Arhīvs birkai: Pilsētvide

Izskatot būvniecības ieceres, Rīgas pašvaldība noteiks būves un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību

Attēls no riga.lv mājaslapas

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.

“Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.

Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.

Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.

Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.

Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.

 

Lielo kapu metu konkurss – bez pirmās vietas

Lielo kapu metu konkursa starptautiskā žūrija atzina, ka neviens no pieciem iesniegtajiem darbiem nav izstrādāts tādā kvalitātē un gatavības pakāpē, lai varētu atzīt, ka ir iegūta spēcīga ideja Lielo kapu reālai sakārtošanai, tāpēc pirmā vieta netiek piešķirta. Pirmdien, 17. jūnijā, žūrijas komisija paziņoja metu konkursa rezultātus: piešķirta 2. vieta, divas 3. vietas un veicināšanas balva.

  • 2. vietas ieguvējs – “Nemoralis Landscape Architecture/ Outofbox Architecture/ Pure Konsultācijas” saņem godalgu – 14 000 eiro.
  • Diviem 3. vietas ieguvējiem – SIA “Grupa 93” un “Juul Frost Architects” – katram pienākas 7000 eiro. Veicināšanas godalga 2000 eiro apmērā piešķirta personu apvienībai “the people”, kas konkursā piedalījās sadarbībā ar SIA Ainavas izpētes un plānošanas institūts”.

Komisijas lēmumā sacīts, ka katrā konkursa darbā ir kāds labs risinājums, tomēr nav gatavas idejas un kompleksa redzējuma visu nepieciešamo pasākumu kopumam. Kopumā neviens no darbiem nedod pietiekami spēcīgu, drošu un nepieciešamā detalizācijā atrisinātu memoriāla “Lielie kapi” vērtību saglabāšanas un vietas attīstības redzējumu.

Žūrijas komisija iesaka Rīgas pieminekļu aģentūrai sākt sarunu procedūru ar konkursa 2. vietas ieguvēju un izskatīt iespēju piesaistīt arī 3. vietas autorus turpmākajā konceptuālās idejas izstrādē.

Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā (Merķeļa ielā 13) līdz jūlija vidum iespējams apskatīt visus konkursam iesniegtos metu projektus.

 

Rīgā pastiprinās koku aizsardzību

foto no www.botanika.lu.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā. Lai pasargātu kokus, noteikumi detalizē jēdzienu “koka bojāšana”, nosaka precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī tie paredz stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem.

“Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes. Sadarbībā ar nozares ekspertiem, esam izstrādājuši jaunu regulējumu, kā aizsargāt, uzturēt kokus un palielināt zaļo teritoriju īpatsvaru nākotnē.”

skaidro Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Definētas darbības, kuras tiek uzskatītas par koka bojāšanu

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja piecu gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas lielumu nosaka koka stumbra diametrs

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Noteikts pienākums zemes īpašniekiem kopt koku vainagus, kas projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi. Ar izmaiņām interesenti var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrību, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

 

Rīgas pašvaldība atjaunos Daugavas sporta nama ēku, peldbaseina telpu un priekšlaukumu

Attēls no riga.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, nolēma atjaunot Daugavas sporta nama ēku, peldbaseina telpu un priekšlaukumu. Projekta gaitā paredzēta apgaismojuma, ventilācijas sistēmu, griestu apdares nomaiņa lielā peldbaseina telpā, kā arī basketbola “Slavas alejas” izbūve sporta nama priekšlaukumā.

“Rīga ieguldīs nozīmīgas investīcijas sporta infrastruktūras uzlabošanā, sākot Daugavas sporta nama ēkas, peldbaseina telpu, priekšlaukuma atjaunošanas darbus un izbūvējot “Slavas aleju”, kas jau gadiem ir gaidījusi savu kārtu. Daugavas sporta namā paredzēts pilnībā nomainīt ugunsdrošības sistēmas un peldbaseina zonā nomainīt esošās ventilācijas sistēmas, apgaismojumu un veikt griestu apdares atjaunošanu, tāpēc, realizējot šo projektu, mēs ne tikai uzlabosim sporta nama funkcionalitāti un estētiku, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu un drošu vidi sporta entuziastiem un iedzīvotājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas dome lēmusi īstenot šo pašvaldības prioritāro projektu “Daugavas sporta nama ēkas Krišjāņa Barona ielā 107, Rīgā, peldbaseina telpu un priekšlaukuma atjaunošanas darbi” par kopējo summu līdz 1 223 000 eiro. Rīgas pašvaldības līdzfinansējums paredzēts līdz 183 450 eiro no pašvaldības budžeta, aizņēmums no Valsts kases projekta īstenošanai veidos 1 039 550 eiro.

Realizējot projektu, tiks veikta lietderīga investīciju īstenošana pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Uzņēmējiem Rīgā pieejams jauns parkletu tipveida risinājums

Pagājušajā gadā, Rīgas dome, lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, līdzšinējo trīs parkletu tipveida risinājumu vietā piedāvājot arī ceturto risinājumu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Līdz šim uzņēmējiem bija jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem, taču šogad līdzfinansēšanai tiek piedāvāts arī ceturtais risinājums ar jumta konstrukciju. Ar visiem parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

• jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
• jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no trim līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
• jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
• jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
• uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

✅ Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Viesturdārzā sāksies vērienīga bērnu rotaļu laukuma atjaunošana un paplašināšana

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā sāks vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā tiks uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis ir ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārzu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Šis būs viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā un jau šoruden varēs iepriecināt savus mazos apmeklētājus!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta laikā paredzēts nomainīt visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināt laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdalīs parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi tiks izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Tiks uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkos jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunos un uzstādīs desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkos ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem tiks radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, radot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

Būvdarbu laikā bērnu rotaļu laukums Viesturdārzā būs slēgts un pašvaldība aicina tikmēr izmantot tuvumā esošā Kronvalda parka bērnu rotaļu laukumus. Aicinām saprotoši pieņemt šīs vasaras neērtības, lai pēc tam visi tiktos atjaunotā, paplašinātā un izgaismotā bērnu rotaļu laukumā Viesturdārzā!

Būvdarbus veiks SIA “Fixman”, līguma summa 362 315 eiro bez PVN. Darbi jāveic līdz oktobra beigām.

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.

 

Aicina diskutēt par Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību pilsētas centrā

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

✅ Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Latgales ielas ēku īpašnieki un apsaimniekotāji var saņemt jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes

Rīgas pašvaldība izgatavojusi ielu nosaukumu un ēku adrešu numuru zīmes ar Latgales ielas nosaukumu un, sākot ar pirmdienu, 3. jūniju, ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji tās var saņemt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Daugavpils ielā 31.

“Šobrīd noslēdzas pēdējais posms ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanā, jo iedzīvotāji no šodienas var saņemt Latgales ielas plāksnes. Maskavas vārds Rīgā vairs nav nedz ielas, nedz nama, nedz apkaimes nosaukumā. Paldies gan Rīgas domes darbiniekiem, gan rīdziniekiem par iesaisti un par nacionālās stājas stiprināšanu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

🟩 Lai saņemtu jaunās zīmes, ēku īpašnieki un apsaimniekotāji aicināti vismaz vienu dienu iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot pa tālruni 80000800, lai centra darbinieki var savlaicīgi rezervēt laiku un sagatavot konkrētajam īpašumam paredzētās zīmes.

Ja ēkas īpašnieks nevar personīgi atnākt un saņemt jaunās zīmes, tad tās var saņemt arī personas, kas dzīvo vai kurām konkrētajā ēkā pieder īpašums. Uzrādot personas apliecinošu dokumentu un parakstot apliecinājumu par zīmju saņemšanu, persona uzņemsies pilnu atbildību un pienākumu zīmi uz ēkas nomainīt. Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

🟩 Lai sakārtotu pilsētvidi un likvidētu pilsētā vecos ielu nosaukumus, pašvaldība aicina ēku īpašniekus un apsaimniekotājus nekavēties ar to izņemšanu un izvietošanu. Jaunās zīmes pēc to saņemšanas pie ēkām jāizvieto vienas nedēļas laikā. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju kontroli par zīmju nomaiņu pašvaldība sāks jūnijā, kad tās būs saņēmuši arī Latgales ielā esošo ēku īpašnieki un apsaimniekotāji.

Lai zīmju izsniegšanas process noritētu raitāk, pašvaldība ar lielākajiem apsaimniekotājiem un ēku īpašniekiem sazinās individuāli. Zīmes ar Latgales ielas nosaukumu jau izsniegtas bērnudārzu, skolu un citu sabiedrisko ēku pārvaldniekiem. Tāpat zīmes, kas ir paredzētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā esošajām 116 ēkām, jau ir nogādātas pārvaldniekam un sākta to nomaiņa.

Iespēju robežās pašvaldība sazinās ar ēku īpašniekiem, bet ir gadījumi, kad to nevar izdarīt, jo īpašnieki ir ārzemnieki vai pašvaldībai nav pieejama īpašnieku kontaktinformācija. Tādēļ iedzīvotāji, kuri dzīvo vai strādā Latgales ielā, aicināti atgādināt savas ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam par jauno zīmju saņemšanu un izvietošanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim tik apjomīgs ielu nosaukumu zīmju nomaiņas process nav bijis, pašvaldība prognozē, ka jauno zīmju izsniegšana un nomaiņa turpināsies visu vasaru. Jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes jau no marta beigām tiek izsniegtas Emīlijas Benjamiņas un Lastādijas ielu adresēm, bet no aprīļa vidus tās tiek izsniegtas Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa ielās esošo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Kopumā līdz šim iedzīvotāji ir izņēmuši zīmes 77% adrešu, kas atrodas šajās ielās, bet zīmes ar Latgales ielas nosaukumiem izsniegtas jau 30% adrešu.

Zīmju izgatavošana ar Latgales ielu nosaukumu bija īpaši laikietilpīga, jo tā ir otra garākā iela Rīgā, kur kopumā ir 575 adreses. Pašvaldībai bija precīzi jāapzina katrai adresei nepieciešamo zīmju veidi un skaits, kā arī jāorganizē papildu iepirkums to izgatavošanai.

🟩 Vairāk informācijas par jauno ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanu un izvietošanu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/jaunie-ielu-nosaukumi

 

Līdzdalības budžeta konkursam rīdzinieki iesnieguši 30 ideju projektus

No 11. marta līdz 31. maijam rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 30 ideju projektus 22 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi.

Līdz ar projektiem rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai apkaimēs, iesniegtas arī vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai pilsētā.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus – no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Juglas un viens pieteikums no Purvciema. Arī Latgales apkaime izrādījusi plašu iniciatīvu un iesniegusi kopā astoņus projektus.

Lielākais pieteikumu skaits saņemts pērn – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs.

🔹 Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās:

  • Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam;
  • Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa oktobra garumā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 100 000 eiro.

 Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti būs ieviešams no 2025. gada.

 

Dreiliņkalns būs pieejams visiem iedzīvotājiem

Dreiliņkalnā sākta žoga demontāža un tuvākajā laikā kalns būs pieejams iedzīvotājiem. Pēc žoga noņemšanas pašvaldība turpinās veikt vides monitoringu un sāks darbu pie visas apkārtnes infrastruktūras labiekārtošanas.

 “Dreiliņkalna žoga demontāža ir vēsturisks notikums, kas padara iedzīvotājiem pieejamu iepriekš degradētu teritoriju, kur kādreiz atradies atkritumu poligons. Ir virkne ieceru, kā kalnu un apkārtni padarīt dzīvu – veidojot tur labiekārtojumus brīvā laika pavadīšanai. Tā ir lieliska vieta sporta infrastruktūras attīstībai, kur kalna pakājē varētu veidot regbija, futbola vai florbola laukumus. Savukārt pašā kalnā varētu domāt par velo, slēpošanas vai pastaigu elementiem,” par nākotnes iecerēm stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dreiliņkalns savieno trīs apkaimes – Purvciemu, Pļavniekus un Dreiliņus. Tā ir vieta, kur iespējams satikties vairāku apkaimju iedzīvotājiem, kur jau pērn tika svinēti plaši apmeklēti apkaimju svētki. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti pašvaldība nākotnē plāno labiekārtot kalna apkārtni, uzlabot kalna ainavu un domās par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu, lai saglabātu dabas daudzveidību. Dreiliņkalna apkārtnes attīstīšana būs solis uz priekšu mūsdienīgas un draudzīgas pilsētvides izveidē.

“Faktiski ar Dreiliņkalna sētas demontāžu sākam darbu pie teritorijas attīstības koncepcijas – aicināsim iedzīvotājus, sporta un nevalstiskās organizācijas sniegt priekšlikumus par teritorijas attīstību, lai līdz šī gada beigām būtu jau skaidrākas ieceres un to iespējamais finansējums. Jā – būs arī ideju konkurss par nosaukumu,” skaidro V. Zeps.

Žoga demontāža saskaņota ar Valsts vides dienestu. Pēc žoga noņemšanas teritorijā tiks uzstādīti arī plakāti, lai informētu iedzīvotājus par ierobežojumiem uz kalna. Dreiliņkalnā aizliegts braukt ar smago tehniku, aizliegts pulcēties lielām cilvēku masām, tāpat aizliegts bojāt kalna segumu, durt un rakt, kā arī piegružot rekultivētās izgāztuves teritoriju