Rīgas pašvaldība plāno būvēt sešas sociālās aprūpes mājas pensijas vecuma iedzīvotājiem

,

Rīgas pašvaldība gatavojas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai sešu jaunu sociālās aprūpes ēku būvniecībai, kurās iecerēts sniegt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Trīs ēkas plānots būvēt Mežezera ielā un trīs ēkas Jūrmalas gatvē. Katrā ēkā varētu uzturēties 16 pensijas vecumu sasniegušas personas un tādējādi pakalpojumus saņemtu kopā 96 iedzīvotāji.

“Pieprasījums pēc sociālās aprūpes centu pakalpojumiem tikai pieaugs, jo Rīgā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un diemžēl šo cilvēku veselības stāvokļa dēļ arī būtiski pieaug vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem. Patlaban rindā uz iespēju uzturēties pašvaldības sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos gaida aptuveni 500 iedzīvotāji, tādējādi šī projekta realizēšana rindu samazinātu aptuveni par 20%,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas varētu būt līdz 16,2 miljoniem eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums līdz 7,6 miljoniem eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir līdz 8,6 miljoniem eiro. Ja pieteikums tiks atbalstīts, tad nākamgad varētu tikt veikt esošo sociālo māju projektu pārprojektēšana, bet būvniecība sāktos 2025. gadā un varētu tikt pabeigta 2026. gada vasarā.

Sešu jauno ēku būvniecību un pieteikuma iesniegšanu finansējuma saņemšanai trešdien, 1. novembrī, atbalstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Vairākas ģimeniskai videi pietuvinātas telpas jau ir izveidotas pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”. Tajās izveidoti tādi kā “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem. Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām. Dzīvokļiem ir nodrošināts savs aprūpes personāls.

RĪGAS MEŽI kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” uzlabo apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību

Šonedēļ SIA “Rīgas meži” turpinās uzlabot apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Drošības jautājumi “Mežaparkā” ir viena no prioritātēm, tādēļ arī turpmāk tiem tiks sekots līdzi.

APMEKLĒTĀJU PĀRVIETOŠANĀS UN SATIKSMES DROŠĪBAS RISINĀJUMI

  • Jau šī gada pavasarī, ņemot vērā ekspertu rekomendācijas, “Mežaparkā” ieviesti vairāki apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizēšanas drošības risinājumi. Piemēram, uzstādītas jaunas ceļazīmes un virziena norādes, uzstādīti pieci ātrumu ierobežojošie vaļņi. Tāpat uzklāti horizontālie marķējumi – ātruma norādes uz asfalta – 20 km/h, atjaunotas līnijas bezmaksas stāvlaukuma Meža prospektā 5, uzklāti citi atgādinoši elementi, piemēram, par bremzēšanu.
  • Savukārt šonedēļ, drošības nolūkos, tiks mainīta transporta plūsma vienā no pašām dzīvākajām “Mežaparka” vietām – Ostas prospekta un Atpūtas alejas krustojumā. Te tiks slēgta autotransporta satiksme, novirzot to apkārt Lielajai estrādei pa mazākas nozīmes un mazāk noslogotiem ceļiem.
  • Tehniski šeit būs vienkāršs un vienlaikus estētisks risinājums – pamīšus, neierobežojot gājēju plūsmu, tiks izvietotas dekoratīvās vāzes, kurās esošās puķes sezonas laikā priecēs apmeklētājus. Tādējādi tiks samazināts arī dažādu mikromobilitātes rīku un skrituļotāju pārvietošanās ātrums.
  • Darbu laikā apmeklētāji aicināti ievērot “Mežaparkā” īslaicīgi izvietotos pārvietošanās ierobežojumus! Ieviešot uzlabojumus, laika pavadīšana “Mežaparkā” kļūs vēl patīkamāka, ērtāka un drošāka!

PĀRVIETOŠANĀS DROŠĪBA “MEŽAPARKĀ”

  • Ikdienā “Mežaparku” apsaimnieko “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki”. Tās vadītājs Aigars Pencis: “Daļu dabu esam veikuši jau pavasarī. To mērķis – padarīt teju 400 ha plašo “Mežaparku” par pēc iespējas drošāku pārvietošanās un uzturēšanās vietu apmeklētājiem, apkaimes iedzīvotājiem un teritorijas nomniekiem.”

