Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Mežaparka apkaimē atklāts pirmais, ar līdzdalības budžeta atbalstu tapušais, skeitparks

,

Pirmdien, 10. martā, Mežaparka apkaimē Inčukalna ielā 2 (zem pārvada) atklāts ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību īstenots projekts “Skeitparku kultūras telpa”, kas vienuviet pulcēs aktīvās atpūtas entuziastus.

Projekts īstenots ar mērķi izveidot fizisku telpu jauniešiem “Izdari pats” (DIY) urbāno sportu kustības ietvaros, kas palīdz realizēt idejas pašu spēkiem, iesaistoties pilsētvides attīstībā.

“Šodien atklājam projektu, kas tapis pateicoties pašu iedzīvotāju iniciatīvai – ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību izbūvēta skeitparku kultūras telpa Mežaparka apkaimē, kuram pašvaldība atvēlēja 66 000 eiro. Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada. Tas ir lielisks piemērs kā efektīvi izmantot mums pieejamo ārtelpu aktīvajai atpūtai. Šogad šis ir pirmais skeitparks, ko atklājam, drīzumā darbs noslēgsies arī pie skeitparka izbūves Vecmīlgrāvī un jauns skeitparks taps arī Bolderājā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem arī šogad, jo iesniegt savas idejas apkaimes attīstībai varēs jau no 7. aprīļa,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Šī vieta ir kļuvusi par jaunu pamatu DIY kultūras attīstībai. Mēs izsakām pateicību apkaimju attīstības programmai par iespēju realizēt šo seno ieceri, kā arī Rīgas domei, skeitparku būvniekiem Mind Work Ramps un visiem, kuri balsoja par šī projekta īstenošanu. Mēs ceram, ka šī vieta kalpos par piemēru un iedvesmu arī plašākā mērogā, jo šeit radīts satikšanās punkts urbānajiem entuziastiem, kas vēlas plānot un īstenot jaunas idejas un projektus. Jau šobrīd ir iespējas praktizēt sportu, taču teritorija ir pietiekami plaša, lai to turpinātu attīstīt. Iepriekšējie mēģinājumi piesaistīt finansējumu un uzbūvēt plašāko mini rampu Baltijā, diemžēl, nav nesuši veiksmi, taču mēs esam apņēmības pilni un ticam, ka iespējas joprojām pastāv,” pauž Latvijas Skeitbordistu kolektīva pārstāvis Kārlis Bogustovs.

“Jaunais skeitparks patiltē ir viens no mūsu mazākajiem jeb kompaktākajiem parkiem Rīgā, bet šim projektiem ir ļoti liela nozīme skeitparku kultūras attīstībā pilsētā. Parkam ir unikāla lokācija. Tas atrodas vairāku apkaimju krustpunktā – starp Teiku, Mežaparku, Čiekurkalnu un Sarkandaugavu. Atrašanās zem tilta nodrošina komfortablu vietu, kur sportot gan vasaras svelmē, gan mazliet mitrākā un vēsākā laikā. Pats galvenais – tas ir pats pirmais skeitparks, kas tapis Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balsošanas rezultātā un ir lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāju iniciatīva un iesaiste pilsētvides attīstībā ir nepieciešama. Ātrākais ceļš uz jēgpilnu rezultātu pilsētas attīstībā ir trīspusēja saruna starp pilsētas vadību, pilsētas iedzīvotājiem un konkrētas jomas speciālistiem,” uzsver Kristaps Pipars, SIA Mind Work Ramps pārstāvis.
Projekta aktualitāte saistīta ar urbāno sporta veidu straujo attīstību un nepieciešamību rast iespēju pielāgot arī pilsētas infrastruktūru tam, ieviešot dažādus labiekārtojumus. Šajā nolūkā neizmantotais laukums zem pārvada sniedz iespēju pielāgot teritoriju jaunā veidā. Projektā galvenais uzsvars likts uz līdzenas betona grīdas ieklāšanu, kas kalpo kā plašs laukums urbāno sporta veidu praktizēšanai, kā arī galveno skeita pamatkonstrukciju izbūvi. Virs laukuma ierīkots arī apgaismojums, kas ieslēdzas līdz ar apgaismes objektiem uz pārvada, ļaujot laukumu izmantot arī diennakts tumšajā laikā.

Kā norāda projekta idejas autori, šādu sporta veidu praktizēšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi – sauss un gluds segums. Rīgā šobrīd ir viens publiskais iekštelpu skeitparks, ko ne visas sabiedrības grupas var atļauties apmeklēt, kā arī bieži tas ir pārpildīts straujā urbāno sporta veidu piekritēju pieauguma dēļ. Veiksmīgi piemēri no ārvalstīm šādu problēmu risināšanai ir “DIY” kustība. Izvēloties būvēt laukumu zem tilta, tiek atrisinātas dažādas pilsētvides un urbāno sporta veidu pieejamības problēmas dažādām sabiedrības grupām. Šī ir tikai pirmā daļa no daudz plašāka kompleksa, ko plāno projekta iesniedzēji, tādēļ tālākie attīstības plāni ir atkarīgi no kopienas aktivitātes turpināt iesākto darbu.

Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada un pirmais skeitparks, kas tapis Līdzdalības budžeta konkursa ietvaros. Vēl norit pēdējie būvniecības darbi arī Vecmīlgrāvja skeitparkā un tiek projektēts skeitparks Bolderājā.

Skeitparkam ir veikta pēcuzstādīšanas drošības pārbaude un tas atzīts par drošu.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 66 042 eiro.

Skeitparku projektēja un būvēja SIA “Mind Work Ramps”, kas ir uzņēmuma SIA “City Playgrounds” zīmols, kas specializējas skeitparku, velo trašu, klinšu kāpšanas sienu, parkour laukumu un citu alternatīvo sporta veidu būvniecībā – aizvadīto gadu laikā īstenojot vairāk kā 200 dažādus skeitparku un aktīvās atpūtas projektus visā pasaulē.

Jaunajā skeitparkā iespējams savas prasmes attīstīt ne vien skeitborda lielmeistariem, bet arī iesācējiem – parks ir piemērots dažādu prasmju līmeņu sportošanai un ir braucams ar BMX velosipēdiem, skrituļslidām, skūteriem, skrituļdēļiem un citiem nemotorizētiem braukšanas līdzekļiem.

Rīgā turpinās pilnveidot veloinfrastruktūras tīklu, izbūvējot jaunus veloceļus

Arī šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes, informē Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa. Šogad plānots izbūvēt vairākus jaunus veloceļus. Vietām būvdarbus plānots sākt šī gada būvsezonas sākumā, kas atbilstošu laikapstākļu gadījumā parasti ir aprīļa vidū.

Pavasarī, noslēdzoties ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, plānots sākt veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Darbus veiks SIA CBF “Ļ-KO”. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Pavasarī arī ir plānots sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šobrīd turpinās līguma slēgšanas process ar izraudzīto darbu veicēju. Tāpat šobrīd turpinās pretendentu izvērtēšana projektam “Veloceļa Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam izbūve”, lai arī šos būvdarbus varētu sākt līdz ar būvdarbu sezonas sākumu.

Tāpat šogad trīs maršrutos plānots izbūvēt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras. Veloinfrastruktūra tiks izbūvēta maršrutos Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava un Rīga – Babīte – Piņķi. Šobrīd visiem trīs projektiem norisinās atklāts konkurss – iepirkums, kurā pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus. Projektam maršrutā Rīga – Ulbroka pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 10. marta, plkst. 10.00, maršrutam Rīga – Ķekava pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 17. marta, plkst. 10.00, savukārt maršrutam Rīga – Babīte – Piņķi līdz 2. aprīļa, plkst. 11.00.

Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

Paralēli būvniecībai norit darbs pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, atbilstoši dažādiem pilsētas plānošanas dokumentiem – galvenokārt izstrādātajai velo koncepcija.

Pašlaik turpinās gājēju un veloinfrastruktūras būvprojekta izstrāde Brīvības gatvei, posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai, un Granīta ielai, posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai, kā arī reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūrai maršrutā Vecāķi – Carnikava.

Tāpat ir noslēgusies būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde diviem projektiem – velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai un velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai.

Pašlaik arī norisinās pretendentu izvērtēšana iepirkumam ““Gājēju un velosipēdistu ceļu ierīkošana Rīgas apkaimēs” būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”. Iepirkums paredz septiņu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādi sekojošās vietās – Dzirciema un Buļļu ielā, Ilūkstes ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, Nīcgales un Pildas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā un maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis. Attiecīgi tiklīdz noslēgsies pretendentu izvērtēšana, sāksies projektu izstrāde septiņiem veloceļiem.

Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” projektē un būvē iepirkumu.

Pērn pilsētvidē pie jau esošiem veloceļiem uzstādīja desmit jaunus kāju balstus, arī šogad šos darbus ir plānots turpināt. Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ pašvaldība mērķtiecīgi attīsta veloinfrastruktūru, tā uzlabojot velobraucēju drošību un popularizējot velosatiksmi. Ar velosipēdu aptuveni 30 minūšu laikā var nokļūt līdz pilsētas centram teju no visām Rīgas apkaimēm, tādēļ pieejama un droša satiksmes infrastruktūra ir viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos velosipēdu kā savu pārvietošanās līdzekli pilsētā. Izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, pilsētā samazināsies transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, gaisa piesārņojums, vides troksnis, kā arī pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

 

Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakārtošanai

Rīgas pašvaldība līdz 20. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

 📌 Lai pieteiktos atbalstam un norādītu, kāda veida atbalsts būs nepieciešams, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs pieejamā atbalsta apjomu, pieteikumi tiks izskatīti un atbalstīti pieteikšanās rindas secībā, ņemot vērā arī apkaimju sadalījumu.

Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad norisināsies 26.aprīlī.

2023. gada rudenī RAIC, atsaucoties uz iedzīvotāju interesi pašiem savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs, pilotprojekta veidā izmēģināja praktiska atbalsta mehānismu – iedzīvotāju biedrībām sniegta melnzeme, komposts, zāliena sēklas un nodrošināti atkritumu konteineri. Pilotprojektā pieteicās trīs Rīgas iedzīvotāju biedrības.

Pērn atbalstam pieteicās un praktisko atbalstu saņēma 32 biedrības, īstenojot labiekārtošanas darbus 37 vietās apkaimēs. Šo darbu veikšanai tika piegādāti 259 kubikmetri melnzemes un 15,3 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 134,5 kilogrami zāliena sēklu. Tika nodrošināti arī divi lielie konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai. Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja RAIC apkaimju koordinatori, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrības ar RAIC atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi.

Šis ir praktisks piemērs, kā iesaistīt un atbalstīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā un veicināt gan piederību, gan atbildību vietai, kur katrs dzīvo – savai apkaimei. Pie tam, tā ir iespēja iedzīvotājiem saliedēties un darboties kopā, piemēram, darbu veikšanu pārvēršot par savu mazo apkaimes talku.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatīt – ŠEIT.

Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Paziņojums par publiskās apspriešanas termiņa pagarināšanu zemesgabala Tērbatas ielā 75 lokālplānojuma redakcijai

Zemesgabala Tērbatas ielā 75  lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas sākotnējais termiņš tiek pagarināts līdz 14.03.2025. 

Publiskās apspriešanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz 27.02.2025. veiktajām darbībām Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) drošības prasību paaugstināšanai, kas radīja neparedzētas tehniskas problēmas, un kuras neizdevās novērst laika periodā no 27.02.2025.–03.03.2025. portālā GeoLatvija.lv, tai skaitā, nebija iespējams piekļūt publiskajai apspriešanai nodotajiem plānošanas dokumentiem.

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 14.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notika 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tika pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Ar sanāksmes ierakstu var iepazīties – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 14.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ieā 75 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai (publicēts 03.02.2025).

 

Aicina uzņēmējus izvēlēties tipveida risinājumus parkletiem un āra kafejnīcām

Tuvojoties siltākam laikam, Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus savlaicīgi domāt par parkletu, āra kafejnīcu un reģistrētu ielu tirdzniecības vietu ierīkošanu. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem.

Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (RDPAD) un Ārtelpas un mobilitātes departametnu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai.

Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem atļauja AIC ielu tirdzniecības veikšanai.

Jāatgādina, ka parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek novietotas autostāvvietās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt ielas telpu, kas atvēlēta automašīnām un gājējiem. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – tas ātri un vienkārši izveidojams un ievērojami atslogo gājēju ietves no smagnējām un investīciju ietilpīgajām āra vasaras terasēm.

 📌 Ar tipveida paraugiem un satiksmes organizācijas shēmu parkletam iespējams iepazīties RDPAD tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Rīgas pašvaldība plāno kompensēt dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu, kas paredzēs kompensācijas uzņēmējiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

“Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem vēlamies sasniegt vairākus prioritārus mērķus vienā solī – stimulēt mājokļu būvniecību Rīgā, sakārtot publisko infrastruktūru un izdarām to operatīvi. Rīgai ir atbildība ieklausīties uzņēmējos, kuri investē pilsētas attīstībā, tāpat pilsētai ir pienākums radīt visiem uzņēmējiem vienādus un godīgus spēles noteikumus. Sākotnēji plānots, ka jaunie saistošie noteikumi darbosies, attīstot mājokļu tirgu, bet nākotnē šādu mehānismu varētu ieviest arī sadarbībā ar tiem investoriem, kuri iegulda biroju un ražošanas ēku būvniecībā.”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Saistošo noteikumu projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Rīgas pašvaldība šonedēļ publicēs tīmekļvietnē www.riga.lv un ikviens varēs izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts vēl būs jāapstiprina Rīgas domei.

 

Izsludināts metu konkurss par Neatkarības laukuma attīstību

,

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880. gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987. gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018. gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4. maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta nozīmi: “Šajā trauksmainajā laikā, kas mums atgādina, ka neatkarība ir jālolo un jāsargā, mēs meklēsim risinājumus, kā pilsētvidē iemūžināt Latvijas neatkarībai vissvarīgākos notikumus, kas norisinājušies 18. novembrī un 4. maijā, vienlaikus strādājot pie Neatkarības laukuma labiekārtošanas. Mums ir jāizceļ šī laukuma vēsturiskā nozīme, lai tas kļūtu par vietu, kur ikviens var atcerēties un godināt mūsu valsts vēsturi”.

Neatkarības laukuma atjaunošanas priekšlikumā konkursa dalībniekiem jāmeklē līdzsvars starp klasicisma laikmetam raksturīgā plānojuma kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un plašāku pasākumu norises un pulcēšanās vietas funkcionālajām nepieciešamībām, jāsniedz priekšlikumi apstādījumu, gājēju celiņu, apgaismojuma un ārtelpas mēbeļu atjaunošanai. Laukumu iecerēts papildināt ar valstisko un personīgo neatkarību simbolizējošu vides objektu. Neatkarībai veltītajam vides objektam jābūt iedvesmojošam, vienojošam, jēgpilnam un estētiski pievilcīgam. Tā semantiskajai nozīmei un vēstījumam jāsasaucas ar laukuma nosaukumu un vēsturisko kontekstu.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Pretendentu iesniegtajos metos konkursa žūrija vērtēs Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Meti jāiesniedz līdz 10. jūnijam.

Metu konkursa balvu fonds ir 20 000 eiro.

Žūrijas komisijā strādās biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

 📌 Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv