Sestdien, Rīgā esošajā Mežaparka trasē aizvadīts 35. BMX Latvijas čempionāts, pulcējot teju 400 dalībniekus no visiem pašmāju klubiem. Par Latvijas čempioniem elites grupās kļuva Kristens Krīgers un Vineta Pētersone, kamēr Pasaules kausa posmu uzvarētāja Veronika Monika Stūriška ļoti sīvā cīņā ar Paulu Kibari triumfēja junioru meiteņu konkurencē.

Šogad Latvijas čempionāta rīkošanas tiesības tika piešķirtas Latvijas lielākajai BMX organizācijai – “BMX Rīga”. Klubs bija ļoti centies, lai ne tikai trase, bet arī infrastruktūra un atmosfēra būtu augstākajā līmenī. Sacensības ievadīja svinīgā Latvijas karoga pacelšana. Šis gods tika uzticēts pērnā gada Latvijas čempionam vīru elitē Kristenam Krīgeram. Turpinot tradīcijas, bez individuālajām sacensībām sportisti mērojās spēkiem arī klubu kopvērtējumā.

  • Vīru elites un U23 sportisti sacentās kopā, uzvarētāju noskaidrojot trīs braucienu summā. Pirmajā no tiem pēc starta plecu pie pleca aizbrauca Kristens Krīgers un Mikus Dāvids Strazdiņš. Pirmajā virāžā abiem vietas nepietika. Strazdiņš pēc kontakta piedzīvoja kritienu, bet Krīgers svinēja drošu uzvaru. Mikus spēja atgriezties, otrajā braucienā jau izcīnot uzvaru un atgriežot intrigu. Viss izšķīrās trešajā braucienā, kurā ļoti pārliecinošs bija “Mītavas kumeļi” kluba sportists Krīgers. Izkarojis līdera godu trenera Ivo Lakuča audzēknis pozīcijas neatdeva un otro reizi karjerā kļuva par Latvijas čempionu. “Tālava/ AKSSC Valmiera” sportistam Strazdiņam otrā pozīcija.
  • U23 vīru grupā par Latvijas čempionu kļuva cits “Tālava/ AKSSC Valmiera” braucējs Mārtiņš Emīls Treimanis, kuram sekoja mājinieks Ivars Svarinskis un Rinalds Jānis Kārkliņš.
  • Ļoti pārliecinoši Latvijas čempiona titulu junioru grupā izcīnīja “BMX Rīga/ RRS” pārstāvis Edgars Langmanis. Edžus Treimaņa sportists droši uzvarēja visos trijos braucienos. Otrajā ierindojās Noa Rafaels Laake no “AKSSC Valmiera/ BMX Mārupe”, kamēr uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa Mikus Freimanis (“AKSSC Valmiera/ MŠA Valmieras puikas”).

Ļoti sīva spēkošanās izvērtās meiteņu junioru grupā, kur Pasaules kausa pēdējo divu posmu uzvarētājai Veronikai Monikai Stūriškai konkurenci izrādīja “BMX Rīga/ RRS” sportiste Paula Kibare. Pirmajā braucienā trases vidusdaļā Paula apsteidza Veroniku un izcīnīja uzvaru.

  • Otrajā braucienā trenera Ģirta Kātiņa audzēknei izdevās samērā drošs revanšs. Tikmēr trešajā braucienā pēc starta pa priekšu aizbrauca Stūriška, tomēr jau atkal vidusdaļā viņu panāca Kibare. Trešajā taisnē, braucot plecu pie pleca, Paula piedzīvoja kritienu, kamēr Veronika aizbrauca līdz galam un kļuva par Latvijas junioru čempioni. Kibarei lieliska cīņa un sudraba medaļa.
  • Dāmu elitē, spītējot savainojumu sekām, startēja “Silvas ziķeru” kluba braucēja Vineta Pētersone, nodrošinot sev kārtējo valsts čempiones titulu. U23 dāmu grupā dubultuzvara “Tālava VSS” sportistēm. Pirmā Zane Andersone, otrā Adrija Dārta Siliņa.

