No jūnija “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” darbosies kā patstāvīga pašvaldības iestāde

Lai efektīvāk nodrošinātu pašvaldības funkciju – sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un sekmēt laikmetīgās mākslas attīstību Rīgā, 13. februārī, Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīts pašvaldības Kultūras komisijas virzītais projekts par atsevišķas pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” izveidi.

Lēmumprojekts paredz, ka ar šī gada 1. jūniju pašvaldība, reorganizējot pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, izveidos Rīgas pašvaldības iestādi “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”.

“Šis ir nozīmīgs solis Rīgas kultūras ekosistēmas attīstībā. Izveidojot “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu” kā patstāvīgu pašvaldības iestādi, mēs stiprinām laikmetīgās mākslas pozīcijas pilsētā un radām labākus apstākļus gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Tas ļaus efektīvāk īstenot mākslinieciskās programmas un nodrošinās daudzveidīgāku kultūras piedāvājumu mūsu iedzīvotājiem,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Šis lēmums precīzi iezīmē ceļa karti nākamajiem četriem gadiem Rīgas kultūras dzīves organizēšanā, kurā dodam papildus stimulu laikmetīgās kultūras izrāvienam. Ļoti lielas cerības liekam uz spēcīga iestādes vadītāja atrašanu atklātā konkursā, kuram būs iespēja ar pašvaldības atbalstu padarīt šo telpu un arī ap to esošo ārtelpu par Rīgas laikmetīgās mākslas vizītkarti,”

uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts

Komitejas sēdē nolemts reorganizēt Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, nododot tās struktūrvienību – izstāžu zāli “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” – pašvaldības iestādei “Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa”.

Izglītības, kultūras un sporta departamentam līdz šī gada 1. jūnijam jāizstrādā un jāiesniedz Rīgas domei apstiprināšanai pašvaldības iestādes “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” nolikuma projekts, kā arī jāveic citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar iestādes izveidi.

“Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” būs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pašvaldības kultūras iestāžu apvienības reorganizāciju plānots pabeigt līdz šī gada 30. jūnijam. Par lēmuma izpildi atbildīgs pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

Galerijā “PILOT” tiks atklāta jau piektā “BDO Jauno mākslinieku balvas” izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” 30. janvārī plkst. 18.00 norisināsies jau piektā “BDO Jauno mākslinieku balvas” izstādes atklāšana, simbolizējot šīs balvas kā mecenātisma tradīcijas nostiprināšanos Latvijā. Piecu gadu laikā balva ir kļuvusi par būtisku atbalsta platformu jaunajiem māksliniekiem, kas sper pirmos soļus profesionālajā mākslas pasaulē. Šogad par balvu sacentīsies seši jaunie talanti, kuri pērn absolvēja kādu no LMA maģistrantūras programmas specialitātēm. Īpaši nozīmīgi – pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē arī skatītājiem būs iespēja aktīvi iesaistīties, balsojot par savu favorītu un palīdzot izvēlēties skatītāju simpātiju.

Absolvējot LMA, jaunajiem talantiem bieži vien ir sarežģīti izlauzties vietējā, salīdzinoši šaurajā mākslas tirgū un iegūt plašāku atpazīstamību. Lai risinātu šo izaicinājumu, BDO Latvia jau piekto gadu sadarbībā ar LMA un laikmetīgās mākslas centru KIM? rīko “BDO Jauno mākslinieku balvu”. Izstādē, kas tiks atklāta 30. janvārī galerijā “PILOT” (Riharda Vāgnera iela 3, Rīga) būs redzami vairāku jauno mākslinieku darbi – Alises Builevicas gleznu sērija “Nakts čuksti – prāta portāli”, Anetes Grīnbergas animācijas īsfilma “Aizmiršanas dārzā”, Ellas Mihailovas skulptūra “Dienišķā maize”, Mikas Solomanas darbu sērija “Personīgie savienojumi dzīvoklī”, kā arī divas instalācijas – Elzas Lapiņas “Laikas ainavas” un Mārtiņa Dziļuma “Elita”. To, kurš no māksliniekiem iegūs “BDO Jauno mākslinieku balvu” un naudas prēmiju 2 000 EUR apmērā, uzzināsim 12. martā.

“Šīs balvas galvenais mērķis ir izcelt jaunos un perspektīvos talantus, vienlaikus sniedzot būtisku finansiālu atbalstu karjeras sākumposmā. Piecu gadu laikā esam snieguši atbalstu četriem izciliem māksliniekiem – Amandai Ziemelei, Reinim Bērziņam, Lienei Rumpei un Agatei Tūnai – un ar gandarījumu vērojam, kā viņi joprojām aktīvi darbojas mākslas nozarē. Šogad konkurss ir piesaistījis spēcīgus un kvalitatīvus pieteikumus, un esmu pārliecināta, ka žūrijai būs sarežģīts uzdevums izvēlēties balvas ieguvēju. Šoreiz īpašu lomu piešķirsim arī skatītāju viedoklim, dodot iespēju ikvienam balsot par savu favorītu, lai 12. martā, līdz ar galvenās balvas pasniegšanu, varētu paziņot arī skatītāju simpātiju,”

norāda BDO Latvia vadošā partnere un balvas iniciatore Vita Liberte

“BDO Jauno mākslinieku balvai” ik gadu var pieteikties LMA maģistra studiju absolventi, kas beiguši studijas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audio-vizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm.

“Studiju procesā LMA jaunajiem māksliniekiem tiek nodrošinātas darba telpas, daudzveidīgas mobilitātes iespējas ārzemēs, kā arī iespēja piedalīties dažādos projektos un konkursos. Taču pēc absolvēšanas par radošā procesa attīstību pilnībā jārūpējas pašiem, kas nereti ierobežo jaunā mākslinieka attīstības ceļu. Tāpēc privātu un valstisku atbalsta sistēmu veidošana un uzturēšana ir ļoti būtiska un kā institūcija esam priecīgi, ka BDO balva tiks piešķirta jau piekto reizi!”

stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš

Konkursa žūriju veido LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš, LMA prorektore, mākslas zinātniece Antra Priede, BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Vita Liberte, BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis, Kim? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Evita Goze un “BDO Jauno mākslinieku balvas” pirmā gada laureāte Amanda Ziemele.

Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes darba laiks: O., T., C., P., Se. 12.00–18.00, Riharda Vāgnera iela 3, Rīga.

 

Rīgas pašvaldība aicina uz barikāžu atceres koncertu “Barikādes un bērni”

,

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.

Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:

 

Vecrīgā un Mežaparkā pašvaldības teritoriju kopēji darbus veic ar īpašiem elektriskajiem kravas skūteriem

,

Kopš šā gada oktobra Pilsētas attīstības departamenta izstrādātā pilotprojekta “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika” gaitā teritorijas uzkopšanas darbu meistari Vecrīgā un Mežaparkā uzkopšanu veic, izmantojot īpašus, Latvijā ražotus elektriskos kravas skūterus.

Pašvaldībai testēšanai nodoti divi kravas elektroskūteri – viens Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļai un viens – SIA “Rīgas meži”.

ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārvaldībā ir aptuveni 2900 teritorijas ar kopējo platību ap 1700 ha. Pārvaldes atbildībā ir arī Vecrīgas pieskatīšana, veicot sakopšanas darbus ārpus privātīpašumu sētnieku darba laika – gan darba dienās, gan brīvdienās un svētku dienās.

Vecrīgas sakopšanu ikdienā veic viens darbinieks, pārvietojoties ar kājām un izmantojot sētnieku ratiņus. Darbiniekam, veicot sakopšanas darbus Vecrīgā, ik dienu sanāk noiet kājām apmēram 10 km, tāpēc kravas elektriskais skūteris būtiski atvieglo ikdienu.

Kravas elektriskais skūteris pārvaldē tiek testēts jau no oktobra, primāri izmantojot to Vecrīgas sakopšanas darbos, kas būtiski atvieglo par Vecrīgu atbildīgā darbinieka ikdienu.

Galvenie ieguvumi ir spēja pārvietoties ātrāk un sakopt vairāk, kravas elektriskajā skūterī var ievietot vairāk ar atkritumiem piepildītus maisus. Tāpat ar kravas elektrisko skūteri var operatīvāk reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, ērtāk uzbraukt/nobraukt no ielas uz ietvi, kā arī pārvietoties pie ievērojamas cilvēku plūsmas dažādu pasākumu laikā, kad ar automašīnu nav iespējams izbraukt.

Vēl jāatzīmē, ka šogad Vecrīgā tika uzstādīts ievērojams skaits dažādu labiekārtojuma elementu un izveidotas atpūtas vietas, kā dēļ palielinājās sakopšanas darbu intensitāte un kravas elektriskā skūtera izmantošana to viennozīmīgi paātrina un atvieglo.

Plānots, ka skūteru testēšana notiks līdz 2025. gada pavasarim, un tad ĀMD Uzturēšanas pārvalde izvērtēs, vai iegādāties kravas elektrisko skūteri Vecrīgas, Spīķeru kvartāla un citu Rīgas centrā esošo teritoriju sakopšanai.

Kravas elektriskais skūteris ir aprīkots ar gaismas, pagrieziena rādītāju, bremžuguņu un skaņas signālu. Šis transports spēj braukt 4×4 režīmā, kas īpaši noderēs ziemas sniega un ledus apstākļos. Tāpat kravas skrejritenim ir arī atpakaļgaita un divi ātrumi. Ar vienu uzlādi tas var veikt līdz pat 120 kilometriem.

📸 FOTO

 

Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot Ziemassvētkiem veltītas melodijas

Sākoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētām melodijām.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skan no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9.00 “Rīga dimd” – latviešu tautasdziesma;
  • 10.00 “Rīgas leģenda” – R.Pauls;
  • 11.00 “Pūt, vējiņi” – latviešu tautasdziesma;
  • 12.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 13.00 “Dziedi jel” – Jānis Lūsēns;
  • 14.00 “Sniedziņa dziesma” – U. Stabulnieks;
  • 15.00 “Zvaniņš skan” – Džeimss Lords Pīrponts;
  • 16.00 “Divi enģeļi” – Gints Stankevičs;
  • 17.00 “Uzsniga sniedziņš balts” – Brāļi Ziemeļi;
  • 18.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 19.00 “Eglīte” – A. Virga;
  • 20.00 “Piparkūkas danco” – J. Ķirsis;
  • 21.00 “Veltījums” – M. Brauns;
  • 22.00 “Circenīša Ziemassvētki” – R. Pauls;
  • 23.00 “Klusa nakts, svēta nakts” – F. Grūbers / J. Mors.

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

Tagad melodijas aranžē komponists un mūziķis K. Krievkalns un klausītāji jau varēja izbaudīt viņa valsts svētkiem veltītos skaņdarbus. Jaunajā gada būs dzirdamas melodijas, kas veltītas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

Nedēļas nogalē Rātslaukumā un Doma laukumā iedegs Ziemassvētku egles

Pirmās Adventes priekšvakarā, 30. novembrī, plkst. 17.00 Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā.

30. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz Rīgas Ziemassvētku egļu svinīgo iedegšanu Rātslaukumā – sirsnīgu pasākumu, kas iezīmē gada skaistākā svētku laika sākumu. Vakaru vadīs iluzionists Toms Felkers, kurš ar humoristisku un radošu priekšnesumu, iedvesmojoties no senas maģijas, kopā ar skatītājiem radīs īpašu gaismas brīnumu un iedegs galvenās svētku egles Rātslaukumā un Domā laukumā.

Par svētku noskaņu rūpēsies Latvijā iemīļoti mākslinieki – dziedātāja Ieva Sutugova, dziedātājs Justs, kā arī mūziķis un dziedātājs Dagnis Roziņš. Kopā ar viņiem uzstāsies Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centra “Imanta” sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un Knauķi”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Ulda Timmas vadītā grupa, kas vakaram piešķirs īpašu dzīvās mūzikas enerģiju.

Pasākums notiks Rātslaukumā, savukārt tiešraide tiks nodrošināta Doma laukumā, kur teletiltā līdz ar Rātslaukumu iemirdzēsies Doma laukuma egle un notiks tradicionālā Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana. Pasākuma kulminācijā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzrunās apmeklētājus un ar “telefonu gaismiņu akcijas” brīnumu tiks iedegtas svētku egles, simboliski savienojot abus Rīgas laukumus.

Pasākumu rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

CARITAS LATVIJA aicina kopā atzīmēt nodibinājuma 20. gadadienu

Atzīmējot nodibinājuma 20. gadadienu, CARITAS LATVIJA 16. novembrī rīkos tīklošanās un saliedēšanās pasākumu darbiniekiem, brīvprātīgajiem un sadarbības partneriem Rīgā, lai kopā atskatītos uz paveikto, pateiktos par padarīto un stiprinātu attiecības un kopības izjūtu nākotnes darbam.

Pasākums notiks projekta “Kopā spējam vairāk – CARITAS LATVIJA kapacitātes stiprināšana un komandas saliedēšana” ietvaros.

Pasākuma pirmajā daļā tiks godināti nodibinājuma esošie un bijušie darbinieki un brīvprātīgie, kas 20 gadu laikā devuši būtisku ieguldījumu nodibinājuma darbā.

Pasākuma otrā daļa iecerēta kā pieredzes apmaiņa un tīklošanās, lai kopīgās sarunās padziļinātu izpratni par CARITAS LATVIJA identitāti un misiju, vēsturi un saliedētu turpmākajai sadarbībai.

Visi rīdzinieki laipni lūgti piedalīties svinībās!

Pasākuma programmā:

  • Plkst. 12.00 – 13.00 – CARITAS LATVIJA 20. gadadienas svinības ar brīvprātīgo un darbinieku godināšanu Sv. Jēkaba katedrālē (Jēkaba ielā 9).
  • Plkst. 13.00 – 16.00 – pusdienas un sadraudzība kopā ar sadarbības partneriem, draugiem un atbalstītājiem (Mazā Pils iela 2).

Pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par pasākuma saturu atbild Nodibinājums CARITAS LATVIJA.

Nodibinājums CARITAS LATVIJA darbojas kopš 2004. gada 10. novembra, un kopš 2006. gada 15. augusta tam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājuma mērķi ir veikt karitatīvo darbu ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, veicināt brīvprātīgo darbu, sniegt palīdzību un atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Nodibinājums ir starptautisko organizāciju “Caritas Europa” un “Caritas Internationalis” dalīborganizācija, kuras kopā veido 162 organizāciju savienību un ir viens no lielākajiem humānās palīdzības tīkliem pasaulē. Lai sasniegtu mērķi – atbalstīt mazaizsargātās personas, nodibinājums veicina brīvprātīgo darbu un apmāca darbiniekus un brīvprātīgos.

Rīgas rātsnama zvani turpmāk atskaņos mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētās melodijas; šomēnes – īpaša valsts svētkiem veltīta programma

Pirmdien, 11. novembrī, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētajām melodijām, kas veltīta valsts svētku mēnesim. Jaunās un skanīgās melodijas būs klausāmas līdz decembrim, kad tās aizstās Ziemassvētkiem veltītie darbi, bet pēc tam būs gaidāmas citām tēmām veltītas melodijas.

“Priecājos, ka komponists Kristaps Krievkalns ir pārņēmis rātsnama kapelmeistara pienākumus un esmu pārliecināts, ka jaunās zvanu melodijas radīs gan patriotisku piederības sajūtu valsts svētku mēnesī, gan sniegs iedvesmu un gaišas domas ikdienā kā rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem. Rātsnama zvanos arvien skanēs gan “Rīga dimd!”, gan komponista Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, bet tām klāt nākušas vēl virkne iemīļotu dziesmu, ko dzirdēsim jaunās aranžijās zvanu skaņās. Lai tālu skan!,”

tiekoties ar mūziķi Kristapu Krievkalnu, sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Man ir ļoti liels gods un liela atbildība pārņemt darbu, kuru aizsāka Mārtiņš Brauns. Mārtiņš ir viens no tiem cilvēkiem, ar kuru es lepojos. Cik īsts un muzikāls viņš bija! Tāpēc īpaši mīļas man būs Mārtiņa Brauna dziesmas, kuras aranžēju. Skaņdarbu ir daudz, bet tie ir sagrupēti pa tēmām: pavasaris, vasara, rudens, valsts svētki, ziema un Ziemassvētki. No rītiem skanēs dziesmas par Rīgu un Daugavu, bet vakarā ar šūpuļdziesmu simboliski aicināšu rīdziniekus doties pie miera,”

saka mūziķis

Kristaps Krievkalns turpmāk aranžēs melodijas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skanēs no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9:00 “Rīga dimd” – tautasdziesma
  • 10:00 “Skaisti dziedi lakstīgala” – tautasdziesma
  • 11:00 “Daugav’s abas malas” – J. Norvils
  • 12:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 13:00 “Senā dziesma” – Jānis Logins
  • 14:00 “Zaļā dziesma” – J. Kulakovs
  • 15:00 “Manai dzimtenei” – R. Pauls
  • 16:00 “Taisnība” – J. Lūsēns
  • 17:00 “Dzimtā valoda” – Ainars Virga
  • 18:00 “Saule, Pērkons, Daugava” – M. Brauns
  • 19:00 “Manai tautai” – B. Ritmane
  • 20:00 “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” – Z. Liepiņš
  • 21:00 “Cielaviņa” – R. Pauls
  • 22:00 “Trīs vīri kādreiz bija” – R. Pauls
  • 23:00 “Miega zilonis” – Zigismunds Lorencs

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas, piemēram, paužot atbalstu Ukrainai. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

Pie Rīgas rātsnama svinīgi pacelts godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga. Pie Rīgas rātsnama ceturtdien, 7. novembrī, tika svinīgi pacelta iegūtā balva – LTRK karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”.

“Rīga ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi galvaspilsētā, tāpēc šodien un rītdien virs Rīgas domes plīvos Rīgas LTRK zelta godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024″. Pēc tam nodosim šo karogu Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktam, lai to izkārtu pie savas ēkas un uzņēmējiem darītu zināmu to, ka Rīga ir vieta izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turpināsim darbu, lai arī uzņēmējdarbības vides jomā vēl daudz izaicinājumu un ir vieta izaugsmei,”

uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

“Lai gan kopumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzņēmēji ir bijuši kritiskāki par pašvaldību sniegumu, ir liels prieks, ka Rīgas dome kopsummā saņēma visaugstāko novērtējumu uzņēmējiem draudzīgākās valstspilsētas kategorijā. Var veidoties priekšstats, ka Rīgai ir visvairāk iespēju un resursu iegūt šādu balvu, bet tajā pašā laikā Rīgai ir visplašākais pārklājums, kas jānodrošina, lai sniegto pakalpojumu klāsts uzņēmumiem būtu apmierinošs un mijiedarbība ar uzņēmumiem veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. LTRK mērķis ir ne tikai vērtēt, kā pašvaldībām veicas, bet arī sadarboties ikdienā, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju un eksportu. Nākamajā gadā LTRK aicina pašvaldības pievērst uzmanību birokrātijas mazināšanas jautājumam, pašvaldības attīstības stratēģijas vērtējumam, kā arī iesniegumu un dokumentu aprites ātrumam, jo mūsdienās sagaidām krietni ātrāku reakciju nekā normatīvajos aktos noteiktie termiņi,”

norādīja LTRK pakalpojumu padomes priekšsēdētājs Aldis Gulbis

📸 FOTO

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem:

  • pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā;
  • pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā;
  • pašvaldības pašvērtējuma;
  • uzņēmēju vērtējuma;
  • reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

 

Rīga valsts svētku mēnesī piedāvā plašu kultūras pasākumu programmu

, , , ,

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros – plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”, bet Rīgas Domā koncertu “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīgā valsts karoga pacelšanas, uzrunas un muzikāls priekšnesums.
Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.