Aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” izstādi

, , , , ,

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.

 

Rīgas pašvaldība aicina apmeklēt 1991. gada barikāžu atcerei veltītos pasākumus

, , ,

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

Šonedēļ gaidāmas vairāk nekā 30 mākslas norises “Baltajā naktī”

, , , , , , ,

Sestdien, 9. septembrī, Rīgā jau 18. reizi notiks mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Tā laikā galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Teikā, Brasā, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā varēs baudīt dažādu žanru koncertus, performances, izstādes, dejas ar cirka elementiem, kā arī interesenti varēs sekot līdzi lielformāta murāļa tapšanas procesam Tallinas kvartālā.

Šogad foruma īpašā tēma ir “Apslēptās patiesības” – katra liela patiesība sastāv no daudzām mazām taisnībām, katra ideja – no iedvesmas avotiem vai ietekmēm. Aiz katra mākslas darba slēpjas idejas un tēmas, kas pašas par sevi var būt patstāvīgi darbi. Mūsdienu kultūras forums “Baltās nakts” aicina šī gada darbos un projektos meklēt apslēptās patiesības – noslēpumus, zemtekstus, pretrunas – kritiski izvērtēt sabiedrībā un pasaulē aktuālas tēmas.

Apmeklētāji aicināti doties gan pa jau zināmiem maršrutiem, gan pilsētā iemīt jaunas “takas”. Jau tradicionāli notiks “Skaņu meža Baltā nakts” un audiovizuālās koncertprogrammas “Videogrāfija” koncerti, savukārt jaunus iespaidus varēs gūt grupu “Alejas” un “Kautkaili” priekšnesumos, un performancē “Putnu disko”.

● Vecrīgu ieskandinās etno diskonakts Rātslaukumā, bet nedaudz mierīgākas notis skanēs jauniešu kora “Balsis” izpildījumā ar diriģentu Intu Teterovski Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcā Lielajos kapos, kuri šogad sagaida savu 250. gadskārtu. Turpat netālu – VEF Kultūras pilī Orķestra “Rīga”, saksofonu kvarteta “Atomos” un ārzemju viesmākslinieku izpildījumā varēs piedzīvot muzikālu baudījumu 21. gadsimta laikmetīgās mūzikas skaņdarbu programmā.

● Dzejas cienītāji aicināti doties uz RISEBA H2O kvartālu, kur dzeja izskanēs kopā ar elektronisko mūziku, teatralizētām performancēm un video.

● Pārdaugavā uz īpašu “Baltās nakts” programmu aicina arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, savukārt apgāds “Zvaigzne ABC” savus apmeklētājus sagaidīs ar muzikāli literāru programmu savā K. Valdemāra ielas pagalmā.

● Īpašs pilsētvides objekts šī gada “Baltajā naktī” būs šveicieša Etjēna Andrē Krāenbūla veidotā vides instalācija “Bing bang 850”, kas būs apskatāms Neatkarības laukumā. Tas attēlo mākslinieka sajūtu par Visuma iekustināšanu – Lielo sprādzienu. Objekta 850 metāla cauruļveidīgie elementi kopā veido bumbas formu, kas attēlo Lielo sprādzienu kā sfērisku formu, kas varētu būt gan planēta, gan atoms mikroskopiskā palielinājumā. Sfēra šūpojas, pulsē, svārstās, atkāpjas, liekot ikreiz ieskanēties Visumam – objekta vērotāji kļūst par lieciniekiem autora sajūtai par to, kāda bija pirmā skaņa un Visuma sākums.

● Eksistenciāliem jautājumiem pieskārušies arī mākslinieki no projekta “Dievišķā ģeometrija”. Viņu veidotā mākslas instalācija, kas būs skatāma Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas iekštelpās, simbolizē visu lietu vienotību un savstarpējo saistību.

● Paši jaunākie “Baltās nakts” apmeklētāji plkst. 15.00, 17.00 un 19.00 aicināti uz Kronvalda parku, lai noskatītos Cēsu Mazā teātra izrādi bērniem “Figūras”.

● No plkst. 18.00 – kinoteātrī “Splendid Palace” tiks rādīta īsfilmu programma bērniem, varēs apmeklēt zīmējumu teātra izrādes vai iesaistīties filmu ieskaņošanas darbnīcā.

● “Baltajā naktī” ar īpaši veidotām izstāžu programmām apmeklētājus gaidīs arī virkne izstāžu zāļu un mākslas galeriju, tostarp Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža” un izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”.

📌 “Baltās nakts” pasākumi notiks no 9. septembra plkst. 12.00 līdz 10. septembra plkst. 2.00. Visos “Baltās nakts” pasākumos ieeja bez maksas. Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu.

🔎 Foruma “Baltā nakts 2023” programma – ŠEIT

  • Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.rudens.riga.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā notiek” un “Rīgā mācās”.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Daugavas labajā un kreisajā krastā taps 17 jauni spēļu un rekreācijas laukumi

, , , , , , , , , , ,

Noslēgušies iepirkumi projektu izstrādei spēļu un rekreācijas laukumu izveidošanai Daugavas labajā, gan kreisajā krastā, iekļaujot vairākas Rīgas apkaimes. Septiņpadsmit zemesgabalos izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektus.

🔹 Daugavas labajā krastā spēļu un rekreācijas laukumu projekta izstrāde plānota:

  • zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24 (Berģu apkaimē);
  • Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā (Vecmīlgrāvja apkaimē);
  • zemesgabalā starp Malienas ielas 74 un Juglas ielas 53 ēku (Juglas apkaimē);
  • Brīvības ielā 124 (Centra apkaimē);
  • Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34 (Teikas apkaimē).

Pļavniekos un Purvciemā kopā realizēs sešus projektus:

  • zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
  • zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
  • zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • teritorijā Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
  • zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

🔹 Daugavas kreisajā krastā projektu izstrāde paredzēta:

  • Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielas 4 ēku (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25 (Šampētera apkaimē);
  • teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu (Zolitūdes apkaimē);
  • teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu (Zasulauka apkaimē).

Projektu izstrāde un autoruzraudzība sākta arī spēļu un rekreācijas laukuma izveidošanu Daugavgrīvā. Projektēšanas vieta – zemesgabals Daugavgrīvā, kas atrodas kvartālā starp Parādes, Plēksnes un Slimnīcas ielu. Darbu ietvaros izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektu. Laukumā paredzēta spēļu zona lielākiem bērniem, sporta zona ar vingrošanas rīkiem, kā arī labiekārtojuma elementi (soliņi, velostatīvi un atkritumu tvertnes).

Laukumu projektēšanas darbi ilgs četrus mēnešus. Pēc 2024. gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas un atbilstoši piešķirto līdzekļu sadalījumam būs organizēts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Projektus administrē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Projektu realizācija atbilst pašvaldības ilgtermiņa attīstības mērķiem – ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide. Savukārt Rīgas attīstības programma 2021.-2027. gadam kā vienu no uzdevumiem paredz publiskās ārtelpas daudzveidīgas attīstības veicināšanu un apkaimju nozīmes/identitātes stiprināšanu. Realizējot šos projektus, apkaimēs būs nodrošināta atraktīva pilsētvide, kas veicina iedzīvotāju socializēšanos, kā arī rada apkaimju pievilcību un sekmē apkaimes identitātes veidošanos. Izveidotie rotaļu laukumi nodrošinās iedzīvotājiem iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku dzīvesvietas tuvumā.

Atvērto durvju diena BJC “Laimīte” – “Nāc un piedalies 2023!”

,

Svētki mūsmājās “Te ir viss ko vēlies, nāc un izvēlies!” – 1. un 2. septembrī Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī.

Aicinām apgūt kaut ko jaunu, interesantu, pilnveidot iesākto. BJC “Laimīte” piedāvā plašu interešu izglītības programmu klāstu: mūziku, deju, vizuālo mākslu, sportu, veselīgu dzīvesveidu, valodas, skatuves runas, teātra mākslu, estētikas skoliņu mazajiem. Doto iespēju novērtējiet un izmantojiet!

Informāciju par brīvā laika aizpildīšanu gūsi:

🟢 1. septembrī plkst. 11.00 – 15.00 – Sarkandaugavas ielā 24 un Baltāsbaznīcas ielā 14, tikšanās ar interešu izglītības pulciņu skolotājiem, piedalīšanās radošās aktivitātēs. Kā senā parunā: “Ja nepamēģināsi, tad neuzzināsi”. Visas dienas garumā no plkst. 10.00 – 18.00 pieteikšanās interešu izglītības pulciņos, aizpildot iesniegumu.
🟢 2. septembrī no plkst. 12.00 – 16.00 – atvērto durvju diena “Nāc un piedalies!” Reģionālajā sporta centra “Sarkandaugava”, Limbažu ielā 8. Piedāvājam sportiskas aktivitātes, iepazīšanos un satikšanos ar sporta skolotājiem. Uzņemšana sporta pulciņos.

Piepildīsim laiku ar sirsnību, mīlestību, prieku, darīšanu, domāšanu, kustību.

Pašvaldība godinās Zelta kāzu jubilārus

Turpinot tradīciju, kura aizsākusies 2003. gadā, Rīgas dome arī šogad godinās rīdzinieku ģimenes, kuras svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1973. gadā.

Svinīgais pasākums notiks piektdien, 18. augustā, plkst. 14.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kas atrodas gleznainā parkā Vecmīlgrāvī. Jubilāriem tiks pasniegts Rīgas domes Goda raksts, jubilejas sudraba monēta un ziedi.

Pieteikumus līdz 31. jūlijam Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni 67181261 darba dienās no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00.

Šis pasākums jau divdesmito gadu ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem pasākumiem Rīgas vasaras laikā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās un tiek sveikti arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un vairāk gadus.

Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija “Ave Sol” sadarbībā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.

Noslēdzies manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

, , , , , ,

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

• Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

• 2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

• 3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

3. gaitā pa zvejnieku un jūrnieku pēdām: Vecmīlgrāvis – Ziemeļblāzma – Vecdaugava – no Mangaļu jūrskolas un kultūras pils līdz Skanstnieku valnim.

, ,

Jūlijā daudzviet svin Zvejnieku svētkus, bet biedrība ”Vecdaugavieši” 3. gaitā vedīs pa vēsturiskajām zvejnieku un jūrnieku pēdām Vecmīlgrāvī.

  • 3. gaita sāksies svētdien, 16. jūlijā plkst. 11:00 pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas (Baltāsbaznīcas iela 50), lai sāktu stāstu par Mangaļu jūrskolu.
  • Nokļūšana ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Atlantijas iela, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai Ziemeļblāzma.

Jūrskola dibināta 1876. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma un viņš par šo notikumu rakstījis laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”: ”19. martā š. g. no Visaugstākā Kunga un Ķeizara ir apstiprināta jauna jūrasskola Mangaļmuižas draudzē Rīnužciemā, pretī Dinamindei, Daugavas malā. Šī jau priekš trīs gadiem sadomātā un tagad apstiprinātā skola dabūs ikgadus 1000 rubļus no kroņa – priekš lones grāmatām un instrumentiem. Mangaļmuižas pagasts gādās par korteli, siltumu utt. Mācība skolniekiem taps dota bez maksas; jūras ziņas taps mācītas latviešu un vācu valodā, skatot pēc tam, kuru valodu saprot. Virsskolmeistaram ir jāprot gruntīgi abas šīs valodas.”

Mūsu gaita vedīs gar Daugavas krastiem līdz kādreizējam Loderu steķim, kur atradās viena no kuģīšu piestātnēm, lai pa ūdens ceļu nokļūtu Rīgā un Bolderājā.

Vecmīlgrāvis un Vecdaugava senāk atradās Mangaļu pagastā, bet daudzi Vecbaznīcas ciema (Vecdaugava) un Rīnūžu ciema vīri un sievas nodarbojās ar zveju. Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt jaunā rakstnieka Viļa Lāča pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, daudzi atpazina sevi un tā laika notikumus. Par romāna popularitāti liecina fakts, ka pēc tā motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939. gadā), otreizējais ekranizējums – 1957. gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.