B16 grupā priekšbraucienos viens izteikts līderis neiezīmējās, kas solīja ļoti aizraujošu finālu. Tajā pēc lieliska starta vadībā izvirzījās “Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS” sportists Reinārs Pavlovs, kurš vadību prata nosargāt. Trenera Ulda Balbeka audzēknim Latvijas čempiona tituls. Otrais finālā Markuss Krauklis no “MŠA/ Valmieras puikas VSS”, bet uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa “BMX Rīga/ RRS” braucējs Tomass Zutis.

Visas dienas garumā pārliecinoši B15 puišu grupā dominēja mājinieku kluba braucējs Gustavs Puriņš. Arī finālā neviens no konkurentiem nespēja rīdzinieku pārspēt. Nopelnīts ne tikai Latvijas čempiona tituls, bet arī vieta Latvijas jaunatnes izlases sastāvā. Otrais finālā “Spars” braucējs Valters Jonass, kamēr trijnieku noslēdza un bronzas medaļu izcīnīja Roberts Černovs no “BMX Rīga/ RRS”.

Citu vecuma grupu TOP3 rezultāti:

B14 (14 sportisti):

  1. Valts Budigins, SS Spars
  2. Kaspars Liepnieks, BMX Rīga/ RRS
  3. Markuss Domorackis, BMX Rīga/ RRS

B13 (25 sportisti):

  1. Ralfs Ratnieks, BMX Rīga RRS
  2. Patriks Krauklis, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  3. Viesturs Vekša, BMX Rīga/ RRS

B12 (23 sportisti):

  1. Ernests Priedītis, BMX Rīga/ RRS
  2. Renārs Želvis, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Bruno Vanags, Tālava/ VSS

B11 (32 sportisti):

  1. Jorens Dimze, Mārupes BMX klubs
  2. Marks Švalkovskis, BMX Rīga/ RRS
  3. Marko Daude, BMX Rīga/ RRS

B10 (42 sportisti):

  1. Oskars Turkins, BMX klubs Madona
  2. Gustavs Ģigulis, Mārupes BMX klubs
  3. Everts Vējkājs, BMX klubs Mītavas kumeļi

B9 (38 sportisti):

  1. Lukass Baikovs, BMX klubs Ozolēni
  2. Patriks Kāpiņš, Mītavas kumeļi
  3. Jēkabs Ozols, Tālava/ VSS

B8 (45 sportisti):

  1. Kristaps Lūsis, Tālava/ VSS
  2. Rolands Baranovskis, Silvas ziķeri/ Smiltenes BJSS
  3. Māris Trokšs, BMX Ādaži

B7 (42 sportisti):

  1. Rojs Spore, BMX Rīga/ RRS
  2. Mteo Bogomazovs, BMX Ādaži
  3. Horens Trubiņš, BMX Tukums

G15+ (6 sportistes):

  1. Adelīna Kārkliņa, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  2. Paula Zavinska, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Alise Anna Boikova, Tālava/ VSS

G13 – 14 (7 sportistes):

  1. Lotte Etmane, Thrill UK
  2. Melānija Čudare, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Emīlija Zavinska, Mītavas kumeļi/ Jelagavs BJSS

G11 – 12 (10 sportistes):

  1. Anna Pedraudze, Tālava/ VSS
  2. Elizabete Sofija Zeica, BMX Rīga/ RRS
  3. Evelīna Līkuma, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS

G9 – 10 (10 sportistes):

  1. Ieva Višņevska, Tālava/ VSS
  2. Adrija Štromberga, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  3. Dārta Mikuda, BMX Favorīts

G7 – 8 (11 sportistes):

  1. Emma Švalkovska, BMX Rīga/ RRS
  2. Agate Širaka, BMX klubs Vecpiebalga
  3. Enija Kaugare, MŠA/ Valmieras puikas VSS

Krūzeri 30+ (16 sportisti):

  1. Ģirts Jonkus, Mītavas kumeļi
  2. Alvis Lānso, Mītavas kumeļi
  3. Māris Krastiņš, MŠA/ Valmieras puikas/ VSS

Krūzeri 17 – 29 (7 sportisti):

  1. Renārs Auga, Smiltenes BJSS/ Silvas ziķeri
  2. Emīls Jekševics, Mītavas kumeļi
  3. Kristaps Ezītis, Mārupes BMX klubs

Krūzeri 12 – 16 ( 5 sportisti):

  1. Dreiks Suveizda, BMX Tukums
  2. Martins Ints Valainis, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Kristofers Bārenis, Mārupes BMX klubs

Klubu vērtējumā uzvaras laurus plūca “BMX Rīga”. Sekoja “Tālava” un “Mītavas kumeļi”.

