Arhīvs birkai: Attīstība

Paziņojums par publiskās apspriešanas termiņa pagarināšanu zemesgabala Tērbatas ielā 75 lokālplānojuma redakcijai

Zemesgabala Tērbatas ielā 75  lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas sākotnējais termiņš tiek pagarināts līdz 14.03.2025. 

Publiskās apspriešanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz 27.02.2025. veiktajām darbībām Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) drošības prasību paaugstināšanai, kas radīja neparedzētas tehniskas problēmas, un kuras neizdevās novērst laika periodā no 27.02.2025.–03.03.2025. portālā GeoLatvija.lv, tai skaitā, nebija iespējams piekļūt publiskajai apspriešanai nodotajiem plānošanas dokumentiem.

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 14.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notika 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tika pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Ar sanāksmes ierakstu var iepazīties – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 14.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ieā 75 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai (publicēts 03.02.2025).

 

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Izsludināts metu konkurss par Neatkarības laukuma attīstību

,

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880. gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987. gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018. gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4. maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta nozīmi: “Šajā trauksmainajā laikā, kas mums atgādina, ka neatkarība ir jālolo un jāsargā, mēs meklēsim risinājumus, kā pilsētvidē iemūžināt Latvijas neatkarībai vissvarīgākos notikumus, kas norisinājušies 18. novembrī un 4. maijā, vienlaikus strādājot pie Neatkarības laukuma labiekārtošanas. Mums ir jāizceļ šī laukuma vēsturiskā nozīme, lai tas kļūtu par vietu, kur ikviens var atcerēties un godināt mūsu valsts vēsturi”.

Neatkarības laukuma atjaunošanas priekšlikumā konkursa dalībniekiem jāmeklē līdzsvars starp klasicisma laikmetam raksturīgā plānojuma kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un plašāku pasākumu norises un pulcēšanās vietas funkcionālajām nepieciešamībām, jāsniedz priekšlikumi apstādījumu, gājēju celiņu, apgaismojuma un ārtelpas mēbeļu atjaunošanai. Laukumu iecerēts papildināt ar valstisko un personīgo neatkarību simbolizējošu vides objektu. Neatkarībai veltītajam vides objektam jābūt iedvesmojošam, vienojošam, jēgpilnam un estētiski pievilcīgam. Tā semantiskajai nozīmei un vēstījumam jāsasaucas ar laukuma nosaukumu un vēsturisko kontekstu.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Pretendentu iesniegtajos metos konkursa žūrija vērtēs Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Meti jāiesniedz līdz 10. jūnijam.

Metu konkursa balvu fonds ir 20 000 eiro.

Žūrijas komisijā strādās biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

 📌 Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv

 

Martā notiks četras līdzdalības budžeta radošās ideju darbnīcas

Lai nodrošinātu praktisku atbalstu ideju sagatavošanas laikā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās vairākās apkaimēs organizēs radošās darbnīcas līdzdalības budžeta konkursa ideju izstrādei.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki tika aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00:

🟩 5. martā, E. Smiļģa ielā 46;
🟩 12. martā NVO namā Ieriķu ielā 43a;
🟩 19. martā Slokas ielā 161 k-2 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt vēl līdz 5. martam tās nosūtot Imantas punkta koordinatorei Dairai Bitei (daira.bite@riga.lv) un Bolderājas punkta koordinatoram Gaidim Balodim (gaidis.balodis@riga.lv));
🟩 26. martā Sīmaņa ielā 14 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt vēl līdz 12. martam tās nosūtot Centra punkta koordinatoram Villiamam Kursītim-Vrobļevskim (villiams.vroblevskis@riga.lv) un Vecmīlgrāvja punkta koordinatoram Jānim Tirziņam (janis.tirzins@riga.lv)).

Arī šogad projektu iesniedzējiem būs iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdzēs iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

📌 Vairāk par iepriekšējos gados iesniegtiem projektiem – ŠEIT.

 

Paziņojums par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

19.02.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4329-lē “Par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot tādu funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvnieku aprūpes iestādes (veterinārās klīnikas) izveidi teritorijā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Fiziska persona.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 26.02.2025. līdz 26.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.03.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: facebook.com/RigaAttistas. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.03.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 26.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 26.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Rīgā, Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Ed. Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

RNP modernizē sētnieku darbu, veidojot uzkopšanas komandas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pakāpeniski modernizē sētnieku darba organizāciju – par tīrību māju kāpņutelpās un pagalmos turpmāk viena cilvēka vietā rūpēsies uzkopšanas komandas, kas aprīkotas ar kvalitatīvu tehniku. Izmaiņas nodrošina labākus darba apstākļus darbiniekiem un kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pašlaik darbs šādi norit jau 400 Rīgas mājās, un pirmie rezultāti ir ļoti labi, par ko liecina ne vien uzņēmuma kvalitātes kontrole, bet arī atsauksmes no iedzīvotājiem.

Papildus kvalitātes uzlabojumiem ļoti būtisks apsvērums izmaiņām ir tieši darbinieku labbūtība. Jaunajās uzkopšanās komandās strādā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki, kas līdz šim strādājuši kā sētnieki un apkopēji. Tradicionāli sētnieka darbs ir fiziski smags, bet komandā cilvēki darbu dara kopā un izmanto modernu tehniku, kas mazina slodzi.

Pagalmos uzkopšanas komandas izmanto nelielus raiderus, lapu pūtējus un traktoriņus, ar kuriem ziemā ietves tīra no sniega un kaisa, bet vasarā pļauj zāli un slauka ietves. Savukārt iekštelpās komandām ir īpašas slotas grīdas mazgāšanai, putekļu sūcēji un iekārtas grūti aizsniedzamu logu mazgāšanai.

Komandās darbu iespējams organizēt efektīvāk. Uzkopšanas tehnika ļauj strādāt ātrāk, kas ir īpaši svarīgi sniegotās ziemas dienās. Brīžos, kad sētnieks saslima, bija grūti ātri atrast aizvietotāju, bet komandā darbinieki var viegli viens otru aizvietot. Komandu darba efektivitāte ir būtiska arī finansiāli – par spīti augošām izmaksām tas ļauj uzņēmumam nepaaugstināt uzkopšanas izmaksas iedzīvotājiem.

RNP Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Airita Šica stāsta arī par kādu iepriekš neplānotu ieguvumu no komandu darba:

“Redzam, ka jaunā kārtība uzlabo mūsu saziņu ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēki savas mājas sētnieku uztvēra kā kontaktpersonu, ar ko pārrunāt savas bažas vai vēlmes par mājas pārvaldīšanu. Labs sētnieks varēja uzklausīt, bet viņam nebija vajadzīgās informācijas un iespēju palīdzēt, runātais visbiežāk nenonāca līdz risinājumam, un cilvēki palika vīlušies. Bez sētnieka cilvēki aktīvāk izmanto mūsu saziņas kanālus – sazvanās ar savas mājas pārvaldnieku, izmanto mobilo lietotni vai pašapkalpošanās portālu, vai zvana uz informatīvo tālruni. Tas mums palīdz ātrāk uzzināt un risināt problēmas.”

📌 Vairāk par RNP aktualitātēm – ŠEIT

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

*Attēls: mparvaldnieks.lv

 

“Rīgas centra ideju laboratorijā” eksperti un uzņēmēji meklē risinājumus aktivitātes veicināšanai galvaspilsētā

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) un SIA “Rīgas nami” 25. februārī organizēja “Rīgas centra ideju laboratoriju”, kurā uzņēmēji, apkaimju organizāciju pārstāvji, Rīgas domes un izpildinstitūciju eksperti kopīgi meklēja risinājumus Rīgas centra attīstībai un dzīvības atjaunošanai.

Gandrīz pusgada garumā, sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, LANĪDA sagatavojusi priekšlikumus, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Rīgas centra ideju laboratorijas” mērķis bija atlasīt visefektīvākos risinājumus, kurus Rīgas dome un citi partneri varētu sākt realizēt.

“Prieks, ka ir izdevies raisīt diskusiju par Rīgas centra attīstību –pilsētai, uzņēmējiem un visai sabiedrībai svarīgu jautājumu. Šīs ideju laboratorijas mērķis bija visām pusēm satikties un izkristalizēt tos priekšlikumus, kas būtu realizējami. Pirmais solis sperts, taču tas ir ilgtermiņa darbs, kas jāturpina, bet gandarījums, ka šis process ir sācies, un pašvaldības pārstāvji, politiķi un uzņēmēju pārstāvji ir satikušies, lai strādātu kopā,”

norāda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

“Rīgas centrs ir mūsu galvaspilsētas vizītkarte un uzņēmējdarbības dzinējspēks, tāpēc spraigās un dinamiskās šodienas diskusijās izkristalizētas labākās idejas, ko iespējams iedzīvināt Rīgas centra attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs arī turpmāk ceram uz ciešu sadarbību ar Rīgas domi, lai kopīgiem spēkiem veidotu dzīvīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,”

uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Rīgas centra un visas Rīgas attīstība ir nozīmīga ne tikai rīdziniekiem un Rīgas uzņēmējiem. Manuprāt, pozitīvais signāls ir, ka uzņēmēju ilgstošos aicinājumus sadzirdējuši arī Rīgas domnieki. Tomēr vienlaikus skaidrs, ka uzņēmēji sagaida ne tikai diskusijas, bet arī dzīvē pamanāmas izmaiņas, pie tam tām jānotiek gana strauji, vēl vairāk nepalielinot Rīgas konkurentpilsētu priekšrocības. Tāpat svarīgi, lai Rīgas attīstībai nozīmīgus jautājumus risinātu arī nacionālās politikas līmenī, jo pašvaldības rokās esošie instrumenti ne vienmēr ir pietiekami visaptveroši efekta panākšanai,”

norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Laboratorijas dalībnieki strādāja piecās darba grupās, kas koncentrējās uz nozīmīgākajiem Rīgas centra attīstības aspektiem:

✅ Īpašumu attīstība – rosināta vēsturisko ēku atjaunošanas procedūras vienkāršošana, “zaļā koridora” izveide birokrātijas mazināšanai, kas atvieglotu investoru piesaisti.

✅ Mobilitāte – ierosinājumi ietvēra stāvvietu sistēmas uzlabošanu, lai veicinātu biznesa plūsmas Rīgas centrā, kā arī sabiedriskā transporta pieejamības palielināšanu.

✅ Mājokļi – diskutēja par to, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību un degradēto ēku atdzīvināšanu.

✅ Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – priekšlikumi ietvēra nekustamā īpašumu nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas izmanto pirmā stāva telpas komercdarbībai, kā arī telpu pielāgošanu dzīvošanai.

✅ Nodokļu politika – ierosināti pasākumi, kas stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus Rīgas centrā.

Ņemot vērā laboratorijā panāktās vienošanās par prioritāriem risinājumiem katrā tēmā, Rīgas dome apņēmusies prioritāro priekšlikumu īstenošanu uzsākt jau tuvākajā laikā.

Rīgas centra ideju laboratorijas” darba grupu prezentācijas var skatīt – ŠEIT.

Papildu informācija: Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore, tālr. 22535583, e-pasts: lanida@lanida.lv.

 

Rīgā šogad uzlabos segumu 60 grantētajās ielās

Šogad Rīgā turpināsies pērn aizsāktie ielu seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Plānots, ka šajā būvdarbu sezonā segumu uzlabos 60 grantētajās ielās ar kopējo platību vairāk nekā 77,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Brauktuvju segumu ar dubultās virsmas apstrādi veic ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Pirms virsmas apstrādes veikšanas norit ielu pamatnes sagatavošana un komunikāciju aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Iela ar vislielāko remontdarbu platību būs Beberbeķu iela, posmā no K. Ulmaņa gatves līdz Čuguna ielai, 5150 kvadrātmetru platībā, bet iela ar vismazāko remontdarbu platību – Boļeslava Sloskāna iela, posmā no Torņakalna ielas līdz O. Vācieša ielai 6, 220,8 kvadrātmetru platībā.

Seguma uzlabošanas darbi plānoti Juglā, Jaunciemā, Imantā, Berģos, Dārziņos un citās pilsētas apkaimēs.

📌 Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē – ŠEIT.
📌 2025. gadā plānoto grants seguma ielu remontdarbu saraksts skatāms – ŠEIT.

Pašvaldība atgādina, ka remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus. Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – no pavasara līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi.

Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves būvdarbi kļūs intensīvāki

Lai jau drīzumā uzsāktu intensīvus sliežu izbūves darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājumam no galapunkta “Ķengarags” līdz Latgales un Višķu ielas krustojumam, tuvākajā laikā sāksies sagatavošanās darbi. Latgales ielā tiks veikta asfalta seguma frēzēšana, demontētas vecās konstrukcijas un komunikācijas, kā arī uzsākta kontakttīklu balstu pamatu izbūve. Vienlaikus paredzēts pārbūvēt gājēju ietvi un izbūvēt arī jaunu veloceliņu.

Būvdarbu sākumposmā līdztekus frēzēšanas procesam sāksies arī apjomīgi rakšanas darbi. Turpināsies jau iesākto apakšzemes komunikāciju pārbūve (ūdensvads un gāzesvads). Vietā, kur tiks būvēts transportmijas punkts, šobrīd norisinās koku ciršana un martā sāksies siltumtrases pārbūve. Turpat sāksies arī citu inženiertehnisko sistēmu un apakšzemes komunikāciju būvniecība – gāzesvads, ūdensvads, lietusūdens kanalizācija u. c.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiks izbūvēts transportmijas punkts. Tā funkcionēšanai paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas. Tāpat tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Izstrādāts Ķengaraga apkaimes centra konceptplāns

Ķengarags ir pirmā Rīgas apkaime, kuras centram izstrādāta telpiskās attīstības vīzija, kuras galvenās aktivitātes paredzēts realizēt līdz 2030. gadam. Lai pilnveidotu iespējas atpūsties apkaimes centra zaļajās zonās, padarītu pārvietošanos ērtu, drošu un veidotu iedzīvotājiem pievilcīgu vidi, tuvākajos gados plānots attīstīt Ķengaraga parku, Daugavas promenādes posmu apkaimes centrā, skvēru Aviācijas ielā, kā arī ielas starp šīm vietām.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir sācis apkaimju centru konceptplānu izstrādi, un Ķengarags ir pirmais no apkaimju centriem, kuram izstrādāts telpiskās attīstības konceptplāns jeb skaidra vīzija un plāns, kādi ieguldījumi veicami pašvaldībai piederošajos apkaimes centra īpašumos mobilitātes uzlabošanai, publiskās ārtelpas attīstībai, vietējās identitātes veidošanai un mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Pašvaldības mērķis ir veidot Ķengaraga apkaimes centru par pievilcīgu un sakoptu vietu, kas iedzīvotājiem rada lepnumu un ir atpazīstama visā Rīgā.

„Mūsdienīga publiskā ārtelpa ir būtiska, veidojot patīkamu pilsētvidi, un tādu mēs vēlamies redzēt Rīgu nākotnē. Apkaimju centrālās vietas, kur ikdienā pulcējas cilvēki – pieturvietas, stacijas, tirdzniecības vietas, skolas vai kultūras iestādes – ir tās, kur pilsētai jāveic investīcijas. Pirmais apkaimes centrs, kuram izstrādāts konceptplāns, ir Ķengarags, izvirzot trīs būtiskus uzdevumus: labiekārtot Ķengaraga parku, jo tā ir vieta, kur jau tagad cilvēki pavada laiku, bet, kurš, diemžēl, nav labā stāvoklī; savienot promenādi ar Latgales ielu un uzlabot publisko ārtelpu ap tirdzniecības centru “Dole”. Realizējot šīs ieceres, cilvēki Ķengaragā varēs izjust mūsdienīgas pilsētvides klātbūtni. Mērķtiecīgi ieguldot apkaimju centrālajās vietās, mēs pakāpeniski uzlabosim visu Rīgu.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone

Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Galvenais apkaimes centra magnēts būs Ķengaraga parks, kuru plānots paplašināt līdz Daugavas promenādei un veidot tajā vietas un iespējas aktīvi pavadīt brīvo laiku un atpūsties visos gadalaikos. 2023. gadā Ķengaraga apkaimes svētkos iedzīvotājiem bija iespēja balsot par tām funkcijām un aktivitātēm, ko viņi vēlētos redzēt apkaimes centrā, un vislielāko atsaucību guva bradājamā strūklaka, tīklu parks, velo braukšanas trase, sezonāla slidotava un atpūtas vietas ar brīvi pieejamiem griliem. Iedzīvotāju vēlmes tiks ņemtas vērā, projektējot parku. Tāpat parku plānots labiekārtot, izbūvējot gājēju celiņus, apgaismojumu un labierīcības, savukārt drošību plānots uzlabot, izvietojot videonovērošanas kameras. Iecerēts veidot blīvākus apstādījumus gar Latgales ielu, lai norobežotu parku no satiksmes infrastruktūras, un parka apmeklētāji varētu atpūsties jaunās atpūtas vietās, kuras ieskauj apstādījumu un ūdens ainavas.

Ķengaraga apkaimes centrā paredzēts labiekārtot promenādes posmu, kā arī uzlabot promenādes savienojumus ar Latgales ielu, lai iedzīvotāji varētu ērti un droši pārvietoties un vieglāk piekļūt Rumbulas peldvietai. Promenādē plānots izveidot vairākas atpūtas zonas ar papildu soliņiem, zviļņiem, piknika galdiem un ugunskura vietu. Vietā, kur promenāde savienojas ar Ķengaraga parku, plānots izbūvēt krasta nogāzi ar atpūtas mēbelēm un izveidot laukumu, nelielu pasākumu organizēšanai un tirdzniecības kiosku izvietošanai. Šovasar plānotajā ielu mākslas festivālā uz betona sienas, kas atdala promenādi no bijušās “Kvadrāta” rūpnīcas zonas, plānots radīt jaunus sienas gleznojumus. Jau 2024. gada rudenī pie promenādes un parka teritorijā izvietoti Latvijas Mākslas akadēmijas studentu radītie mākslas objekti, kas bija simbolisks sākums Ķengaraga apkaimes centra pārmaiņām.

Lielas pozitīvas pārmaiņas apkaimes centra vaibstos, īpaši Latgales ielā, nesīs 7. tramvaja līnijas pagarinājums 2,2 km garumā. Būvniecība sākta jau 2024. gadā un līnijas pagarinājuma izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām. Projekta laikā no ielas sadalošās zaļās zonas tiks pārstādīti un no jauna iestādīti vairāk nekā 200 koki, vairāk nekā 2600 dažādi krūmi un citi augi. Pie Ķengaraga parka būs jauna tramvaja pietura ar regulētu gājēju pāreju, tāpat plānots uzlabot drošību un satiksmes organizāciju tuvējos krustojumos. Tramvaja projekta ietvaros vienā Latgales ielas pusē tiks izbūvēts divvirzienu veloceļš, kas savienos tirdzniecības centru “Dole” un jauno tramvaja galapunktu Višķu ielā. Savukārt saskaņā ar konceptplānu Latgales ielas telpu plānots labiekārtot un attīstīt, izveidojot jaunu ielu tirdzniecības vietu, uzstādot ielu norādes, apkaimes kartes un sludinājumu stendus, kas veicinās vietējo iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju.

Parkam pretējā Latgales ielas pusē plānots izbūvēt plašu suņu pastaigu un treniņu laukumu, izveidot gājēju celiņus, ietves un savienojumu ar jauno tramvaja pieturu. Šī zona veidos tiltu uz jauno apkaimes kultūras telpu un pasākumu vietu, kuru paredzēts radīt, sakopjot un atjaunojot Aviācijas ielas skvēru un uzlabojot tā savienojumu ar piegulošo Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēku. Iedzīvotāju ērtībām plānots atjaunot celiņus, izvietot labiekārtojuma elementus, sakārtot piegulošās ielas un autostāvvietas, izbūvēt apgaismojumu, stādīt jaunus kokus un ierīkot dekoratīvus apstādījumus. Konceptplāna izstrādes laikā īpaša uzmanība pievērsta apkaimes identitātes veidošanai, tādēļ paredzēts, ka šajā publiskajā ārtelpā taps atraktīvi vides mākslas objekti, lai ikdienā, kad nenotiek pasākumi, skvērs varētu kalpot par jauniešu pulcēšanās vietu.

Konceptplāns ir rīcību plānošanas dokuments un tajā iekļautās attīstības ieceres plānots īstenot pakāpeniski vairāku gadu garumā līdz 2030. gadam, atbilstoši pašvaldības prioritātēm un pieejamajam finansējumam. Šogad plānots sākt Ķengaraga parka, promenādes un Aviācijas svēra pārbūves projekta izstrādi, bet būvniecības darbu sākums plānots 2026. gada beigās vai 2027. gada sākumā. Projektēšanas gaitā Ķengaraga iedzīvotāji varēs iesaistīties un paust viedokli par piedāvātajiem risinājumiem. Vienlaikus iedzīvotāji var virzīt atsevišķas konceptplāna ieceres Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, lai panāktu to ātrāku realizāciju. Turklāt pašvaldības iestādes jau apstiprinājušas to iespējamo īstenošanu konceptplānā norādītajās vietās, kas ir priekšrocība iedzīvotājiem.

Paredzēts, ka katru konceptplānā iekļauto attīstības ieceri īstenos konkrētās jomas atbildīgais departaments un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Rīgas dome, bet ieviešanas procesu turpinās pārraudzīt Pilsētas attīstības departaments. Konceptplāns izstrādāts, iesaistot apkaimes biedrības, iedzīvotājus, vietējos uzņēmējus, un pašvaldības iestādes. 2024. gada vasarā notika konceptplāna 1. redakcijas sabiedriskā apspriede, un iedzīvotāju ieteikumi integrēti tā gala redakcijā. Konceptplāni pakāpeniski tiek izstrādāti arī citu apkaimju centriem un šogad to paredzēts izstrādāt Bieriņiem, Dārziņiem, Vecmīlgrāvim un Iļģuciemam, secīgi darbu uzsākot arī pie Sarkandaugavas, Āgenskalna, Purvciema, Šampētera-Zasulauka, Vecdaugavas un Bolderājas apkaimju centriem. Apkaimes centri savā starpā atšķiras gan ar izmēru, gan ar iepriekš ieguldītajām pašvaldības investīcijām, tādēļ konceptplānos iekļauto aktivitāšu skaits būs dažāds atbilstoši katras apkaimes specifiskajai situācijai.

📌 Ar Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas pilsētas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā definētas apkaimju centru teritorijas, to prioritārā attīstības secība un pasākumu rīcības virzieni.

* Attēls: Ķengaraga apkaimes centra konceptplāna vizualizācija