 320 ūdens pudeles, lai skolas bērni varētu ieviest šo būtisko paradumu – dzert krāna ūdeni: “Paldies SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas domei, ka mums dota iespēja būt vieniem no pirmajiem, kur brīvkrāni pieejami. Atgādināsim bērniem par ūdens lomu veselībai un arī mācīšanās procesā. Ūdens kvalitāti skolā pārbaudām regulāri un varam lepoties, ka tas tiešām ir gards.”

Dzeramais ūdens ir būtiska labsajūtas sastāvdaļa, tādēļ šī gada vasarā Rīgas pašvaldība galvaspilsētas parkos uzstādīja sešus dzeramā ūdens krānus, no kuriem rīdzinieki un pilsētas viesi var veldzēties ar tīru dzeramo ūdeni. Turklāt šādi krāni palīdz samazināt atkritumu un plastmasas iepakojumu daudzumu, jo ļauj izmantot daudzkārt izmantojamas pudeles.

SIA “Rīgas ūdens” sabiedrības informēšanas pasākumi “MISIJA: Mans ūdens” aicina aizdomāties, cik daudz un kādu ūdeni ikdienā patērējam, kā to lietojam un kādus ieguvumus tas sniedz veselībai. Nākamo pasākumu mērķis ir arī veicināt sabiedrības izpratni par ūdenssaimniecības nozari un par ilgtspējīgu ūdens resursa izmantošanu.

Nākamā aktivitāte būs tiešraides diskusija Rīgas ūdenstilpņu tīrību, ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ūdens lietošanas paradumiem, uzsverot arī katra cilvēka iesaisti vides saudzēšanā un dabas resursu saglabāšanā.

Informējam, ka plānotais atklāšanas pasākums tiek atcelts līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

21.novembrī, savu jomu profesionāļi – Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kopā ar “Rīgas Mežu”  un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes (MF) vadību un speciālistiem izraudzīja divas galvenās Rīgas Ziemassvētku egles. Tās Adventes laikā un svētkos rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Pirmo reizi egļu izraudzīšanas vēsturē tika vērtēta ne tikai zaļo rotu ārējās kvalitātes, bet arī konkrētā mežaudze, augšanas apstākļi un koku veselība. To vērtēja VEF Kultūras pils bērnu vokālā ansambļa “Momo” dalībnieki ar komandas kapteini Mārtiņu Staķi, LBTU Meža fakultātes studenti dekāna Dr. silv. profesora Linarda Siseņa vadībā un “Rīgas Mežu” komanda un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

“Skaistai un īstai svētku eglei nepieciešama gan auglīga augsne, gan arī pietiekami daudz gaismas un zināms patvērums, aizsardzība, ko nodrošina apkārtējā meža aizsardzības. Tieši bērzu audzē dabīgi iesējusies egle ir ne viens estētiski skaista, simetriska, bet arī ļoti veselīga”, skaidro Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis: “Ziemassvētku egles rotāšana Rātslaukumā ir Rīgas tradīcija ar gadsimtiem senu vēsturi. Šogad svētku egles rotās ne tikai pilsētas centru, bet arī galvaspilsētas apkaimes, ienesot Ziemassvētku sajūtu mūsu sirdīs. Esmu gandarīts, ka “Rīgas Mežu” teritorijā aug tik daudz smuidru un kuplu egļu, jo nebija vienkārši izvēlēties divas visskaistākās. Tikai pateicoties lieliskai komandai, izdevās atrast īstās. Ar pārliecību var teikt, ka, pateicoties profesionālai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, skaistu egļu audzes mums būs arī pēc tūkstoš gadiem, turpinot seno tradīciju.”

“Lai atrastu skaistākās galvaspilsētas egles, nepieciešamas komandas. Tās šogad mums ir īpaši kompetentas”, uzsver “Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. “Vēl šogad mēs – “Rīgas Meži” un Rīgas dome, parakstījām sadarbības memorandu ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Rīgas svētku egles atrašana bija viens no pirmajiem,  iespējams, vienkāršākajiem, bet noteikti atbildīgākajiem kopprojektiem nule uzsāktajā sadarbībā. Turpmāk mēs kopīgi strādāsim, lai universitātē būtu plašas studiju iespējas par urbāno mežu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt uzņēmumam “Rīgas Meži”  – aizvien profesionālāki darbinieki.”

2022.gada 30.septembrī tika parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem”, LBTU un LBTU MF. Vairāk par šo sadarbību: https://ej.uz/aayy.

Abas izvēlētās lepnākās Ziemassvētku rotas ir no “Rīgas Mežu” Tīreļu mežniecības Olaines apkārtnes. Tās ir  aptuveni 15 metrus garas un to vecums ir ap  30 – 40 gadiem.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās vairāk nekā 40 Ziemassvētku egles. Puse no tām atradīsies pilsētas centrā: galvenajos laukumos, pie kultūras un izglītības iestādēm, arī bērnu veselības aprūpes iestādēs. Otra puse svētku koku, līdzīgi kā pērn, rotās pilsētas apkaimju nozīmīgākās vietas.

“Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra: “Domājot par atšķirībām no iepriekšējiem gadiem un par nākotni –  vēlos īpaši uzsvērt, ka “Rīgas Meži” ir ilgtspējīgs uzņēmums. Tāpēc mēs galvaspilsētai vēlam rast pilsētā vietas, kur pakāpeniski iestādīt svētku egles. Lai tās aug, kuplo tik pat skaisti kā mūsu Rīgas mežos! Un lai pilsēta, tās iedzīvotāji un viesi svētkos saņem košu, drošu un nepārejošu rotu!”

“Rīgas Mežu” Tīreļu mežniecība ir nozīmīga gan ar galvaspilsētai izvēlētajām Ziemassvētku eglēm, gan arī ar to, ka šajā apkārtnē norisinājās Latvijai tik svarīgās Ziemassvētku kaujas. Tīreļu mežniecība ir lielākā “Rīgas Mežu” mežniecība – vairāk nekā 23 000 ha. Mežniecības iecirkņi – Olaines un Tīreļu, apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus Mārupes, Olaines un Ķekavas novados. Galvenās koku sugas: priede (aptuveni 60 %), bērzs (aptuveni 20%) un egle (aptuveni 15 %).

Par “Rīgas Mežiem”:

SIA “Rīgas Meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Uzņēmums pārziņā ir 62 000 ha meži, 399 ha Rīgas parki un apstādījumi (125 objekti), kā arī kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” (385 ha). “Rīgas Meži” rūpējas par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

“Rīgas Mežu” objekti atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Tam ir piešķirti starptautiskie sertifikāti, kas apliecina atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī to, ka mežu produkcija sabiedrībai sniedz sociālos, vides un ekonomiskos ieguvumus.

2021.gada septembrī “Rīgas Mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas Meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Pirmdien, 21. novembrī, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes (MF) pārstāvjiem izraudzīs divas galvenās Rīgas Ziemassvētku egles, kuras rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Pilsētas svētku rotas šogad meklēs kompetentas profesionāļu komandas, kuru dalībnieku darbs un atbildība saistīta gan ar pilsētu un mežu, gan ar urbāno teritoriju ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību.

Plānots, ka egles “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā, Olaines apkārtnē meklēs trīs  komandas:

–           Rīgas domes komanda, kuras kapteiņa lomā iejutīsies pilsētas mērs Mārtiņš Staķis;

–           “Rīgas mežu” komanda, tās vadītāja – uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra;

–           LBTU komanda, kurā būs MF docētāji un 1.kursa studenti, kapteinis – fakultātes dekāns, Dr.silv. prof. Linards Sisenis;

–           Egļu meklēšanas pasākumā būs iespējams izveidot arī citas komandas, piemēram, mediju komandu.

Komandu dalībniekiem būs jāizzina “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības egles, tās jāizvērtē un jānobalso par divām zelta medaļniecēm.

Mediju ievērībai:

–           Pasākums notiks 21.novembrī no plkst.11.00 līdz 12.30, “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Olaines iecirknī;

–           Rīgas dome mediju ērtībām nodrošinās autobusu, kas līdz plkst. 10.15 atradīsies pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1 (pie pieminekļa);

–           Pulcēšanās vieta individuālajiem braucējiem: “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā: https://ej.uz/6wdu

–           Aicinājums: saģērbties silti, laika apstākļiem atbilstoši!

Tīreļu mežniecība ir lielākā “Rīgas mežu” mežniecība – vairāk nekā 23 000 ha. Mežniecības iecirkņi – Olaines un Tīreļu, apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus Mārupes, Olaines un Ķekavas novados. Galvenās koku sugas: priede (aptuveni 60 %), bērzs (aptuveni 20%) un egle (aptuveni 15 %).

“Rīgas mežu” Tīreļu mežniecība ir slavena gan ar galvaspilsētai izvēlētajām Ziemassvētku eglēm, gan arī ar to, ka šajā apkārtnē norisinājās Latvijai tik svarīgās Ziemassvētku kaujas.

#RīgasZiemassētkuEgles #TīreļuMežniecība

Sarkandaugavā uzstādītas trīs brīvdabas grāmatu apmaiņas mājiņas (pieejamas 24 stundas diennaktī), kurās ikviens iedzīvotājs var atstāt savas jau izlasītās grāmatas vai paņemt lasīšanai cita atnesto.


Grāmatu mājiņas atrodamas:

  • Sarkandaugavas Kalna parkā;
  • Ozolaines parkā;
  • Zāģeru ielas skvērā.

Katra apgleznota ar mākslinieces, ilustratores Agijas Stakas veidotiem zīmējumiem. Zīmējumi tapuši, iedvesmojoties no konkrētās vietas ainavas un vēstures, piemēram, Zāģeru ielas skvēra mājiņu rotā pļavas augi un tauriņi, jo 2021. gada rudenī šajā vietā iesēta dabiskā pilsētas pļava.

Grāmatu apmaiņas mājiņu idejas autors un īstenotājs ir Sarkandaugavas attīstības biedrība, kuras projekts tika iesniegts un atbalstīts Rīgas domes rīkotajā Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursā.

Šis patiesi ir izdevies kā izcils sabiedrības integrācijas projekts, jo pirmo divu nedēļu novērojumi liecina, ka multikulturālā Sarkandaugavas sabiedrība grāmatu mājiņu saturu lieto un papildina ļoti intensīvi. Grāmatu mainība ir pārsteidzoši augsta. Tiek atstāta visdažādāko žanru literatūra latviešu, krievu un angļu valodā, un stereotips, ka lasītājus neinteresē ne tie jaunākie izdevumi, praksē pierādījies aplams – iedzīvotāji aktīvi lasīšanai ņem arī pirms vairākiem gadu desmitiem izdoto.

Papildus šim projektam ir apkopotas Latvijā jau izveidotās brīvdabas grāmatu apmaiņas mājiņas https://ej.uz/grāmatu_mājiņas_latvijā. Karte nav pilnīga, tādēļ zinātāji ir aicināti trūkstošās vietas atzīmēt, jo nereti šie vides objekti ir privātpersonu veidoti.

Vairāk par Sarkandaugavas grāmatu apmaiņas mājiņu projektu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/gramatu-majinas/.

Trešdien, 16. novembrī, Rīgas domes atbildīgās amatpersonas informēja par pašvaldības gatavību ziemas sezonai.

Šoziem lielākās pārmaiņas gaidāmas ietvju uzturēšanā, jo Rīgā uzsāk pakāpenisku pāreju uz to centralizētu kopšanu. Centralizētu ietvju tīrīšanu šoziem veiks Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā. Tuvāko trīs gadu laikā centralizētu ietvju tīrīšanu plānots ieviest visā pilsētas teritorijā.

Šajā ziemā pašvaldība sāks pakāpenisku pāreju uz ietvju centralizētu kopšanu, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Gaidāmajā ziemas sezonā pašvaldība mehanizēti veiks visām ielām piegulošo ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Pavasarī šajā zonā mehanizēti tiks veikta arī uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana. Minētā teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits dažādu iestāžu, kā arī valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Ietvju centralizētai kopšana šajā gadā esam ieplānojuši 150 tūkstošus eiro, taču viss ir atkarīgs no sniega daudzuma, tādēļ minētā suma var mainīties uz vienu vai otru pusi. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas deviņas tehnikas vienības. Pārējās vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas ietves tīrīs ārpakalpojuma sniedzējs ar 16 mehanizētām tehnikas iekārtām,” norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā.

Šajā ziemas sezonā ārpus RVC un tā aizsargjoslas iedzīvotājiem jānodrošina īpašumiem piegulošo ietvju kopšana tāpat kā līdz šim. Arī šogad iedzīvotāji var bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Teritorijas labiekārtošanas pārvalde šobrīd ir nodrošinājusies ar 1200 tonnām kaisāmā materiāla. Rudens lapu savākšanas punktos pašvaldība jau izsniegusi 560 maisus (14 tonnas) ar smiltīm.

No šīs ziemas, dienās, kad gaidāms sasalstošs lietus, ietvju kaisīšanai izņēmuma kārtā drīkst izmantot tehnisko sāli. Kā ziņots, turpmāk ietvju kaisīšanai var izmantot ne tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, bet arī Latvijas izcelsmes iežus, piemēram, drupinātu dolomītu vai granti.

Ielu braucamo daļu tīrīšanu arī šogad nodrošinās pilnsabiedrības “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”, kurās apvienojušies vairāki uzņēmumi, tostarp SIA “Roadeks”, SIA “Rīgas Tilti”, SIA “Pilsētas Eko Serviss” un AS “Ceļu Pārvalde.”

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas. Mācoties no iepriekšējo gadu nepilnībām, arī šogad uzmanība tiks pievērsta sniega tīrīšanai pie gājēju pārejām un ielu krustojumiem.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods teica:  “Šoziem gaidāmās izmaiņas ietvju uzturēšanā, pilsētai ir nozīmīgs un izaicinājumiem pilns solis. Pārmaiņām būs jāpielāgojas arī Satiksmes departamenta nolīgtajiem ielu uzturētajiem. Esam gatavi ciešai un veiksmīgai atbildīgo dienestu sadarbību”.

Šonedēļ uzturētāji ir sākuši ziemas dežūras, kā arī no rītdienas, 17. novembra, uz Dienvidu tilta atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts uz 50km/h. Braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstinot satiksmes drošību ziemas sezonā.

Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/ziema.

Par nenotīrītām ietvēm ziemas sezonā iedzīvotāji varēs ziņot Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800, rakstot e-pastu uz aic@riga.lv vai aizpildot pieteikumu riga.lv.

Savukārt par neattīrītām ielu brauktuvēm – zvanot Satiksmes vadības centram pa tālruni 80003600 vai rakstot rdsvc@riga.lv, kā arī aizpildot pieteikumu riga.lv.

Trešdien, 16. novembrī, plkst.11.00 Rātslaukumā notiks preses konference, kurā atbildīgās amatpersonas informēs par Rīgas pašvaldības gatavību ziemas sezonai un izmaiņām ietvju kopšanas kārtībā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Preses konference notiks pie Rīgas rātsnama ēkas.