Sveicam uzvarētājus!

Arī šogad Rīga parūpējusies par dažādiem un priecīgiem vasaras saulgriežu pasākumiem, kuros sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji. Jāņu vainagus un gardus cienastus varēs atrast 22. jūnija Zāļu tirgū Doma laukumā. Jāņu nakti 23. jūnijā pašvaldība aicina jestri pavadīt Mežaparkā “Rīgas zaļumballē”, Grīziņkalna parkā pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” vai arī tradicionālās noskaņās saullēktu sagaidīt Dzegužkalnā.

Kā katru gadu Rīgā norisināsies Zāļu tirgus, kad visa Vecrīga smaržos pēc vasaras saulgriežiem, jāņuzālēm un prieka. Tradicionālajā pasākumā, kas šogad notiks 22. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00, Doma laukumā varēs atrast un iegādāties ozollapu, ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, piešķirot tirgum īpašu noskaņu. Latvijas zemnieki un amatnieki piedāvās savus ražojumus un darinājumus, kas būs lieliski piemēroti gan svētku galdam, gan noskaņas radīšanai.

No plkst. 10.00 līdz 19.00 norisināsies kultūras programma, kurā sanākušos priecēs pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, jauktais koris “Medera”, Siguldas bigbends, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, Māsas Dimantas, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Oglīte”, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, jauktais koris “Konvents”, deju kopa “Marmale”, vokālais ansamblis “Harmonija Rīgai”, tautas deju ansamblis “Lieksma”, grupa “Acumirklis” un Roberts Ošiņs. Līgo noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Zane Vaļicka un Ģirts Ķesteris, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Rīgas vasaras Saulgriežu trīs galvenie pasākumi ir “Rīgas zaļumballe”, “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” un Jāņu nakts svinības Dzegužkalnā. Pasākumi norisināsies 23. jūnijā no plkst. 20.00.

Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe”, kur sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes svētku svinētājs. Visu Jāņu nakti kopā ar Jāņu bērniem pavadīs Jāņu tēvs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un Jāņu māte – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere. Par svētku noskaņu rūpēsies tādi populāri mūziķi kā Marts Kristiāns Kalniņš, Daumants Kalniņš, Ivo Fomins un grupas “Citi zēni”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Apvedceļš”. Tiem svētku svinētājiem, kuri nebūs paspējuši novīt Jāņu vainagu, būs iespēja pievienoties zāļu vainagu meistarklasei kopā ar profesionālu floristi.

Savukārt pasākums “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” apvienos gan tautisko, gan mūsdienīgo, radot svētkus ikvienam galvaspilsētas jāņubērnam. Programmā – muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās, tautas mūzikas grupas “Teikas muzikanti”, muzikālās apvienības “Dzilna” un folkloras kopas “Kokle” priekšnesumi, aktivitātes visiem vecumiem un noskaņojumiem – danči, uguns iedegšanas rituāls, Rīgas etnoballīte kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski līdz pat saullēktam.

Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanu, vainagu pīšanu, zīlēšanu, uguns svētīšanu. Plānota postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanās, rotaļās iešana kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšana, tumsas kliedēšana muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautra saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”. Pasākumu vadītāji – Jāņa māte Zoja Heimrāte un Jāņa tēvs Edgars Lipors aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs, līdz ar to katram ir iespēja līdzdarboties.

Pasākumus organizē pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas dome nolēmusi lūgt nodot pašvaldībai līdz šim valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 26, 28, 28B, jeb Saules dārzu.

Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam lemt par teritoriju nodošanu bez atlīdzības Rīgas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, paredzot Saules dārzā attīstīt atpūtas zonu.

Pārņemot Saules dārzu savā īpašumā un plānojot parka atjaunošanu, veicinās kvalitatīvas pilsētvides veidošanu un publiskās ārtelpas sakārtošanu Mežaparka apkaimē. Tāpat būs iespējams iedzīvotājiem nodrošināt arī jaunu piekļuves vietu Ķīšezeram.

