Arhīvs birkai: Pilsētvide

Pašvaldība vienojas par ciešāku sadarbību ar Latvijas Restorānu biedrību

Lai uzklausītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu viedokli par aktualitātēm āra terašu izvietošanas jomā šajā vasaras sezonā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja tikšanos ar Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Apkaimju iedzīvotāju centra un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pašvaldības pārstāvji sniedza uzņēmējiem plašāku informāciju par vasaras terašu izvietošanas atvieglojumiem un Rīgas domes ieviesto parkletu līdzfinansējuma programmu. Proti – tie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, līdz 30.septembrim var pieteikties Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Lai uzlabotu informācijas apriti par saskaņošanas procesiem, izmaiņām saistībā ar āra kafejnīcām vai citām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nozīmīgām aktualitātēm, tika panākta vienošanās par ciešāku sadarbību. Sanāksmes dalībnieki arī atzina, ka šādas tikšanās jāorganizē regulāri, lai varētu apspriest nozīmīgākās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, izvietojot vasaras terases, un pašvaldības pārstāvji varētu sniegt atbalstu to risināšanā.

Tikšanās noslēgumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis aicināja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus neatlikt āra kafejnīcu saskaņošanu uz pēdējo brīdi, atgādinot, ka saskaņošanu uz nākamo sezonu var veikt arī ziemas mēnešos. Savukārt, LRB prezidents Jānis Jenzis aicināja dalībniekus apsvērt iespēju piedalīties Latvijas Restorānu biedrības rīkotajā seminārā šī gada septembrī, kur kāds no pašvaldības pārstāvjiem varētu pastāstīt uzņēmējiem par āra kafejnīcu atviegloto saskaņošanas procesa kārtību.

Labiekārto ieeju Vecrīgā no Brīvības pieminekļa puses

Ceturtdien, 10. augustā, sākas labiekārtošanas darbi Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.

Šonedēļ notiks teritorijā esošo puķu kastu un atpūtas solu pārvietošana, kā arī esošo velosipēdu statīvu demontāža. Labiekārtošanas gaitā, sākot ar 14. augustu, tiks izvietoti jauni puķu podi, kā arī “zaļās salas” jeb integrētie apstādījumi ar apkārt izvietotām virsmām sēdēšanai. Tiks uzstādīti jauni velosipēdu statīvi, un pie Z.A. Meierovica bulvāra esošie puķu podi tiks nomainīti ar jauniem.

Jauno atpūtas elementu izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA “Odukalns Design”, par apstādījumiem rūpējas SIA “Rīgas meži”, savukārt velosipēdu statīvus uzstāda SIA “Rīgas satiksme”.

Gājējiem jārēķinās, ka labiekārtošanas darbu laikā atsevišķas zonas uz Kaļķu ielas tiks norobežotas, lai būtu iespējama droša gājēju plūsma. No Z. A. Meierovica bulvāra puses tiks organizēta labiekārtošanas darbu veikšanai nepieciešamo smago transportlīdzekļu kustība.

Paredzēts, ka labiekārtošanas darbi noslēgsies 17. augustā, lai gājēju zona starp Vaļņu ielu un Z.A.Meierovica bulvāri būtu saposta uz Rīgas dzimšanas dienas svinībām 19. augustā.

Pilnveido normatīvo regulējumu, lai veicinātu degradētu objektu atkārtotu izmantošanu Rīgā

Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.

Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgums

Piektdien, 4.augustā, Rīgā notiks 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgums, kā ietvaros norisināsies arī Rīgas skaistāko ziedaugu stādījumu vērtēšana un triju valstu laureātu apbalvošana.

Festivāls tiek rīkots pēc “Rīgas mežu” iniciatīvas un tas no 2. – 4.augustam notiek Viļņā, Tallinā un Rīgā. Šajā laikā galvaspilsētu pārstāvji viesojas viens pie otra un katrā pilsētā kopīgi vērtē skaistākos vasaras ziedaugu stādījumus.

4.augustā žūrijas dalībnieki no Baltijas galvaspilsētu uzņēmumiem, kas apsaimnieko apstādījumus – SIA “Rīgas meži”, “Vilniaus miesto parkai” un “Kadrioru park”, kā arī no pašvaldībām, vērtēs desmit skaistākās Rīgas vasaras dobes. Tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un speciālisti. Savukārt 2.augustā dobju vērtēšana notiks Viļņā, bet 3.augustā – Tallinā.

  • Vasaras ziedaugu stādījumi visās galvaspilsētās tiks vērtēti četrās kategorijās: dizains; radošums un inovācijas; apsaimniekošana; galvenā balva jeb Grand Prix.
  • Savukārt iedzīvotāju simpātiju balvu katrā pilsētā saņems dobe, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu interneta balsojumā. Par skaistākajām Rīgas dobēm iespējams nobalsot līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 no rīta, Rīgas dārzu un parku Facebook lapā: https://ej.uz/py93. Šeit ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju foto kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, pie tās jāspiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast, meklējot arī mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes2023 un #PuķuDobjuBalsojums.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties Vasaras puķu dobju pasākumā Rīgā! Sīkāka informācija par iespējamo dalību, tālrunis: 29110062. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un filmēt.

Plānotā Rīgas dobju vērtēšanas gaita (iespējamas izmaiņas grafikā, precizēšanai lūgums zvanīt: 29110062):

  • Plkst. 11:00 – 11:40 – Pasākuma atklāšana Esplanādes parkā, laukumā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas;
  • Ap plkst. 11:50 – 12:00 – Latviju cimdu rakstu dobes vērtēšana Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam (no Elizabetes ielas puses);
  • Ap Plkst. 12:15 – 12:30 – Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe, A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma;
  • Ap plkst. 12:30 – 12:45 – Madonas brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama;
  • Ap plkst. 13:00 – 13:10 – Liepupes brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim;
  • Ap plkst. 13:20 – 13:30 – Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā, Līvu laukumā;
  • Ap plkst. 13:40 – 13:55 – Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas;
  • Ap plkst. 13:55 – 14:00 – Lielvārdes jostas krāsu un rakstu dobe, pie Brīvības pieminekļa;
  • Ap plkst. 14:20 – 14:30 – Alsungas brunču krāsu un rakstu dobe, Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma;
  • Ap plkst. 14:50 – 15:00 – Suitu cimdu krāsu un rakstu dobe, skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā;
  • Ap plkst. 15:30 – 15:40 – Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas;
  • Plkst. 17:00 – Noslēguma pasākums, Mežaparka Lielajā estrādē (aiz skatuves, 3.stāvā).

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Aicina sniegt viedokli par zaļajām teritorijām Rīgā

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp zaļāka pilsēta, svaigs gaiss pie mājām un iespēja atpūsties pilsētas parkos, līdz 31. jūlijam ir aicināts atbildēt uz anketas jautājumiem par sev svarīgajām zaļajām teritorijām Rīgā un to lietošanu.

Informācijas apkopošana norisinās aizpildot anketu, kas ir pieejama – šeit.

  • Aizpildīto anketu apkopojums tiks izmantots Rīgas zaļās infrastruktūras kartējuma veidošanā, kas top projekta LIFE LATESTadapt ietvaros. Kartēšana ir pamats stratēģiskai un pārdomātai pilsētu zaļo teritoriju plānošanai un attīstībai. Kartējot zaļo infrastruktūru, ekspertiem ir būtiski apzināt gan zaļo teritoriju atrašanās vietas, gan arī to funkcijas, tostarp, teritoriju nozīmi cilvēkiem. Pētījumā ir būtiskas visa veida zaļās teritorijas, neatkarīgi no to veida, izmēra un citiem parametriem.

Pētījumu veic biedrība “Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību projektā LIFE LATESTadapt, kura viens no uzdevumiem ir veikt Rīgas zaļās infrastruktūras kartēšanu.

Projektu “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt projekts Nr. 101074438 LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām. Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējuma daļa sastāda 10% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Turpinās Dauderu parka pārbūves darbi

Šovasar atsākās Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves darbi, kas ir labiekārtošanas darbu trešā kārta. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir parka torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Torni paredzēts izmantot alpīnisma treniņiem, tajā tiek veidots arī skatu laukums. Šobrīd parkā notiek teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot celiņus, ierīkojot bērnu rotaļu laukumu, vingrošanas zonu, kā arī izveidojot amfiteātri ar skatuvi uz bumbu patvertnes jumta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “Aldara parka pārbūve” trešā kārta tika uzsākta 2021. gada jūlijā. Darbus plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu. Trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve. Paralēli šiem darbiem norit parka teritorijas apzaļumošanas darbi, kā arī izveidotas puķu dobes un iesēts zāliens. Parka teritorijā ir izbūvētas kāpnes, kuras vijas visa paugurainā reljefa garumā, ļaujot parka apmeklētājiem nokļūt no torņa līdz amfiteātrim un zemāk.

Parka teritorijā atrodas arī bunkurs, kura atjaunošana jau ir pabeigta. Savulaik bunkurs kalpojis tikai kā patvertne, bet šobrīd tas atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet uz tā sienām tiks izvietoti parka vēstures informatīvie stendi. Tāpat pretī skatuvei ir uzsākta amfiteātra būvniecība, kas kopā nodrošinās vietu dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Dauderu parkā izveidota arī vingrošanas zona. Tāpat blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām tiek veidots skriešanas celiņš, tāllēkšanas bedre. Uzstādītas vingrošanas iekārtas, kuras būs pieejams visiem parka apmeklētājiem. Skriešanai un slēpošanai būs izmantojami lokveida parka celiņi, apmēram 265 metru garumā.

Pēc Dauderu parka pārbūves īstenošanas uzstādītos sporta infrastruktūras objektus paredzēts izmantot dažādām aktivitātēm.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Jurēvičs un partneri”, autoruzraudzību – SIA “ARH stadija”.

Iepriekš jau tika stāstīts, ka šī gada maijā Aldara parku pārdēvēja par Dauderu parku. Projekta pirmo un otro kārtu ekspluatācijā pieņēma 2021. gada novembrī. Abu kārtu realizāciju īstenoja ar Rīgas domes finansējumu, kopējām izmaksām sasniedzot 1,2 miljonus eiro, uzbūvējot parka dārznieka māju ar tualeti, skeitparku, uzstādot žogu un komunikāciju izbūvi.
Projekta trešās kārtas realizēšanai pašvaldības finansējums sastāda 2,49 miljoni eiro. Projekta īstenošanas laikā norit sadarbība ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas 28. vidusskolu.

Nobalso par galvaspilsētas sev tīkamāko Vasaras puķu dobi

SIA “Rīgas meži” no šodienas, 24.jūlija, aicina sabiedrību pirmo reizi balsot par skaistākajām galvaspilsētas “Vasaras puķu dobēm – 2023”! Iedzīvotāju simpātiju balsojumā uzvarējusī dobe tiks apbalvota piektdien, 4.augustā – 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgumā, kas notiks Rīgā un kā iniciators ir “Rīgas meži”.

  • Balošana no pirmdienas, 24.jūlija līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 (no rīta) iespējama “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Facebook lapā: https://ej.uz/py93.

Lapā ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju fotogrāfiju kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, jāreģistrējas Facebook un jānospiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes 2023 #PuķuDobjuBalsojums.

Desmit dobes balsošanai izvirzījuši “Rīgas meži”, un tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” speciālisti un dārznieki. Šīs dobes festivāla ietvaros, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, vērtēs arī triju Baltijas valstu galvaspilsētu pārstāvju un ekspertu žūrija.

Savukārt sabiedrība – rīdzinieki un pilsētas viesi, Facebook aicināti balsot par sev tīkamāko dobi, kā arī aplūkot klātienē šos stādījumus:

  • Latvju cimdu raksti – Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam,
  • Lielvārdes josta – pie Brīvības pieminekļa,
  • Liepupes brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim,
  • Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā – Līvu laukumā,
  • Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas,
  • Madonas brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama,
  • Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe – A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma,
  • Alsungas brunču krāsas un raksti – Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma,
  • Suiti cimdu rakstu krāsas un raksti – skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
  • Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas.

No 2. līdz 4. augustam SIA “Rīgas meži” organizē 1.Baltijas Starptautisko Vasaras puķu dobju festivālu – 2023. Tā laikā eksperti no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām vērtēs Rīgas, Tallinas un Viļņas Vasaras puķu dobes. Noslēgumā, katrā pilsētā, atbilstoši noteiktiem vērtēšanas kritējiem, tiks izvēlētas četras dobes šādās kategorijās – dizains, radošums, apsaimniekošana, kā arī katrā galvaspilsētā tiks piešķirta galvenā balva. Savukārt piekto balvu noteiks iedzīvotāju balsojums, kuru organizē katra pilsēta atsevišķi.

Baltijas festivālā piedalās trīs dalībnieki – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina). Visi dalībnieki ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem un parkiem.

Par “Rīgas mežu” / “Dārzu un parku” Vasaras puķu dobēm

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 60 vasaras ziedaugu stādījumu – 30 vasaras puķu dobes un tik pat augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

Vairāk nekā 20 Latvijas galvaspilsētas ziedaugu stādījumi iekļauti arī “Rīgas mežu” izveidotajā Vasaras puķu dobju digitālajā ceļvedī: https://ej.uz/177v. Tajā atrodams arī īss apraksts un foto par katru puķu veidojumu.

Skatāma apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” 5.epizode

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Jūlijā iznākusi raidījuma piektā epizode, turpinot rādīt iespējas kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev.

Piektajā raidījumā kopā ar modeli, TV raidījumu vadītāju Māru Sleju var uzzināt par biedrības „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ikdienu un tās projektu “Miljons sveču grupu mājai”.

  • Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz iespēja ielūkoties neparastā muzejā, kur ar acīm nekas nav saredzams un jāļaujas pārējām maņām. Skatītāji varēs uzzināt arī par citām “Neredzamā pasaule” piedāvātajām atpūtas iespējām, kas sniegs jaunu skatījumu un nebijušas sajūtas.
  • Tāpat kā katrā raidījumā, arī šajā noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar kultūras ministru Nauri Puntuli par kultūras pasākumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam.

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

Kultūrvēsturiskām būvēm pirms būvniecības ieceres jānosaka kultūrvēsturiskā vērtība

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu pirms vēsturiskas būves restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas īpašniekam ir jāveic būves kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana. No noteiktās vērtības izriet pieļaujamās rīcības ar būvi.

Nosacījumi attiecas uz jebkuru būvi, kas nav kultūras piemineklis un kas neatrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, un ir vecāka par 50 gadiem. Būvēm apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā norādīto būvju iedalījumu potenciāli vērtīgajās vēsturiskajās būvēs un būvēs bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības.

Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties https://mantojums.lv/, savukārt pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformas GEO RĪGA tematisko karšu sadaļā “Teritorijas plānojumi” ir pieejama informācija par būvju atrašanos apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Būves kultūrvēsturisko vērtību ir nepieciešams noteikt pirms būvniecības ieceres izstrādes uzsākšanas. Lai to paveiktu, objekta īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Tehnisko noteikumu sadaļā ir jāiesniedz attiecīgu pieprasījumu, pievienojot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju vai fotofiksāciju un pamatojot, kāpēc nav nepieciešama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tāpat jāpievieno būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētam arhitektam vai mākslas zinātniekam, kas ir kompetents restaurācijā vai vēsturisku būvju izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar šādu kompetenci. Prasības arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai noteiktas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 117. punktā. Iesniedzot Departamentā arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, pievienojami pierādījumi inventarizācijas veicēja kompetencei.

Departaments izskatīs iesniegto dokumentāciju un noteiks būves atbilstību potenciāli vērtīgai vēsturiskai būvei vai būvei bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības un izvirzīs vispārīgas prasības pieļaujamajai rīcībai ar būvi.

Ja būs pievienots konkrēts būvniecības ieceres mets, Departamenta lēmumā tiks iekļauti nosacījumi konkrētās būvniecības ieceres realizācijai.

Rīgā stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 20. pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu. Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai RD PAD.

Ja iepriekš RD PAD (pirms 01.09.2021. Rīgas pilsētas būvvaldē) jau ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice, tā ir jāņem vērā un ir izmantojama turpmākā ēkas lodžiju aizstiklošanā. Nav pieļaujams, ka vienas fasādes ietvaros tiek izmantoti dažādi lodžiju aizstiklojuma varianti.

Tāpat jāņem vērā, ka arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un dažāds ēku tehniskais stāvoklis, pie kura TIAN apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbu veikšanas ir nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu konkrētā risinājuma pieļaujamību.

RD PAD norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā ir iespējams izmantot BIS funkcionalitāti, savukārt visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā ir jāievieto un jāuzglabā ēkas mājas lietā BIS ietvaros, t.sk., informācija par izvēlēto lodžijas aizstiklojuma risinājumu.