Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū sākas vietējo labumu sezona

Rīgas Centrāltirgus turpina nakts tirdzniecības tradīciju un aicina ikvienu apmeklēt zemnieku nakts tirgu Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Uzlabojoties laika apstākļiem Latvijā, tirgotāju piedāvājumā nu parādās aizvien vairāk vietējo labumu.

Tirdzniecība norisinās katru nakti no plkst. 17.30 līdz 7.30 Spīķeru ielas posmā no Lastādijas ielas līdz Nēģu ielai.

Nakts tirgus šobrīd iespējams iegādāties sezonas produktus – dārzeņus, ogas, zaļumus, ziedus un citus gardumus, atbalstot vietējos zemniekus un mājražotājus. Šobrīd apmeklētājiem savu produkciju nakts tirgū ik vakaru piedāvā vidēji 77 tirgotāji un tā apmeklētāju loks ir sākot no profesionāliem pavāriem līdz mājsaimniecībām un ziņkārīgiem pilsētas viesiem.

Zemnieku nakts tirgus apmeklētājiem viegli pieejams arī ar automašīnu, kuru var novietot Rīgas Centrāltirgus teritorijā, iebraucot no Gaiziņa ielas, tādejādi nodrošinot sev ērtu un operatīvu iepirkšanās procesu. Vairāk informācijas par autostāvvietām Rīgas Centrāltirgus tīmekļa vietnē www.centraltirgus.lv.

Par Rīgas Centrāltirgu

Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru “Splendid Palace” un “Melngalvju nams” īpašnieks.

 

Aptauja: gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētu stāvvietu maksu Vecrīgā

Gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētas maksas ieviešanu autostāvvietām Vecrīgā, savukārt 2/3 pilsētnieku neatbalsta stāvvietu maksas zonu paplašināšanu Rīgā, liecina pašvaldības pasūtītā SKDS aptauja par iespējamiem stāvvietu politikas uzlabojumiem galvaspilsētā.

42% aptaujāto respondentu iestājas par to, lai Rīgā nedeklarētām personām maksa par autostāvvietas izmantošanu Vecrīgā būtu augstāka nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Patlaban esošie noteikumi neparedz šādu dalījumu. Vecpilsētā ir noteikta “R” zonas stāvvieta ar augstāko stundu tarifu Rīgā.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa respondentu (66%) neatbalsta vispārēju pašvaldības maksas stāvvietu ieviešanu ielu malās ārpus Rīgas centra – apkaimēs, kur šobrīd automašīnas var novietot bez maksas. Savukārt atbalstu šādam risinājumam biežāk pauž jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši situācijās, kad maksas stāvvietas veidotu pie sabiedriski nozīmīgām vietām vai augstas satiksmes intensitātes zonās. To uzskata par veidu, kā atvieglot satiksmes plūsmu un mazināt ielu noslogojumu.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka pašvaldības ielu malās novietotajiem transportlīdzekļiem maksa par stāvvietu tiek piemērota darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Stāvvietu izmantošana bez maksas ir atļauta svētdienās, valsts noteiktajās svētku dienās un Rīgas pilsētas svētku laikā.

Aptaujā piedalījās 800 Rīgā deklarēti iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 75 gadiem. Atlases parametriem tika izvirzīti sekojošie kritēriji: dzīvesvietas piederība administratīvajam dalījumam, dzimums, tautība, vecums, statuss, izglītība, pilsonība.

Ar sabiedriskās domas pētījumiem iespējams iepazīties – ŠEIT.

 

RĪGAS MEŽI aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem

, , , ,

Šovasar Rīga uzzied īpašā svētku noskaņā! SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem uzziedējušas 15 unikālas puķu dobes. “Rīgas meži” aicina doties pastaigā pa Rīgas dārziem un parkiem, izbaudot ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī katras dobes stāstu un māksliniecisko ideju.

Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra lepojas ar paveikto:

“Katra puķu dobe ir ne tikai skaists akcents pilsētvidē, bet arī mūsu dārznieku rūpīga darba, pacietības un mīlestības pret savu darbu rezultāts. Tās tiek veidotas un lolotas visdažādākajos laika apstākļos – saulē, lietū, vējā – ar lielu atbildību. Esmu patiesi gandarīta, ka šogad sabiedrība var ne tikai priecāties par ziedu krāšņumu, bet arī ieraudzīt katras dobes īpašo Dziesmu svētku stāstu.”

