Arhīvs birkai: Attīstība

Pašvaldība uzsākusi STEAM jomas pilotprojektu ar iespēju apgūt mācību saturu interešu izglītības iestādēs

Pašvaldības pārstāvji, interešu izglītības iestāžu darbinieki un skolotāji sniedz ieskatu jauna skolu un interešu izglītības iestāžu STEAM sinerģijas pilotprojekta norisē, kas ir iesākts ar mērķi radīt skolēniem interesi un iespējas padziļināti apgūt STEAM jomas mācību priekšmetus, praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās, nostiprinot skolā gūtās zināšanas dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē, kādā no sadarbības centriem.

“Priecājos, ka Rīga ir radoša un piedāvā unikālus risinājumus ne tikai Rīgas izglītības ekosistēmā, bet ir piemērs visai Latvijai. Mūsu iestāžu un ekspertu labas sadarbības rezultātā radies pilotprojekts piedāvā mūsu skolēniem citādāku pieredzi inženierzinību, datorikas un dabaszinātņu apguvē, kas radīs jauniešos lielāku interesi padziļināti šo jomu apgūt. Turpināsim ieguldīt STEAM jomas iniciatīvās, lai dodu labāko, kvalitatīvāko un mūsdienīgāko mūsu skolēniem,”

akcentē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lai nodrošinātu STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) jomas interešu izglītības programmu un aktivitāšu pieejamības paplašināšanu, sniedzot atbalstu Rīgas pašvaldības skolām obligātā mācību satura veiksmīgai apguvei, kā arī veicinot skolēnu interesi par STEAM jomas mācībām, nodrošinot kvalitatīvu un mūsdienīgu mācību procesu izglītības iestādēs sākta skolu un interešu izglītības iestāžu STEAM sinerģijas pilotprojekta īstenošana.

Pilotprojekta ietveros plānota 7. klašu skolēnu inženierzinību, datorikas un dabaszinātņu nodarbību norise kādā no sadarbības centriem. Pilotprojektā šogad iesaistīti četri Rīgas pašvaldības interešu izglītības centri (Rīgas Jauno tehniķu centrs, Pārdaugavas Bērnu un jauniešu centrs “Altona”, Tehniskās Jaunrades nams “Annas2”, Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”) un septiņas skolas (Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Arkādijas vidusskola, Rīgas 69. pamatskola, Rīgas Igauņu pamatskola, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas 49. vidusskola, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola).

Pakāpeniski katru gadu iesaistīto skolu skaitu plānots palielināt, sniedzot iespēju šādas sadarbības ietvaros iesaisties vairāk kā 1000 skolēniem.

“Pilotprojekta ietvaros tiks aprobēta jauna formālas un neformālās izglītības iestāžu sadarbības pieredze STEAM jomas obligātā satura mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, veicinot skolēnu interesi un radot iespēju praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās kādā no sadarbības centriem, nostiprināt skolā gūtās zināšanas neierastā, no skolas atšķirīgā vidē, pieredzējušo skolotāju vadībā. Kā vienu no projekta papildus ieguvumiem var minēt STEAM jomas interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanu, lietderīgi izmantoto pašvaldības iekšējo pedagoģisko un materiāli tehnisko resursu un radīto sinerģiju starp formālo un neformālo izglītību. Paldies par atsaucību un uzdrīkstēšanos iesaistīties «Skolu un interešu izglītības iestāžu STEAM sinerģijas pilotprojekta” pirmajā aprobēšanas un programmu satura izstrādes posmā četru interešu izglītības iestāžu un septiņu skolu direktoriem, vadības komandām un skolotājiem! Lai mums kopā viss izdodas!”

saka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča.

Pasākumā bija iespēja ieskatīties projekta plānotajās aktivitātēs kopumā un tuvāk iepazīties ar Tehniskās jaunrades nama “Annas2” piedāvājumu, kas ir viens no centriem, kurā no 5. aprīļa sāksies pirmās nodarbības.

Pasākuma laikā interešu izglītības iestāžu darbinieki un skolotāji uzskatāmi un atraktīvi iepazīstināja ar programmas iespējām, rādīja dažādus demonstrējumus dronu izgatavošanā, lidināšanā, digitālu zīmējumu veidošanā ar digitālās mākslas programmu rīkiem, robotikā utt.

Reizē bija iespēja apmeklēt Bērnu zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”, kurā vairāk skolotāji pastāstīja par STEAM elementiem zinātnes centra ekspozīcijā un bija iespēja vērot Garāžas teātra Zinātnes izrādi, kurā tika ietverti tajos izglītības elementi: berze, dzijas un gaisa plūsmas eksplozija, kā arī skaņu efektu iegūšana no parasta ornamentēta koka.

Vairāk pasākuma foto – ŠEIT

 

Elektroskrejriteņus Rīgas centrā varēs novietot tikai speciāli ierīkotās vietās

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Rīgā elektroskrejriteņu un dažādu citu mikromobilitātes rīku lietotāju skaits pēdējos gados būtiski palielinājies, vienlaikus, diemžēl, notiek arī vairāk negadījumu ar skrejriteņu iesaisti, tādēļ pašvaldība, rūpēs par visu satiksmes dalībnieku – kā kājāmgājēju, tā skrejriteņu braucēju drošību, regulēs gan ātrumu, ar kādu skrejriteņi drīkstēs pārvietoties, gan noteiks speciālas vietas to novietošanai, lai šie braucamrīki nebūtu izmētāti, kur pagadās. Labs, pozitīvs piemērs mēdz būt iedarbīgāks par sodiem un aizliegumiem, tādēļ aicinu visus skrejriteņu braucējus ievērot jaunos noteikumus un līdz ar jauno regulējumu ceram ne vien vairot drošu pārvietošanos pilsētā, bet arī panākt paradumu un uzvedības maiņu, lai primāri tā būtu savstarpēja cieņa starp visiem satiksmes dalībniekiem,”

tā otrdien, 26. martā, preses konferencē uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Šādi noteikumi ir nepieciešami, lai tiktu aizsargātas visu satiksmes dalībnieku – gan gājēju, gan braucēju tiesības uz drošu pārvietošanos, tāpat ir svarīgi, lai netiktu aizšķērsotas ietves un veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas. Rīgas dome ir veikusi arī sabiedrības viedokļa mērījumu, kas parāda, ka gandrīz 60% rīdzinieku būtu par to, lai skrejriteņus Rīgā aizliedz pavisam. Ievērojot, ka tomēr ir ievērojama sabiedrības daļa, kas vēlas šo pārvietošanās rīku, jaunie noteikumi par drošu braukšanu ir labs kompromiss. Tāpēc plānojam pakāpeniski visā Rīgas centrā aizliegt elektroskrejriteņu novietošanu ārpus speciāli iekārtotām vietām. Rīgā pērn ieviesām 40 mikromobilitātes rīku novietošanas zonas un, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajiem priekšlikumiem, šogad plānojam ierīkot vēl vairākus desmitus šādu stāvvietu,”

norādīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

🟩 Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanai būs atļauts izmantot tikai tādus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar sistēmu, kas regulē ātrumu un novietošanu, pielāgojot to kartē norādītajām koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonām un novietošanas aizlieguma zonām.

Nepareizi novietoti transportlīdzekļi pakalpojumu sniedzējam būs jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā. To kontrolēs Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Ar izmaiņām saistošajos noteikumos tiks panākts, ka Rīgas teritorijā koplietošanas transportlīdzekļu lietotāji tiks disciplinēti, tie varēs pārvietoties ar tādu maksimālo braukšanas ātrumu, ko pats lietotājs nevar uzstādīt, kā arī lietotājs būs spiests novietot koplietošanas transportlīdzekli tā, lai tas neapdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Rīgas pašvaldības policija uzsver, ka policijas darbs, galvenokārt, būs vērsts uz sadarbību ar komersantiem, nevis to formālu sodīšanu. RPP preventīvi kontrolēs saistošo noteikumu izpildi, sazinoties ar koplietošanas pakalpojuma sniedzējiem un pārliecinoties par to veiktajiem pasākumiem, atbilstoši saistošajiem noteikumiem.

Ņemot vērā, ka komersantiem ir iespējas savlaicīgi sagatavoties saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, no 1. maija par konstatētajiem pārkāpumiem tiks piemērota administratīvā atbildība. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu tiks piemērota komersantam, nevis koplietošanas transportlīdzekļa vadītājam.

Ja policija konstatēs, ka koplietošanas transportlīdzeklis ir atstāts to novietošanas aizlieguma zonā, policija informēs komersantu par konstatēto pārkāpumu. Ja pārkāpums netiks novērsts trīs stundu laikā no tā konstatēšanas, policija izņems konkrēto transportlīdzekli.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

🟩 Jaunos noteikumus plānots pieņemt 27. marta Rīgas domes sēdē.

 

Rīga un Tartu apmainās ar pieredzi veloinfrastruktūras attīstībā

Piektdien, 22.martā, Rīgas pašvaldība viesos uzņēma Tartu vicemēru Raimondu Tamu (Raimond Tamm) ar delegāciju, lai dalītos pieredzē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas jomā un, veloinfrastruktūras attīstībā.

Viesi no Tartu kopā ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Olafu Pulku un komitejas priekšsēdētāja vietnieku Miroslavu Kodi, kā arī ekspertiem no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes un Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes apsprieda aktualitātes abu pilsētu ielu, ietvju un veloceļu uzturēšanas un attīstības jomā, sniega tīrīšanā un “Rail Baltica” termināļa būvniecībā.

Tartu vicemērs vizītes laikā uzsvēra, ka delegācija ir ieradusies, lai mācītos no Rīgas un paņemtu labāko no pilsētas pieredzes savā ikdienā. Tams atzīmēja, ka Tartu patlaban intensīvi strādā pie tā, lai izmainītu pilsētas mobilitāti, un, ka lielākais izaicinājums ir tieši ielu rekonstrukcija, lai tajās ierīkotu modernu veloinfrastruktūru. Tāpat izaicinājums esot arī brauktuvju un veloceļu ziemas uzturēšana.

Sarunu laikā tika daudz diskutēts par velosatiksmes attīstības koncepciju, nosacījumiem un standartiem veloceļu izbūvē, apskatītas Rīgas galvenās velosatiksmes artērijas, runāts par to, kā uzlabot “vecā dizaina” ielu veloinfrastruktūru, veloinfrastruktūras ziemas uzturēšanu un izaicinājumiem, kā arī Rīgas delegācija dalījās pieredzē ar velojoslu ieviešanu.

“Man ir prieks, ka Tartu novērtē Rīgas pieredzi. Šādas sarunas ir ļoti vērtīgas, jo gan Tartu, gan Rīga saskaras ar līdzīgām problēmām un izaicinājumiem satiksmes jomā. Pēdējo reizi Tartu delegācija bija pie mums vizītē pirms diviem gadiem, un, kā viņi atzina šodien, Rīga šo divu gadu laikā ir mainījusies un attīstījusies strauji uz priekšu. Īpaši tika novērtēta Rīgas pieeja velojoslu tīrīšanā ziemas sezonā,”

pēc tikšanās sacīja Kodis.

Pēc vizītes Rīgas domē delegācija devās izbraukumā ar velosipēdiem pa pilsētas veloceļiem Skolas ielā, Bruņinieku ielā, Čaka ielā un citur, pa ceļam apskatot gan Teātra laukuma transformācijas projektā paveikto, gan pazemes velostāvvietu pie dzelzceļa stacijas, gan topošo “Rail Baltica” staciju, gan publisko ārtelpu Strēlnieku laukumā un citus objektus.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība atklāj Pārdaugavas nākotni

,

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.

 

Rīga augstu novērtēta Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas indeksā

Rīga ir augsti novērtēta Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru pilsētu programmas indeksā, uzrādot visaugstākos rezultātus Apkaimju iesaistes rādītājā, kurā pozitīvi novērtēts darbs apkaimēs ar iedzīvotāju līdzdalību un dažādu kultūras un citu pasākumu īstenošanu. Pozitīvi tiek vērtēts Rīgas sniegums arī jauniebraucēju uzņemšanā, kultūrā un sabiedriskās dzīves jomā.

“Rīga vēsturiski ir multikulturāla metropole, kurā cauri gadsimtiem bijuši ļoti dažādi etniskie sastāvi. Tagad, krievijas uzsāktā kara dēļ, Rīga par pagaidu mājām ir kļuvusi arī aptuveni 20 tūkstošiem ukraiņu, no kuriem daudzi var ņemt piemēru, kā raiti iemācīties valodu, ar savām prasmēm iekļauties darba tirgū un veiksmīgi integrēties. Rīga apzinās un ukraiņu piemērs to spilgti apliecina, ka veiksmīgas integrācijas pamatā ir raita latviešu valodas apguve un integrācijas izdošanās lielā mērā ir atkarīga no personu motivācijas un attieksmes. Pilsētas un valsts politika, piedāvātie instrumenti un resursi var to veicināt, bet ne garantēt,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. “Integrācija ir divvirzienu ceļš un tā var izdoties tad, ja abas puses to vēlas. Pilsēta var iegūt daudz no tās iedzīvotāju kultūru daudzveidības, taču mums ir svarīgi, lai kopsaucējs šajā dažādībā būtu valoda un līdzīga izpratne par demokrātiju un vērtībām, uz kurām balstīta mūsu valsts,”

L. Ozola.

Otrdien, 19. martā Rīgas domes Sēžu zālē tika prezentēts pirmais EP Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc EP Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu prizmu. Kopumā šobrīd šajā programmā ir iesaistījušās 164 pilsētas no pieciem pasaules kontinentiem. Indeksa izvērtējumu veic reizi divos vai trīs gados. Rīga salīdzināta ar pilsētām balstoties uz iedzīvotāja skaitu grupām un tā ievietota grupā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500 000 un ārvalstī dzimušo skaits virs 5-10%.

Pilsētu izvērtējums tiek veikts 12 dažādās jomās: apņemšanās, starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa), mediācija un konfliktu mazināšana, valoda, mediji un komunikācija, starptautiskais skatījums, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, līderība un pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība.

🟩 Rīga kopumā starpkultūru izvērtējumā no 100 punktiem ieguvusi 65 punktus, kas ir labs rezultāts pilsētām, kas ir jaunas šajā starpkultūru programmā. Rīgai ir augsti rādītāji deviņās nozarēs no 12.

🟩 Visaugstāko rezultātu 83 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Starptautiskā skatījuma rādītājā un Mijiedarbības rādītājā, savukārt Apņemšanās rādītājā un Jauniebraucēju uzņemšanas rādītājā ieguvusi 80 punktus.

Pilsēta šajos rādītājos ir augsti novērtēta, jo Rīgā jau kopš 2012. gada ir izveidoti integrācijas politikas plānošanas dokumenti, iekļaujot starpkultūru elementus, kā arī rīcības plāni to īstenošanai, un pašvaldībai ir paredzēti finanšu līdzekļi šiem jautājumiem. Vienlaikus tiek nodrošināts šo politikas plānošanas dokumentu īstenošanas izvērtējums. Tas tiek novērtēts starpkulturālu pilsētu vidē, jo parāda, kas pilsētai ir izdevies un kas nav izdevies un demonstrē vēlmi uzlabot savu sniegumu nākotnē. Pozitīvi tiek vērtēts, ka pašvaldība tiecas sadarboties ar citām pilsētām ārvalstīs, kur atrodas latviešu diaspora, kā arī pilsēta sadarbojas ar ārvalstu studentiem. Augstu tiek vērtēta pašvaldības regulārā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Rīgā ir veiksmīgi izveidota integrācijas un līdzdalības jautājumu koordinācija, ko nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Augstu tiek novērtēts tas, ka Rīgā darbojas vienas pieturas aģentūra – atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas piedāvā nepieciešamo informāciju un svarīgākos valsts un pašvaldības pamatpakalpojumus vienuviet, kas nepieciešama no Ukrainas iebraukušajiem civiliedzīvotājiem.

🟩 Starpkultūru prizmas apakšnozarēs visaugstāko rezultātu 100 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Apkaimju jomā, otrs augstākais rādītājs – 94 punkti pašvaldībai ir Kultūras un sabiedriskās dzīves jomā, savukārt, kā trešā labākā joma ar 88 punktiem starpkultūru izvērtējumā atzīta Izglītības joma un Publiskās telpas jomas, abām iegūstot 88 punktus.

Apkaimju jomā iegūtie 100 punkti parāda, ka Rīga domā par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, veidojot iekļaujošu vidi apkaimēs. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka Rīga veicina aktivitātes, kur apkaimju iedzīvotāji satiekas un mijiedarbojas dažādos kultūras, sporta un citos pasākumos. Rezultāti parāda, ka pašvaldība domā par bagātīgu kultūras piedāvājumu un ar kultūras dzīves palīdzību veicina kultūras atvērtību un iekļaujošu vidi iedzīvotājiem.

Izvērtējums atspoguļo to, ka Rīga arī domā par to, kā veicināt jauniebraucēju bērnu iekļaušanos, sadarbojoties ar dažādu kultūru bērnu vecākiem. Rīgas skolas un bērnudārzi iesaistās arī dažādos projektos un ar to palīdzību veicina izglītības iestādēs iekļaujošu vidi, dažādības atzīšanu un pasākumus diskrimimācijas novēršanai.

🟩 Starpkuktūru pilsētu indeksa ziņojums ir tapis pateicoties pašvaldības darbinieku ieguldījumam un Eiropas Padomes ekspertu novērtējumam. Informāciju ziņojumam gatavoja vairāku pašvaldības iestāžu darbinieki:

  • Izglītības, kultūras un sporta departaments;
  • Labklājības departaments;
  • Pilsētas attīstības departaments;
  • Īpašuma departaments;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
  • Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
  • Pašvaldības policija.

Starpkultūru pilsētu programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Rīga ņems vērā indeksa izvērtējumu un Ekspertu ieteikumus, veidojot sabiedrības integrācijas pamatnostādnes nākamajam periodam.

🟩 Ziņojums par Rīgu  ir pieejams – ŠEIT

📸 Foto – ŠEIT 

 

Rīgas pašvaldība izstādē “Māja 2024” konsultēs par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu

Izstādē “Māja 2024”, kas no 21. līdz 24. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

● plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
● veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
● izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
● novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

● daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
● par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
● ēku energoefektivitātes projektu vadību
● pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
● Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Konsultāciju mērķauditorija ir dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Piektdien, 22. martā, izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties Ekonomikas ministrijas, SO “Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācija” un SIA “BT 1” organizētajā seminārā “Aktualitātes daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanā un ēku atjaunošanā”. Seminārs norisināsies no plkst. 10.30 līdz 11.50 un tā ietvaros ar prezentāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzību Rīgā uzstāsies Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.

Izstāde “Māja I 2023” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs Rīgas ielu izbūve, kā arī drošības uzlabošana

Pirmdien, 18. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprināja Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) programmas “Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām” piešķirto līdzekļu izlietojumu 2024. gadam, tādējādi paredzot, ka Rīgas satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs ielu pārbūve un izbūve, kā arī satiksmes drošības uzlabošana.

Kopā ar iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem 2 216 385 eiro apmērā, programmas finansējums šim gadam ir 14 481 188 eiro.

Šogad ĀMD plāno 3,6 miljonus eiro veltīt to projektu finansēšanai, kuru realizācijai iepriekšējos periodos ir noslēgti līgumi līdz to pabeigšanai, lai veiktu samaksu katram objektam paredzētajā apmērā, un 10,9 miljonus eiro jaunu projektu finansēšanai.

🟩 Jauno projektu finansēšanai šogad plānots atvēlēt 4,4 miljonus eiro transportbūvju pārbūvei un izbūvei, 3,6 miljonus eiro – ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārbūvei, izbūvei un citām aktivitātēm, bet 2,9 miljonus eiro – projektēšanai un būvdarbu organizēšanai.

Transportbūvju pārbūves un izbūves sadaļā plānotie projekti ir Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas, Grostonas ielas seguma atjaunošana un ietves izbūve, velojoslu ierīkošana un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, kā arī Murjāņu ielas izbūve posmā no Juglas ielas līdz Strazdumuižas ielai un Lojas ielas izbūve.

Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izbūves sadaļa sevī iekļauj ceļa zīmes un apzīmējumus, neregulējamu gājēju pāreju, ātrumvaļņu, barjeru un citu satiksmes organizācijas pasākumu organizēšanu.

Savukārt projektēšana un būvniecība sevī iekļauj ekonomiskās analīzes, ekspertīzes, pētījumus, atzinumus, vērtēšanas, ceļu drošības auditus, satiksmes skaitīšanu u.tml. Lielāko sadaļu aptver transporta būvju projekta dokumentācijas izstrāde, kas šogad plānota, piemēram, satiksmes pārvadā pār K.Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, krustojumā Ganību dambī, Tvaika ielā un Duntes ielā, estakādē pār Zunda kanālu un citviet.

Pērn minētās programmas budžets bija 14 087 588 eiro, izlietojums – 11 871 203 eiro jeb 84,3%.

Būtiskākās realizētas aktivitātes 2023.gadā bija:

• Spulgas ielas izbūve posmā no Beverīnas ielas līdz Spulgas ielai 25;
• Luksoforu atjaunošana un pagaidu luksoforu objektu izbūve;
• Ceļa ātrumvaļņu izbūve;
• Ceļazīmju un ceļa horizontālo apzīmējumu uzturēšana;
• Lietusūdens kanalizācijas un sūkņu staciju uzturēšana;
• Vanšu tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Gaisa tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Citi projektēšanas darbi;
• Būvuzraudzības un autoruzraudzības darbi departamenta realizētajos būvobjektos.

Uzaicinājums medijiem uz Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas ziņojuma par Rīgu prezentāciju

19. martā, otrdien, no plkst. 9.30 līdz 11.30 Rīgas domes Sēžu zālē tiks prezentēts pirmais Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola un par starpkultūru pieeju un Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmu pastāstīs Eiropas Padomes Demokrātijas un cilvēka cieņas ģenerāldirektorāta Starpkultūru iekļaušanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Džūlija Bjankini. Savukārt pēc tam ar Rīgas novērtējumu pēc starpkultūru indeksa kritērijiem iepazīstinās Starpkultūru pilsētu programmas eksperte Ksenija Khovanova-Rubikondo.

🟩 Rīgas pilsētas izvērtējums tika veikts 12 dažādās jomās:

  • apņemšanās;
  • starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa);
  • mediācija un konfliktu mazināšana;
  • valoda;
  • mediji un komunikācija;
  • starptautiskais skatījums;
  • starpkultūru inteliģence un kompetence;
  • jauniebraucēju uzņemšana;
  • līderība un pilsonība;
  • diskriminācijas novēršana;
  • līdzdalība;
  • mijiedarbība.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība.

📌 Vairāk par projektu – ŠEIT

 

Rīgas domē lemj par jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja trešdien, 13. martā, atbalstīja un virzīja izskatīšanai domes sēdē Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Civilās aizsardzības plānā izstrādāti algoritmi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības plānu izstrādājusi pērn izveidotā Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

“Šis ir pirmais civilās aizsardzības plāns valstī, kurā iekļauti konkrēti rīcības ieteikumi iedzīvotājiem militāra apdraudējuma gadījumā, radiācijas piesārņojuma gadījumā, kā arī vairākas citas novitātes,” atzīmē Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, piebilstot, ka tajā iekļautas arī pirms dažām dienām VUGD apstiprinātās minimālās tehniskās prasības pazemes patvertņu iekārtošanai.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka civilā aizsardzības plāna sadaļa par pašvaldības rīcību militāra apdraudējuma gadījumā ir ierobežotas pieejamības informācija, Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde un pašvaldība Latvijā, kas koncentrētā un pārskatāmā veidā ir izstrādājusi praktiskus ieteikumus, kā pareizi sagatavoties un rīkoties krīzes situācijās. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Vienlaikus pašvaldība izstrādā iedzīvotāju informēšanas plānu, lai izglītotu, kā rīkoties krīzes situācijās. Šā gada garumā notiks dažādas izglītojošās aktivitātes un semināri, un uz jaunā civilās aizsardzības plāna bāzes tiks sagatavots uzskatāms buklets iedzīvotājiem, kurš būs pieejams gan digitāli, gan papīra formātā.

“Esam pārliecināti, ka informētība veicina iedzīvotāju drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām, tāpēc nevaram vairīties runāt par dažādiem scenārijiem. 10.aprīlī ar semināru “Vispārēji ieteikumi iedzīvotājiem X stundā” uzsāksim iedzīvotāju informēšanas kampaņu par civilo aizsardzību. Šogad kopā esam paredzējuši astoņus seminārus, kuros iedzīvotāji tiks informēti par evakuāciju, drošām patvēruma vietām, iesaisti valsts aizsardzībā un citiem svarīgiem personīgās aizsardzības jautājumiem,”

norāda Linda Ozola.

Semināriem varēs sekot līdzi gan klātienē, gan tiešsaistē Rīgas domes mājas lapā un Facebook profilā. Atsevišķā mājas lapas sadaļā būs pieejami šo semināru ieraksti, civilās aizsardzības plāns un buklets, kā arī citi noderīgi materiāli.

Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā. Šogad iecerēts arī kartēt un marķēt drošās patvēruma vietas pilsētā, atjaunot un sakārtot atsevišķas bumbu patvertnes, kā arī attīstīt civilās aizsardzības materiāltehnisko bāzi.

 

Diskutē par Rīgas 2. slimnīcas attīstību un lomu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā Rīgas plānošanas reģionā

Otrdien, 12. martā, veselības ministrs Hosams Abu Meri, Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Rīgas domes deputāts Nils Josts apmeklēja Rīgas 2. slimnīcu, kur tikās ar ārstniecības personālu, iepazinās ar traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās ārstniecības iestādes darbību un pārrunāja galvaspilsētas un reģionālo slimnīcu tīkla stiprināšanu ilgtermiņā.

Veselības ministrijas, RD un slimnīcas pārstāvji diskutēja par esošo situāciju, kā arī nākotnes izaicinājumiem ilgtermiņā traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, liekot akcentu uz pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem piemērotāko risinājumu kontekstā ar finansiāli pārdomātu pakalpojumu sniegšanu valstiskā līmenī.

Šī bija viena no pirmajām iesaistīto pušu kopīgām sarunām, kuras rezultātā tika secināts, ka šo jomu nepieciešams attīstīt profesionālā līmenī.

Veselības ministra ieskatā, klīniskās universitātes slimnīcām ir jāattīstās līdzvērtīgi abos Daugavas krastos, līdz ar to ir svarīgi attīstīt traumatoloģijas, ortopēdijas virzienu arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), taču šobrīd profesionālā līmenī ir jāizvērtē iespējamās perspektīvas.

Traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijai ir ļoti nozīmīga loma krīzes situācijās un civilmilitārajā kontekstā. “Pārdaugavā bāzētā Rīgas 2. slimnīca ir stratēģiski svarīga infrastruktūra un būtisks punkts civilās aizsardzības plāna realizācijas gadījumā,” akcentēja Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis.

Rīgas 2. slimnīcas ārsti uzsvēra augsti specializētas medicīniskās palīdzības, kā arī augsti kvalificētu pakalpojumu sniegšanas būtisko lomu, jo īpaši traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijā, ņemot vērā augstos risku un iespējamās komplikācijas. Piemēram, jaunas Rīgas 2. slimnīcas piebūve un esošās ēkas pārbūve pacientiem uzlabotu pakalpojumu pieejamību, pavērtu iespēju turpināt un attīstīt nepārtrauktu 24/7 neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida pakalpojumus traumatoloģijā, ortopēdijā, rehabilitācijā un diagnostikā, turklāt atrisinātu galvaspilsētā iztrūkstošo hroniskās aprūpes gultu iztrūkumu.

Jau šobrīd Rīgas 2. slimnīca nodrošina multidisciplināru pieeju stacionārajā ārstēšanas procesā, un vajadzības gadījumā tiek realizēta sadarbība ar PSKUS, pārvedot tur pacientus. 2023. gadā tika veiktas vairāk nekā 3000 operācijas, no kurām 1151 bija lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, t.sk. 110 revīzijas. Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētā slimnīca pamatā sniedz medicīnisko palīdzību Rīgas un Pierīgas teritorijas iedzīvotājiem, t.i., ap 500 tūkstošiem.

Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem ir efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību kā galvaspilsētā, tā reģionos. Pārmaiņas varētu tikt realizētas 10 – 15 gadu laikā.

Atbilstoši neauditētajiem finanšu datiem 2023. gadā SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir noslēgusi ar 251 490 EUR peļņu, un neto apgrozījums sasniedzis 11,6 miljonus eiro.