A. Pencis skaidro, ka pērn, pirms darbu uzsākšanas, “Rīgas meži” tikās ar iedzīvotājiem un organizācijām, kā arī drošības un satiksmes ekspertiem. Un kopīgi vienojās par atbilstošākajiem risinājumiem saistībā ar apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes drošības organizāciju. Eksperti toreiz atzinīgi novērtēja plānotās izmaiņas un uzlabojumus, kas arī tiek īstenoti dzīvē.

“Ieviestie risinājumi ir labs instruments un atbalsts policijai, lai ikdienā preventīvi uzturētu kārtību, rūpētos par apmeklētāju drošību un nodrošinātu atbilstošu transportlīdzekļu ātrumu un plūsmu. Īpaši jāņem vērā, ka “Mežaparks” ir vieta, kur gan ikdienā, gan īpaši pasākumu laikā pulcējas desmitiem tūkstošu cilvēku. Arī šīs vasaras Dziesmu svētku laikā pārliecinājāmies, ka pavasarī ieviestie risinājumi “strādā” labi.”

Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes priekšnieks Agris Punculis
  • Arī 2022.gadā veiktajā “Mežaparka” apmeklētāju aptaujā kā viens no nepieciešamākajiem uzlabojumiem minēts transporta kustības un satiksmes organizācijas uzlabošana. Proti, teju 10% respondentu norādīja, ka viņus satrauc pārvietošanās drošība gan saistībā ar mikromobilitātes rīkiem, gan autotransportlīdzekļu klātbūtni un ātrumu.
  • Tāpat, lai uzlabotu drošību, 2021.gadā tika panākta vienošanās ar vairākiem elektroskrejriteņu operatoriem par ātruma samazināšanu braucamrīkiem “Mežaparkā” līdz 15 km/h.
  • Atgādinām, ka “Mežaparkā” transportlīdzekļiem atļautais maksimālais pārvietošanās ātrums ir 20 km/h, savukārt tajā drīkst iebraukt tikai mehanizētie un elektriskie spēkrati (vieglie auto, autobusi, kravas auto u.c.), kuriem ir iebraukšanas atļaujas.

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Patriotiskais taku šķēršļu skrējiens “Lāčplēšu kross” šo svētdien Mežaparkā

Šo svētdien, 24. septembrī, devīto gadu pēc kārtas Mežaparkā norisināsies biedrības “Piedzīvojumu sacensību apvienība” rīkotais patriotiskais taku un tematisko šķēršļu skrējiens “Lāčplēšu kross”, kur dalībniekiem atkarībā no vecuma un spējām tiek piedāvātas dažāda garuma distances. Tāpat šogad īpašs pārsteigums pasākuma noslēgumā būs Mika Dukura un bērnu ansambļa “Spāre” koncerts!

Šogad skaistajā aktīvās atpūtas vietā Mežaparkā aizraujošās un patriotiskās šķēršļu skrējiena sacensības norisināsies devīto reizi. 2020. un 2021. gadā sacensības tika pārceltas uz augustu, bet jau otro gadu pēc kārtas “Lāčplēšu kross” norisināsies kādreiz ierastajā rudens laikā, tikai šoreiz ne oktobrī, bet gan septembrī. Par sacensību norises datumu šoreiz ir izvēlēta svētdiena, 24. septembris. Līdz ar to skriet gribētajiem būs iespēja iesildīties un pārbaudīt savu gatavību “Lāčplēšu krosā” pirms vēsturiskā pirmā pasaules čempionāta trijās skriešanas distancēs Rīgā.

🔹 Šogad trase būs līdzīga kā pērn pamainītā, kas vīsies gar Mežaparka Lielo estrādi. Arī sacensību centrs ierastās Lielās pļavas vietā atkal atradīsies pie piedzīvojumu parka “Mežakaķis”. Dalībnieki varēs sacensties trijās distancēs – bērni Laimdotas distancē (no 300m līdz 700m), bet pārējie Lāčplēša 4km un Bruņinieka 12km distancē, kur 4km aplis būs jāveic trīs reizes, tātad arī organizatoru sarūpētos šķēršļus pārvarot trīsreiz. Tas arī padarīs sacensības aizraujošākas trases malā esošajiem skatītājiem un atbalstītajiem.

🔹 “Lāčplēšu kross” dos iespēju sportiskā un patriotiskā noskaņā pārvarēt interesantos tematiskos šķēršļus dažāda garuma distancēs. Trasē būs jāpārvar dabiski šķēršļi, piem., smilšu klajumi, saknes, meža reljefs, kā arī mākslīgi šķēršļi. Dalībniekus sagaidīs interesantie šķēršļi – “Mazā kalnu kaza”, “Lielais briesmu kalns”, “Vilku vārti”, “Purva bridējs”, “Slapjais sprīdītis”, “Estrādes iekarotājs” u.c. Pēdējā no minētajiem šķēršļiem būs iespēja uzskriet pašā augšā Estrādei, kur nupat notika Dziesmu svētku koncerts. Arī šogad distance un šķēršļi ir veidoti tā, lai ikviens aktīvās atpūtas piekritējs varētu veikt distanci bez citu cilvēku palīdzības.

Reģistrācija, tirgotāju tirdziņš un dažādas izklaides aktivitātes darbosies jau no paša rīta pulksten 10.00, bet sacensības sāksies 11.00, kad trasē dosies Laimdotas bērnu distances dalībnieki, sākot ar pašiem mazākajiem, kuriem ir 4 vai mazāk gadu. Savukārt plkst. 12:00 starts tiks dots Lāčplēša un Bruņinieku distancei. Skrējienā īpaši aicināti piedalīties skolēni un ģimenes no visas Latvijas. Pašās beigās pēc apbalvošanas ir paredzēt loterija, kur tiks izlozētas vērtīgas balvas.

“Lāčplēšu krosa” atbalstītāji arī šogad būs parūpējušies par dažādām vērtīgām balvām un pārsteigumiem. Visi dalībnieki finišā tiks pie unikālas medaļas, gardumiem no “Baltais” un “Lāčplēsis” bezalkoholiskā alus. Visu dalībnieku slāpes veldzēs “Venden” gardais ūdens. Bruņinieku 12km distances absolūtie uzvarētāji, sieviete un vīrietis saņems 250 eur dāvanu kartes no “Nike Trail”, kā arī divi laimīgie loterijā tiks pie vērtīgām Garmin balvām no Intervals Latvija.

📌 Reģistrācija sacensībām pieejama tīmekļvietnē www.lacplesukross.lv. Būs iespējams pieteikties “Lāčplēšu krosam” arī sacensību dienā, taču tad būs par paaugstinātu maksu ierobežotā skaitā, tāpēc aicinām reģistrēties savlaicīgi.

“Lāčplēšu krosu” piedāvā Piedzīvojumu sacensību apvienība, Rīgas dome, SIA “Rīgas meži”. Atbalsta Isostar, Baltais Protein, Garmin, Intervals.lv, MyFitness, Teamsport.lv, Maxima, Merrild, Cido, Lāčplēša alus.

Rīgā notiks Miķeļdienai veltīti pasākumi

, , ,

Nedēļas nogalē, atzīmējot Miķeļdienu, Doma laukumā norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, savukārt Mežaparka Lielās estrādes teritorijā, Grīziņkalnā un Imantā ikviens interesents varēs iesaistīties dažādās radošajās darbnīcās, iepazīt rudens svētku tradīcijas un baudīt krāšņus koncertus.

MIĶEĻDIENAS GADATIRGUS DOMA LAUKUMĀ

● Sestdien, 23. septembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 – ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu. Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies aktieri Zane Vaļicka un Igors Šelegovskis.

● No plkst. 10.00 līdz 16.00 – uz Miķeļdienas gadatirgus skatuves uzstāsies pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksma” studija, vokālā grupa “Fortūna”, deju ansamblis “Dancītis”, orķestris “Rīga”, jauniešu un arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dejotprieks”, folkloras kopa “Kokle”, deju kopa “Marmale”, folkloras kopa “Vilkači”, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”. Programmu noslēgs mūzikas grupa “Laimas muzykanti”.

“MIĶEĻDIENAS JAMPADRACIS” MEŽAPARKĀ

● 23. septembrī ikviens interesents ir aicināts atzīmēt Miķeļdienu Mežaparkā Lielās estrādes teritorijā, kurā no plkst. 12.00 līdz 15.00 norisināsies “Miķeļdienas jampadracis” ar dažādām radošajām darbnīcām, priekpilnām aktivitātēm, varēs piedalīties arī gatavošanas meistarklasēs, bezmaksas ekskursijā Lielajā estrādē un klausīties krāšņus koncertus. Muzikālajā programmā – bērnu vokālais ansamblis “Momo”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, “Andžeja Grauda bungu skolas” audzēkņi, duets “Karakums” – Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis.

MIĶEĻDIENAS AKTIVITĀTES GRĪZIŅKALNA PARKĀ

● 23. septembrī Miķeļdienas tradīcijas varēs izzināt arī Grīziņkalnā, kur varēs dejot latviskus dančus un apgūt rotaļas folkloras kopu vadībā pasākumā “Apjumības Grīziņkalnā”. Ikviens varēs baudīt rudens ražas svētkus, darbojoties radošajās darbnīcās, piedaloties gleznošanas plenērā, kā arī sacensties lielajās koka spēlēs. Līvu mantojuma teltī būs iespēja nobaudīt līvu ēdienus un iepazīt līvu kultūras mantojumu caur dažādām spēlēm un radošajām darbnīcām. Pasākumā darbosies Latvijas labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties malkas krāsnī ceptu maizīti, siera izstrādājumus, svaigu medu, bio dārzeņus un citus labumus.

Uz Grīziņkalna estrādes pasākuma dienā uzstāsies bērnu vokālā studija “Dzeguzīte”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rits”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, Rīgas Danču klubs un skatuves programmu noslēgs etno kompānija “Zeidi”.

RUDENS SAULGRIEŽI IMANTĀ

● Svētdien, 24. septembrī, rudens saulgrieži tiks svinēti Imantā pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”. Rudens ražu svētku laikā paralēli dziesmām, dejām un mīklu minēšanai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis pasākumā “Miķelītis bagāts vīrs” varēs izmēģināt savas spējas spēļu un aktivitāšu zonā – sajust īstu sacensības garu “cūku ganīšanā”, augstākā torņa būvniecībā “Pūga, pūga, Jenga Jenga”, ievirpuļot un iegriezt jautrību ar lidojošiem koka propelleriem un kaucošiem vilciņiem.

Kopā ar Lēdurgas folkloras kopu “Putni”, deju studiju “Mazais Andžiņš” un pasākumu aģentūru “Krāsu karuselis” varēs iepazīt tradicionālās latviešu dejas, spēles, dziesmas un ticējumus.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīgā notiek” .

Skatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija 2”

Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma izcilā latviešu gobelēnista Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija 2”, godinot mākslinieku 75. dzīves jubilejā.

Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti veltīti atklāsmei, cik interesentā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam. Gobelēnos ieaustas magnetofona un video lentes, kas, laikam ritot, no mūsdienu tehnoloģijām pārvērtušās par sen aizmirstām un “garīgi” novecojušām. Mākslinieks ar saviem darbiem pārliecinoši apliecina, ka tās var lieliski izmantot mākslas darbu radīšanā. Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgo, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”. Egila Rozenberga gobelēni pārliecinoši pierāda, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī pievēršoties aktuālām idejām, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.

