Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldība aicina lauksaimniekus pieteikties zālāju noganīšanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās

, , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, kas veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un apsaimniekošanu galvaspilsētā, aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai dabas liegumos 2024. gada sezonā. Vēlams būtu piedāvāt noganīšanu ar liellopiem vai zirgiem.

🟩 Departaments aicina pieteikties interesentus, kas spētu sniegt pakalpojumu noganīšanai no 15. maija līdz 15. septembrim, nodrošinot ganīšanas blīvumu ganību platībā no 0,5 līdz 0,8 liellopu vienībām uz hektāru, kā arī nodrošinot arī elektriskā ganību žoga uzlikšanu teritorijās un lopu uzraudzību. Tā kā gandrīz visas pļavas atrodas pie ūdenstilpēm, tās var izmantot arī lopu dzirdināšanai.

🟩 Piedāvāts noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no 1 – 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonās “Vakarbuļļi” un “Daugavgrīva”, kā arī dabas liegumā “Jaunciems”.

Jāņem vērā, ka visas pļavas ir daļēji slapjas, jo atrodas blakus ūdenstilpēm, slapjajās daļās ir sastopamas arī niedres un grīšļi. Daļa no pļavām ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi ar lielu bioloģisko vērtību.

Pēc pieteikumu saņemšanas tiks veikta cenu aptauja par piedāvātajām cenām šāda pakalpojuma izpildei, iespējams noslēgt pakalpojumu līgumu arī uz vairākiem gadiem.

Pieteikumus var iesūtīt e-pastā: dmv@riga.lv līdz 12. februārim, norādot kadastra numurus, ko vēlētos apsaimniekot un savu kontaktinformāciju.

Papildu informācija: Līga Apsēna, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte, tālrunis +371 67181399, e-pasts: liga.apsena@riga.lv

Pļavu saraksts:

🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Vakarbuļļi” , kad.nr. 01001090071, 01001090112, 01001090094, kopā divas pļavas, viena – 9 ha, otra 18 ha.
🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Daugavgrīva”, kad.nr. 01001032060, šeit ir vairākas pļavas platībās no 3 līdz pat 18 ha.
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001130634, Trīsciemā , pļava 8 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001142087, pļava 1 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001282136, Sužos, pļava 9 ha.

Zemesgabalu indikatīvās atrašanās vietas kartē:

 

 

Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām būs jāuzstāda konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai

Rīgā konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti būs jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, to paredz trešdien, 24. janvārī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi noteikumos* par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā.

“Pēdējos gados Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Kopš ieviesām prasību pie daudzdzīvokļu mājām obligāti izvietot konteinerus šķirošanai vieglajam iepakojumam un stiklam, dalīti tiek vākti jau 30 % no visa atkritumu apjoma. Savukārt bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %, tāpēc ceram, ka jaunie noteikumi aktivizēs arī šo atkritumu šķirošanu. Vēlos uzsvērt, ka atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu un pēdējo gadu laikā šķirojot izdevies ietaupīt vairāk nekā desmit miljonus eiro. Bioatkritumu šķirošana noteikti samazinās rēķinus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Prasība BIO konteineru izvietošanai stāsies spēkā 2024. gada 1. martā.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, un kurām nebūs iespējas veikt biokompostēšanu (grozījumi paredz, ka šīm mājām tagad būs iespēja kompostēt noārdāmos dārzu un parku atkritumus, netraucējot citiem). Privātmājās jau pastāv BIO atkritumu kompostēšanas iespēja. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Sākot BIO atkritumu dalītu vākšanu, iespējams ne tikai samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī pilnvērtīgi izmantot iegūto materiālu un pārstrādāt to vērtīgās izejvielās, kā arī samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu atkritumu poligonā.

 📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdzēs vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Lai veicinātu dārzu un parku atkritumu kompostēšanu iespējami tuvu to rašanās vietai, saistošie noteikumi ir papildināti ar jaunām normām, kas nosaka kārtību, kādā atļauta bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Lai nodrošinātu, ka komposta kastes konstrukcija ir tāda, lai komposts nevarētu izbirt tai cauri, lai kastes sienas nedeformētos un lai vizuāli aizsegtu kompostu, saistošajos noteikumos iestrādāta prasība izmantot rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas komposta kastes. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad izstrādās ieteikumus komposta kastu izvietošanai, dizainam un komposta veidošanai, un publicēs tos tīmekļvietnē .

Izmaiņas noteikumos paredz arī retāku un vienkāršotāku nešķiroto sadzīves atkritumu obligāto izvešanu no individuālajām dzīvojamām mājām un tiek svītroti punkti par individuālajās dzīvojamajās mājās deklarēto personu skaitu. Atbilstoši veikti precizējumi attiecībā uz nešķiroto atkritumu izvešanas biežuma samazināšanu, neattiecinot to uz individuālajām dzīvojamām mājām. Noteikumi arī tiek papildināti, paredzot minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Ņemot vērā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas lūgumu, izmaiņas noteikumos paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi, proti, atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgām rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšanai; plānots noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteinerus degvielas uzpildes stacijās, kurās uz vietas ir operatori.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

Rīgas pašvaldība plāno regulēt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu

Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu. Izstrādātie noteikumi attieksies uz koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem.

🟩 Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai notiks līdz 30. janvārim un par noteikumiem viedokli var paust Rīgas domes mājas lapā – ŠEIT

Saistošo noteikumu mērķis ir palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Rīgas pašvaldības policija.

Aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par reģionālas un pilsētas veloinfrastruktūras projektu izstrādi

Trešdien, 24. janvārī, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par trīs veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādi. Tiešsaistes pasākumā sabiedrību informēs par būvprojekta izstrādes stadijā esošo projektu galvenajiem tehniskajiem risinājumiem.

🔵 Tiešsaistes pasākumā interesentiem prezentēs trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras būvprojektus, kuri plānoti maršrutos:

🔹 Rīga – Ulbroka;
🔹 Rīga – Ķekava;
🔹 Rīga – Babīte – Piņķi.

Būvprojektu “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka” izstrādā SIA “Vertex projekti”. Būvprojektus “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi” izstrādā SIA “Firma L4”.

Departaments aicina iedzīvotājus iesaistīties būvprojekta izstrādes stadijā, lai veicinātu projekta veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē.

🔵 Tiešsaistes pasākums norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un to straumēs arī “Rīga attīstās” Facebook kontā. Pēc risinājumu izskatīšanas paredzēta neliela diskusiju sadaļa, kurā varēs izteikt viedokli. Tāpat pēc pasākuma Ārtelpas un mobilitātes departaments gaidīs rakstiskus viedokļus un ierosinājumus par projekta risinājumiem.

🔹 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 23. janvāra plkst. 17.00, aizpildot aptaujas anketu.

🔎 Līdz sanāksmes norisei ar izstrādātajiem priekšizpētes materiāliem iespējams iepazīties – ŠEIT.

Rīgā svinīgi atklāj piemiņas plāksni par godu Itai Kozakevičai

Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.

Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.

“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”

uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.

Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.

“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”

sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”

savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.

Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.

Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.

Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.

Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

📌 Pasākuma foto – ŠEIT

Rīgā aizliedz kravas transporta kustību cauri pilsētas centram

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliedz kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informē pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Jau ir izvietotas nepieciešamās ceļa zīmes un turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos aizliegta:

🟩 uz Akmens tilta;
🟩 Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;
🟩 no Ģ. Radziņa krastmalas līdz 13. janvāra ielai;
🟩 11.novembra krastmalas posmā no 13. janvāra ielas līdz Vanšu tiltam;
🟩 Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

“Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu. Līdz ar to Rīgas centrs kļūs gan videi, gan iedzīvotājiem draudzīgāks un pieejamāks. Tāpat tiks atslogota 11. novembra krastmala un pieeja Daugavai. Tālākajos plānos ir veiksmīgi realizēt Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbus, lai patīkamāks un ērtāks cilvēkiem kļūtu arī Daugavas otrs krasts, un apvedceļš būtu pilnvērtīgs,”

uzsver Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

🟩 Kravas transporta pilsētas centra apbraukšanas karte.

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīdzinieki aicināti apmeklēt gaismas takas Biķerniekos un Anniņmuižā

,

Janvāra nogalē, gaidot gaismas un pavasara atgriešanos, pilsētā tiks iedegtas divas gaismas takas – Biķernieku mežā un Anniņmuižā. Tās būs apskatāmas no 21. janvāra līdz 11. februārim diennakts tumšajā laikā – no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij.

🔹 Biķernieku meža pastaigu promenādē – posmā starp Biķernieku ielu un Linezera ielu – varēs nokļūt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku valstībā. Tajā ar gaismas, skaņas un lielformāta attēlu palīdzību būs iespēja sajust un iepazīt četrus no dzejnieka radīto krāsaino pasaku stāstiem.

🔹 Savukārt Anniņmuižas parkā apmeklētājus sagaidīs “Putnu aleja”, vēršot uzmanību uz pilsētā līdzās mītošajiem spārnotajiem iemītniekiem, kuru dzīves telpa cieši pārklājas ar cilvēku mājvietām un ielu maģistrālēm. Parka teritorijā tiks izvietoti četri vides objekti, papildināti ar gaismas un skaņas instalācijām. Vides objekti tiks izvietoti pastaigu maršrutā ik pēc 100 metriem.

 

Rīgas realizētie projekti “Rail Baltica” integrācijai pilsētas centrā

,

Pērnā gada nogalē, 15 decembrī, ekspluatācijā nodoti Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā, kas realizēti Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā.

✅ Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi:

🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmala;
🟩 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums;
🟩 Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums;
🟩 Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums.

Veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta unikāla gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visa būvdarbu teritorija ir apzaļumota – iestādīts 101 koks un 5362 krūmi, kā arī vairāk kā 17 tūkstoši ziemcietes/graudzāles un sīpoli.

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģenerāļa Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi, tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Lai gan no pašvaldības puses objektu izbūve Rīgas centrā ir noslēgusies, pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi.

 

Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Jau ziņots, ka novembrī noslēdzās Rīgas pašvaldības 2023. gada februārī uzsāktie būvdarbi dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

Projekta realizācija tika finansēta no Kohēzijas fonda finansējuma, pašvaldības līdzfinansējuma un valsts budžeta dotācijas.

 

Rīgas mērs paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai

Trešdien, 10. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

🟩 Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

“Investīcijas ir pilsētas un visas valsts ekonomikas asinsrites obligāta komponente, tādēļ Rīga ārvalstu investoru piesaistei velta īpašu vērību. Rīgai investīciju piesaistē ir visplašākās iespējas – kā ražošanas un pakalpojumu nozarēs, tā pilsētvides attīstīšanā. Vērienīgu pasaules pieredzi guvuša investora interese par vienu no Rīgas prioritāri attīstāmām teritorijām, kāda bez šaubām ir Andrejsala un tās apkaime, ir ļoti apsveicama,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu – savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

pamatojot izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, teica Mohameds Ali Alabbars

Rīgas pašvaldība ar investoru strādās pie tādām pilsētas prioritātēm kā mobilitātes un transporta risinājumi, publiskās ārtelpas un Daugavmalas publiska pieejamība, dzīvojamā fonda paplašināšana, uzņēmējdarbības attīstība, vienlaikus veicinot investora sadarbību ar pašvaldības kapitālsabiedrībām un institūcijām, kā arī popularizējot Rīgu kā galamērķi un piemērotu vietu ārvalstu uzņēmējiem, attīstītājiem un tūristiem.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs aptuveni 57 ha lielo teritoriju plāno attīstīt kā daudzfunkcionālu vidi, paplašinot dzīvojamo fondu ar vairāk nekā 6500 dzīvokļiem, izbūvējot jaunu Rīgas ostas pasažieru termināli, piedāvājot plašas iespējas uzņēmējdarbībai, kultūrai, labiekārtojot publisko ārtelpu un pārbūvējot Daugavas krastmalu par iedzīvotājiem pieejamu promenādi. Plānotos projektus paredzēts realizēt tuvāko 10 – 15 gadu laikā, kopumā Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstībā ieguldot vairāk nekā 3 miljardus eiro. Projektus plānots realizēt vairākās kārtās un darbs pie pirmās no tām jau ir sācies.

Andrejsalas apkaimei īpašo nozīmi un vērtību piešķir atrašanās vieta, jo tiešā tuvumā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs, jūgendstila apbūves rajons un vecpilsēta. Pašvaldība ir noteikusi, ka Andrejsalas apkaimei jāattīstās kā savdabīgai un daudzfunkcionālai darījumu, pakalpojumu, mājokļu un nozīmīgu publisku objektu teritorijai – pilsētas apakšcentram, kas saistīts ar jūras pasažieru transportu, jahtu sportu, rekreāciju un tūrismu, izmantojot šim nolūkam esošo vērtīgo kultūras mantojumu, akvatoriju un krastmalu, tādējādi veicinot vēsturiskā un mūsdienīgā laikmeta mijiedarbību.

🟩 Andrejsalas attīstības plāns un vizualizācijas: https://failiem.lv/u/qtapyny8uj

Par Eagle Hills

Eagle Hills ir Abū Dabī bāzēta privāta nekustamo īpašumu investīciju un attīstības kompānija, kas koncentrējas uz jaunu pilsētas centru attīstību strauji augošajos starptautiskajos tirgos. Koncentrējoties uz liela mēroga nekustamā īpašuma projektu izstrādi, Eagle Hills projektē un attīsta jauktas izmantošanas projektus. Mērķa tirgos rodas iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai veidotu viedus projektus, kas rada nozīmīgu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai. Šobrīd uzņēmums izstrādā projektus AAE, Omānā, Bahreinā, Ēģiptē, Jordānijā, Marokā, Etiopijā, Serbijā, Albānijā un Horvātijā.

Rīgā šogad sāks uzstādīt jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus

, , , , , ,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās. Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Šobrīd pašvaldības apsaimniekotajās āra tirdzniecības vietās tirgotājiem pieejami atšķirīgi risinājumi. Dažviet tie ir tikai galdi, citur tie ir galdi ar nojumēm. Tāpat daudzviet esošie galdi un nojumes ir nolietoti. Lai āra tirdzniecības vietas padarītu pievilcīgākas un funkcionālākas, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs izstrādājis jaunus dizaina risinājumus. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

✅ Pašlaik noslēgts līgums par jauno moduļu izgatavošanu, paredzot tam laiku līdz marta vidum. Nojumju uzstādīšanas laiks būs atkarīgs no laikapstākļiem. Kopā trīs gadu laikā paredzēts uzstādīt 64 nojumes.

Tirgotājiem pašvaldības nodeva par viena tirdzniecības moduļa izmantošanu būs tāda pati kā līdz šim par āra tirdzniecības gada lietošanu. Fiziskas personas var tirgot pašu savāktas dabas veltes, piemēram, ogas, sēnes, savvaļas ziedus, nereģistrējot saimniecisko darbību, ja ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro. Šādā gadījumā maksa par tirdzniecības moduļa izmantošanu ir 2 eiro dienā. Šiem tirgotājiem būs prioritāte, ja vienlaicīgi vienu tirdzniecības vietu vēlēsies izmantot vairāki tirgotāji.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo citu radītus produktus, par tirdzniecības moduļa izmantošanu jāmaksā 10 eiro dienā. Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgo mājas apstākļos paša radītu pārtikas produkciju vai amatnieks tirgo paša izgatavotus amatniecības izstrādājumus, nodeva dienā ir 2 eiro. Tirgotājiem, kas vēlas tirgot pašu audzētus augkopības pārtikas vai nepārtikas produktus, jāmaksā 4 eiro dienā. Savukārt tirgotājiem, kas vēlas pārdot pašu ražotus biškopības produktus maksa ir 6 eiro dienā.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

✅ Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv.

BeforeAfter