Latvijas mākslas pasaulē spilgta, bet mazāk zināma personība ir gleznotājs Jānis Brinkmanis (1909. – 1996.). Viņa ceļš uz mākslu ir sava veida piemērs apņēmībai realizēt savu talantu, kā arī būt patiesam savās izpausmēs.
Mākslinieka 115 gadu jubileju un daiļrades retrospekciju atzīmēs ar izstādi kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kas notiks no 2. līdz 30. maijam.

Vēl viens no būtiskiem iemesliem atgādināt par vecmeistara daiļradi ir tas, ka viņš ir no tiem, kuriem padomju gados ne vienu reizi vien bija aizliegts izstādīt darbus, jo atsacījās kalpot pie varas esošās padomju valsts ideoloģijai, nestājās noteiktā partijā un savienībā. J. Brinkmaņa gleznu izstāde atgādinās par mazāk zināmiem faktiem Latvijas mākslas vēsturē.

J. Brinkmanis dzimis 1909. gadā Vecmīlgrāvī strādnieku ģimenē, un viņa ceļš uz mākslu ir neparasts, bet apliecina izcilas spējas un talantu. Latvijas Mākslas akadēmijā iestājas pēc pamatskolas beigšanas 14 gadu vecumā un iestājeksāmenus nokārto bez iepriekšējas sagatavošanās. Viņš bija latviešu gleznotājs, kurš gleznoja eļļas tehnikā, ievērojot latviešu vecmeistaru izcilākās mākslas tradīcijas.

J. Brinkmaņa ģimene glabā viņa pierakstītās atmiņas: “Tā nu gleznoju tīri labi, kad akadēmijā rīkoja izstādes, lika manus darbus. Vēl kursu laikā gleznoju margrietiņas, gleznu “Galdiņš ar margrietām” atpirka akadēmijas muzejam.
2. kursā vasaras darbos uzgleznoju iesvētībās uzdāvinātās rozes, rudenī izliku akadēmijā izstādē. Profesors Vilhelms Purvītis tās novērtēja, jo esot teicis, ka tās esot labākas nekā Pladeram muzejā. Pēc tam man samazināja mācību maksu uz pusi.”

Lai nopelnītu naudu studijām, vasaras brīvlaikos strādāja pie zvejniekiem Rīnūžos un ostā pie kuģu iekraušanas darbiem. Kad pēc 4. kursa vajadzēja izvēlēties specializāciju, jaunais censonis izvēlējās profesora Jāņa Roberta Tilberga vadīto figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Izturēja arī šos pārbaudījumus, kad bija jāzīmē sēdošs kails vīrietis. No visiem 14 studentiem, kuri togad pieteikušies, pie stingrā un prasīgā profesora tikuši tikai trīs – Jānis Brinkmanis, Nikolajs Kūlainis un Alise Zvirbule.

J. Brinkmanis akadēmiju beidz 1933. gadā ar diplomdarbu “Slīperu cirtēji”, iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. Vēl viena interesanta viņa atmiņu epizode: “Savu diplomdarbu “Slīperu cirtēji” izliku akadēmijas izstādē un pats aizbraucu uz Eleju. Pēc pāris nedēļām atbraucu uz Rīgu un aizeju uz izstādi, bet mans darbs nav. Uzzināju, ka tas aiznests uz “Jaunāko ziņu” kantori pie Benjamiņas, tur fotografēts krāsains un ievietots žurnālā “Atpūta” (“Atpūta”, Nr.482 (26.01.1934), “Slihperu citeji – Jaņa Brinkmaņa diplomdarbs mahslas akademijas beigschanai”), bet atpakaļ nenesuši. Dabūju palīgu un liku atpakaļ izstādē. Drīz zvanīja vēl viens, lai atļaujot ar slīpera cirtējiem izlaist pastkartes sērijā “Latvju māksla”. To arī atļāvu.”

Pēc studiju beigšanas jaunais mākslinieks pārceļas uz dzīvi Elejas pagastā, kur strādāja par zīmēšanas un glītrakstīšanas skolotāju Elejas pamatskolā. Tāpat daudz pūles prasīja darbs saimniecībā, dažādi lauku darbi, bet centies laiku atrast gleznošanai – tapuši ne mazums portretu. Darbi izstādīti Jelgavas pilī, personālizstāde rīkota Elejas kultūras namā.

Par mākslinieka likteņa līčločiem un nostāju liecina viņa teiktais: “Kad bija iebraukuši krievu tanki un nodibināta komunistu valdība, bija jāraksta lozungi izpildu komitejai, skolai, tautas namam, vēlēšanu iecirknim. Visiem lika stāties kolhozā. Pēc kara Rīgā nejauši uz ielas satiku grafiķi Rūsu. Kad viņš jautāja, kur biji palicis, jo akadēmijai vajadzēja pasniedzēju, tad atbildēju, ka man nevelk jaunā kliķe, netaisos arī gleznot Staļina un Ļeņina portretu…

Pēckara gadus J. Brinkmanis pavada Vecmīlgrāvī līdz pat savai nāvei 1996. gadā.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu, strādājot kultūras pilī “Ziemeļblāzma” par mākslinieku, pēc viņa iecerēm tika veidota parka strūklaka, vējrādis un arī akvārijs, kura apdarē izmantoja no Staburaga atvestos akmeņus. J. Brinkmanis ir veidojis visu pašdarbības teātra iestudējumu dekorācijas un butaforijas, telpu noformējumu pasākumiem un afišas. Viens no ievērojamākajiem scenogrāfa darbiem bija izrādes “Ziņģu Ješkas uzvara” dekorāciju izveide Mežaparka lielajā estrādē. No 1950. gada līdz aiziešanai pensijā – 1970. gadu sākumam – strādāja kultūras pilī “Ziemeļblāzma” gan kā mākslinieks, gan dekorators, bet bet radošais darbs vienmēr viņa dzīvē ir bijis galvenais. Savās gleznās visbiežāk attēlojis dabu, Vecmīlgrāvja ainas – senās ieliņas, ziedošos dārzus, bet visvairāk paticis gleznot ziedus. Viņa atziņa: “Gleznojot ir jāpanāk, ka ziedi ar tevi runā…

Privātās kolekcijās J. Brinkmaņa darbi atrodas bijušajā PSRS, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā un Bulgārijā.

Izstādi veidojusi gleznotāja meita Ilze Brinkmane sadarbībā ar biedrību “Vecdaugavieši” un Ziemeļrīgas kultūras apvienību.

Aicinām! Konkursa “Saules ritmi” Rīgas 2. kārtas dalībnieku apbalvošanas pasākums 2024. gada 29. aprīlī plkst. 14.00 Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā.

Pasākumu organizē Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

Pasākumā piedalās burvju mākslinieks Dante Pecolli.

Organizatori visiem 2. kārtas dalībniekiem piešķir balvas un I pakāpes ieguvējiem specbalvas.

Atzinības rakstus pedagogiem, kuru darbu autori ieguvuši I vai II pakāpes diplomus; pateicības rakstus, kuru darbu autori ieguvuši III pakāpes diplomus vai pateicību par piedalīšanos.

Valsts izglītības satura centra (VISC) piešķir I, II, III pakāpes diplomus vai pateicības saskaņā ar vērtēšanas protokolu. Protokolu skatīt ŠEIT.

Konkursa Rīgas 2. kārtas dalībnieku darbi, kuriem piešķirta I pakāpe un var tikt izvirzīti Svētku izstādei 2025. gadā (skatīt VISC nolikumu), glabāsies Rīgas Interešu izglītības metodiskajā centrā, Baltāsbaznīcas ielā 14, Rīgā.

Informācija par konkursa 2. kārtas dalībnieku (II, III pakāpe, pateicība par piedalīšanos) darbu izņemšanu tiks nosūtīta uz pedagogu e-pastiem.

Uz tikšanos!

 

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.

 

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

Sestdien, 9. septembrī, Rīgā jau 18. reizi notiks mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Tā laikā galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Teikā, Brasā, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā varēs baudīt dažādu žanru koncertus, performances, izstādes, dejas ar cirka elementiem, kā arī interesenti varēs sekot līdzi lielformāta murāļa tapšanas procesam Tallinas kvartālā.

Šogad foruma īpašā tēma ir “Apslēptās patiesības” – katra liela patiesība sastāv no daudzām mazām taisnībām, katra ideja – no iedvesmas avotiem vai ietekmēm. Aiz katra mākslas darba slēpjas idejas un tēmas, kas pašas par sevi var būt patstāvīgi darbi. Mūsdienu kultūras forums “Baltās nakts” aicina šī gada darbos un projektos meklēt apslēptās patiesības – noslēpumus, zemtekstus, pretrunas – kritiski izvērtēt sabiedrībā un pasaulē aktuālas tēmas.

Apmeklētāji aicināti doties gan pa jau zināmiem maršrutiem, gan pilsētā iemīt jaunas “takas”. Jau tradicionāli notiks “Skaņu meža Baltā nakts” un audiovizuālās koncertprogrammas “Videogrāfija” koncerti, savukārt jaunus iespaidus varēs gūt grupu “Alejas” un “Kautkaili” priekšnesumos, un performancē “Putnu disko”.

Vecrīgu ieskandinās etno diskonakts Rātslaukumā, bet nedaudz mierīgākas notis skanēs jauniešu kora “Balsis” izpildījumā ar diriģentu Intu Teterovski Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcā Lielajos kapos, kuri šogad sagaida savu 250. gadskārtu. Turpat netālu – VEF Kultūras pilī Orķestra “Rīga”, saksofonu kvarteta “Atomos” un ārzemju viesmākslinieku izpildījumā varēs piedzīvot muzikālu baudījumu 21. gadsimta laikmetīgās mūzikas skaņdarbu programmā.

● Dzejas cienītāji aicināti doties uz RISEBA H2O kvartālu, kur dzeja izskanēs kopā ar elektronisko mūziku, teatralizētām performancēm un video.

● Pārdaugavā uz īpašu “Baltās nakts” programmu aicina arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, savukārt apgāds “Zvaigzne ABC” savus apmeklētājus sagaidīs ar muzikāli literāru programmu savā K. Valdemāra ielas pagalmā.

● Īpašs pilsētvides objekts šī gada “Baltajā naktī” būs šveicieša Etjēna Andrē Krāenbūla veidotā vides instalācija “Bing bang 850”, kas būs apskatāms Neatkarības laukumā. Tas attēlo mākslinieka sajūtu par Visuma iekustināšanu – Lielo sprādzienu. Objekta 850 metāla cauruļveidīgie elementi kopā veido bumbas formu, kas attēlo Lielo sprādzienu kā sfērisku formu, kas varētu būt gan planēta, gan atoms mikroskopiskā palielinājumā. Sfēra šūpojas, pulsē, svārstās, atkāpjas, liekot ikreiz ieskanēties Visumam – objekta vērotāji kļūst par lieciniekiem autora sajūtai par to, kāda bija pirmā skaņa un Visuma sākums.

● Eksistenciāliem jautājumiem pieskārušies arī mākslinieki no projekta “Dievišķā ģeometrija”. Viņu veidotā mākslas instalācija, kas būs skatāma Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas iekštelpās, simbolizē visu lietu vienotību un savstarpējo saistību.

● Paši jaunākie “Baltās nakts” apmeklētāji plkst. 15.00, 17.00 un 19.00 aicināti uz Kronvalda parku, lai noskatītos Cēsu Mazā teātra izrādi bērniem “Figūras”.

● No plkst. 18.00 – kinoteātrī “Splendid Palace” tiks rādīta īsfilmu programma bērniem, varēs apmeklēt zīmējumu teātra izrādes vai iesaistīties filmu ieskaņošanas darbnīcā.

● “Baltajā naktī” ar īpaši veidotām izstāžu programmām apmeklētājus gaidīs arī virkne izstāžu zāļu un mākslas galeriju, tostarp Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža” un izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”.

📌 “Baltās nakts” pasākumi notiks no 9. septembra plkst. 12.00 līdz 10. septembra plkst. 2.00. Visos “Baltās nakts” pasākumos ieeja bez maksas. Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu.

🔎 Foruma “Baltā nakts 2023” programmaŠEIT

  • Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.rudens.riga.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā notiek” un “Rīgā mācās”.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Noslēgušies iepirkumi projektu izstrādei spēļu un rekreācijas laukumu izveidošanai Daugavas labajā, gan kreisajā krastā, iekļaujot vairākas Rīgas apkaimes. Septiņpadsmit zemesgabalos izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektus.

🔹 Daugavas labajā krastā spēļu un rekreācijas laukumu projekta izstrāde plānota:

  • zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24 (Berģu apkaimē);
  • Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā (Vecmīlgrāvja apkaimē);
  • zemesgabalā starp Malienas ielas 74 un Juglas ielas 53 ēku (Juglas apkaimē);
  • Brīvības ielā 124 (Centra apkaimē);
  • Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34 (Teikas apkaimē).

Pļavniekos un Purvciemā kopā realizēs sešus projektus:

  • zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
  • zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
  • zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • teritorijā Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
  • zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

🔹 Daugavas kreisajā krastā projektu izstrāde paredzēta:

  • Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielas 4 ēku (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25 (Šampētera apkaimē);
  • teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu (Zolitūdes apkaimē);
  • teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu (Zasulauka apkaimē).

Projektu izstrāde un autoruzraudzība sākta arī spēļu un rekreācijas laukuma izveidošanu Daugavgrīvā. Projektēšanas vieta – zemesgabals Daugavgrīvā, kas atrodas kvartālā starp Parādes, Plēksnes un Slimnīcas ielu. Darbu ietvaros izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektu. Laukumā paredzēta spēļu zona lielākiem bērniem, sporta zona ar vingrošanas rīkiem, kā arī labiekārtojuma elementi (soliņi, velostatīvi un atkritumu tvertnes).

Laukumu projektēšanas darbi ilgs četrus mēnešus. Pēc 2024. gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas un atbilstoši piešķirto līdzekļu sadalījumam būs organizēts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Projektus administrē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Projektu realizācija atbilst pašvaldības ilgtermiņa attīstības mērķiem – ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide. Savukārt Rīgas attīstības programma 2021.-2027. gadam kā vienu no uzdevumiem paredz publiskās ārtelpas daudzveidīgas attīstības veicināšanu un apkaimju nozīmes/identitātes stiprināšanu. Realizējot šos projektus, apkaimēs būs nodrošināta atraktīva pilsētvide, kas veicina iedzīvotāju socializēšanos, kā arī rada apkaimju pievilcību un sekmē apkaimes identitātes veidošanos. Izveidotie rotaļu laukumi nodrošinās iedzīvotājiem iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku dzīvesvietas tuvumā.

Svētki mūsmājās “Te ir viss ko vēlies, nāc un izvēlies!” – 1. un 2. septembrī Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī.

Aicinām apgūt kaut ko jaunu, interesantu, pilnveidot iesākto. BJC “Laimīte” piedāvā plašu interešu izglītības programmu klāstu: mūziku, deju, vizuālo mākslu, sportu, veselīgu dzīvesveidu, valodas, skatuves runas, teātra mākslu, estētikas skoliņu mazajiem. Doto iespēju novērtējiet un izmantojiet!

Informāciju par brīvā laika aizpildīšanu gūsi:

🟢 1. septembrī plkst. 11.00 – 15.00 – Sarkandaugavas ielā 24 un Baltāsbaznīcas ielā 14, tikšanās ar interešu izglītības pulciņu skolotājiem, piedalīšanās radošās aktivitātēs. Kā senā parunā: “Ja nepamēģināsi, tad neuzzināsi”. Visas dienas garumā no plkst. 10.00 – 18.00 pieteikšanās interešu izglītības pulciņos, aizpildot iesniegumu.
🟢 2. septembrī no plkst. 12.00 – 16.00 – atvērto durvju diena “Nāc un piedalies!” Reģionālajā sporta centra “Sarkandaugava”, Limbažu ielā 8. Piedāvājam sportiskas aktivitātes, iepazīšanos un satikšanos ar sporta skolotājiem. Uzņemšana sporta pulciņos.

