Pašvaldība uzlabo vides pieejamību sociālo pakalpojumu ēkās

, , , , , , , , ,

Rīgas pašvaldība veic vides pieejamības uzlabojumus 18 sociālo pakalpojumu ēkās. Šobrīd darbi ir pabeigti 16 sociālo pakalpojumu ēkās – Balvu ielā 11, Ludzas ielā 43, Latgales ielā 208, Kolkasraga ielā 18, Eiženijas ielā 1E, Vidrižu ielā 1A, Ezera ielā 21, Avotu ielā 31 k-1, Avotu ielā 31 k-2, Ūnijas ielā 49, Imantas 8. līnijā 1, Mazjumpravas ielā 8, Sudrabu Edžus ielā 11, Apes ielā 8, Imantas 7. līnijā 4 un Latgales ielā 180B.

Darbi vēl tiek realizēti Biešu ielā 6 un Burtnieku ielā 37.

Rīgas pašvaldība noslēgusi pakalpojumu līgumu ar SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības veikšanu lifta un pandusa izbūvi sociālo pakalpojumu ēkā Burtnieku ielā 37.

Būvdarbu līgums par vides pieejamības nodrošināšanu Burtnieku ielā 37, Rīgā ir noslēgts ar Pilnsabiedrību “AKN”.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzības veicējs Burtnieku ielā 37 ir SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,4 miljoni eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 788 056,00 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 585 491,76 eiro.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” ietvaros.

Projektu plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments

 

Lasītājiem durvis ver RCB filiālbibliotēka “Rēzna”

No 24. aprīļa lasītājiem durvis vērs atjaunotā Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēka “Rēzna”, Valērijas Seiles ielā 14.

“Cilvēks, kurš lasa, vienas dzīves laikā spēj piedzīvot simtiem citu dzīvesstāstu, likteņu un pasaules skatījumu – tik daudz, cik grāmatu izlasījis. Bibliotēka šodien vairs nav tikai grāmatu apmaiņas punkts – tā ir vieta, kur sastapties, sarunāties, būt kopā un piedzīvot pasauli no jauna. Rēznas bibliotēka Valērijas Seilas ielā 14 ir tieši tāda – dzīva, atvērta un aicinoša,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Bibliotēka piedāvā daiļliteratūru un nozaru literatūru, kā arī preses izdevumus pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem, aicina lietot datorus un apskatīt mākslas izstādes.

Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī filiālbibliotēka “Rēzna” ir ģimenes bibliotēka. Bibliotēkā varēs lasīt izdevumus no ap 14 tūkstoši lielā grāmatu un citu informācijas resursu krājuma.

Lasītājiem tiks piedāvāti 22 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot sešus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm, kā arī piekļuvi 3td e-grāmatu bibliotēkai. Bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Pie bibliotēkas ir ierīkots velosipēdu statīvs un pacēlājs.

Bibliotēka rīkos kultūras un izglītojošus pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lekcijas, tikšanās, grāmatu prezentācijas. Aktivitātes bērnu un jauniešu auditorijai ir aicinātas veicināt lasītprieku.

📸 FOTO

Bibliotēkas kontaktinformācija: 67105943, e- pasts: rcb.rezna@riga.lv

 

Ar Rīgas centra uzņēmējiem un iestādēm pārrunās 13. janvāra ielas publiskās ārtelpas priekšizpētes projektu

, ,

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Rīga kļūst skaistāka – sākta celiņu atjaunošana Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban sākti celiņu atjaunošanas darbi Latgales parkā, kuru gaitā plānots uzlabot segumu parka centrālajā daļā. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

“Šogad turpinām veidot zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku Rīgu, īstenojot vērienīgus labiekārtošanas darbus. Latgales parkā pirms vairākiem gadiem uzstādījām jaunu rotaļu laukumu bērniem, un tagad ir pienācis laiks celiņu atjaunošanai. Šajā sezonā plānojam parkā atjaunot asfalta segumu vairāk nekā 1600 kvadrātmetru platībā, uzstādīt jaunas apmales 800 metru garumā un atjaunot zālienu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Uzlabojumi drīz sāksies arī Vērmanes dārzā, Uzvaras parkā un citur,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Plānotos celiņu atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām un tie izmaksās aptuveni 245 000 eiro, ierēķinot PVN. Pilnībā visus celiņus plānots atjaunot nākamgad.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

📌 Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms trim gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.

Rīgas pašvaldība 2025. gadā turpina aktīvu darbu pie pilsētas labiekārtošanas. Šogad iecerēts iestādīt simtiem jaunu koku un krūmu, atjaunot vairākus rotaļu un atpūtas laukumus, uzlabot peldvietas un sakārtot vairākas parku teritorijas. Celiņu seguma atjaunošanas darbi šogad norisinās arī Uzvaras parkā un citviet.

 

Aicina uz putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī

Biedrība “Lab Futura” aicina Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus un vietējos iedzīvotājus uz Latvijas putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī plkst. 8.30. Putnu vērošanu vadīs Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko latviešu valodā (iespējams tulkojums uz krievu un angļu valodu, ja nepieciešams). Satikšanās plkst. 8.30 pie veikala “RD Electronics”, pie Dienvidu tilta (Latgales iela 240, Rīga,).

📌 –  tikšanās vieta kartē – ŠEIT.

Daugavas posms pie Ķengaraga ir iecienīta putnu vērošanas vieta, kur, pastaigājoties gar upes malu vai labiekārtotu promenādi, iespējams novērot daudzu sugu ūdensputnus. Putnu vērošanā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni.

Dmitrijs Boiko ir viens no erudītākajiem Latvijas ornitologiem. D. Boiko ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet ir arī viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju pētniekiem.

Pasākums notiek projektā “Mana Rīga II”. Projekta mērķis ir veicināt Rīgā dzīvojošo jauniebraucēju līdzdalību un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un jauniebraucēju mijiedarbību ar uzņemošo sabiedrību, rosinot apzināties sevi par jauno rīdzinieku. Projekts iekļauj izglītojošas aktivitātes jauniebraucējiem kopā ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem, lai iepazītu Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu, veselīga dzīvesveida aktivitātes un sporta aktivitātes, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un integrāciju.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vietu skaits ierobežots.

📌 Pieteikšanās – ŠEIT.
🔎 Informācija: officelabfutura@gmail.com

 

Vilhelma Purvīša ielā sākta veloceļa izbūve un seguma atjaunošana

Vilhelma Purvīša ielā sākti būvdarbi, kuru ietvaros ielā izbūvēs veloceļu un atjaunos segumu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbu ietvaros jau veikti demontāžas darbi, ierakuma izbūve, smilts drenējošās kārtas izbūve veloceļam, kā arī kontakttīklu balstu mikropāļu pamatu būvniecība. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada septembrī.

Projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē, izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Vihelma Purvīša ielas veloceliņa vizualizācija

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

 

Rīgā sāk atjaunot ēkas ar pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem

Salacas ielā 7 sākti praktiski atjaunošanas darbi pirmajai daudzdzīvokļu ēkai, kuras renovācijas procesu aizsācis pērn izveidotais Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centrs (MKC). Tas īpaši koncentrējas uz ēkām, kurās pašvaldībai pieder daļa dzīvokļu, un ar centra atbalstu plānots renovēt vēl vairākus desmitus ēku.

“Salacas ielas nama atjaunošana ir apliecinājums tam, ka ar mērķtiecīgu darbu un sadarbību mēs varam dot jaunu elpu Rīgas mājokļiem. Šis projekts ne tikai uzlabos iedzīvotāju dzīves apstākļus un samazinās apkures rēķinus, bet arī parādīs ceļu citiem – kopā mēs varam padarīt Rīgu par zaļāku un modernāku pilsētu. Aicinu ikvienu rīdzinieku, kura mājā ir pašvaldības dzīvokļi, izmantot Rīgas domes atbalstu un iesaistīties!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ēkā ir 20 dzīvokļi no kuriem pieci pieder pašvaldībai. MKC kā pašvaldības dzīvokļu pārstāvis uzrunāja pārējos īpašniekus, informējot par atjaunošanas ieguvumiem un ALTUM programmas iespējām. Rezultātā dzīvokļu īpašnieki vienbalsīgi pieņēma lēmumu veikt ēkas kompleksu atjaunošanu.

Projekta gaitā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, pastiprinātas nesošās konstrukcijas un modernizēta ventilācijas sistēma. Darbus plānots pabeigt 2025. gada būvdarbu sezonā, tos veic SIA “Komercveiksmes”, bet ēku apsaimnieko SIA “Pilsētas namu apsaimniekotājs”. Projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 400 000 eiro apmērā.

Rīgas dome pagājušajā gadā izveidoja MKC , lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. Centrs īpaši koncentrējas uz ēkām, kurās pašvaldībai pieder daļa dzīvokļu – Rīgā tādu ir vairāk nekā 140. MKC speciālisti sniedz konsultācijas, palīdz ar dokumentāciju un atbalsta līdzfinansējuma piesaisti, kā rezultātā Salacas iela 7 kļuvusi par pirmo šāda veida projektu. Pašlaik MKC strādā pie vēl 35 ēku tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu.

Šī ēka Salacas ielā kļūst par simbolisku piemēru tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli.

Atjaunošanas ieguvumi ietver ne tikai ēkas vērtības pieaugumu un siltuma patēriņa samazināšanos, bet arī uzlabotu dzīves komfortu. Ikviens, kurš plāno ēkas atjaunošanu, aicināts sazināties ar Mājokļu kompetences centru: mājaslapa https://mvd.riga.lv/nozares/maju-atjaunosana/, tālrunis 28886994 vai 67037888, e-pasts matiss.kempe@riga.lv.

Izmantojot energoefektīvus materiālus un tehnoloģijas, var būtiski uzlabot ikvienas ēkas, kas ir būvēta pirms 30 vai vairāk gadiem, energoefektivitāti. Redzamākie un jūtamākie ieguvumi no daudzdzīvokļu namu atjaunošanas, protams, ir sakopta ēkas fasāde un mazāki siltumenerģijas rēķini, taču ēkas atjaunošana palīdz risināt daudzas tehniskās problēmas. Rīgas enerģētikas aģentūras administrētā atbalsta programma piedāvā šādu atbalstu tehniskās dokumentācijas izstrādāšanai: energosertifikātam 90% (līdz 1200 eiro); tehniskās apsekošanas atzinumam 90% (līdz 1200 eiro); tehniskajam projektam. 90% (līdz 15 000 eiro).

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, posmā pie dzelzceļa pārvada ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus. Dienas laikā virzienā uz pilsētas centru nodrošinās divas braukšanas joslas, savukārt virzienā no pilsētas centra – vienu braukšanas joslu. Tāpat, kā jau iepriekš ziņots, nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmala pie dzelzceļa pārvada satiksmei būs slēgta.

No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 5.00 līdz plkst. 23.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada ierobežos satiksmi, nodrošinot divas braukšanas joslas virzienā uz pilsētas centru un vienu braukšanas joslu virzienā no pilsētas centra.

Savukārt naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00, satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta. Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Tāpat minētajā laika periodā Lastādijas ielas posmā pie dzelzceļa pārvada transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība būs slēgta.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Iestājoties siltākam laikam, Rīgas patversmes Dienas centrs atvērts tikai darba dienās

,

Rīgas patversmes Dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem Katoļu ielā 57 turpmāk būs atvērts tikai darba dienās. Ņemot vērā laikapstākļus, šogad līdz 16. martam Dienas centrā klienti varēja uzturēties katru dienu, bet tagad ir spēkā iepriekšējais darba režīms.

Šogad janvārī Dienas centra pakalpojumus vidēji dienā saņēma 74 personas, februārī – 84, bet līdz 17. martam – 68 cilvēki.

Dienas centrā ir iespēja atrasties drošā vidē pilnu darba dienu, saņemt dažādas konsultācijas un pakalpojumus, izmantot bibliotēku, internetu, dušu, piedalīties pasākumos.

Rīgas domes Rīcības plānā „Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” paredzēts, ka pilsētas izpilddirektoram ārkārtas situācijās ir tiesības mainīt pakalpojumu sniedzēju iestāžu darba laiku un pakalpojumu apjomu, piemēram, pagarināt nakts patversmju darba laikus, palielināt vietu skaits nakts patversmēs, palielināt zupas virtuvēs izsniegto porciju apjomu. Pašlaik tādas nepieciešamības nav.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti iesaistās palīdzības sniegšanā, informējot reidos sastaptos bezpajumtniekus par palīdzības saņemšanas iespējām vai nepieciešamības gadījumā nogādājot viņus naktspatversmē. Kopš 2022. gada vidus klientu skaits patversmēs turpina samazināties.

Policisti un Rīgas patversmes Mobilās brigādes darbinieki turpina kontrolēt pamestus īpašumus, mazdārziņus un citas teritorijas Rīgā, kur mēdz uzturēties bezpajumtnieki. Izvērtējot apstākļus, viņus nogādā naktspatversmē vai patversmē, dzīvībai bīstamā situācijā – ārstniecības iestādē.

Rīgas pašvaldības nodrošinātajās patversmēs un naktspatversmēs pakalpojumus šogad vidēji dienā izmantoja:

  • janvārī – 590 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada pirmo mēnesi, bija par 42 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 579 reizes, vidēji 19 personas dienā;
  • februārī – 592 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada februāri, ir par 59 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 592 reizes, vidēji 21 personu dienā;
  • līdz 17. martam – 587 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada martu, ir līdzvērtīgs skaits.

Atgādinām, ka Dienas centra humānās palīdzības punkts Katoļu ielā 57 pieņem ziedojumus (tīru apģērbu, apavus).

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.