1970. gadu vidū sākās senā Vecmīlgrāvja nojaukšana un daudzstāvu namu būvniecība, bet tā apstājās pie Rīnūžiem, tādēļ mūsu gaita vedīs garām arī daudzu romāna prototipu kādreizējām dzīvesvietām, kā arī uzzināsiet, kas un kādi viņi bija vēl pēc aculiecinieku teiktā.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimata sākumā turpat risinājās arī citi notikumi, nozīmīgu kultūras un izglītības ēku būvniecība, kuras „savai mīļajai latvju tautai” cēla kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis.
Senie dižgari uzskatīja, ka viss ir iespējams, tādēļ 3. gaitā visticamāk pievienosies arī kāds jūras vilks, lai pastāsītu par savu darba pieredzi.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Attēlā: Vecdaugavieša Jāņa Brinkmaņa glezna “Daugava pie Rīnūžiem”

Rīga gatava ielīgošanas pasākumiem

, , , , , , , , ,

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Ziemeļblāzmas 115. Bērnu svētki tiks aizvadīti gaidāmo Dziesmu svētku zīmē

Svētdien, 28. maijā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Ziemeļblāzmas parkā tiks svinēti 115. Ziemeļblāzmas Bērnu svētki “Visi mani Dziesmu svētki”. Svētkos, kā ierasts, būs gan radošās un izzinošās darbnīcas, gan dažnedažādi pārsteigumi, gan tradicionālais noslēguma koncerts, kuru baudīt varēs ikviens svētku dalībnieks.

Šogad bērnu svētkos uzsvars tiek likts uz gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Šis būs notikumiem bagāts pasākums gan bērniem, gan vecākiem, jo vienlaikus atpūšoties, būs iespēja izmēģināt savas prasmes arī latviešu tautas dejās un ievingrināt balsi kārtīgi izdziedoties.

  • Kā jau Dziesmu svētkiem pieklājas, par dalībnieku jautro noskaņojumu visas dienas garumā rūpēsies Tautumeita un Tautudēls. Būs radošās darbnīcas, izzinošas nodarbes, konkursi un atrakcijas. Paši mazākie svētku dalībnieki tiks iesaistīti aizraujošās rotaļās, kā arī varēs izpriecāties ziepju burbuļu ballītē. Uz svētku skatuves mazos un lielos apmeklētājus priecēs bērnu vokālie ansambļi “Karameles”, “Pumpuriņi”, “Nāriņa” un “Blāzmiņa”. Savukārt svētku kulminācijā gaidāms lielkoncerts kopā ar jau iemīļoto dziedātāju un komponistu Lauri Valteru un zaķiem Bannijiem “Hops un Čiks ”.
  • Ziemeļblāzmas Bērnu svētku gaitu kā ik gadu uzraudzīs arī pats Augusts Dombrovskis un Marta Rinka. Šajā reizē īpaši vēlamies izcelt gan “Ziemeļblāzmas” pamatlicēju stāstus, gan pils izveidošanās vēsturi, kuru katram apmeklētājam būs iespēja izzināt ar QR kodu palīdzību, aizraujošā pastaigā pa Kultūras pils “Ziemeļblāzma” gleznaino parku.
  • Šajā reizē svētkos būs iespēja noklausīties arī īpašu svētku koncertu, jo Kultūras pils Ziemeļblāzma Lielajā zālē plkst. 13:00 uz skatuves kāps pūtēju orķestri, kas pasākuma apmeklētājiem izpildīs koncertu “Lai prieks rada prieku”, kurā piedalīsies Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris “Fanfara”, Juglas mūzikas skolas pūtēju orķestris, Klaipēdas Juozo Karoso mūzikas skolas pūtēju orķestris no Lietuvas un Rīgenes mūzikas skolas pūtēju orķestris no Vācijas.

Ziemeļblāzmas Bērnu svētkus aicina apmeklēt Ziemeļrīgas kultūras apvienība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība un svētku lieldraugs Rīgas brīvosta.

N.B. Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS!