Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēdējo gadu laikā veikti ievērojami uzlabojumi gan klientu ērtību palielināšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai, gan veikta ēkas siltināšana un citi nepieciešamie remontdarbi. Lai iepazītos ar paveikto un spriestu par turpmāko centra attīstību, otrdien, 10. oktobrī, “Gaiļezeru” apmeklēja pašvaldības amatpersonas un sociālo un īpašumu jomu pārzinošo departamentu speciālisti.

“Pēdējo divu gadu laikā Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” ir veikti apjomīgi remontdarbi. Ēkā izveidota mūsdienīga un ilgtspējīga vide, lai klientiem un sociālās aprūpes darbiniekiem tiktu nodrošināti pievilcīgi un draudzīgi apstākļi. Sociālās aprūpes centra ēkā šobrīd ir nomainīta ugunsdzēsības sistēma, izbūvēta atpūtas telpa, atjaunotas un pielāgotas telpas personām ar īpašām vajadzībām un veikti citi darbi. Tagad, ienākot atjaunotās un modernizēti aprīkotās telpās, varam uzskatāmi redzēt izmaiņas, kuras būs labvēlīgas tām personām, kuras uzturēsies sociālās aprūpes centrā. Ceru, ka veiktie remontdarbi uzlabos sociālo aprūpi un tā klienti jutīsies tajās drošāk,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Neskatoties uz kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstīšanu Gaiļezerā, šobrīd lielu problēmu sagādā tieši galveno darbinieku – aprūpētāju trūkums. Gaiļezerā kopā ir apstiprinātas 130 aprūpētāju amata vietas, bet no tām ik mēnesi vidēji ir 25 vakances, reāli klientu aprūpi veic vidēji 105 aprūpētāji. Ikmēneša lielais aprūpētāju trūkums rada papildus lielu slodzi esošajiem aprūpētājiem, ir jāapkopj vismaz divas reizes vai pat trīs reizes vairāk klientu, kas rada darbiniekos gan fizisko, gan emocionālo pārslodzi, augstu izdegšanas risku, dažādas saslimšanas un nespēju kvalitatīvi veikt klientu aprūpi, kā arī nevēlēšanos strādāt aprūpētāja amatā, jo darbs ir ļoti smags. Jāsaka, ka arī aprūpētāja profesiju neizvēlas gados jauni cilvēki. Gaiļezerā vidējais aprūpētāja vecums ir no 60 līdz 70 gadiem, vecākajam aprūpētājam ir 81 gads. Minētie gadi skaidri parādā, ka par aprūpētāju izvēlās strādāt pirms pensijas un pensijas vecuma cilvēki kā papildus finansējuma iegūšanai, bet jāatdzīst, ka bieži vien viņiem pašiem jau ir nepieciešama palīdzība ikdienas ritmā. Gados jaunākus aprūpētājus ir ļoti grūti piesaistīt, galvenais iemesls ir profesijas zemais prestižs, darba specifika un atalgojums. Uz šo brīdi Gaiļezerā aprūpētājam amata mēnešalga ir noteikta 745 eiro, kas nesasniedz pat valstī noteikto aprūpētāja mēnešalgas viduspunktu, tas būtu 1003 eiro, bet maksimums būtu 1302 eiro. Minētie skaitļi skaidri iezīmē galveno aprūpētāju piesaistes problēmu, šī brīža atalgojums ir gandrīz divas reizes mazāks,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

Pēdējo divu gadu laikā visā ēkā veikti ugunsdzēsības sistēmas nomaiņas darbi, kā arī telpu atjaunošanas un pārplānošanas darbi pirmajā stāvā, lai nodrošinātu klientiem draudzīgu vidi, izveidojot nodalītas dzīvokļu zonas pa trim klientiem katrā istabā. Projekta gaitā izbūvētas atpūtas telpas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, veikti pandusa atjaunošanas u.c. darbi.

Kopumā atjaunotas telpas gandrīz 1000 kvadrātmetru platībā aptuveni 33 klientu izvietošanai. Kopējās projekta izmaksas bija 523 035 eiro (ar PVN). Šogad veikti arī jumta atjaunošanas darbi, kas vienlaicīgi uzlabos ēkas energoefektivitāti, šī projekta izmaksas – 84 527 eiro (ar PVN).

Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” ēka Hipokrāta ielā 6 nodota ekspluatācijā 1989. gadā. Ēka sastāv no vairākiem korpusiem, augstākajam ir pieci virszemes stāvi. Ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru. Sākot ar šā gada martu, centrā ir 318 vietas klientiem un nodarbināti 200 cilvēki.

“Gaiļezers” kopš 2019. gada gandrīz katru gadu samazina vietu skaitu ar mērķi sniegt kvalitatīvāku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šogad vietu skaits samazināts, jo tika izveidota nodaļa, kurā sniegts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums personām ar demenci.

Ģimeniskai videi pietuvinātajās telpās ir paredzēts izvietot 33 personas ar demenci. Tajās izveidoti tādi kā trīs “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona. Katrā istabiņā plānots izmitināt ne vairāk kā trīs personas.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem.
Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām.

Uz trīs grupām (dzīvokļiem) ir nodrošināts savs aprūpes personāls – katram dzīvoklim ir trīs sociālā darba speciālisti (sociālais aprūpētājs – “ģimenes loceklis”, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs). Atkarībā no personu skaita ģimeniskai videi pietuvinātā modelī, sociālā darba speciālisti – “ģimenes locekļi” var būt arī vairāk par diviem.