Arhīvs birkai: Pilsētvide

Trešdien, 24. janvārī, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par trīs veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādi. Tiešsaistes pasākumā sabiedrību informēs par būvprojekta izstrādes stadijā esošo projektu galvenajiem tehniskajiem risinājumiem.

🔵 Tiešsaistes pasākumā interesentiem prezentēs trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras būvprojektus, kuri plānoti maršrutos:

🔹 Rīga – Ulbroka;
🔹 Rīga – Ķekava;
🔹 Rīga – Babīte – Piņķi.

Būvprojektu “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka” izstrādā SIA “Vertex projekti”. Būvprojektus “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi” izstrādā SIA “Firma L4”.

Departaments aicina iedzīvotājus iesaistīties būvprojekta izstrādes stadijā, lai veicinātu projekta veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē.

🔵 Tiešsaistes pasākums norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un to straumēs arī “Rīga attīstās” Facebook kontā. Pēc risinājumu izskatīšanas paredzēta neliela diskusiju sadaļa, kurā varēs izteikt viedokli. Tāpat pēc pasākuma Ārtelpas un mobilitātes departaments gaidīs rakstiskus viedokļus un ierosinājumus par projekta risinājumiem.

🔹 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 23. janvāra plkst. 17.00, aizpildot aptaujas anketu.

🔎 Līdz sanāksmes norisei ar izstrādātajiem priekšizpētes materiāliem iespējams iepazīties – ŠEIT.

Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.

Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.

“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”

uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.

Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.

“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”

sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”

savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.

Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.

Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.

Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.

Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

📌 Pasākuma foto – ŠEIT

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliedz kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informē pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Jau ir izvietotas nepieciešamās ceļa zīmes un turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos aizliegta:

🟩 uz Akmens tilta;
🟩 Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;
🟩 no Ģ. Radziņa krastmalas līdz 13. janvāra ielai;
🟩 11.novembra krastmalas posmā no 13. janvāra ielas līdz Vanšu tiltam;
🟩 Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

“Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu. Līdz ar to Rīgas centrs kļūs gan videi, gan iedzīvotājiem draudzīgāks un pieejamāks. Tāpat tiks atslogota 11. novembra krastmala un pieeja Daugavai. Tālākajos plānos ir veiksmīgi realizēt Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbus, lai patīkamāks un ērtāks cilvēkiem kļūtu arī Daugavas otrs krasts, un apvedceļš būtu pilnvērtīgs,”

uzsver Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

🟩 Kravas transporta pilsētas centra apbraukšanas karte.

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Janvāra nogalē, gaidot gaismas un pavasara atgriešanos, pilsētā tiks iedegtas divas gaismas takas – Biķernieku mežā un Anniņmuižā. Tās būs apskatāmas no 21. janvāra līdz 11. februārim diennakts tumšajā laikā – no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij.

🔹 Biķernieku meža pastaigu promenādē – posmā starp Biķernieku ielu un Linezera ielu – varēs nokļūt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku valstībā. Tajā ar gaismas, skaņas un lielformāta attēlu palīdzību būs iespēja sajust un iepazīt četrus no dzejnieka radīto krāsaino pasaku stāstiem.

🔹 Savukārt Anniņmuižas parkā apmeklētājus sagaidīs “Putnu aleja”, vēršot uzmanību uz pilsētā līdzās mītošajiem spārnotajiem iemītniekiem, kuru dzīves telpa cieši pārklājas ar cilvēku mājvietām un ielu maģistrālēm. Parka teritorijā tiks izvietoti četri vides objekti, papildināti ar gaismas un skaņas instalācijām. Vides objekti tiks izvietoti pastaigu maršrutā ik pēc 100 metriem.

 

Pērnā gada nogalē, 15 decembrī, ekspluatācijā nodoti Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā, kas realizēti Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā.

Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi:

🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmala;
🟩 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums;
🟩 Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums;
🟩 Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums.

Veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta unikāla gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visa būvdarbu teritorija ir apzaļumota – iestādīts 101 koks un 5362 krūmi, kā arī vairāk kā 17 tūkstoši ziemcietes/graudzāles un sīpoli.

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģenerāļa Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi, tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Lai gan no pašvaldības puses objektu izbūve Rīgas centrā ir noslēgusies, pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi.

 

Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Jau ziņots, ka novembrī noslēdzās Rīgas pašvaldības 2023. gada februārī uzsāktie būvdarbi dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

Projekta realizācija tika finansēta no Kohēzijas fonda finansējuma, pašvaldības līdzfinansējuma un valsts budžeta dotācijas.

 

Trešdien, 10. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

🟩 Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

“Investīcijas ir pilsētas un visas valsts ekonomikas asinsrites obligāta komponente, tādēļ Rīga ārvalstu investoru piesaistei velta īpašu vērību. Rīgai investīciju piesaistē ir visplašākās iespējas – kā ražošanas un pakalpojumu nozarēs, tā pilsētvides attīstīšanā. Vērienīgu pasaules pieredzi guvuša investora interese par vienu no Rīgas prioritāri attīstāmām teritorijām, kāda bez šaubām ir Andrejsala un tās apkaime, ir ļoti apsveicama,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu – savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

pamatojot izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, teica Mohameds Ali Alabbars

Rīgas pašvaldība ar investoru strādās pie tādām pilsētas prioritātēm kā mobilitātes un transporta risinājumi, publiskās ārtelpas un Daugavmalas publiska pieejamība, dzīvojamā fonda paplašināšana, uzņēmējdarbības attīstība, vienlaikus veicinot investora sadarbību ar pašvaldības kapitālsabiedrībām un institūcijām, kā arī popularizējot Rīgu kā galamērķi un piemērotu vietu ārvalstu uzņēmējiem, attīstītājiem un tūristiem.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs aptuveni 57 ha lielo teritoriju plāno attīstīt kā daudzfunkcionālu vidi, paplašinot dzīvojamo fondu ar vairāk nekā 6500 dzīvokļiem, izbūvējot jaunu Rīgas ostas pasažieru termināli, piedāvājot plašas iespējas uzņēmējdarbībai, kultūrai, labiekārtojot publisko ārtelpu un pārbūvējot Daugavas krastmalu par iedzīvotājiem pieejamu promenādi. Plānotos projektus paredzēts realizēt tuvāko 10 – 15 gadu laikā, kopumā Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstībā ieguldot vairāk nekā 3 miljardus eiro. Projektus plānots realizēt vairākās kārtās un darbs pie pirmās no tām jau ir sācies.

Andrejsalas apkaimei īpašo nozīmi un vērtību piešķir atrašanās vieta, jo tiešā tuvumā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs, jūgendstila apbūves rajons un vecpilsēta. Pašvaldība ir noteikusi, ka Andrejsalas apkaimei jāattīstās kā savdabīgai un daudzfunkcionālai darījumu, pakalpojumu, mājokļu un nozīmīgu publisku objektu teritorijai – pilsētas apakšcentram, kas saistīts ar jūras pasažieru transportu, jahtu sportu, rekreāciju un tūrismu, izmantojot šim nolūkam esošo vērtīgo kultūras mantojumu, akvatoriju un krastmalu, tādējādi veicinot vēsturiskā un mūsdienīgā laikmeta mijiedarbību.

🟩 Andrejsalas attīstības plāns un vizualizācijas: https://failiem.lv/u/qtapyny8uj

Par Eagle Hills

Eagle Hills ir Abū Dabī bāzēta privāta nekustamo īpašumu investīciju un attīstības kompānija, kas koncentrējas uz jaunu pilsētas centru attīstību strauji augošajos starptautiskajos tirgos. Koncentrējoties uz liela mēroga nekustamā īpašuma projektu izstrādi, Eagle Hills projektē un attīsta jauktas izmantošanas projektus. Mērķa tirgos rodas iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai veidotu viedus projektus, kas rada nozīmīgu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai. Šobrīd uzņēmums izstrādā projektus AAE, Omānā, Bahreinā, Ēģiptē, Jordānijā, Marokā, Etiopijā, Serbijā, Albānijā un Horvātijā.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās. Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Šobrīd pašvaldības apsaimniekotajās āra tirdzniecības vietās tirgotājiem pieejami atšķirīgi risinājumi. Dažviet tie ir tikai galdi, citur tie ir galdi ar nojumēm. Tāpat daudzviet esošie galdi un nojumes ir nolietoti. Lai āra tirdzniecības vietas padarītu pievilcīgākas un funkcionālākas, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs izstrādājis jaunus dizaina risinājumus. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

✅ Pašlaik noslēgts līgums par jauno moduļu izgatavošanu, paredzot tam laiku līdz marta vidum. Nojumju uzstādīšanas laiks būs atkarīgs no laikapstākļiem. Kopā trīs gadu laikā paredzēts uzstādīt 64 nojumes.

Tirgotājiem pašvaldības nodeva par viena tirdzniecības moduļa izmantošanu būs tāda pati kā līdz šim par āra tirdzniecības gada lietošanu. Fiziskas personas var tirgot pašu savāktas dabas veltes, piemēram, ogas, sēnes, savvaļas ziedus, nereģistrējot saimniecisko darbību, ja ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro. Šādā gadījumā maksa par tirdzniecības moduļa izmantošanu ir 2 eiro dienā. Šiem tirgotājiem būs prioritāte, ja vienlaicīgi vienu tirdzniecības vietu vēlēsies izmantot vairāki tirgotāji.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo citu radītus produktus, par tirdzniecības moduļa izmantošanu jāmaksā 10 eiro dienā. Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgo mājas apstākļos paša radītu pārtikas produkciju vai amatnieks tirgo paša izgatavotus amatniecības izstrādājumus, nodeva dienā ir 2 eiro. Tirgotājiem, kas vēlas tirgot pašu audzētus augkopības pārtikas vai nepārtikas produktus, jāmaksā 4 eiro dienā. Savukārt tirgotājiem, kas vēlas pārdot pašu ražotus biškopības produktus maksa ir 6 eiro dienā.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

✅ Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv.

BeforeAfter

 

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā 35 būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Līdz ar būvdarbu noslēgšanu neiztrūkstoša bija arī atvērto durvju diena aizvadītā gada 28. septembrī, kas saulainās un siltās dienas izskaņā pulcēja viesus, lai iepazīstinātu viņus ar jauno projektu.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka šarmē ar mūsdienīgo arhitektūru, košo fasādes krāsu un vienlaicīgi tā lieliski iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība – radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem – estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Projektu īpašu padara tas, ka seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Pēdējos gados Āgenskalns piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas rezultējies vērienīgā vēsturiskās arhitektūras atjaunošanā, jaunu un modernu dzīvojamo ēku būvniecībā. Šī apkaime kļuvusi par ļoti pieprasītu mājvietas izvēli, par ko liecina fakts, ka no jaunbūves 10 dzīvokļiem pārdoti ir gandrīz visi – iegādei pieejams vēl tikai viens trīsistabu dzīvoklis.

“Esam gandarīti par paveikto – par to, ka Āgenskalns un Rīga ieguvusi vēl vienu ilgtspējīgu dzīvojamo kvartālu ar patīkamu vidi tā iedzīvotājiem. Šajā kvartālā savijas Āgenskalna vēsturisko, rūpīgi atjaunoto koka ēku šarms ar modernu arhitektūru, tehniski pārdomātiem risinājumiem, labiekārtotu pagalmu un sajūtām, kas atgādina mazpilsētas dzīves šarmu.”

tā komentē “IMMOSTATE” valdes priekšsēdētājs un projekta koncepcijas autors Vestards Rozenbergs

Projekta koncepcijas autors ir nekustamo īpašumu uzņēmuma “IMMOSTATE” vadītājs Vestards Rozenbergs, arhitekti “Diānas Zalānes projektu birojs”. Projekta attīstītājs ir SIA “Melnsila kvartāls III” un būvdarbu veicējs SIA “Kaims” vadītājs Kaspars Leimanis. Projekta pārdošanu īsteno SIA “I.C.E. Consulting” zīmols “Residence.lv”.

Informāciju sagatavoja:
Anda Igaune
IMMOSTATE mārketinga vadītāja
marketings@immostate.lv

 

 

 

Lai veidotu sakoptāku pilsētvidi, pasargātu atkritumu konteinerus no nokrišņu ietekmes un nepiederošu personu piekļuves, Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis tipveida atkritumu konteineru novietņu projektus. Tos rīdzinieki var izmantot, lai uzlabotu un sakoptu vidi savā dzīvesvietā, kā arī ietaupītu laiku un līdzekļus, kas nepieciešami šādu projektu sagatavošanai.

✅ Tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti pieejami Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

✅ Gatavos projektus var izmantot ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, lai saskaņotu, izgatavotu un uzstādītu jaunu segtu atkritumu konteineru novietni pie savas dzīvojamās mājas vai uzlabotu esošo.

Iedzīvotājiem pieejami vairāku izmēru, krāsu un komplektācijas atkritumu konteineru novietņu projekti, kas piemēroti dažādas ietilpības konteineru izvietošanai. Nojumēm ir vienkārša metāla rāmja konstrukcija ar koka dēļu aizpildījumu un metāla lokšņu jumts, pieejami modeļi ar slēdzamiem vārtiem un bez tiem. Nojumēm izstrādāti trīs krāsojuma varianti — gaiši pelēks, tumši pelēks un gaiši brūns, kas laika gaitā tiks papildināti. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties ražotāju, kurš izgatavos un uzstādīs nojumi, izmantojot pašvaldības sagatavotos rasējumus.

Papildus rasējumiem izveidota arī pamācība atkritumu konteineru novietnes projekta saskaņošanai, skaidrojošā apraksta sagatave, ko būvniecības ierosinātājam aizpildīt un iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī ilustrētas vadlīnijas novietnes izvietošanai zemesgabalā.

Izstrādātajām vadlīnijām un dizainam ir ieteikuma raksturs. Ja iedzīvotāji izvēlēsies izvietot atkritumu novietni ar citu dizainu, tad pašiem jārūpējas par projekta izstrādi.

Rīgas pašvaldība izsludinājusi starptautisku arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

“Lielie kapi ir un būs kapi, kā arī tie ir un būs parks. Ņemot vērā apglabātās personības, tie vēl papildus var zināmā veidā būt muzejs. Daudziem rīdziniekiem senči guļ Lielajos kapos. Ņemot visu šo kopā, Lielo kapu attīstība jeb sakārtošana ir ļoti grūta tēma, un ar metu konkursu mēs ceram saņemt radošus, cieņpilnus atrisinājumus,”

skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels.

“Rīgas Lielie kapi, šī godājamā nekropole, mirušo piemiņas, mākslas un zaļās dabas izcilais kopums, ir viens no padomju režīma daudzajiem upuriem. Vieta, kur mieru bija cerējušas atrast daudzas rīdzinieku paaudzes, bijusi pakļauta ilgstošai demolēšanai, kapavietu un pieminekļu iznīcināšanai. Dažādie senākie centieni Lielos kapus savest kārtībā ir bijuši epizodiski, nekoordinēti, nespējīgi apturēt bojāeju un sākt vispusīgu atjaunošanu. Ir nepieciešams vispusīgs, komplekss un zinātniski pamatots priekštats par Lielo kapu stāvokli un to tālāko likteni ilgstošam laika periodam. Konkursam ir jāsniedz šāds vērtējums un jādod koncepcija un priekšlikumi, kas ietvertu konkrētos pasākumus kapavietu, pieminekļu, kapliču un zaļo stādījumu kopšanai un restaurācijai”

norāda Rundāles pilsmuzeja veidotājs un dibinātājs, konkursa sabiedriskais eksperts Imants Lancmanis.

“Lielie kapi ir mūsu lielais kopējais darbs. Pēdējo gadu laikā esam gājuši uz priekšu gan ar Lielo kapu izpēti, gan ar veiksmīgām restaurācijām. Rīdzinieki gaida, lai mēs sakārtojam šo īpašo piemiņas, vēstures, kultūras un dabas ainavas vietu visā kopumā. Starptautiskais metu konkurss ir nākamais solis Lielo kapu sakārtošanas un glābšanas virzienā. Mums tas jādara izlēmīgi, bet ar milzīgu pietāti un cieņu,”

uzver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 tūkstoši eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

🔵 Meti jāiesniedz līdz 2024. gada 5. aprīļa plkst. 17.00, Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi. Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa objektu 2024. gada 25. janvārī, plkst. 12.00.

Metu konkursa žūrijas sastāvā ir desmit žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitekts, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu.izpildītājs Viesturs Brūzis, ainavu arhitekte, domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta Ainavu arhitekte Arnita Verza, arhitekts, domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Ilze Rukšāne, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Artūrs Lapiņš, “Rīgas meži’ ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, arhitekte, plānotāja un sabiedrības speciāliste no Dānijas Tiina Saby un sertificēta arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne (žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bez balsstiesībām).

Konkursa piesaistīto ekspertu vidū ir arī Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, grāmatas “Rīgas Lielie kapi” autors Juris Millers, Brasas apkaimes biedrības pārstāve Laima Letiņa, uzņēmuma “Labie koki” valdes eksperts Edgars Neilands, domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece un Rīgas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

🔵 Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas