Rīgas dome trešdien, 15. maijā, pieņēma jaunus noteikumus* par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.
Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības** teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.
“Ar šiem noteikumiem veicināsim īpašumu sakopšanu un sniega un lāsteku novākšanu, vienlaikus arī atvieglojot atsevišķu teritoriju kopšanu, kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, piemēram, attiecībā uz zāles pļaušanu un lapu grābšanu. Tāpat paplašināsim pašvaldībai iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu, ja īpašnieki kavēsies ar šo darbu izpildi. Vienlaikus plānojam nākt pretī īpašniekiem un esmu aicinājis turpmāk strādāt pie finansiāla vai cita veida atbalsta mehānismu izveidošanas īpašniekiem, lai tie veiktu grafiti vai cita veida zīmējumu un uzrakstu notīrīšanu,”
norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Līdzšinējie noteikumi attiecās uz visu Rīgas teritoriju, bet jaunajos noteikumos teritorijas uzkopšana saistībā ar privātīpašumiem noteikta attiecībā tikai uz daudzdzīvokļu mājām un tām teritorijām, kura ir vai nu publiski pieejamas, vai redzamas no publiskās ārtelpas. Uz no ārpuses neredzamām privātmāju teritorijām attieksies tikai likumos paredzētās prasības, piemēram, par sanitāro tīrību, bet netiks regulēta zāles pļaušana un lapu grābšana.
Teritoriju tīrīšana ziemā
Jaunie noteikumi paredz, ka ziemas periodā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā, kā arī precizēts, ka namīpašniekiem piegulošajā teritorijā ziemā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā tīrīšana.
Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).
Pārējā teritorijā, tāpat kā līdz šim, varēs kaisīt smilts/sāls maisījumu, kur sāls saturs nepārsniedz 20 %. Noteiktas samērīgas prasības attiecībā uz piebraucamo ceļu tīrīšanu, paredzot, ka uz tiem var būt arī sniega kārta līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.
Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka ietves, gājēju ceļi un laukumi ziemā nav jāattīra pilnā platumā, bet gan 50% no platuma, tomēr ne mazāk kā 1,5 metri, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus. Sniega vaļņus atļauts veidot, ja tas netraucē gājēju kustību, izņemot uz apstādījumu apdobēm, sabiedriskā transporta pieturvietu platformām, gājēju pārejām un krustojumiem un ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem.
Zāles pļaušana
Jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas attiecībā uz zāles pļaušanu un paredzētas plašākas iespējas veidot pilsētas pļavas arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t.i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī pieguļošās teritorijās esošo zālāju. Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos, pirmkārt, ne retāk kā divas reizes gadā, otrkārt, regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm.
Pieguļošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus nopļaut regulāri, nodrošinot, ka zālāja garums nepārsniedz 20 cm.
Savukārt mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, noteiktas zālāju pļaušanas prasības vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Ja apbūvētās teritorijā būs ieplānotas pilsētas pļavas, tās varēs pļaut divreiz gadā. Vietās, kur paredzēta pļaušana divas reizes gadā, pirmā pļaušana būs jāveic mēnesi agrāk nekā līdz šim – līdz 31. maijam.
Lapu savākšana
Tāpat kā līdz šim, noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, t.sk. nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā samazināt lapu esamību uz inženierbūvēm. Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī veikt kopīgu zāles pļaušanu un lapu smalcināšanu, un jāņem vērā, ka noteikums kopt 2 m plato joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem nodrošināms visas sezonas garumā.
Jaunie noteikumi paredz, ka lapu centralizētu savākšana notiks ne tikai kā līdz šim, no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.
Atbildība par noteikumu pārkāpumiem
Jaunie noteikumi paredz, ka par pieguļošo teritoriju nekopšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, bet tiks piemērots tikai administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.
Rīgas pašvaldības policija (RPP) varēs uzlikt pienākumu (izdot administratīvos aktus), ja konstatēs, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju un ja nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi.
RPP būs tiesīga izdot administratīvo aktu, konstatējot, ka būves īpašnieks nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ziemas periodā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves vai braucamos ceļus un tie ir slideni (apledojuši) un jebkura kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraud personas dzīvību, veselību vai mantu. Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, RPP nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, pret adresātu vēršot aizvietotājizpildi, savukārt adresātam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus, kas saistīti ar aizvietotājizpildes veikšanu.
Taču ņemot vērā, ka primāri pienākums veikt šos darbus ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī to, ka pašvaldība nevarēs vienmēr operatīvi nodrošināt šāda pienākuma izpildi, veicot aizvietotājizpildi, noteikumos par šo pienākumu neveikšanu ir paredzēta arī administratīvā atbildība ar mērķi atturēt personas no pienākumu neveikšanas, tādējādi, konstatējot, ka, piemēram, lāstekas pašas ir nokritušas, apdraudot gājēju drošību (t.i., pārkāpums vairs nav novēršams), ēkas īpašnieku varēs saukt pie administratīvās atbildības par lāsteku savlaicīgu nenotīrīšanu.
Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā atrodas stāvoši transporta līdzekļi un nav zināms tā īpašnieks, iedzīvotājiem tiek ieteikts vērsties RPP, lai tā apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad gadījumā, ja atbilstoši noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktos laikos, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās.
*“Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”
**Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistoši noteikumi”
