Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanu Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A.

Projekta mērķis ir aprūpes centra ēkas energoefektivitātes uzlabošana, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošos pasākumus.

Projekta īstenošana veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu (plānotais samazinājums – 245 315.27 kWh/gadā), tādējādi samazināsies pašvaldības izdevumi par šī objekta siltumapgādi. Tiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzums (plānotais samazinājums – 59.62 t/CO2 gadā). Vienlaikus tiks uzlabots ēkas vizuālais izskats un iekštelpu klimats, radot komfortablu vidi aprūpes centra klientiem un personālam, veidojot estētiski pievilcīgu pilsētvidi.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 641 000 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 1 246 931 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 394 068 eiro. Projektu plānots pabeigt nākamā gada martā. Būvdarbus veiks uzņēmējs SIA „LC būve”.
Projektu administrē pašvaldības Īpašuma departaments.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

 

No nākamās nedēļas sāksies darbs pie veloinfrastruktūras ierīkošanas trīs maršrutos, veidojot apkaimju veloinfrastruktūras savienojumus, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Darbus plānots pabeigt līdz maija beigām. Velojoslas ierīkos Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē, Mežciema apkaimē, ka arī veidos Čiekurkalna un Mežaparka apkaimes savienojumu.

Pirms veloinfrastruktūru ierīkošanas visos trīs maršrutos, Ārtelpas un mobilitātes departaments ar šiem risinājumiem ir iepazīstinājis konkrēto apkaimju biedrības. Velojoslas ierīkos ar satiksmes organizācijas līdzekļiem, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Veloinfrastruktūru ierīko ar mērķi savienot veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bijis pārrāvums. Ierīkotā veloinfrastruktūra nodrošinās ērtu piekļuvi topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildinās Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

Mežciema apkaimē veloinfrastruktūru ierīkos visā Gaiļezera iela garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkos divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veiks arī citus satiksmes mierināšanas pasākumus – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, tiks veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidos, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās tiks ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veidos jaunu starp apkaimju savienojumu, nodrošinās ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

 

Iepriekš jau ziņots, ka Ārtelpas un mobilitātes departaments turpina strādāt pie veloinfrastruktūras maršruta tīkla pilnveides pilsētā, veidojot līdz šim trūkstošus apkaimju savienojumus ar centru, kā arī starp apkaimju savienojumus. Pērnā gada rudenī jaunu veloinfrastruktūru ierīkoja divās Rīgas apkaimēs – Skanstē un Grīziņkalnā. Ierīkotās velojoslas veido apkaimju savienojumu ar pilsētas centrā esošo veloinfrastruktūru, nodrošinot iedzīvotājiem ātru un drošu pārvietošanās iespēju.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs laika periodā no 22. aprīļa līdz 28. aprīlim sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, darbus veco konstrukciju demontāžai sākot 17. aprīlī.

Lai nodrošinātu jauno ielu tirdzniecības moduļu uzstādīšanu, sākot no 17.aprīļa paredzēta veco tirdzniecības moduļu demontāža šādās tirdzniecības vietās:

• Valdeķu ielā 53;
• Parādes un Plēksnes ielas stūrī;
• Hipokrāta ielā pretī Gaiļezera ielai;
• K. Valdemāra un Zirņu ielas stūrī;
• Tilta ielas sarkanajās līnijās, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
• Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
• Murjāņu un Juglas ielas stūrī.

Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā. Kopā trīs gadu laikā plānots uzstādīt 64 jaunas nojumes. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva. Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv

Janvāra nogalē, gaidot gaismas un pavasara atgriešanos, pilsētā tiks iedegtas divas gaismas takas – Biķernieku mežā un Anniņmuižā. Tās būs apskatāmas no 21. janvāra līdz 11. februārim diennakts tumšajā laikā – no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij.

🔹 Biķernieku meža pastaigu promenādē – posmā starp Biķernieku ielu un Linezera ielu – varēs nokļūt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku valstībā. Tajā ar gaismas, skaņas un lielformāta attēlu palīdzību būs iespēja sajust un iepazīt četrus no dzejnieka radīto krāsaino pasaku stāstiem.

🔹 Savukārt Anniņmuižas parkā apmeklētājus sagaidīs “Putnu aleja”, vēršot uzmanību uz pilsētā līdzās mītošajiem spārnotajiem iemītniekiem, kuru dzīves telpa cieši pārklājas ar cilvēku mājvietām un ielu maģistrālēm. Parka teritorijā tiks izvietoti četri vides objekti, papildināti ar gaismas un skaņas instalācijām. Vides objekti tiks izvietoti pastaigu maršrutā ik pēc 100 metriem.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās. Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Šobrīd pašvaldības apsaimniekotajās āra tirdzniecības vietās tirgotājiem pieejami atšķirīgi risinājumi. Dažviet tie ir tikai galdi, citur tie ir galdi ar nojumēm. Tāpat daudzviet esošie galdi un nojumes ir nolietoti. Lai āra tirdzniecības vietas padarītu pievilcīgākas un funkcionālākas, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs izstrādājis jaunus dizaina risinājumus. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

✅ Pašlaik noslēgts līgums par jauno moduļu izgatavošanu, paredzot tam laiku līdz marta vidum. Nojumju uzstādīšanas laiks būs atkarīgs no laikapstākļiem. Kopā trīs gadu laikā paredzēts uzstādīt 64 nojumes.

Tirgotājiem pašvaldības nodeva par viena tirdzniecības moduļa izmantošanu būs tāda pati kā līdz šim par āra tirdzniecības gada lietošanu. Fiziskas personas var tirgot pašu savāktas dabas veltes, piemēram, ogas, sēnes, savvaļas ziedus, nereģistrējot saimniecisko darbību, ja ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro. Šādā gadījumā maksa par tirdzniecības moduļa izmantošanu ir 2 eiro dienā. Šiem tirgotājiem būs prioritāte, ja vienlaicīgi vienu tirdzniecības vietu vēlēsies izmantot vairāki tirgotāji.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo citu radītus produktus, par tirdzniecības moduļa izmantošanu jāmaksā 10 eiro dienā. Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgo mājas apstākļos paša radītu pārtikas produkciju vai amatnieks tirgo paša izgatavotus amatniecības izstrādājumus, nodeva dienā ir 2 eiro. Tirgotājiem, kas vēlas tirgot pašu audzētus augkopības pārtikas vai nepārtikas produktus, jāmaksā 4 eiro dienā. Savukārt tirgotājiem, kas vēlas pārdot pašu ražotus biškopības produktus maksa ir 6 eiro dienā.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

✅ Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv.

BeforeAfter

 

Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēdējo gadu laikā veikti ievērojami uzlabojumi gan klientu ērtību palielināšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai, gan veikta ēkas siltināšana un citi nepieciešamie remontdarbi. Lai iepazītos ar paveikto un spriestu par turpmāko centra attīstību, otrdien, 10. oktobrī, “Gaiļezeru” apmeklēja pašvaldības amatpersonas un sociālo un īpašumu jomu pārzinošo departamentu speciālisti.

“Pēdējo divu gadu laikā Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” ir veikti apjomīgi remontdarbi. Ēkā izveidota mūsdienīga un ilgtspējīga vide, lai klientiem un sociālās aprūpes darbiniekiem tiktu nodrošināti pievilcīgi un draudzīgi apstākļi. Sociālās aprūpes centra ēkā šobrīd ir nomainīta ugunsdzēsības sistēma, izbūvēta atpūtas telpa, atjaunotas un pielāgotas telpas personām ar īpašām vajadzībām un veikti citi darbi. Tagad, ienākot atjaunotās un modernizēti aprīkotās telpās, varam uzskatāmi redzēt izmaiņas, kuras būs labvēlīgas tām personām, kuras uzturēsies sociālās aprūpes centrā. Ceru, ka veiktie remontdarbi uzlabos sociālo aprūpi un tā klienti jutīsies tajās drošāk,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Neskatoties uz kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstīšanu Gaiļezerā, šobrīd lielu problēmu sagādā tieši galveno darbinieku – aprūpētāju trūkums. Gaiļezerā kopā ir apstiprinātas 130 aprūpētāju amata vietas, bet no tām ik mēnesi vidēji ir 25 vakances, reāli klientu aprūpi veic vidēji 105 aprūpētāji. Ikmēneša lielais aprūpētāju trūkums rada papildus lielu slodzi esošajiem aprūpētājiem, ir jāapkopj vismaz divas reizes vai pat trīs reizes vairāk klientu, kas rada darbiniekos gan fizisko, gan emocionālo pārslodzi, augstu izdegšanas risku, dažādas saslimšanas un nespēju kvalitatīvi veikt klientu aprūpi, kā arī nevēlēšanos strādāt aprūpētāja amatā, jo darbs ir ļoti smags. Jāsaka, ka arī aprūpētāja profesiju neizvēlas gados jauni cilvēki. Gaiļezerā vidējais aprūpētāja vecums ir no 60 līdz 70 gadiem, vecākajam aprūpētājam ir 81 gads. Minētie gadi skaidri parādā, ka par aprūpētāju izvēlās strādāt pirms pensijas un pensijas vecuma cilvēki kā papildus finansējuma iegūšanai, bet jāatdzīst, ka bieži vien viņiem pašiem jau ir nepieciešama palīdzība ikdienas ritmā. Gados jaunākus aprūpētājus ir ļoti grūti piesaistīt, galvenais iemesls ir profesijas zemais prestižs, darba specifika un atalgojums. Uz šo brīdi Gaiļezerā aprūpētājam amata mēnešalga ir noteikta 745 eiro, kas nesasniedz pat valstī noteikto aprūpētāja mēnešalgas viduspunktu, tas būtu 1003 eiro, bet maksimums būtu 1302 eiro. Minētie skaitļi skaidri iezīmē galveno aprūpētāju piesaistes problēmu, šī brīža atalgojums ir gandrīz divas reizes mazāks,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

Pēdējo divu gadu laikā visā ēkā veikti ugunsdzēsības sistēmas nomaiņas darbi, kā arī telpu atjaunošanas un pārplānošanas darbi pirmajā stāvā, lai nodrošinātu klientiem draudzīgu vidi, izveidojot nodalītas dzīvokļu zonas pa trim klientiem katrā istabā. Projekta gaitā izbūvētas atpūtas telpas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, veikti pandusa atjaunošanas u.c. darbi.

Kopumā atjaunotas telpas gandrīz 1000 kvadrātmetru platībā aptuveni 33 klientu izvietošanai. Kopējās projekta izmaksas bija 523 035 eiro (ar PVN). Šogad veikti arī jumta atjaunošanas darbi, kas vienlaicīgi uzlabos ēkas energoefektivitāti, šī projekta izmaksas – 84 527 eiro (ar PVN).

Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” ēka Hipokrāta ielā 6 nodota ekspluatācijā 1989. gadā. Ēka sastāv no vairākiem korpusiem, augstākajam ir pieci virszemes stāvi. Ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru. Sākot ar šā gada martu, centrā ir 318 vietas klientiem un nodarbināti 200 cilvēki.

“Gaiļezers” kopš 2019. gada gandrīz katru gadu samazina vietu skaitu ar mērķi sniegt kvalitatīvāku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šogad vietu skaits samazināts, jo tika izveidota nodaļa, kurā sniegts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums personām ar demenci.

Ģimeniskai videi pietuvinātajās telpās ir paredzēts izvietot 33 personas ar demenci. Tajās izveidoti tādi kā trīs “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona. Katrā istabiņā plānots izmitināt ne vairāk kā trīs personas.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem.
Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām.

Uz trīs grupām (dzīvokļiem) ir nodrošināts savs aprūpes personāls – katram dzīvoklim ir trīs sociālā darba speciālisti (sociālais aprūpētājs – “ģimenes loceklis”, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs). Atkarībā no personu skaita ģimeniskai videi pietuvinātā modelī, sociālā darba speciālisti – “ģimenes locekļi” var būt arī vairāk par diviem.

Trešdien, 2. augustā, Biķernieku trasē, norisināsies Rīgas lielās balvas sacensības šosejas riteņbraukšanā. Tajās organizatori parūpējušies par plašu programmas klāstu – azartisko kritērija braucienu, individuālo braucienu un bērnu sacensībām. Pieteikšanās pilnā sparā turpinās mājaslapā www.bulta.lv/riga.

Rīgas lielā balva šosejas riteņbraukšanā ir jau ceturtais no kopumā pieciem Latvijas Riteņbraukšanas federācijas rīkotajiem velo pasākumiem Biķernieku trasē. Kā allaž, LRF piedāvās gana plašu pēcpusdienas un vakaru programmu, kurā sevi apliecināt varēs ikviens braukt gribētājs neatkarīgi no vecuma, dzimumam vai sportiskās meistarības.

  • “Rīgas lielo balvu” ievadīs U16 vecuma grupas jaunieši, kuri pulksten 14:45 uzsāks kritērija brauciena sacensības pa 1,7 kilometru garo ovāla apli. Uz starta redzēsim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jaunos sportistus. Viņu vidū būs arī Eiropas Jaunatnes Olimpiskā festivāla 12. vietas ieguvējs Georgs Tjumins, kā arī Latvijas čempions grupas braucienā Helvijs Kancers, olimpisko rūdījumu guvušais Uvis Zvirbulis, MTB rūdījumu guvušais Gustavs Gidrēvičs un citi vadošie braucēji.
  • Mazie pedāļu minēji savas sacensības pa Rīgas lielās balvas medaļām uzsāks pulksten 16:00. Piedalīties bezmaksas aicināti bērni no 3 – 11 gadu vecumam. Vienīgais nosacījums ir velo ķivere. Trases garumi, atkarībā no vecuma grupas būs no 400 metriem līdz 1,7 kilometriem. Bērnu braucieni kā allaž notiek sadarbībā ar “Riteņvasaru”.
  • Diena turpināsies ar U14 grupas puišu, kā arī daiļā dzimuma no U16 grupas un vecākām kopējo kritērija braucienu. Tā sākums pulksten 17:00. Šeit galvenais favorīts būs Smiltenē par Latvijas čempionu daudzdienu braucienā kļuvušais kuldīdznieks Rūdolfs Šulcs, kuram sīvu konkurenci sola sastādīt jaunie ķekavnieki, rīdzinieki, kā arī kaimiņi no Igaunijas un Lietuvas.
  • Plkst. 17:45 savu kritērija braucienu aizvadīs Open brauciena dalībnieki. Tajā ietilps juniori, elites, U23, kā arī amatieru riteņbraucēji. Uz starta izies un par uzvaru cīnīsies Latvijas vadošais U23 grupas riteņbraucējs, Baltijas čempions Alekss Krasts, junioru izlases sportisti – Dāvis Gludavs, Ģirts Harkins, iepriekšējo sacensību uzvarētājs Roberts Ļaudanskis un citi.

Tiem, kuriem sirdij tuvāka ir cīņa ar sevi, izcila iespēja startēt individuālajā braucienā. Tā garumi, atkarībā no vecuma grupas būs, 5,5, 11 vai 16,5 kilometri. Iepriekšējās sacensībās labākos laikus sasniedza Ģirts Vēvers un Krista Pūcīte. Ģirts šīs sacensības izlaidīs saistībā ar došanos uz Pasaules čempionātu. Tā noteikti būs iespēja citiem sevi apliecināt. Trase vedīs pretējā virzienā. Starts ik pēc 45 sekundēm.

Šī posma īpašais atbalstītājs ir kompānija “Garmin”, kas labākajiem sportistiem nodrošinās īpaši vērtīgas balvas – jaunākās paaudzes “Garmin Edge” velodatoru, jaudas mērītāja pedāļus un velo rulli.

Pieteikšanās turpinās mājaslapā www.bulta.lv/riga. Individuālajam braucienam iepriekšējā pieteikšanās noslēgsies otrdienas vakarā, plkst.18.00. Pēc tam sekos arī starta protokoli.

Rīgas 89. vidusskolas 10. -12. klases skolēni no 2023. gada 3. jūlija līdz 12. jūlijam piedalījās Erasmus+ starptautiskā projektā “Zeme – visu saražoto atkritumu glabātāja” (“Waste Allocation Load Lifter, Eath-class”) Latvijā. Kopā: 38 cilvēki, ieskaitot pusaudžus no Ungārijas un Rumānijas.

Mūsu skolas audzēkņi kopā ar projekta dalībniekiem pavadīja 10 dienas skaistā pilsētā – Siguldā, kur katru dienu piedalījās dažādās aktivitātēs, sesijās, gan arī apmeklēja mūsu skolu un Rīgu ekskursijās.

  • Projekta galvenais mērķis bija iepazīstināt mērķauditoriju ar ekoloģijas, globālās sasilšanas, plastmasa piesārņojuma problēmām. Parādīt jauniešiem, kā jārīkojas ar atkritumiem, cik skaista ir daba un kā to var saudzēt.

Viena no svarīgākajām lietām bija valoda. Komunicējot ar ārzemniekie, skolēni praktizējās sarunāties angļu valodā.

Katra valsts rīkoja kultūras vakaru, kurā dalījās ar savu nacionālo ēdienu, dejām, dziesmām un kultūru. Katra no komandām rīkoja komandas saliedēšanas pasākumus, nodeva viens otram savu pozitīvo enerģiju. Mēs runājām par ekoloģijas problēmām savās valstīs un pasaulē.

Projekta laikā visiem bija tikai brīnišķīgi iespaidi, neaizmirstamas emocijas un iepazīšanās uz mūžu. Mēs sasniedzām visus projekta mērķus un guvām lielu pieredzi. Paldies par iespēju padalīties Erasmus+ projektā!

Rīgas 89. vidusskolas pašpārvalde.