Teika

Robežas

Teikas apkaime atrodas uz A no Rīgas dzelzceļa loka un robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimēm.
Robežas − Ieriķu iela, dzelzceļš, Lizuma iela, Brīvības gatve, Šmerļa, Stūrīša, Stāmerienas, Linezera, Dzērbenes, Aizpriežu, Bajāru un Lielvārdes iela.

Noteiktās Teikas apkaimes robežas dabā ir pietiekoši skaidri identificējamas, jo Z un R daļā tās iet pa dzelzceļu, D daļā – pa maģistrālo ielu, bet A daļā pa vairāk vai mazāk izteiktām meža kontūrām. Tādējādi no telpiskā viedokļa Teikas apkaimes robežu risinājums ir pietiekoši racionāls. Mazliet problemātiskāk ir ar funkcionālo, savstarpējo saistību, jo apkaimes industriālā vai uz dažāda veida komercdarbību orientētā R daļa (arī apkaimes A gals) kontrastē ar apkaimes centrālās daļas salīdzinoši mierīgo mazstāvu un savrupmāju apbūves raksturu. Šādas atšķirības neveicina apkaimes kā vienota veseluma uztveršanu, taču kontekstā ar kaimiņu apkaimju īpatnībām, Teikas robežas ir saprotamas.

Vēsturiskais Teikas apkaimes centrs atrodas ap Zemitāna laukumu, taču mēroga ziņā nesalīdzināmi ievērojamāki ir divi citi centri (tos gan nevar uzskatīt tikai par lokālajiem) – tirdzniecības centrs „Domina” apkaimes DR daļā, pie robežas ar Purvciema apkaimi un tirdzniecības parks „Alfa” apkaimes ZA daļā.

Reljefs

Teikas apkaimē reljefs ir izteikti līdzens, zemes virsas augstums pārsvarā svārstās starp 7-8 m augstuma atzīmi virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Nosacīti zemāka ir apkaimes R un Z daļa, kur zemes virsas augstums ir ~7 m v.j.l., kamēr centrālajā, D un DA daļā tas nedaudz pārsniedz 8 m v.j.l. Viszemākā ir ZA daļa, kurai cauri plūst Šmerļupīte – tur zemes virsmas augstums samazinās līdz 4 m v.j.l. (pārsvarā gan tas ir 5-6 m v.j.l.).

Inženierģeoloģija

Teikas apkaimē kopumā ir salīdzinoši labvēlīgi celtniecības apstākļi, lai gan starp dažādām apkaimes daļām pastāv atšķirības. Celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi raksturīgi tikai nelielai teritorijai ZA daļā ap Šmerļupīti, kur ir arī augsts gruntsūdeņu līmenis. Ģeoloģiskā griezumā šajā teritorijā raksturīgas vājas gruntis − irdenu, dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 3-8 m biezām kūdras iegulām (apbūvētajās teritorijās kūdras slānis nomainīts ar smiltīm). Zem minētā kūdras slāņa ieguļ irdena, smalka smilts, bet no 11-19 m dziļuma līdz pamatiežiem – blīva putekļaina smilts. Sarežģīti celtniecības apstākļi atrodas tikai atsevišķās, nelielās vietās DR daļā pie dzelzceļa, kā arī centrālajā daļā pie Lielvārdes ielas. Šajās vietās gruntsūdeņu dziļums pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā.

Vislielāko platību Teikā aizņem teritorijas ar nosacīti labvēlīgiem celtniecības apstākļiem. Tās izvietotas praktiski pa visu apkaimi, izņemot atsevišķas vietas Z, DR un ZA daļā. Tajās gruntsūdeņu dziļums parasti nav mazāks par 1,5 m, bet ZA daļā pat pārsniedz 3 m. Zemes virskārtu pārsvarā veido smalka smilts (limnoglaciālā Baltijas ledus ezera smilts), vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām, kas daudzviet pārsegta ar 2-3 m biezu uzbēruma kārtu.

Ūdeņi

Teikas apkaimē neatrodas neviena ūdens teritorija, jo cauri ZA daļai plūstošā Šmerļupīte tek pa cauruļvadu (virzienā uz Ķīšezeru, Šmerļupīte zemes virspusē iznāk aiz Siguldas dzelzceļa līnijas, bet virzienā uz Biķernieku mežu – pie Rīgas kinostudijas). Tā veidojusies, satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā. Upītes kopējais garums ir 12 km, bet baseina kopplatība – 27,2 km².

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Teikā aizņem tikai 3,1 ha un tās ir izvietotas ļoti mazos nogabalos, galvenokārt ap Brīvības gatvi (piemēram, Zemitāna laukums un skvērs rūpnīcas VEF teritorijā). Zaļumu struktūru apkaimē būtiski papildina ielu apstādījumi, kā arī salīdzinoši plašās savrupmāju apbūves teritorijas, kas aizņem 14,7% jeb 68,9 ha no kopējās platības. Šīs teritorijas, kas apzīmē lielā mērā jau 1930.gados izveidoto savrupmāju dzīvojamo rajonu, izvietotas Teikas centrālajā un A daļā, kvartālos ap Lielvārdes, Bajāru, Aizkraukles, Stūrīša un Āraišu ielām. Ņemot vērā to, ka pašā apkaimē ir ļoti maz dabas un apstādījumu teritoriju (kaimiņos esošajā Mežciema apkaimē gan tādu ir ļoti daudz), realizējot būvniecības ieceres, īpaši liela uzmanība jāpievērš esošo apstādījumu saglabāšanai un jaunu ierīkošanai, lai tādējādi nepasliktinātu dzīves vides kvalitāti.

Teritorijas izmantošana

Vislielāko platību Teikā aizņem jauktas apbūves teritorijas – 31,1% jeb 145,6 ha. Tās atrodamas gandrīz ikvienā apkaimes daļā, bet visvairāk R, DR daļā starp dzelzceļu un Vairoga ielu (bijušā rūpnīcas „VEF” teritorija, kur pašreiz galvenokārt izvietojušies dažādi tirdzniecības objekti un biroji), apkaimes ZA daļā pie Brīvības gatves (tirdzniecības parks „Alfa”) un gar Brīvības gatvi un Biķernieku ielu, kur jauktas apbūves teritorijas izvietotas pamīšus (aptver arī vēsturisko Teikas centra daļu ap Zemitāna laukumu) ar dažāda rakstura dzīvojamās apbūves teritorijām.

Lielu platību Teikā aizņem arī dzīvojamās apbūves teritorijas – 23,7% jeb 111,0 ha. Tās galvenokārt izvietotas jau izveidotos dzīvojamos rajonos, kas atrodas apkaimes D un DA daļā, kvartālos starp Biķernieku, Ieriķu un Vairoga ielām, kā arī Z daļā starp dzelzceļu un Brīvības gatvi (pamīšus ar citas izmantošanas teritorijām).