Piepildīsim laiku ar sirsnību, mīlestību, prieku, darīšanu, domāšanu, kustību.

Turpinot tradīciju, kura aizsākusies 2003. gadā, Rīgas dome arī šogad godinās rīdzinieku ģimenes, kuras svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1973. gadā.

Svinīgais pasākums notiks piektdien, 18. augustā, plkst. 14.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kas atrodas gleznainā parkā Vecmīlgrāvī. Jubilāriem tiks pasniegts Rīgas domes Goda raksts, jubilejas sudraba monēta un ziedi.

Pieteikumus līdz 31. jūlijam Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni 67181261 darba dienās no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00.

Šis pasākums jau divdesmito gadu ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem pasākumiem Rīgas vasaras laikā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās un tiek sveikti arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un vairāk gadus.

Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija “Ave Sol” sadarbībā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Jūlijā daudzviet svin Zvejnieku svētkus, bet biedrība ”Vecdaugavieši” 3. gaitā vedīs pa vēsturiskajām zvejnieku un jūrnieku pēdām Vecmīlgrāvī.

  • 3. gaita sāksies svētdien, 16. jūlijā plkst. 11:00 pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas (Baltāsbaznīcas iela 50), lai sāktu stāstu par Mangaļu jūrskolu.
  • Nokļūšana ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Atlantijas iela, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai Ziemeļblāzma.

Jūrskola dibināta 1876. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma un viņš par šo notikumu rakstījis laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”: ”19. martā š. g. no Visaugstākā Kunga un Ķeizara ir apstiprināta jauna jūrasskola Mangaļmuižas draudzē Rīnužciemā, pretī Dinamindei, Daugavas malā. Šī jau priekš trīs gadiem sadomātā un tagad apstiprinātā skola dabūs ikgadus 1000 rubļus no kroņa – priekš lones grāmatām un instrumentiem. Mangaļmuižas pagasts gādās par korteli, siltumu utt. Mācība skolniekiem taps dota bez maksas; jūras ziņas taps mācītas latviešu un vācu valodā, skatot pēc tam, kuru valodu saprot. Virsskolmeistaram ir jāprot gruntīgi abas šīs valodas.”

Mūsu gaita vedīs gar Daugavas krastiem līdz kādreizējam Loderu steķim, kur atradās viena no kuģīšu piestātnēm, lai pa ūdens ceļu nokļūtu Rīgā un Bolderājā.

Vecmīlgrāvis un Vecdaugava senāk atradās Mangaļu pagastā, bet daudzi Vecbaznīcas ciema (Vecdaugava) un Rīnūžu ciema vīri un sievas nodarbojās ar zveju. Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt jaunā rakstnieka Viļa Lāča pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, daudzi atpazina sevi un tā laika notikumus. Par romāna popularitāti liecina fakts, ka pēc tā motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939. gadā), otreizējais ekranizējums – 1957. gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.

1970. gadu vidū sākās senā Vecmīlgrāvja nojaukšana un daudzstāvu namu būvniecība, bet tā apstājās pie Rīnūžiem, tādēļ mūsu gaita vedīs garām arī daudzu romāna prototipu kādreizējām dzīvesvietām, kā arī uzzināsiet, kas un kādi viņi bija vēl pēc aculiecinieku teiktā.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimata sākumā turpat risinājās arī citi notikumi, nozīmīgu kultūras un izglītības ēku būvniecība, kuras „savai mīļajai latvju tautai” cēla kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis.
Senie dižgari uzskatīja, ka viss ir iespējams, tādēļ 3. gaitā visticamāk pievienosies arī kāds jūras vilks, lai pastāsītu par savu darba pieredzi.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Attēlā: Vecdaugavieša Jāņa Brinkmaņa glezna “Daugava pie Rīnūžiem”