E. Rozenbergs

Kad Egils Rozenbergs 1966. gadā beidza Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, viņš nonāca dilemmas priekšā, jo nesaistīja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā valdošais konservatīvisma gars. Tāpēc iekšējās intuīcijas vadīts, viņš izlēma par labu gobelēnu mākslai, jo pievilka novatoriskā studiju programma, un lēmums izrādījās liktenīgs. Mākslinieka radošie meklējumi izceļas ar vīrišķīgi stabilu domāšanu, ar tādiem izteiksmes veida pamatprincipiem, kas saistās ar atturīgu formu nosacītību, racionālu vispārinājumu un zīmējuma lakonismu. Izveidojas vēlme sižetu pakļaut vizuālajai izteiksmībai, domājot par dekoratīvās tekstilmākslas sūtību iekļauties interjerā. Būtiska kļūst izpildījuma maniere, kurā gludā gobelēna virsma kontrastē ar sumaka tehnikas reljefo pinuma faktūru. Rozenberga gobelēnos ieausti dažādi „stāsti” – ritmikas dejas kustības, etnogrāfiski ornamenti, jūras viļņu plūduma raksti, tālu zemju vērojumi, laikmetīgās tehnoloģijas iespaidi. Tajos atklājas mērķtiecīgi pārdomāts radošais ceļš no klasiskā gobelēna līdz telpiski apjomīgiem objektiem, apliecinot daudzveidīgu stilistiskā rokraksta, aušanas tehniku, dažādu šķiedru un materiālu maiņu.

2014. gadā Egils Rozenbergs saņem uzaicinājumu piedalīties Francijas Republikas Kultūras un komunikācijas ministrijas nacionālo manufaktūru rīkotajā gobelēnu projektu konkursā, kā rezultātā Nacionālais mēbeļu fonds un Nacionālā paklāju un gobelēnu manufaktūra nopērk divas skices “Refleksijas – pārdomas I” un “Refleksijas – pārdomas II”, pēc kurām Francijā top divi lielformāta gobelēni. „Zvaigžņu stundu” ne tikai Egils Rozenbergs, bet arī visa latviešu māksla piedzīvo 2018. gada 6. aprīlī, kad kopā ar mākslas darba audējām un goda viesiem tiek pārgriezti auduma velki, svinīgi atzīmējot gobelēna pabeigšanu.

🔹Izstāde apskatāma līdz 1. oktobrim BEZ MAKSAS Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē (Rīgā, Ostas prospektā 11) katru dienu no plkst. 9:00 līdz 20:00.

Izstādi piedāvā biedrība VIA ARS.

Pašvaldība ieguldīs 4,4 miljonus eiro septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā

, , , , , ,

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Mežaparka trasē lieliski sarīkotās sacensībās noskaidroti Latvijas BMX čempioni

Sestdien, Rīgā esošajā Mežaparka trasē aizvadīts 35. BMX Latvijas čempionāts, pulcējot teju 400 dalībniekus no visiem pašmāju klubiem. Par Latvijas čempioniem elites grupās kļuva Kristens Krīgers un Vineta Pētersone, kamēr Pasaules kausa posmu uzvarētāja Veronika Monika Stūriška ļoti sīvā cīņā ar Paulu Kibari triumfēja junioru meiteņu konkurencē.

Šogad Latvijas čempionāta rīkošanas tiesības tika piešķirtas Latvijas lielākajai BMX organizācijai – “BMX Rīga”. Klubs bija ļoti centies, lai ne tikai trase, bet arī infrastruktūra un atmosfēra būtu augstākajā līmenī. Sacensības ievadīja svinīgā Latvijas karoga pacelšana. Šis gods tika uzticēts pērnā gada Latvijas čempionam vīru elitē Kristenam Krīgeram. Turpinot tradīcijas, bez individuālajām sacensībām sportisti mērojās spēkiem arī klubu kopvērtējumā.

  • Vīru elites un U23 sportisti sacentās kopā, uzvarētāju noskaidrojot trīs braucienu summā. Pirmajā no tiem pēc starta plecu pie pleca aizbrauca Kristens Krīgers un Mikus Dāvids Strazdiņš. Pirmajā virāžā abiem vietas nepietika. Strazdiņš pēc kontakta piedzīvoja kritienu, bet Krīgers svinēja drošu uzvaru. Mikus spēja atgriezties, otrajā braucienā jau izcīnot uzvaru un atgriežot intrigu. Viss izšķīrās trešajā braucienā, kurā ļoti pārliecinošs bija “Mītavas kumeļi” kluba sportists Krīgers. Izkarojis līdera godu trenera Ivo Lakuča audzēknis pozīcijas neatdeva un otro reizi karjerā kļuva par Latvijas čempionu. “Tālava/ AKSSC Valmiera” sportistam Strazdiņam otrā pozīcija.
  • U23 vīru grupā par Latvijas čempionu kļuva cits “Tālava/ AKSSC Valmiera” braucējs Mārtiņš Emīls Treimanis, kuram sekoja mājinieks Ivars Svarinskis un Rinalds Jānis Kārkliņš.
  • Ļoti pārliecinoši Latvijas čempiona titulu junioru grupā izcīnīja “BMX Rīga/ RRS” pārstāvis Edgars Langmanis. Edžus Treimaņa sportists droši uzvarēja visos trijos braucienos. Otrajā ierindojās Noa Rafaels Laake no “AKSSC Valmiera/ BMX Mārupe”, kamēr uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa Mikus Freimanis (“AKSSC Valmiera/ MŠA Valmieras puikas”).

Ļoti sīva spēkošanās izvērtās meiteņu junioru grupā, kur Pasaules kausa pēdējo divu posmu uzvarētājai Veronikai Monikai Stūriškai konkurenci izrādīja “BMX Rīga/ RRS” sportiste Paula Kibare. Pirmajā braucienā trases vidusdaļā Paula apsteidza Veroniku un izcīnīja uzvaru.

  • Otrajā braucienā trenera Ģirta Kātiņa audzēknei izdevās samērā drošs revanšs. Tikmēr trešajā braucienā pēc starta pa priekšu aizbrauca Stūriška, tomēr jau atkal vidusdaļā viņu panāca Kibare. Trešajā taisnē, braucot plecu pie pleca, Paula piedzīvoja kritienu, kamēr Veronika aizbrauca līdz galam un kļuva par Latvijas junioru čempioni. Kibarei lieliska cīņa un sudraba medaļa.
  • Dāmu elitē, spītējot savainojumu sekām, startēja “Silvas ziķeru” kluba braucēja Vineta Pētersone, nodrošinot sev kārtējo valsts čempiones titulu. U23 dāmu grupā dubultuzvara “Tālava VSS” sportistēm. Pirmā Zane Andersone, otrā Adrija Dārta Siliņa.

B16 grupā priekšbraucienos viens izteikts līderis neiezīmējās, kas solīja ļoti aizraujošu finālu. Tajā pēc lieliska starta vadībā izvirzījās “Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS” sportists Reinārs Pavlovs, kurš vadību prata nosargāt. Trenera Ulda Balbeka audzēknim Latvijas čempiona tituls. Otrais finālā Markuss Krauklis no “MŠA/ Valmieras puikas VSS”, bet uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa “BMX Rīga/ RRS” braucējs Tomass Zutis.

Visas dienas garumā pārliecinoši B15 puišu grupā dominēja mājinieku kluba braucējs Gustavs Puriņš. Arī finālā neviens no konkurentiem nespēja rīdzinieku pārspēt. Nopelnīts ne tikai Latvijas čempiona tituls, bet arī vieta Latvijas jaunatnes izlases sastāvā. Otrais finālā “Spars” braucējs Valters Jonass, kamēr trijnieku noslēdza un bronzas medaļu izcīnīja Roberts Černovs no “BMX Rīga/ RRS”.

Citu vecuma grupu TOP3 rezultāti:

B14 (14 sportisti):

  1. Valts Budigins, SS Spars
  2. Kaspars Liepnieks, BMX Rīga/ RRS
  3. Markuss Domorackis, BMX Rīga/ RRS

B13 (25 sportisti):

  1. Ralfs Ratnieks, BMX Rīga RRS
  2. Patriks Krauklis, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  3. Viesturs Vekša, BMX Rīga/ RRS

B12 (23 sportisti):

  1. Ernests Priedītis, BMX Rīga/ RRS
  2. Renārs Želvis, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Bruno Vanags, Tālava/ VSS

B11 (32 sportisti):

  1. Jorens Dimze, Mārupes BMX klubs
  2. Marks Švalkovskis, BMX Rīga/ RRS
  3. Marko Daude, BMX Rīga/ RRS

B10 (42 sportisti):

  1. Oskars Turkins, BMX klubs Madona
  2. Gustavs Ģigulis, Mārupes BMX klubs
  3. Everts Vējkājs, BMX klubs Mītavas kumeļi

B9 (38 sportisti):

  1. Lukass Baikovs, BMX klubs Ozolēni
  2. Patriks Kāpiņš, Mītavas kumeļi
  3. Jēkabs Ozols, Tālava/ VSS

B8 (45 sportisti):

  1. Kristaps Lūsis, Tālava/ VSS
  2. Rolands Baranovskis, Silvas ziķeri/ Smiltenes BJSS
  3. Māris Trokšs, BMX Ādaži

B7 (42 sportisti):

  1. Rojs Spore, BMX Rīga/ RRS
  2. Mteo Bogomazovs, BMX Ādaži
  3. Horens Trubiņš, BMX Tukums

G15+ (6 sportistes):

  1. Adelīna Kārkliņa, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  2. Paula Zavinska, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Alise Anna Boikova, Tālava/ VSS

G13 – 14 (7 sportistes):

  1. Lotte Etmane, Thrill UK
  2. Melānija Čudare, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Emīlija Zavinska, Mītavas kumeļi/ Jelagavs BJSS

G11 – 12 (10 sportistes):

  1. Anna Pedraudze, Tālava/ VSS
  2. Elizabete Sofija Zeica, BMX Rīga/ RRS
  3. Evelīna Līkuma, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS

G9 – 10 (10 sportistes):

  1. Ieva Višņevska, Tālava/ VSS
  2. Adrija Štromberga, MŠA/ Valmieras puikas VSS
  3. Dārta Mikuda, BMX Favorīts

G7 – 8 (11 sportistes):

  1. Emma Švalkovska, BMX Rīga/ RRS
  2. Agate Širaka, BMX klubs Vecpiebalga
  3. Enija Kaugare, MŠA/ Valmieras puikas VSS

Krūzeri 30+ (16 sportisti):

  1. Ģirts Jonkus, Mītavas kumeļi
  2. Alvis Lānso, Mītavas kumeļi
  3. Māris Krastiņš, MŠA/ Valmieras puikas/ VSS

Krūzeri 17 – 29 (7 sportisti):

  1. Renārs Auga, Smiltenes BJSS/ Silvas ziķeri
  2. Emīls Jekševics, Mītavas kumeļi
  3. Kristaps Ezītis, Mārupes BMX klubs

Krūzeri 12 – 16 ( 5 sportisti):

  1. Dreiks Suveizda, BMX Tukums
  2. Martins Ints Valainis, Mītavas kumeļi/ Jelgavas BJSS
  3. Kristofers Bārenis, Mārupes BMX klubs

Klubu vērtējumā uzvaras laurus plūca “BMX Rīga”. Sekoja “Tālava” un “Mītavas kumeļi”.

Sveicam uzvarētājus!

Rīgā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus un trīs iespaidīgi saulgriežu pasākumi

, , ,

Arī šogad Rīga parūpējusies par dažādiem un priecīgiem vasaras saulgriežu pasākumiem, kuros sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji. Jāņu vainagus un gardus cienastus varēs atrast 22. jūnija Zāļu tirgū Doma laukumā. Jāņu nakti 23. jūnijā pašvaldība aicina jestri pavadīt Mežaparkā “Rīgas zaļumballē”, Grīziņkalna parkā pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” vai arī tradicionālās noskaņās saullēktu sagaidīt Dzegužkalnā.

Kā katru gadu Rīgā norisināsies Zāļu tirgus, kad visa Vecrīga smaržos pēc vasaras saulgriežiem, jāņuzālēm un prieka. Tradicionālajā pasākumā, kas šogad notiks 22. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00, Doma laukumā varēs atrast un iegādāties ozollapu, ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, piešķirot tirgum īpašu noskaņu. Latvijas zemnieki un amatnieki piedāvās savus ražojumus un darinājumus, kas būs lieliski piemēroti gan svētku galdam, gan noskaņas radīšanai.

• No plkst. 10.00 līdz 19.00 norisināsies kultūras programma, kurā sanākušos priecēs pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, jauktais koris “Medera”, Siguldas bigbends, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, Māsas Dimantas, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Oglīte”, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, jauktais koris “Konvents”, deju kopa “Marmale”, vokālais ansamblis “Harmonija Rīgai”, tautas deju ansamblis “Lieksma”, grupa “Acumirklis” un Roberts Ošiņs. Līgo noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Zane Vaļicka un Ģirts Ķesteris, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Rīgas vasaras Saulgriežu trīs galvenie pasākumi ir “Rīgas zaļumballe”, “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” un Jāņu nakts svinības Dzegužkalnā. Pasākumi norisināsies 23. jūnijā no plkst. 20.00.

• Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe”, kur sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes svētku svinētājs. Visu Jāņu nakti kopā ar Jāņu bērniem pavadīs Jāņu tēvs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un Jāņu māte – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere. Par svētku noskaņu rūpēsies tādi populāri mūziķi kā Marts Kristiāns Kalniņš, Daumants Kalniņš, Ivo Fomins un grupas “Citi zēni”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Apvedceļš”. Tiem svētku svinētājiem, kuri nebūs paspējuši novīt Jāņu vainagu, būs iespēja pievienoties zāļu vainagu meistarklasei kopā ar profesionālu floristi.

• Savukārt pasākums “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” apvienos gan tautisko, gan mūsdienīgo, radot svētkus ikvienam galvaspilsētas jāņubērnam. Programmā – muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās, tautas mūzikas grupas “Teikas muzikanti”, muzikālās apvienības “Dzilna” un folkloras kopas “Kokle” priekšnesumi, aktivitātes visiem vecumiem un noskaņojumiem – danči, uguns iedegšanas rituāls, Rīgas etnoballīte kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski līdz pat saullēktam.

• Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanu, vainagu pīšanu, zīlēšanu, uguns svētīšanu. Plānota postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanās, rotaļās iešana kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšana, tumsas kliedēšana muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautra saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”. Pasākumu vadītāji – Jāņa māte Zoja Heimrāte un Jāņa tēvs Edgars Lipors aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs, līdz ar to katram ir iespēja līdzdarboties.

Pasākumus organizē pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīga gatava ielīgošanas pasākumiem

, , , , , , , , ,

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība plāno pārņemt savā īpašumā Saules dārzu

Rīgas dome nolēmusi lūgt nodot pašvaldībai līdz šim valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 26, 28, 28B, jeb Saules dārzu.

Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam lemt par teritoriju nodošanu bez atlīdzības Rīgas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, paredzot Saules dārzā attīstīt atpūtas zonu.

Pārņemot Saules dārzu savā īpašumā un plānojot parka atjaunošanu, veicinās kvalitatīvas pilsētvides veidošanu un publiskās ārtelpas sakārtošanu Mežaparka apkaimē. Tāpat būs iespējams iedzīvotājiem nodrošināt arī jaunu piekļuves vietu Ķīšezeram.

Ja Ministru kabinets lems par teritorijas nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments būs atbildīgs par parka apsaimniekošanu. Teritorijā esošās ēkas varētu tikt izmantotas izglītības funkciju nodrošināšanai. Dome lēma piešķirt 130 000 eiro, lai nodrošinātu teritorijas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un pēc tās – teritorijā esošo koku izpēti un sakopšanu, kā arī citus parka uzturēšanas darbus.

Saules dārzs veidojies 20. gadsimta sākumā ap Grāves muižas kompleksu. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība, un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, un pēc 1. Pasaules kara līdz pat 1930. gadu vidum bija populāra jauniešu pasākumu norises vieta. Pēc 2. Pasaules kara Saules dārzs tika nosaukts par Bērnu parku, un šeit līdz 1960. gadu sākumam atkal notika dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Kopš 1960. gadu vidus parks pamazām zaudējis savu nozīmi, un līdz šim par tā apsaimniekošanu rūpējās VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.