Arhīvs birkai: Attīstība

Ziepniekkalna kāpās veido bērnu rotaļu laukumu

Martā Rīgā sākta jauna līdzdalības budžeta projekta īstenošana – bērnu rotaļu laukuma būvniecība Ziepniekkalna kāpās, Staburaga ielā 14. Bērnu rotaļu laukums sastāvēs no elementiem dažādām vecuma grupām, kuri dos iespēju kāpt, rāpties, balansēt un šūpoties.

Tā kā teritorija ir saglabājusi savu dabisko reljefu un raksturu, labiekārtojums paredzēts pēc iespējas pietuvinātāks dabai. Rotaļu iekārtas paredzētas no gaišā robīnijas koka ar nerūsējošā tērauda stiprinājumiem.

Projekts paredz ierīkot šķēršļu trasi ar balansa elementiem, līdzsvara šūpoles, trīsvietīgas šūpoles ar ligzdu un divus multifunkcionālus rotaļu kompleksus: mazākiem un lielākiem bērniem. Bērnu rotaļu laukumā paredzēts smilšu segums. Papildus bērnu rotaļu laukuma elementiem uzstādīs labiekārtojuma elementus – soliņus un atkritumu urnas.

Teritorijai raksturīga zema smilšu kāpa, kā arī salīdzinoši blīva koku audze – pamatā bērzi, bet ir arī priedes, egles, alkšņi. Tur aug Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā iekļauts augs – pļavas silpurene, kas apliecina dabiskās vides augstvērtīgumu šajā teritorijā. Netālu no laukuma paredzēts izvietot izglītojošu informācijas stendu ar galveno informāciju par teritorijā sastopamajiem augiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Ziepniekkalna apkaimes biedrība 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas sastāda  75 564 eiro.

 

L.Geikina: virzāmies uz iedvesmojošu, drošu un pieejamu vidi jauniešiem Rīgā

Rīgas pašvaldība no 2019. līdz 2023. gadam īstenojusi pilsētas darba ar jaunatni plānu, kura ietvaros veikta virkne aktivitāšu, organizētas daudzskaitlīgas nometnes jauniešiem un bērniem, strādāts ar riska grupas jauniešiem, sniegts atbalsts skolēnu pašpārvalžu jauniešiem, kā arī radīti priekšnoteikumi jauniešu iesaistei dažādos projektos un viņu iniciatīvu īstenošanai.

“Rīgas ieguldījums jauniešos un darba ar jaunatni aktivitātēs ir nozīmīga investīcija mūsu tagadnē un nākotnē un mēs to apzināmies. Ar lielu prieku raugos uz to, kā attīstās un kurp virzās darbs ar jaunatni Rīgā, jo pēdējos gados esmu turējusi lielu rūpi par šīs jomas izaugsmi. Kopā ar kolēģiem šogad izdevās jomai gūt nozīmīgu papildu finansējumu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, kā arī izdodas radīt jaunas iespējas, nostiprināt esošās iestrādnes, un virzīties uz aizvien iedvesmojošāku, drošāku un pieejamāku vidi jauniešiem Rīgā”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Secinu, ka darbs ar jaunatni Rīgā un tajā iesaistītie piedāvā ļoti daudzveidīgu aktivitāšu piedāvājumu un demonstrē drosmi izmēģināt ko jaunu, jo nepārtraukti tiek pilotēta kāda jauna iecere, piemēram, līdzdalības budžeta pilotprojekts un ielu darbs ar jaunatni. Mēs esam labs piemērs citiem! Jaunais plānošanas dokuments turpmākajiem gadiem paredz gan plašākas iespējas, gan īpašu uzmanību pievērsīs jauniešiem ar mazākām iespējām un riska grupas jauniešiem. Jaunais plāns top līdz gada otrajai pusei un aicinu visus interesentus iesaistīties tā izstrādē,”

tā L. Geikina.

Izstrādājot Rīgas darba ar jaunatni plānu 2019. – 2023. gadam, kā prioritātes tika noteiktas darba ar jaunatni sistēmas stiprināšana, pilnveidojot sadarbību starp dažādām institūcijām, jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšana, darba ar sociālajam riskam pakļautajiem jauniešiem attīstīšana, kā arī skolēnu pašpārvalžu darba pilnveide un kapacitātes stiprināšana līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā.

 

✅ Paveiktais no 2019. līdz 2023. gadam

Jaunatnes plāna ietvaros tika izveidota Rīgas Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kurā darbojās arī jaunatnes organizāciju pārstāvji. Īstenota sadarbība ar dažādām pašvaldībās un valsts institūcijām, kā arī nevalstisko sektoru, sniedzot atbalstu riska grupas jauniešiem. Tās ietvaros izstrādāts, aprobēts un ieviests ielu jaunatnes darba modelis Rīgā, kā arī radīti instrumenti darba ar riska grupas jauniešiem nepārtrauktībai. Veikta arī jauniešu viedokļu izpēte par viņu apmierinātību ar Rīgu, pieejamām līdzdalības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, drošību pilsētvidē un mentālo veselību. Šajā laika periodā ieguldīts liels darbs arī skolēnu nodarbinātības organizēšanā vasarā pašvaldības iestādēs. Plāna īstenošanas periodā iespēju izmantojuši 966 jaunieši.

Jaunieši tikai iesaistīti vairākos projektos. 399 jaunieši piedalījās projektā “PROTI un DARI!”, kas ar individuālu atbalsta programmu palīdzību nodrošināja jauniešiem zināšanas, prasmes un pieredzi, kas veicināja viņu iekļaušanos darba tirgū vai atgriešanos formālās izglītības sistēmā. Tāpat, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, jaunieši tika iesaistīti iniciatīvu projektos valsts līmeņa projekta “PuMPuRS” ietvaros, lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas riskus.

Līdztekus tam kopš 2018. gada pašvaldība strādāja pie ielu jaunatnes darba modeļa izstrādes, aprobācijas un ieviešanas. 2023. gadā regulāru ielu darbu ar riska grupas jauniešiem īstenoja četri jaunatnes darbinieku pāri un tā apjoms sasniedza 551 kontaktstundu. Tāpat atbalstītas vairākas jauniešu iniciatīvas, kas daudziem jauniešiem kļuva par pirmo pieredzi projektu īstenošanā, kā arī 40 jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas projekti, kas bija vērsti uz organizāciju iekšējo apmācību organizēšanu, ilgtermiņa plānošanu un biroju darbības nodrošināšanu.

Plāna īstenošanas laikā ik gadu notikuši arī vairāki semināri un pieredzes apmaiņas pasākumi personām, kas ikdienā strādā ar jauniešiem. Skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem organizētas tīklošanās aktivitātēs, sniegts atbalsts viņu pašu rīkotajām izglītojošām aktivitātēm vienaudžiem, forumi jauniešiem, kā arī realizēti Erasmus + projekti jaunatnes jomā.

Ar pašvaldības atbalstu organizētas vairāk nekā 1000 pašvaldības izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju nometnes skolēnu brīvlaikos, kā arī bezmaksas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes vasarā. Organizētas arī nometnes Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem.

✅ Galvenie secinājumi un turpmākais darbs

Galvenie secinājumi realizējot pilsētas darba ar jaunatni plānu: nepieciešams turpināt darbu pie digitāla darba ar jaunatni kvalitātes pilnveides, stiprinot iesaistīto pušu kapacitāti un paplašinot pieejamo rīku klāstu. Ir nepieciešams ne tikai veidot jaunas telpas jauniešiem dažādās pilsētas apkaimēs, bet arī izvērtēt iespēju modernizēt esošos brīvā laika centrus un paplašināt to sniegto pakalpojumu klāstu jauniešiem. Nepieciešams turpināt darba ar jaunatni sistēmas finansēšanas modeļa pilnveidi.

Darba ar jaunatni attīstība pašvaldībā turpinās. Šobrīd tiek strādāts pie Rīgas Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2024.–2028. gadam. Plāna izstrādi plānots pabeigt līdz 2024. gada 30. novembrim. Paredzēts, ka jaunais plāns risinās ievērojami plašāku jautājumu loku, nekā iepriekšējais. Jaunais plānošanas dokuments, līdztekus darba ar jaunatni pieejamībai un kvalitātei, risinās arī jautājumus, kas saistīti ar jauniešu labbūtību, prevenciju, nodarbinātības veicināšanu, kā arī jauniešiem draudzīgu pilsētvidi. Dokuments īpašu uzmanību pievērsīs jauniešiem ar mazākām iespējām un riska grupas jauniešiem.

Rīgas pilsētas darba ar jaunatni plāna no 2019. gada līdz 2023. gadam paveiktais skatīts 7. marta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

 

Metu konkursā par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam iesniegtas 11 ieceres

Rīgas pašvaldības metu konkursam par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam un tā integrāciju pilsētvidē iesniegtas 11 ieceres. Šobrīd žūrija veic metu vērtēšanu un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz marta beigām. Līdz tam tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkurss tika izsludināts, lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām.

Tilta izbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu starp Pārdaugavu un Ķīpsalu, kur atrodas Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņa, ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās: tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība); tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte; tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika; piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā sākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

 

Rīgas 2. slimnīcas jauno piebūvi un esošās ēkas pārbūvi projektēs SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”

Piektdien, 1. martā, norisinājās Rīgas 2.slimnīcas piebūves un esošās ēkas pārbūves Ģimnastikas ielā 1 metu konkursa devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksme, kurā par uzvarētāju atzīta SIA “OZOLA&BULA, arhitektu birojs”, kas saņēma godalgu 14 000 eiro apjomā.

“SIA “Rīgas 2. slimnīcas” attīstības projekts ir ne vien iespēja uzlabot mūsdienu medicīnas aprūpes kvalitāti, bet arī radīt arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un energoefektīvu vidi. Šis projekts nav tikai ēkas pārbūvēšana un labiekārtošana, bet gan solis ceļā uz nākotnes veselības aprūpi, kurai raksturīga inovācija un rūpīga plānošana. Ceru, ka labiekārtotās slimnīcas vide palīdzēs pacientiem justies labāk un ātrāk atgūt veselību,”

devīžu atklāšanas pasākumā norādīja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Kopējais konkursa godalgu fonds bija 30 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu. Ņemot vērā būtiskas atšķirības metu piedāvājuma funkcionālā risinājuma kvalitātē, žūrijas komisija nolēma trešo vietu nepiešķirt un godalgu fondu pārdalīt, attiecīgi piešķirot pirmo, otro vietu un trīs veicināšanas prēmijas.

🟩 Pirmo vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”.
🟩 Otro vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra piegādātāju apvienībai SIA “DR ARHITEKTI” un AS “Palast Architekts”.
🟩 Žūrijas komisija piešķīra trīs veicināšanas godalgas, katru 2000 eiro apmērā SIA “DUAL arhitekti”, SIA “Lauder Architects” un SIA “AB3D”.

Īpašuma departaments pārbaudīs godalgoto vietu ieguvēju atbilstību konkursa nolikumā izvirzītajām profesionālās klasifikācijas prasībām. Kopumā žūrijas komisija atzina konkursu par veiksmīgu un ieteica sākt sarunu procedūru ar konkursa uzvarētāju.

Metu konkurss tika izsludināts 2023. gada 5. oktobrī. Kopumā arhitektūras metu konkursam tika iesniegti 12 meti. Metu vērtēšanas laikā tika saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu un ekonomiski pamatotu metu SIA “Rīgas 2. slimnīca” piebūvei un lietderīgu, mūsdienu medicīniskās aprūpes prasībām atbilstošu, esošās ēkas pārbūvi Ģimnastikas ielā 1, kas ir konstruktīvi savienots ar esošo slimnīcas ēku, kā arī iegūt priekšlikumu/piedāvājumu teritorijas labiekārtojumam, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju.

Iesniegtos metus vērtēja kompetenta žūrija – žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Dripe, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības biedrs; žūrijas komisijas locekļi:

  • Sandris Petronis, SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētājs;
  • Vladimirs Ozoliņš, Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta direktors;
  • Anna Vasiļjeva, arhitekte, Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas arhitekte – projektu vadītāja;
  • Gunita Kalīte, arhitekte, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja vietniece;
  • Uldis Balodis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;
  • Vita Rauhvargere, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve.

🟩 Konkursa meti būs apskatāmi līdz 28. martam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā 4. stāvā, Ķīpsalas ielā 6 darbdienās no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Rīgas pašvaldība saņem starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu

Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija piektdien, 1. martā, saņēma starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, kas apliecina, ka iestādē ir ieviesta šī standarta prasībām atbilstoša pārvaldība.

“Šis sertifikāts kā atzinība no trešās puses apliecina, ka esam Rīgas pašvaldībā izstrādājuši kvalitatīvus vadības procesus un augstas prasības pašvaldības darba nepārtrauktības nodrošināšanai. Noteikti pie sasniegtā neapstāsimies un turpināsim darbu kvalitātes paaugstināšanai,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

ISO 9001 ir starptautisks kvalitātes vadības standarts, ka veicina procesa pieejas piemērošanu kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un efektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu klientu apmierinātību ar klientu prasību izpildi.

Šis standarts paredz pievērst uzmanību arī risku vadībai, un to ieviešot, organizācijai jāplāno un jāīsteno darbības, lai rīkotos ar riskiem un iespējām. Lai ieviestu šo standartu, pašvaldības Centrālajā administrācijā veikta procesu sistematizācija un izveidots procesu katalogs.

Sertifikāta saņemšana ir daļa no Rīgas pašvaldības kvalitātes politikas, kuras mērķis ir veicināt Centrālās administrācijas procesu briedumu, nemitīgu pilnveidi un nodrošināt to atbilstību labai pārvaldībai atbilstoši Centrālās administrācijas vērtībām, ārējo un iekšējo normatīvo aktu un ISO 9001:2015 standarta prasībām, ar savu darbību atbalstot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2022.-2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pastāvīga darbības kvalitātes paaugstināšana ir Centrālās administrācijas ilgtermiņa stratēģija.

Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana Centrālajai administrācijai ir stratēģisks lēmums, kas var palīdzēt uzlabot tās sniegumu kopumā un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ISO 9001 standarta prasības papildina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktās prasības iestādes procesiem un to rezultātiem. Konsekventi izpildot šo abu prasības, tiek uzturēta virzība uz nemitīgu pilnveidi un nākotnes vajadzību nodrošināšanu.

Ar Inovāciju fonda atbalstu tapis risinājums drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments savā darbā sācis izmanto risinājumu, kas pašvaldībai sniedz iespēju operatīvi iegūt informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem pilsētā. Risinājums ir noderīgs rīks drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā, un tas ieviests ar Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda atbalstu.

Ārtelpas un mobilitātes departaments skaidro, ka dati, kas iegūti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes sniedz ieskatu ceļu satiksmes negadījumu tendencēs ilgākā laika periodā. Mainot atlases kritērijus, iespējams iegūt datus par ceļu satiksmes negadījumiem visā pilsētā vai konkrētā vietā, piemēram, konkrētā krustojumā vai rotācijas aplī. Veicot konkrētas vietas monitoringu ir iespējams noskaidrot diennakts laiku, kurā tur notikušo negadījumu skaits ir lielāks, kā arī iespējams salīdzināt negadījumu skaita izmaiņas pa gadiem vai mēnešiem. Tāpat ir iespējams apskatīt situāciju konkrētā ielas posmā pirms un pēc veiktajām satiksmes organizācijas izmaiņām vai būvdarbu realizācijas.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, pašvaldība var vieglāk pieņemt lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, kas uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Uzlabojumus var panākt, veicot vai nu izmaiņas luksoforu programmā vai satiksmes organizācijā. Tāpat reizēm noderīgi ir ieviest konkrētus laika ierobežojumus vai manevru ierobežošanu krustojumos. Attiecīgi, izstrādātais risinājums palīdz pilsētvides plānotājiem izvērtēt, kurš no iespējamajiem uzlabojumiem būtu visefektīvākais drošības palielināšanai konkrētajā vietā.

Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda izveidošanas mērķis ir veicināt Rīgas viedās pilsētas attīstību, sniegt atbalstu pašvaldības institūcijām inovatīvu projektu īstenošanā un pakalpojumu uzlabošanā. Tāpat fonda atbalstītās aktivitātes veicina pilotteritoriju attīstību Rīgā, dodot iespēju testēt izstrādātos risinājumus pilsētvidē un novērtēt to atbilstību lietotāju un sabiedrības vajadzībām, kā arī sniedz atbalstu izpētēm, t.sk. sadarbībā ar pētniecības institūcijām.

Fonda finansējumu veido Rīgas pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un tā administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Starptautiska projekta ExPEDite ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas digitālā aģentūra sadarbosies RTU studentu pilsētiņas digitālā dvīņa izveidei

Rīga iesaistās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā, kura ietvaros izstrādās digitālo dvīni enerģijas plūsmu reāllaika monitorēšanai un pārvaldībai. Vērienīgā projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras studentu pilsētiņa kalpos par pilotteritoriju digitālā dvīņa izveidei un ieviešanai. No pašvaldības puses projektā iesaistījusies Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Rīgas Digitālā Aģentūra, kopā ar citiem partneriem, aktīvi strādās pie digitālā dvīņa normatīvo prasību izstrādes, nodrošinot tās ieviešanu ne tikai šeit, bet arī citās Rīgas apkaimēs un iespējams, citās pašvaldībās. Šis projekts būs ieguldījums ne tikai ilgtspējīgākas pilsētas izveidē, bet arī veicinās enerģētikas un pilsētplānošanas lēmumu pieņemšanu, balstoties uz datiem, un to veidos kopīgi izstrādātie rīki enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai. Šī sadarbība starp dažādām valstīm un organizācijām ir būtiska, lai risinātu Eiropas pilsētu izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgu datos balstītu attīstību. Ar šo projektu mēs apliecinām mūsu apņēmību piedalīties šajā procesā.”

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis

Projekta īstenošana nodrošinās praktiskus rīkus, atkārtoti lietojamus modeļus, algoritmus pilsētas monitorēšanai, vizualizēšanai un pārvaldīšanai reāllaikā un vadlīnijas šādu risinājumu pārnešanai uz citām apkaimēm un pilsētām. Projekta risinājums ļaus pilsētas plānošanas ekspertiem, teritorijas attīstītājiem un citiem interesentiem efektīvāk plānot un ieviest pasākumus, kas veicinās pozitīvas enerģijas kvartālu attīstību un palīdzēs pilsētai sasneigt klimatneitralitātes mērķus ekonomiski efektīvā veidā.

Projektu īsteno 19 partneri no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Somijas, Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un Beļģijas, viņu vidū ir gan izglītības un pētniecības organizācijas, gan uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes. No Latvijas projektā iesaistījies IT infrastruktūras uzņēmums “DATI Group”, kā arī Rīgas pašvaldība – Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Mēs esam lepni par REA iesaisti šajā nozīmīgajā projektā, veidojot digitālo dvīni, kas būs ieguldījums viedu, klimatneitrālu un energoneatkarīgu pilsētu attīstībā. Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu viedāku, energoefektīvāku un mazāk atkarīgu no fosilajiem kurināmā resursiem. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Ķīpsala kā projekta pilotteritorija kļūs par paraugu citām apkaimēm, kā arī veicinās mūsu pilsētas plānus sasniegt klimatneitrālitāti ”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūra (turpmāk REA) direktors Jānis Ikaunieks

Apvienojot kompetences, vairāki RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes institūti izstrādās digitālo dvīni vairāku Ķīpsalas studentu pilsētiņas ēku siltumagādes, elektroapgādes un ventilācijas sistēmām. Savukārt Rīgas valstspilsētas aģentūras izstrādās normatīvās prasības digitālajam dvīnim, lai pēc tā izveides to varētu ieviest arī citās Rīgas apkaimēs, iespējams, arī citās pašvaldībās. Tehnoloģija iekļaus rīku kopumu enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai, ēku veiktspējas optimizācijai, kā arī mobilitātes un transporta simulācijai. Tas palīdzēs enerģētikas un pilsētplānotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus. Savukārt, izmantojot spēļu un koprades pieejas, tiks veicināta sabiedrības informētība un iesaiste energoefektivitātes jautājumu risināšanā.

Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. decembrim ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” klimatneitrālu un viedo pilsētu misijā.

Rīgas digitālā aģentūra kļūst par Eiropas Digitālo infrastruktūras konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatoru Latvijā

Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.

Rīgas apkaimju biedrības var pieteikties pašvaldības atbalstam

Rīgas pašvaldība no 1. februāra līdz 18. februārim piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam, šogad kopējo šim mērķim paredzēto finansējumu palielinot līdz 70 000 eiro.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2023. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 50 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 11 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 13 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

🔵 Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 18. februārim.

Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama tīmekļvietnēs www.apkaimes.lv sadaļā Finansēšanas konkursi un riga.lv.

 

Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
• Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”