Ja Ministru kabinets lems par teritorijas nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments būs atbildīgs par parka apsaimniekošanu. Teritorijā esošās ēkas varētu tikt izmantotas izglītības funkciju nodrošināšanai. Dome lēma piešķirt 130 000 eiro, lai nodrošinātu teritorijas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un pēc tās – teritorijā esošo koku izpēti un sakopšanu, kā arī citus parka uzturēšanas darbus.

Saules dārzs veidojies 20. gadsimta sākumā ap Grāves muižas kompleksu. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība, un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, un pēc 1. Pasaules kara līdz pat 1930. gadu vidum bija populāra jauniešu pasākumu norises vieta. Pēc 2. Pasaules kara Saules dārzs tika nosaukts par Bērnu parku, un šeit līdz 1960. gadu sākumam atkal notika dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Kopš 1960. gadu vidus parks pamazām zaudējis savu nozīmi, un līdz šim par tā apsaimniekošanu rūpējās VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Latvijas Skolu orientēšanās kauss šogad pulcēs vairākus simtus dalībnieku no dažādām mūsu valsts skolām, lai jau ceturtdien, 27. aprīlī, satiktos Mežaparka Lielajā estrādē, un pārstāvētu savu skolu lielajos orientēšanās svētkos.

Sacensību dalībniekiem būs iespēja ne tikai iegūt dažādas individuālās balvas no pasākuma sponsoriem, bet arī tie varēs kopīgi pretendēt uz labākās skolas titulu. Sacensību uzvarētājs laimēs orientēšanās dienas pasākumu brīvi izvēlētā laikā, daudzskaitlīgākās skolas titulu un iegūs 1000 eiro dāvanu karti no apģērbu ražotāja “Mintprint”. Skolas, kas kopvērtējumā iegūs 1.-3. vietu, tiks apbalvotas ar kausu un sponsoru balvām.

Sacensībās mācību iestādi dažādās vecuma grupās pārstāvēs tie audzēkņi, kuri tajā mācās 2022./2023. mācību gadā, kā arī šiem skolēniem būs iespēja piedalīties atbalstītāju organizētajās aktivitātēs: šķēršļu trasē, viktorīnās, spēlēs, militārajos uzdevumos u.c.

Pasākuma gaita:
No plkst. 10:30 līdz 12:30 – būs iespējams reģistrēties sacensībām;
No plkst. 11:00 līdz 13:30 – norisināsies kvalifikācijas skrējiens;
Plkst. 14:00 – pusfināls;
Plkst. 15:00 – fināls;
Plkst. 16:30 – plānota apbalvošana.

Latvijas skolu orientēšanās kausa sacensības skolu komandām organizē Latvijas Orientēšanās federācija sadarbībā ar atbalstītājiem: Ziemeļrīgas kultūras apvienība, Rīgas meži, LSFP, Maxima, Suunto, OS Veikals, Jāņa sēta, Mintprint, Zaļais punkts, Rekrutēšanas un atlases centru, Jaunsardzi un Latvijas Valsts meži.

Sacensību galvenais tiesnesis – Matīss Ratnieks (e-pasts: info@olatvija.lv , t. 20252282).

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!”

uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

9. aprīlī – Lucavsalas atpūtas parkā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00  gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

  • Pasākuma teritorijā skatuves zonā darbosies folkloras kopas “Teikas muzikanti”, “Zeidi”, “Rīgas Danču klubs” un postfolkloras grupa “Rikši”. Varēs iesaistīties tradicionālo rituālu norisēs – dziedāšanā, rotaļās un kopīgā izdancošanās.
  • Olu krāsošanas darbnīcā varēs radoši izpausties – krāsojot olas. Ar svaigi krāsoto olu varēs piedalīties olu kaujās, ripināšanas sacensībās un citās Latvijas Folkloras biedrības organizētajās aktivitātēs.
  • Iemēģināt roku putnu būrīšu meistarošanā un uzklausīt ornitologu ieteikumus, kā arī piedalīties “Putnu viktorīnā”.
  • Iziet “Olpratības ceļu” un uzzināt dažādus faktus par vistām un olām.

Pasākuma teritorijā būs piknika zona, kur varēs ieturēt līdzi paņemto maltīti vai iegādāties ēdienus uz vietas.

 

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00, kur notiks arī Lielo olu krāsošana.

 

Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30.

Kas Lieldienās nešūpojas, tam vasarā odi miera neliks

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs:

  • Lucavsalā;
  • Doma laukumā;
  • Līvu laukumā;
  • kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas;
  • pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

 

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta.

  • 7. aprīlī plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Lielās piektdienas koncerts “In Paradisum”, kurā izskanēs vīru kamerkora “Logos” koncertprogramma, bet plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā varēs baudīt Orķestra “Rīga” un Rīgas kamerkora “Ave Sol” sniegumu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 31. marta “Biļešu paradīzes” kasēs.
  • 8. aprīlī, plkst. 16.00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu koncerts, kurā piedalīsies kontrtenors Sergejs Jēgers un koncertmeistare Ieva Šmite.
  • 9. aprīlī plkst.16.00 – Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”, kurā piedalīsies “Teikas muzikanti” un Laimas Dimantas vadītā folkloras draugu kopa “Austra”.
  • 10. aprīlī:
    • Plkst. 12.00 – VEF Kultūras pilī bērnu un jauniešu tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” uzstāsties koncertā “Saules pilni visi rīti”;
    • Plkst. 14.00 – Kultūras centrā “Imanta” Lieldienu koncertā “Caur lieldienu saule nāca” uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”
    • Plkst. 15:00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu plaukstiņpolka ar Orķestri “Rīga” un Daumantu Kalniņu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs no 3. aprīļa.
    • Plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Otro Lieldienu koncerts “Kokles dziesma”, kurā uzstāsies koklētāju ansambļi “Kokļu klubs”, “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis (pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis);
    • Plkst. 17.00 – Kultūras centrā “Iļģuciems”, piedaloties kamerkorim “Muklājs” un draugi, notiks pavasara koru mūzikas koncerts;
    • Plkst. 18.00 – koncertzālē “Ave Sol” būs baudāms koncerts “Pavasara jausma” , kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, pianiste Agnese Egliņa un ērģelnieks Jānis Pelše, kā arī diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis.

Rīgas Porcelāna muzejs 7. un 8. aprīlī aicina uz radošo darbnīcu “Lieldienas”.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā, Līvu laukumā, iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietoti seši izgaismoti vides objekti “Saules birzis”.

Pavasaris tiek modināts arī Lucavsalā, kur kokus rotā 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā aplūkojama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”. Savukārt pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

 

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2183-lē “Par zemes vienības Inčukalna ielā 2 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai – publiskās apbūves teritorijas transformācijai par jaukta centra dzīvojamās apbūves/uzņēmējdarbības teritoriju.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “MI2 development”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 09.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 09.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/o2uf.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67105443.

Saistība ar plānotiem meža teritorijas kopšanas un ainavu veidošanas darbiem kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, SIA “Rīgas Meži” līdz 10.februārim aicina izteikt argumentētus viedokļus par:

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: rigasmezi@rigasmezi.lv (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Iestājoties aukstākam laikam un palielinoties sniega daudzumam, baudīt ziemas priekus Rīgā var gan distanču slēpošanas, gan kameršļūkšanas trasēs. Iedzīvotājiem nodrošināta arī inventāra noma.

Patlaban ir pieejama distanču slēpošanas trase Lucavsalā un Uzvaras parkā, baudīt ziemas priekus var arī Mežaparkā, kur trasi ierīkojuši SIA “Rīgas meži”, un Biķernieku mežā kur distanču slēpošanu nodrošina VAS “CSSD”.

Nedēļas nogalē, 7. un 8. janvārī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā būs pieejamas “Rīgas Sniega parka” kameršļūkšanas trases, ko apsaimnieko SIA “Žagarkalns”.

Pagaidām tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas mākslīgā ledus slidotava pie Rīgas 84. vidusskolas un nav atvērta pie tās esošā slēpošanas trase.

Rīgas pašvaldība ar ierobežotu nomas inventāra skaitu iedzīvotājiem nodrošina arī distanču slēpošanas iespējas divos reģionālajos sporta centros – “Sarkandaugava” (Sarkandaugavas ielā 22/24) un “Ķengarags” (Maskavas ielā 283B). Aktuālā informācija un kontaktinformācija ir atrodama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv