Astoņām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā piešķirs jaunus nosaukumus

, , , , , , ,

Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves būvdarbi kļūs intensīvāki

Lai jau drīzumā uzsāktu intensīvus sliežu izbūves darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājumam no galapunkta “Ķengarags” līdz Latgales un Višķu ielas krustojumam, tuvākajā laikā sāksies sagatavošanās darbi. Latgales ielā tiks veikta asfalta seguma frēzēšana, demontētas vecās konstrukcijas un komunikācijas, kā arī uzsākta kontakttīklu balstu pamatu izbūve. Vienlaikus paredzēts pārbūvēt gājēju ietvi un izbūvēt arī jaunu veloceliņu.

Būvdarbu sākumposmā līdztekus frēzēšanas procesam sāksies arī apjomīgi rakšanas darbi. Turpināsies jau iesākto apakšzemes komunikāciju pārbūve (ūdensvads un gāzesvads). Vietā, kur tiks būvēts transportmijas punkts, šobrīd norisinās koku ciršana un martā sāksies siltumtrases pārbūve. Turpat sāksies arī citu inženiertehnisko sistēmu un apakšzemes komunikāciju būvniecība – gāzesvads, ūdensvads, lietusūdens kanalizācija u. c.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiks izbūvēts transportmijas punkts. Tā funkcionēšanai paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas. Tāpat tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Izstrādāts Ķengaraga apkaimes centra konceptplāns

Ķengarags ir pirmā Rīgas apkaime, kuras centram izstrādāta telpiskās attīstības vīzija, kuras galvenās aktivitātes paredzēts realizēt līdz 2030. gadam. Lai pilnveidotu iespējas atpūsties apkaimes centra zaļajās zonās, padarītu pārvietošanos ērtu, drošu un veidotu iedzīvotājiem pievilcīgu vidi, tuvākajos gados plānots attīstīt Ķengaraga parku, Daugavas promenādes posmu apkaimes centrā, skvēru Aviācijas ielā, kā arī ielas starp šīm vietām.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir sācis apkaimju centru konceptplānu izstrādi, un Ķengarags ir pirmais no apkaimju centriem, kuram izstrādāts telpiskās attīstības konceptplāns jeb skaidra vīzija un plāns, kādi ieguldījumi veicami pašvaldībai piederošajos apkaimes centra īpašumos mobilitātes uzlabošanai, publiskās ārtelpas attīstībai, vietējās identitātes veidošanai un mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Pašvaldības mērķis ir veidot Ķengaraga apkaimes centru par pievilcīgu un sakoptu vietu, kas iedzīvotājiem rada lepnumu un ir atpazīstama visā Rīgā.

„Mūsdienīga publiskā ārtelpa ir būtiska, veidojot patīkamu pilsētvidi, un tādu mēs vēlamies redzēt Rīgu nākotnē. Apkaimju centrālās vietas, kur ikdienā pulcējas cilvēki – pieturvietas, stacijas, tirdzniecības vietas, skolas vai kultūras iestādes – ir tās, kur pilsētai jāveic investīcijas. Pirmais apkaimes centrs, kuram izstrādāts konceptplāns, ir Ķengarags, izvirzot trīs būtiskus uzdevumus: labiekārtot Ķengaraga parku, jo tā ir vieta, kur jau tagad cilvēki pavada laiku, bet, kurš, diemžēl, nav labā stāvoklī; savienot promenādi ar Latgales ielu un uzlabot publisko ārtelpu ap tirdzniecības centru “Dole”. Realizējot šīs ieceres, cilvēki Ķengaragā varēs izjust mūsdienīgas pilsētvides klātbūtni. Mērķtiecīgi ieguldot apkaimju centrālajās vietās, mēs pakāpeniski uzlabosim visu Rīgu.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone

Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Galvenais apkaimes centra magnēts būs Ķengaraga parks, kuru plānots paplašināt līdz Daugavas promenādei un veidot tajā vietas un iespējas aktīvi pavadīt brīvo laiku un atpūsties visos gadalaikos. 2023. gadā Ķengaraga apkaimes svētkos iedzīvotājiem bija iespēja balsot par tām funkcijām un aktivitātēm, ko viņi vēlētos redzēt apkaimes centrā, un vislielāko atsaucību guva bradājamā strūklaka, tīklu parks, velo braukšanas trase, sezonāla slidotava un atpūtas vietas ar brīvi pieejamiem griliem. Iedzīvotāju vēlmes tiks ņemtas vērā, projektējot parku. Tāpat parku plānots labiekārtot, izbūvējot gājēju celiņus, apgaismojumu un labierīcības, savukārt drošību plānots uzlabot, izvietojot videonovērošanas kameras. Iecerēts veidot blīvākus apstādījumus gar Latgales ielu, lai norobežotu parku no satiksmes infrastruktūras, un parka apmeklētāji varētu atpūsties jaunās atpūtas vietās, kuras ieskauj apstādījumu un ūdens ainavas.

Ķengaraga apkaimes centrā paredzēts labiekārtot promenādes posmu, kā arī uzlabot promenādes savienojumus ar Latgales ielu, lai iedzīvotāji varētu ērti un droši pārvietoties un vieglāk piekļūt Rumbulas peldvietai. Promenādē plānots izveidot vairākas atpūtas zonas ar papildu soliņiem, zviļņiem, piknika galdiem un ugunskura vietu. Vietā, kur promenāde savienojas ar Ķengaraga parku, plānots izbūvēt krasta nogāzi ar atpūtas mēbelēm un izveidot laukumu, nelielu pasākumu organizēšanai un tirdzniecības kiosku izvietošanai. Šovasar plānotajā ielu mākslas festivālā uz betona sienas, kas atdala promenādi no bijušās “Kvadrāta” rūpnīcas zonas, plānots radīt jaunus sienas gleznojumus. Jau 2024. gada rudenī pie promenādes un parka teritorijā izvietoti Latvijas Mākslas akadēmijas studentu radītie mākslas objekti, kas bija simbolisks sākums Ķengaraga apkaimes centra pārmaiņām.

Lielas pozitīvas pārmaiņas apkaimes centra vaibstos, īpaši Latgales ielā, nesīs 7. tramvaja līnijas pagarinājums 2,2 km garumā. Būvniecība sākta jau 2024. gadā un līnijas pagarinājuma izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām. Projekta laikā no ielas sadalošās zaļās zonas tiks pārstādīti un no jauna iestādīti vairāk nekā 200 koki, vairāk nekā 2600 dažādi krūmi un citi augi. Pie Ķengaraga parka būs jauna tramvaja pietura ar regulētu gājēju pāreju, tāpat plānots uzlabot drošību un satiksmes organizāciju tuvējos krustojumos. Tramvaja projekta ietvaros vienā Latgales ielas pusē tiks izbūvēts divvirzienu veloceļš, kas savienos tirdzniecības centru “Dole” un jauno tramvaja galapunktu Višķu ielā. Savukārt saskaņā ar konceptplānu Latgales ielas telpu plānots labiekārtot un attīstīt, izveidojot jaunu ielu tirdzniecības vietu, uzstādot ielu norādes, apkaimes kartes un sludinājumu stendus, kas veicinās vietējo iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju.

Parkam pretējā Latgales ielas pusē plānots izbūvēt plašu suņu pastaigu un treniņu laukumu, izveidot gājēju celiņus, ietves un savienojumu ar jauno tramvaja pieturu. Šī zona veidos tiltu uz jauno apkaimes kultūras telpu un pasākumu vietu, kuru paredzēts radīt, sakopjot un atjaunojot Aviācijas ielas skvēru un uzlabojot tā savienojumu ar piegulošo Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēku. Iedzīvotāju ērtībām plānots atjaunot celiņus, izvietot labiekārtojuma elementus, sakārtot piegulošās ielas un autostāvvietas, izbūvēt apgaismojumu, stādīt jaunus kokus un ierīkot dekoratīvus apstādījumus. Konceptplāna izstrādes laikā īpaša uzmanība pievērsta apkaimes identitātes veidošanai, tādēļ paredzēts, ka šajā publiskajā ārtelpā taps atraktīvi vides mākslas objekti, lai ikdienā, kad nenotiek pasākumi, skvērs varētu kalpot par jauniešu pulcēšanās vietu.

Konceptplāns ir rīcību plānošanas dokuments un tajā iekļautās attīstības ieceres plānots īstenot pakāpeniski vairāku gadu garumā līdz 2030. gadam, atbilstoši pašvaldības prioritātēm un pieejamajam finansējumam. Šogad plānots sākt Ķengaraga parka, promenādes un Aviācijas svēra pārbūves projekta izstrādi, bet būvniecības darbu sākums plānots 2026. gada beigās vai 2027. gada sākumā. Projektēšanas gaitā Ķengaraga iedzīvotāji varēs iesaistīties un paust viedokli par piedāvātajiem risinājumiem. Vienlaikus iedzīvotāji var virzīt atsevišķas konceptplāna ieceres Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, lai panāktu to ātrāku realizāciju. Turklāt pašvaldības iestādes jau apstiprinājušas to iespējamo īstenošanu konceptplānā norādītajās vietās, kas ir priekšrocība iedzīvotājiem.

Paredzēts, ka katru konceptplānā iekļauto attīstības ieceri īstenos konkrētās jomas atbildīgais departaments un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Rīgas dome, bet ieviešanas procesu turpinās pārraudzīt Pilsētas attīstības departaments. Konceptplāns izstrādāts, iesaistot apkaimes biedrības, iedzīvotājus, vietējos uzņēmējus, un pašvaldības iestādes. 2024. gada vasarā notika konceptplāna 1. redakcijas sabiedriskā apspriede, un iedzīvotāju ieteikumi integrēti tā gala redakcijā. Konceptplāni pakāpeniski tiek izstrādāti arī citu apkaimju centriem un šogad to paredzēts izstrādāt Bieriņiem, Dārziņiem, Vecmīlgrāvim un Iļģuciemam, secīgi darbu uzsākot arī pie Sarkandaugavas, Āgenskalna, Purvciema, Šampētera-Zasulauka, Vecdaugavas un Bolderājas apkaimju centriem. Apkaimes centri savā starpā atšķiras gan ar izmēru, gan ar iepriekš ieguldītajām pašvaldības investīcijām, tādēļ konceptplānos iekļauto aktivitāšu skaits būs dažāds atbilstoši katras apkaimes specifiskajai situācijai.

📌 Ar Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas pilsētas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā definētas apkaimju centru teritorijas, to prioritārā attīstības secība un pasākumu rīcības virzieni.

* Attēls: Ķengaraga apkaimes centra konceptplāna vizualizācija

 

Jaunieši aicināti piedalīties labo darbu nedēļā 2024

,

Jau sešpadsmito gadu pēc kārtas labdarības organizācija „Palīdzēsim.lv” no 7. līdz 13. oktobrim rīko akciju „Labo darbu nedēļa”.

Rīgas jauniešu centrs KAŅIERIS sadarbībā ar biedrību “Tavi Draugi” un jauniešu studiju BaMbuss aicina tajā piedalīties arī jauniešus un rīko ziedojumu vākšanas akciju, lai atbalstītu Ukrainas karavīrus un iedzīvotājus.

Ko iespējams ziedot?

  • Trauki
  • Grāmatas (izdotas pēc 2000. gada) latviešu vai angļu valodā
  • Saldumi un tēja
  • Konservēta gaļa un ātri pagatavojamās nūdeles
  • Vīriešu higiēnas preces
  • Mitrās salvetes
  • Vīriešu garās SPORTA zeķes un apakšveļa.

Ziedojumus lūgums nogādāt vienā no lokācijām:

✅ Jauniešu centrs KAŅIERIS (Kaņiera iela 15, Ķengarags, 1. stāvā) – katru dienu no 7. līdz 11.oktobrim, laikā no pl.10:00 līdz 19:00
✅ Jauniešu studija BaMbuss (Brīvības iela 204, pie VEF tilta, 2. stāvā) – katru dienu no 8. līdz 11.oktobrim, laikā no pl.13:00 līdz 17:00

Katrs ziedojums ir svarīgs! Paldies jums!

Sīkāka informācija, rakstot uz kanieris@riga.lv.

 

Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā atvērts Ģimenes atbalsta centrs

, ,

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā no 1. oktobra Latgales rajona nodaļā tiek atvērts Ģimenes atbalsta centrs. Tas atrodas Avotu ielā 31/2 un Daugavpils ielā 31, 4. stāvā. No oktobra ir izmaiņas arī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā Latgales rajonā.

Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumu var saņemt tie rīdzinieki, kuri līdz šim tika apkalpoti teritoriālajos centros “Pļavnieki” ( Salnas ielā 2), “Daugava” (Aglonas ielā 35/1), “Krasts” (Daugavpils ielā 31) un “Avoti” (Avotu ielā 31/2). Tālrunis informācijai – 67181436.

Pēc veiktās restrukturizācijas turpmāk Latgales rajona nodaļā sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus var saņemt teritoriālajos centros:

🟩 “Latgale”, Daugavpils ielā 31,
🟩 “Daugava”, Aglonas ielā 35/1,
🟩 “Pļavnieki”, Salnas ielā 2.

Informācija pa tālruņiem 67105048; 25770080.

Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile pieņem iedzīvotājus pēc iepriekšēja pieraksta (zvanot uz tālruni 67105097) pirmdienās no pulksten 14 līdz 18 Avotu ielā 31/2.

 

Četri Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmi izvirzīti finālam konkursā par sakoptāko pagalmu Latvijā

, , ,

Konkursā “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” noskaidroti 12 finālisti. Četrus no finālistiem pārstāv arī māju pagalmi Rīgā – Silciema ielā 5, Ikšķiles ielā 11, Kalnciema ielā 17a un Ganību dambī 9.

Finālistu vidū ir arī daudzdzīvokļu māju pagalmi Ogrē, Liepājā, Siguldā, Jūrmalā, Saulkrastos, Mārupē, Tukuma novadā un Kuldīgas novadā.

Līdz 19. septembrim žūrija dosies pie konkursa finālistiem, lai klātienē vērtētu sakoptākos Latvijas daudzdzīvokļu māju pagalmus. Līdz 10. oktobrim ir atklāts simpātiju balsojums, kur katrs varēs nobalsot par to konkursam pieteikto mājas pagalmu, kas visvairāk iepaticies. Balsojumā piedalās visi 30 konkursam pieteiktie pagalmi. Balsot iespējams – ŠEIT.

Simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems īpašo Simpātiju balvu. Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem skatāma – ŠEIT.

Konkursā vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi:

  • ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts)
  • estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana)
  • novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā)
  • efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība)
  • oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas)
  • ietekme uz pilsētvidi
  • pozitīvas vietas un cilvēka attiecības
  • unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi)
  • ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte
  • spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija)
  • finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī, konferences “Mājoklis 2024” laikā. Konference jau otro gadu solās būt gada notikums, kurā nozares jautājumi tiek pacelti jaunā kvalitātē, daloties ar jaunumiem, dažādiem viedokļiem un pieredzi. Pasākums vienlaikus suminās un popularizēs sakoptas vides visdažādākos risinājumus, kur sakņojas arī asociācijas “Mājoklis” rīcības principi – ilgtspēja un pozitīvās attiecībās radītas vērtības.

Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no piecām nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.

 

Rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu

Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu, par kuru aicina rīdziniekus piedalīties sabiedriskajā apspriedē un izteikt savu viedokli.

Konceptplāna sabiedriskā apspriede notiks 31. jūlijā plkst. 17 Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā Vizlas ielā 1, savukārt rakstveidā priekšlikumus var iesniegt līdz 2. augustam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un tēmas laukā norādot “Ķengaraga apkaimes centrs”.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā noteikti 33 apkaimju centri un definēta apkaimes centra būtība.

Lai pašvaldība spētu efektīvi koordinēt ieguldījumus apkaimju centru attīstībā tuvākajos piecos gados, katra apkaimes centra teritorijai tiks izstrādāts specifisks telpiskās attīstības konceptplāns. Tā mērķis ir radīt telpisku vīziju un sadalīt tās ieviešanu projektos, lai uzlabotu apkaimes publisko ārtelpu, padarītu pārvietošanos ērtāku un drošāku, spēcinātu vietas identitāti un veicinātu mazo uzņēmējdarbību.

Ķengarags ir pirmā no 33 apkaimēm, kurai Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienests izstrādājis konceptplānu – telpiskās attīstības vīziju. Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Konceptplāna izstrādē tika iesaistīti arī iedzīvotāji. Lai apzinātu iedzīvotāju iespaidus par apkaimes centra teritoriju un attīstības vēlmes, tika veikta sajūtu kartēšana un balsojums par apkaimes centrā vēlamajām funkcijām. Konceptplāns paredz Ķengaraga apkaimes centrā attīstīt Ķengaraga parku, izveidot ielu tirdzniecības vietas, uzlabot publisko ārtelpu un gājēju un velobraucēju drošību Latgales ielā, izveidot vietas mākslas objektiem un kultūras pasākumiem, kā arī labiekārtot promenādi, lai dotu iespēju satikties un aktīvi pavadīt laiku dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Ar konceptplāna pirmo redakciju var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT

 

Kultūrtelpas “Strops” pasākumi Ķengaragā

Jau otro gadu pēc kārtas, Vasaras kultūrtelpa “Strops” Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā (Prūšu ielā 13b), no 6. jūnija līdz 25. jūlijam katru ceturtdienu plkst. 19.00 uzstāsies dažādi Latvijas mūziķi. Nākamais pasākums jau ceturtdien, 18. jūlijā!

Jūlija pasākumu programma:

● 18. jūlijs plkst. 19.00 – Kaspara Zemīša un Kārļa Zemīša koncerts.

Ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis kopā ar vecāko dēlu Kārli Zemīti (grupas “Pirmais kurss” mūziķis) atskaņos savas ģitāras zelta repertuāru. Pavisam noteikti neizpaliks sulīga humora piepildītās sarunas. Kā saka Kaspars: “Ģitāra ir mana mīlestība. Un es dodos pie klausītājiem, lai dalītos šajā mīlestībā. Mūzikas gaismā atspoguļojas tik daudz mums īpašu emociju un notikumu!”

● 25. jūlijs plkst. 19.00 – “Rokkoncerts solo” grupas “Dzelzs vilks” līdera Jura Kaukuļa solo koncerts.

Grupas “Dzelzs vilks” līdera Jura Kaukuļa solo koncertā ar pilnu jaudu skanēs dziesmas un melodijas dažādām ģitārām, elektronikai un vienai balsij, tostarp mūziķa radītas, labi pazīstamas un mazāk zināmas kompozīcijas no dažādiem “Dzelzs vilks” daiļrades posmiem un dziesmas no teātra izrādēm.

 

📌 Ar visu Vasaras kultūrtelpas “Strops” programmu var iepazīties:

 

Afiša

 

Ieeja pasākumos bez maksas.

Pasākumu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

 

Arī jūlijā kultūrtelpas “Strops” aicina uz kultūras pasākumiem piesātinātiem vakariem

, , , ,

Vēl visu jūliju mobilās kultūrtelpas “Strops” aicina rīdziniekus un viesus izbaudīt daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Koncerti, radošās darbnīcas, pasākumi bērniem un sirsnīgas tikšanās ar kaimiņiem – tas viss piecās Rīgas apkaimēs!

Šajā vasarā Rīgā darbojas piecas mobilās kultūrtelpas “Strops”:

  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā;
  • Čiekurkalna bibliotēkas dārzā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
  • Pļavnieku Zaļajā birzī.

Kultūrtelpā “Strops” Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā notiks divi pasākumi

  • 11. jūlijā no plkst. 18.00 – notiks vakars jauniešiem, kura laikā plānota tikšanās un radošas nodarbes ar bērnu grāmatas “Dorabellas istaba” autori Daci Kravali, bet pēcāk skanēs koncerts “Vārds jaunajiem mūziķiem” – jauniešu grupu “Pēdējais vilciens” un “Stariņš” vadībā.
  • 25. jūlijā, no plkst. 18.00 – norisināsies keramikas darbnīca “Mālu ēdnīca” sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja izbraukuma darbnīcu un “Waterflower” jeb Sabīnes Moores interaktīva performance, izmantojot augus un elektronisko mūziku.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā pārsteigs ar dažādiem koncertiem un pasākumiem bērniem

  • 12. jūlijā plkst. 19.00 – visi aicināti uz operdziedātājas Evijas Martinsones un pianistes Agneses Egliņas koncertu.
  • 13. jūlijā plkst. 19.00 – mazākos gaidīs pasākums “Brīnumu diena”. Tajā plānota tikšanās un radoša nodarbība ar bērnu grāmatas “Dorabellas istaba” autori Daci Kravali, kā arī zinātnes centra “Vizium” radošās darbnīcas un tikšanās un radošas nodarbes bērniem ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrību.
  • 26. jūlijā plkst. 19.00 – jūlija izskaņā Ziepniekkalna iedzīvotājiem sarūpēts Mārča Auziņa un Aijas Vītoliņas muzikāls ceļojums koncertprogrammā “Krustojumi”.
  • 27. jūlijā plkst. 11.00 – notiks Katrīnas Gupalo koncerts bērniem kopā ar Edgaru Vilcānu un Armandu Varslavānu. Visus priecēs arī Rīgas Cirka skolas burbuļu stacija.

Kultūrtelpā “Strops” Čiekurkalna bibliotēkas dārzā

  • 3. jūlijā plkst. 18.00 – gaidāmas izzinošas pastaigas gida pavadībā uz Čiekurkalna ievērojamākajiem objektiem “Iepazīsti savu Čiekurkalnu”, bet pēc tām – Improvizācijas akadēmijas teātra izrāde.
  • 17. jūlijā plkst. 18.00 – notiks Rīgas Jauniešu Leļļu teātra “I-ā” izrāde “Sapnis par karali”.
  • 31. jūlijā plkst. 18.00 – apmeklētājus pārsteigs mūzikas grupa “Jōra” un pēc tās – latviešu kino vakars.

Kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī

  • 3. jūlijā plkst. 18.00 – kopā ar jauno mūziķi un dziesmu autori Rūtu Ķergalvi, spilgto personību un dziedātāju Ievu Sutugovu un mūziķi Kārli Būmeisteru tiks ieskandināta vasaras festivālu sezona.
  • 17. jūlijā plkst. 18.00 – sezonas noslēguma pasākumu Pļavnieku Zaļajā birzī vadīs jaunā, enerģiskā dziedātāja un dziesmu autore Diona Liepiņa. Vakara turpinājumā Rīgas DJ skola un tās dibinātājs Kaspars Dabra jeb DJ Dubra kopā ar vienu no labākajiem Latvijas skrečošanas mākslas dīdžejiem Kasparu Dziļumu jeb DJ Aspirins apmeklētājus iepazīstinās ar dīdžejošanas pamatprincipiem, vadīs praktiskās darbnīcas un paraugdemonstrējumus, bet vakara noslēgumā gaidāmas dejas abu profesionālo DJ mūzikas pavadījumā.

Kultūrtelpa “Strops” Ķengaraga apkaimē

  • 11. jūlijā plkst. 19.00 – Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, jūliju ieskandinās ar Daumanta Kalniņa un Romāna Vendiņa koncertu. Mūziķi radīs vasarīgi romantisku noskaņojumu, izpildot latviešu un ārzemju autoru dziesmas, tostarp arī kādu Daumanta Kalniņa radītu dziesmu.
  • 18. jūlijā plkst. 19.00 – gaidāms Kaspara Zemīša un Kārļa Zemīša koncerts. Ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis kopā ar vecāko dēlu Kārli Zemīti (grupas “Pirmais kurss” mūziķi) atskaņos savas ģitāras zelta repertuāru. Pavisam noteikti neizpaliks arī sulīgā humora piepildītas sarunas.
  • 25. jūlijā plkst. 19.00 – sezonu noslēgs roks, grupas “Dzelzs vilks” līdera Jura Kaukuļa solo koncertā ar pilnu jaudu skanēs dziesmas un melodijas dažādām ģitārām, elektronikai un vienai balsij, tostarp mūziķa radītas, labi pazīstamas un mazāk zināmas kompozīcijas no dažādiem “Dzelzs vilka” daiļrades posmiem un dziesmas no teātra izrādēm.

“Stropos” apmeklētāji vasaras garumā var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā “Stropos” paredzēti vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.

Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt mājaslapā kultura.riga.lv, vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Aicina apmeklēt radošu pēcpusdienu “Ceļojums mākslu pasaulē”

Sestdien, 11. maijā, aicinām bērnus, jauniešus, ģimenes un visus interesentus uz kopīgu radošu pēcpusdienu “Ceļojums mākslu pasaulē”, kur apmeklētājiem būs iespēja piedalīties radošās darbnīcās un aktivitātēs.

Kopā ar jums darbosies Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pedagogi, un jums būs iespēja radoši izpausties dažādu kultūrvēstures laikaposmu mākslas žanros. Aktīvākajiem dalībniekiem būs iespēja piedalīties izlozē un iegūt patīkamas balvas jaunām radošām izpausmēm!

✅ Pēc pasākuma, plkst. 15.00 tur pat skolas Lielajā zālē aicinām baudīt pianista Aleksandra Markova solokoncertu.

✅ Tātad, tiekamies 11. maijā plkst. 12.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas pagalmā!

Pasākuma plakāts

Pasākuma plakāts