Šogad pirmo reizi plašākai sabiedrībai pieejama arī informācija par katrā dobē izmantotajām augu šķirnēm – tās iespējams aplūkot “Rīgas mežu” mājaslapā sadaļā “Dārzi un parki” (www.rigasmezi.lv/vasaras-puku-dobes-2025), kā arī klātienē pie dobēm izvietotajās informatīvajās plāksnītēs ar QR kodiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet.

Puķu dobju karte

 

Pastaigās pa Rīgas parkiem varēs doties visu vasaru, vērojot, kā krāšņi saplaukst un sazied augu stādījumi. Puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisināsies trešais “Rīgas mežu” rīkotais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls. Tā laikā apmeklētāji tradicionāli tiks aicināti balsot par savu favorīta dobi.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

“Rīgas meži” aicina rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīt galvaspilsētas parkus, izbaudot puķu dobju krāšņumu un Dziesmu svētku stāstus, kas šovasar uzzied arī ziedu valodā!

Skolēnu Dziesmu un deju svētku puķu dobju ceļvedis:

Dziesmu un deju svētku puķu dobju digitālā karte “Rīgas mežu” mājas lapā – ŠEIT.

Puķu dobju saraksts un atrašanās vietas:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols)
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs)
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”)
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”)
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”)
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas)
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots – dziesma “Atmostas Baltija”)
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā)
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava)
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde)
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis))
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska)
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils)
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas)
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi)

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 37 rīdzinieku idejas; ieceres apskatāmas portālā georiga.eu

,

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 37 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, bet līdz tam ar iecerēm var iepazīties Rīgas pašvaldības portālā georiga.eu.

Tagad otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 33 projekts ir īstenots pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīga kļūst skaistāka – atjaunoti celiņi Latgales parkā

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums parka daļā pie Sporta manēžas. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

Darbu gaitā demontēts vecais asfalta segums un betona apmales, izrakta grunts un sagatavota jauna celiņu gultne aptuveni 1000 kubikmetru apjomā, uzklāts jauns asfalta segums vairāk nekā 1600 kvadrātmetru platībā, uzstādītas jaunas apmales 800 metru garumā un atjaunots zāliens gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Darbus izpildīja SIA “Roadeks” par kopējo summu 200 730 eiro bez PVN.

Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms trim gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.

Rīgas pašvaldība 2025. gadā turpina aktīvu darbu pie pilsētas labiekārtošanas. Šogad iecerēts iestādīt simtiem jaunu koku un krūmu, atjaunot vairākus rotaļu un atpūtas laukumus, uzlabot peldvietas un sakārtot vairākas parku teritorijas. Celiņu seguma atjaunošanas darbi šogad norisinās arī Uzvaras parkā un citviet.

 

Pašvaldība brīdina par bīstamām straumēm Rīgas jūras līča peldvietās

, , ,

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.

Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.

 

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs jaunus satiksmes ierobežojumus, slēdzot vai mainot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesīs papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumus. Nepieciešamības gadījumā atstātos transportlīdzekļus pārvietos uz citu stāvēšanai atļautu vietu.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

  Satiksmes ierobežojumu karte

 

  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 8.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 24.00 Arhitektu ielā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, plkst. 23.00 satiksmi slēgs Grostonas ielas posmā no Mālpils ielas līdz Jāņa Dikmaņa ielai.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam.
  • No pirmdienas, 7. jūlija, plkst. 12.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 18.00 Mūrnieku ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai, Pļavas ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai un Narvas ielas posmā no Valmieras ielas līdz Pērnavas ielai organizēs vienvirziena satiksmi. Savukārt līdz 12. jūlija plkst. 18.00 no Narvas ielas aizliegs nogriezties pa kreisi uz Pērnavas ielu.
  • No otrdienas, 8. jūlija, plkst. 20.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ropažu ielas posmā no Gustava Zemgala Gatves līdz ēkai Ropažu ielā 6. Tāpat no 8. jūlija plkst. 12.00 līdz pirmdienas, 14. jūlija, plkst. 6.00 Siguldas prospekta posmā no Meža prospekta līdz Kokneses prospektam organizēs vienvirziena satiksmi, kā arī no Siguldas prospekta aizliegs nogriezties pa kreisi uz Meža prospektu.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

  • No trešdienas, 2. jūlija, plkst. 18.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 20.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 5. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no Grostonas ielas līdz Vesetas ielai, bet līdz 14. jūlija plkst. 21.00 – Arhitektu ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz Merķeļa ielai.
  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 6.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Smilšu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz 5. jūlija plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no iebrauktuves stāvlaukumā pie ēkas Skanstes ielā 21 līdz Grostonas ielai.
  • No 3. jūlija plkst. 18.00 līdz 4. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Krišjāņa Barona ielas abās pusēs, posmā no Raiņa bulvāra līdz Radio ielai, bet līdz 12. jūlija plkst. 24.00 – Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posma no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai. Savukārt līdz 13. jūlija plkst. 16.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim.
  • No piektdienas, 4. jūlija, plkst. 9.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Pils ielas posmā no Miesnieku ielas līdz Doma laukumam, bet līdz 7. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Herdera laukumā 4 un Palasta ielā 2.
  • No 4. jūlija plkst. 16.00 līdz 10. jūlija plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam. Tāpat no 4. jūlija plkst. 20.00 līdz 14. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs stāvlaukumos pie VEF kultūras pils.
  • No 4. jūlija plkst. 18.00 līdz 13. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Tērbatas ielas labajā pusē, posmā no ēkas Tērbatas ielā 2C līdz Valsts kancelejas stāvvietām.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Eksporta ielas abās pusēs, posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai. No 5. jūlija plkst. 9.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Doma laukumā un Mazā Pils ielas posmā no Mazās Miesnieku ielas līdz Pils laukumam.
  • No 5. jūlija plkst. 16.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Hanzas ielas abās pusēs, posmā no Vesetas līdz Skanstes ielai. Savukārt no plkst. 18.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Bīskapa gātē 2 un Doma laukumā 1 un 1A.
  • No svētdienas, 6. jūlija, plkst. 8.00 līdz ceturtdienai, 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Alfrēda Kalniņa ielas abās pusēs, posma no ēkas A. Kalniņa ielā 6 ( ieskaitot) līdz Krišjāņa Barona ielai. Tāpat no 6. jūlija plkst. 18.00 līdz 11. jūlija plkst. 22.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Šarlotes ielas abās pusēs, posmā no Aristīda Briāna ielas līdz Brīvības ielai, savukārt līdz 12. jūlija plkst. 6.00 – Bruņinieku ielas posmā no Brīvības ielas līdz Baznīcas ielai.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” minētajās vietās norādītajā laikā slēgs visas savā pārvaldījumā esošās autostāvvietas.

Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgas pašvaldība jau savlaicīgi aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā pēc iespējas plašāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Šovasar pirmo reizi norisinās Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Rīgā turpinās veloceļa izbūve Vilhelma Purvīša ielā, darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš marta beigām norit darbs pie veloceļa izbūves Vilhelma Purvīša ielā. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši plānotajam grafikam, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā plānots izbūvēt ietves, apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Būvdarbi paralēli norit visā ielas garumā. Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Prāgas ielai, vienā ielas pusē izbūvēta bruģakmens seguma ietve un veloceļa pamats. Savukārt posmā no Elijas ielas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai, Zinātņu akadēmijas pusē bruģakmens seguma ietve izbūvēta daļēji. Tāpat daļēji visā objektā ir izbūvētas jaunas gūlijas, apgaismojuma un luksoforu kabeļu aizsargcaurules.

Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai turpinās ietvju izbūve. Tāpat, atbilstoši darbu plānam, jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā izbūvēs apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

 

Sāksies projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvdarbi

Šonedēļ tiks sākta Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa ietvaros iesniegtā projekta “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” būvniecība. Projekta ietvaros Jaunciemā līdz šī gada beigām izbūvēs jaunu atpūtas zonu bērniem un jauniešiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursam iesniedza biedrība “Jaunciema attīstības biedrība”. Izbūvējot jaunu atpūtas zonu bērniem, Jaunciema apkaimē taps par vienu labiekārtotu un sakoptu teritoriju vairāk. Teritoriju pie Jaunciema 5. šķērslīnijas pārveidos par drošu un patīkamu vidi ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 16 gadiem, veicinot aktīvu atpūtu.

Projekts paredz sakopt teritoriju un izbūvēt daudzfunkcionālus rotaļu un vingrošanas kompleksus ar slidkalniņu, rāpšanās un vingrošanas elementiem, kā arī uzstādīt šūpoles ar ligzdu, karuseli – piramīdu, atsevišķu slidkalniņu un divus šūpuļtīklus. Papildus tam teritorijā izvietos divas vingrošanas iekārtas. Tāpat projekta ietvaros uzstādīs arī labiekārtojuma elementus – atpūtas solus, atkritumu urnu un informatīvu stendu par apkārtnē sastopamajiem augiem un putnu – pupuķi. Stenda dizainā paredzēts iekļaut arī dekoratīvu elementu – pupuķa atveidu, kas simbolizē Jaunciema apkaimei raksturīgo putnu.

  Vairāk par projektu – ŠEIT.

Būvdarbus veiks SIA “JLD”.